Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 22.janvārī

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti asi kritizēja Veselības ministrijas pārstrādātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paužot, ka deklarēšanās fakta sasaiste ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir neskaidrs risinājums, kas turklāt nerisina finansējuma trūkumu nozarei. Ministrijas piedāvātais likumprojekts paredz atteikšanos no tā sauktās veselības aprūpes divu grozu sistēmas, tā vietā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu balstot uz nodokļu nomaksas un rezidences principu.

No valsts budžeta programmai "Piens un augļi skolai" piešķirti papildu 1,5 miljoni eiro. No 23. līdz 29. janvārim interesenti varēs pieteikties papildu kārtā dalībai programmā. Lauku atbalsta dienestā skaidro, ka augļu un dārzeņu piegādei un izdalei pieejami 840  eiro, bet piena piegādei un izdalei - 660 tūkstoši eiro. Pieteikums ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā.

Jau ziņots, ka atbalsta programmā "Piens un augļi skolai" 2025./2026. mācību gadā augļus un dārzeņus saņem vairāk kā 260 tūkstoši bērni tūkstoš 299 Latvijas izglītības iestādēs, bet pienu saņem vairāk kā  254 tūkstoši bērni tūkstoš 214 izglītības iestādēs.

Sestdien, 24. janvārī, Latvijas Radio 2 rīkotās aptaujas “Muzikālā banka 2025” apbalvošanas ceremonijā 26. reizi noskaidros aizvadītā gada vērtīgākā popa un roka dziesmu. “Muzikālās bankas” uzvarētāju noteiks klausītāju un skatītāju balsojums noslēguma ceremonijas tiešraidē, kas īsi pēc deviņiem vakarā no Daugavpils Olimpiskā centra būs klausāma un skatāma Latvijas Sabiedriskā medija tiešraidēs. Līdzās finālistu priekšnesumiem uz skatuves gaidāmi arī citi spilgti muzikāli notikumi – 90 gadu jubilejā ar aizkustinošu priekšnesumu tiks godināts Maestro Raimonds Pauls, skanēs Sabiedriskā medija labdarības maratona “Dod pieci!” himna un grupa “100. debija” piedāvās īpašu muzikālu ceļojumu. Tāpat gaidāmi arī divu kompozīciju pirmatskaņojumi. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņojis, ka šodien plāno tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Vitkofs intervijā "Bloomberg TV" atklāja, ka tikšanos lūgusi Krievija. Arī Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka Putins ceturtdien plāno tikties ar Vitkofu. 

Zinātnieki Antarktīdā sākuši veidot pasaules ledāju paraugu glabātuvi. Tās mērķis ir globālās sasilšanas apstākļos saglabāt šo materiālu zinātniskiem pētījumiem nākotnē.  Zinātnieki norāda, ka pēc 30 vai 50 gadiem lielākā daļa ledāju Alpu reģionā, Tibetas plato vai Dienvidamerikā būs izzuduši. Tāpēc pirms tas notiek plānots iegūt ledu un uzglabāt to Antarktīdā nākamajai zinātnieku paaudzei. Ledu transportē uz kādu alu pie Itālijas – Francijas pētniecības stacijas "Konkordija" Antarktīdas plato vidū.  Glabātuvē 3 tūkstoši 200 metru augstumā virs jūras līmeņa un vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā no piekrastes vidējā gaisa temperatūra ir -52 grādi. Pati daba nodrošina ideālus apstākļus paraugu saglabāšanai, un nav jātērē resursi saldēšanas iekārtām. 

Turpinām ziņas

Šodien Koknesē, Likteņdārzā, norisināsies starptautiska ūdens tūrisma konference "Zilais zelts: ūdens tūrisms kā izaugsmes dzinējspēks un sadarbības tilts" par nozares attīstību Latvijā un Lietuvā. Konference pulcēs ūdens tūrisma uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus un nozares ekspertus no Latvijas un Lietuvas, lai aktualizētu ilgtspējīgas attīstības jautājumus un stiprinātu pārrobežu sadarbību. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar dažādu reģionu pieredzi ūdens tūrisma attīstībā. 

Labdarības organizācija "Ziedot.lv" sākusi ziedojumu vākšanu Bauskas ielas sprādzienā cietušo iedzīvotāju atbalstam. Ziedojumu vākšana sākta pēc Bauskas ielas 15 nama iedzīvotāju kopīga lūguma. Organizācijā norāda, ka 74 ģimenes zaudējušas savas mājas un visu iedzīvi. Līdz būvekspertīzes atzinuma saņemšanai par ēkas drošību iedzīvotājiem ir liegts apmeklēt savus dzīvokļus, lai glābtu sprādzienā un salā vēl nesabojātās mantas. Vienlaikus mājas iedzīvotājiem jāturpina segt izdevumi par ēkas apsardzi un nožogojumu, kā arī ar sprādziena seku likvidēšanu saistītās izmaksas. Šīs izmaksas dzīvokļu īpašniekiem pašu spēkiem nav iespējams nodrošināt, tāpēc visus ziedojumus novirzīs ēkas iedzīvotāju neatliekamo izdevumu segšanai - apsardzei, teritorijas norobežošanai, sprādziena seku likvidēšanai, kā arī citām izmaksām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu drošību un palīdzētu ģimenēm šajā ārkārtas situācijā. Ziedot iespējams organizācijas mājaslapā, izvēloties projektu "Atbalsts Bauskas ielas 15 iedzīvotājiem".

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ Latvijā gaidāms liels sals, prognozē sinoptiķi. Šodien būs šīs nedēļas siltākā diennakts, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz -2..-8 grādiem, bet pūtīs mēreni stiprs austrumu vējš, kas radīs sajūtu, ka gaiss ir aukstāks. Vietām nedaudz snigs, vējš šur tur putinās veco sniegu - gaidāms sniegvilksnis. Turpmākajās dienās gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies, svētdienas rītā daudzviet valstī, īpaši Latgalē un Vidzemē, tā var noslīdēt zem -20 grādiem. Arī nākamnedēļ sals brīžiem var pārsniegt 20 grādus. Pašreizējās prognozes februāra sākumam rāda gan liela aukstuma, gan neliela atkušņa iespējamību. Sagaidāms, ka februāris kopumā būs vēsāks par normu.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē vakar informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies. Latvijas produktu īpatsvars zemo cenu grozā atšķiras atkarībā no tirdzniecības ķēdes, bet vidēji tas ir 49%. 

Izlozē atlasīti 400 jaunieši, kuri saņems pavēsti par iesaukšanu obligātā kārtā Valsts aizsardzības dienestā. Viņus izlozēja no saraksta ar teju 8 tūkstoši pilngadīgiem jauniešiem, kuriem nav šķēršļu dienesta sākšanai. Kad atlasē izvēlētie izies veselības pārbaudi, viņus norīkos kādā no Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kur jūlijā sāksies viņu 11 mēnešus ilgais dienests. Aizsardzības ministrija paredz, ka no atlasītajiem tikai apmēram pusi jeb 210 varētu sagaidīt dienestā. Neiesauks tos jaunos vīriešus, kuru veselības stāvoklis neatbildīs prasībām, turklāt dienestu var atlikt, piemēram, valsts izlases sportistiem.

Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, liecina jaunākās aptaujas rezultāti. Dati rāda, ka jaunieši biežāk izvēlas nozares ar ierobežotu nodarbinātības un izaugsmes potenciālu. Aptuveni piektdaļa respondentu vēlas strādāt radošajās industrijās, lai gan šo nozaru devums Latvijas iekšzemes kopproduktā veido vien dažus procentus. Vienlaikus samazinājusies interese par nozarēm, kas tiek uzskatītas par būtiskām ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai - uzņēmējdarbību, finansēm, ekonomiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, apstrādes rūpniecību, transportu un loģistiku, kokrūpniecību, mežsaimniecību un enerģētiku, kur nākotnē prognozēts augošs darbaspēka pieprasījums. 

Šonedēļ Pasaules ekonomikas forumā Davosā plānotais paziņojums par vienošanos starp Ukrainu, Eiropu un ASV par 800 miljardu ASV dolāru plānu Ukrainas atjaunošanai atlikts, vēsta britu laikraksts "Financial Times". Tas noticis, nerimstot Eiropas galvaspilsētu un Vašingtonas domstarpībām saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa plāniem iegūt Grenlandi ASV kontrolē. Tikmēr Tramps runā Davosā paziņoja, ka Ukrainas problēma esot jārisina Eiropai un NATO, nevis ASV. 

Lielbritānija atļāvusi Ķīnai būvēt jaunu vēstniecību pašā Londonas centrā, kas būs lielākā Ķīnas vēstniecība Eiropā. Vēstniecību plānots būvēt netālu no Tauera. Sagaidāms, ka atļauja vēstniecības būvniecībai uzlabos attiecības ar Pekinu, paverot ceļu Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram uz plaši gaidīto vizīti Ķīnā, iespējams, jau tuvākajās nedēļās. Tikmēr šīs ieceres kritiķi bažījas, ka jaunā vēstniecība pavērs Ķīnai plašākas iespējas spiegošanai, un plāno to apstrīdēt tiesā.

Turpinām ziņas

Pagājušajā nedēļā saslimstība ar gripu palielinājās, laboratoriski apstiprināto gripas paraugu īpatsvaram sasniedzot 18%. Salīdzinoši nedēļu iepriekš tas bija 10,5%. Tajā pašā laikā saslimstība joprojām ir zemāka nekā pirms svētkiem, kad tika reģistrēts sezonas augstākais rādītājs. Gripas gadījumi aizvadītajā nedēļā konstatēti visās desmit monitoringa teritorijās, vidēji sasniedzot 303,9 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Jēkabpils novads joprojām ir otrajā vietā saslimstības ziņā ar gripu, šeit reģistrēti 626,5 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Augstāka saslimstība ar gripu novērota bērniem līdz 14 gadu vecumam.

Laboratoriskie izmeklējumi liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas vīruss apstiprināts 18% izmeklēto paraugu. Visi laboratoriski apstiprinātie gripas vīrusi bija A tipa, dominējot A/H3 gripas vīrusa apakštipam. Stacionārajās veselības aprūpes iestādēs gripas pārbaudei testēti 519 pacienti, tostarp 67 - 12,9%- gadījumu apstiprināta gripa. A tipa gripa apstiprināta 65 gadījumos un divos gadījumos apstiprināta B tipa gripa. Aizvadītajā nedēļā nav saņemti paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju.

Savukārt Covid-19 situācija Latvijā aizvadītajā nedēļā liecina par nelielu pozitīvo testu īpatsvara samazinājumu līdz 6,5%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Veikti 554 testi, no tiem 36 jeb 6,5% - bija vīrusu apstiprinoši. Slimnīcās uzņemti 39 Covid-19 infekcijas pacienti, kamēr nedēļu iepriekš - 47. Kopā aizvadītajā nedēļā stacionāros ārstējušies 73 pacienti ar apstiprinātu Covid-19 infekciju. Vienlaikus slimnīcās uzņemto Covid-19 pacientu skaits samazinājās, tomēr aizvadītajā nedēļā reģistrēti četri nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju. Notekūdeņu monitoringa dati rāda, ka vīrusa koncentrācija Latvijā kopumā samazinās.

Un vēl
 
Pagājušā gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 grādi jeb 1,2 grādi virs normas. 2025. gads bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu jeb 1991.- 2020. gada vidējo temperatūru, un tas ierindojās ceturtajā vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Pirmās divas vietas ieņem 2020. un 2024. gads, kad vidējā temperatūra sasniedza +8,7 grādus. Vissiltākais 2025. gads bija Rīgas centrā, kur vidējā gaisa temperatūra sasniedza +9,1 grādu, bet viszemākā gada vidējā temperatūra bija +7,0 grādi Alūksnē. Deviņi mēneši pagājušajā gadā bija siltāki par normu, savukārt maijs, jūnijs un augusts bija vēsāks nekā ierasts. Gada gaitā pārspēti tikai deviņi aukstuma rekordi, savukārt pārspēto siltuma rekordu skaits sasniedza 396, visvairāk to bija janvārī un martā.

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā pērn bija 707,2 milimetri jeb 103% no gada normas. Vismitrākais gads bija Madonā, kur lietus un sniega daudzums sasniedza 893,7 milimetrus jeb 128% no normas. Vismazāk nokrišņu bija Jelgavas novērojumu stacijā - 508,5 milimetri jeb 78% no 1991. - 2020. gada vidējā rādītāja. Janvārī, aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā nokrišņu daudzums bija lielāks nekā ierasts, pārējos mēnešos - mazāks par normu. Janvāris kļuva par trešo mitrāko novērojumu vēsturē, bet maijs bija sestais nokrišņiem bagātākais maijs kopš 1924. gada. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums bija 76,3 milimetri 19. aprīlī Lielpečos, Ogresgalā. Īpaši mitrs laiks valdīja no maija līdz augustam Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē.

Ekonomikas ministrija aicina Saeimu pagarināt tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas termiņu brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām līdz 2050. gada 31. decembrim. Ministrijā norāda, ka līdz šim likumā ir noteikts termiņš 2035. gada 31. decembris, kas ir mazāks par desmit gadiem, un tas attiecīgi nenodrošina pietiekamu tiesisko stabilitāti un prognozējamību ne esošajām brīvostu un Speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrībām, ne potenciālajiem investoriem. Liela mēroga ražošanas un infrastruktūras projekti pēc būtības prasa ilgtermiņa plānošanu, parasti no 15 līdz 20 gadu perspektīvā, ietverot investīciju atmaksāšanās periodu un saistību izpildi pret finansētājiem. 
 
Saeima šodien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klases skolēniem. formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē atļaus tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai. Vietvara varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.
 
Latvijas uzņēmēji Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai iesnieguši 70 projektus, kuros ar Eiropas Savienības fondu atbalstu vēlas attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un produktus, kas izmantojami gan civilajām vajadzībām, gan valsts aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai. Projektos plānotās kopējās izmaksas ir 42,9 miljoni eiro. Atlasē pieteiktajos projektos plānota jaunu divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrāde aviācijas, sakaru, transporta, vides, medicīnas, pārtikas ražošanas un digitālo risinājumu jomās.
 
Kanādas bruņotie spēki pirmo reizi simt gadu laikā modelējuši iespējamu ASV militāru iebrukumu. Modelējot iebrukuma scenāriju, kanādieši balstījās uz pieņēmumu, ka ASV spēki vienas nedēļas vai pat divu dienu laikā varētu ieņemt Kanādas galvenās stratēģiskās pozīcijas uz sauszemes un jūrā. Amatpersonas vērtēja, ka Kanādai nav pietiekamu regulāro spēku un mūsdienīga bruņojuma, lai atvairītu ASV pilna mēroga uzbrukumu. Tādēļ teorētiskais pretpasākumu modelis paredz pāreju uz netradicionālās karadarbības metodēm, arī nelielu neregulāro vienību vai bruņotu civiliedzīvotāju iesaisti, pielietojot slēpņu, diversiju un pēkšņu uzbrukumu taktiku, kā arī bezpilota lidaparātus.
  
Starptautisko tūristu skaits pagājušajā gadā palielinājies līdz 1,52 miljardiem, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina ANO Pasaules tūrisma organizācijas apkopotā informācija. Āfriku pagājušajā gadā apmeklēja 81 miljons tūristu, kas ir par 8 % vairāk nekā 2024. gadā, bet tūristu skaits Āzijas un Klusā okeāna reģionā palielinājies par 6 % līdz 331 miljonam. Tikmēr Eiropu pērn apmeklējuši 793 miljoni starptautisko tūristu, kas ir par 4 % vairāk nekā pirms gada un par 6 % vairāk nekā 2019. gadā jeb gadu pirms koronavīrusa pandēmijas sākuma. ANO Pasaules tūrisma organizācija prognozē, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī šogad.
 
Turpinām ziņas
 
Kultūras ministrija noteiktajā termiņā nav saņēmusi pašvaldības atbildi par iespējām valstij pārņemt Latgales vēstniecību "Gors", Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē informēja kultūras ministre Agnese Lāce. Kultūras ministrija uz sēdi gaidīja atbildi uz piedāvājumu no Rēzeknes pašvaldības valsts īpašumā pārņemt Latgales vēstniecības "Gors" ēku, kā arī par 75% iesaistīties koncertzāles satura izstrādē. Lāce atklāja, ka atbilde nav saņemta, taču domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ministriju esot informējis, ka atbilde esot parakstīta. Pēc ministres paustā, šāda attieksme parāda pašvaldības pieeju pēdējā brīdī piedāvāt informāciju, par ko jāpieņem lēmums.
 
Aizkraukles novada Daudzeses pagastam top sava atpazīstamības zīme — ģerbonis. Šobrīd izveidoti divi tā varianti, kas nodoti iedzīvotāju balsojumam. Daudzeses pagasta pakalpojumu centra vadītāja Signe Gaigalniece pastāstīja, ka šī iniciatīva par pagasta identitātes stiprināšanu nāk no iedzīvotāju padomes. Apkopojot idejas, ko cilvēki izteikuši aptaujā, izraudzīti simboli, kas saistīti ar dabu, mežiem, jo tie ieskauj Daudzesi. Ģerboņa centrā izcelta sēne — gailene. Ģerboņa skices izstrādājis mākslinieks Edgars Sims. Gailene attēlota divos variantos — vienā tikai sēne, bet otrā augšējās daļas vairogs dalīts ar skuju griezumu, kas sasaucas ar pagasta logo. Iedzīvotāji aicināti balsot, kurš no abiem šķiet atbilstošāks. Visvairāk balsu ieguvušo variantu nodos saskaņošanai Aizkraukles novada domē un tad apstiprināšanai Valsts heraldikas komisijā. 
 
Un vēl
 
Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad rīko radošo darbu konkursu "Veci meži - apodziņa mājas". Radošos darbus, kas atklāj konkursa tēmu par vecu mežu nozīmi apodziņa dzīvē, var iesniegt vairākās kategorijās - zīmējumi, kolāžas, plakāti, komiksi, murāļi, telpiski objekti. Tāpat konkursam var iesniegt dzejoli, īsstāstu vai īslugu apjomā līdz 500 vārdiem. Darbi jāiesniedz līdz 31. maijam. Ja darba tapšanā ir tikuši izmantoti mākslīgā intelekta rīki, tas ir jānorāda. Iesniegtie darbi tiks vērtēti četrās vecuma kategorijās. Galvenā balva būs putnu vērošanas ekskursija.

Latvijā pērn trešajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu bijis mazāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina šodien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 26 ES dalībvalstīm.  Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts jūlijā-septembrī bija 3% no IKP. Deficīts trešajā ceturksnī reģistrēts 22 ES dalībvalstīs, bet lielākais tas bijis Rumānijā -7,3% no iekšzemes kopprodukta, savukārt budžeta pārpalikums šajā periodā fiksēts Dānijā +3,3% no iekšzemes kopprodukta. Lietuvā deficīts veidojis 1,8%, bet Igaunijā tas bija 1,2%.

Šonedēļ kūrorta rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri" rehabilitācijā uzņemti 27 Ukrainas karavīri. Pērn sadarbībā ar Veselības ministriju un labdarības organizāciju "M-help.com" centrs nodrošināja rehabilitāciju 236 karā ievainotajiem. No tiem 34 pacienti atgriezušies atkārtoti, lai saņemtu otru rehabilitācijas kursu. Savukārt  Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pērn uzņemti 332 cietušie pacienti no Ukrainas, kopējam šo pacientu skaitam kopš 2022. gada vasaras sasniedzot 748. 

Autoceļu lietošanas nodeva vai vinjete kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām no šā gada 1. marta būs dārgāka, bet vinješu likmes kravas transportam no 3 līdz 3,5 tonnām šajā gadā saglabāsies 2025. gada līmenī. To paredz izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, ko Saeima atbalstīja pēc otrreizējas caurlūkošanas Valsts prezidenta uzdevumā. Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva. 

Decembrī karā Ukrainā Krievija zaudējusi aptuveni 1000 kritušo dienā, trešdien Davosā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros notikušajā paneļdiskusijā pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. NATO ģenerālsekretārs minētos datus minēja diskusijā par Eiropas politikas prioritātēm. Pēc viņa teiktā, pārmērīga uzmanība Donalda Trampa prasībām, jo īpaši viņa izteikumiem par Grenlandi, novērš Eiropas valstu uzmanību no nepieciešamības turpināt atbalstīt Ukrainu. Rite uzsvēra, ka galvenā problēma šobrīd nav Grenlande, galvenā problēma joprojām ir Ukraina.

Inženieri visā pasaulē turpina izstrādāt viegli kopjamu un remontējamu elektroauto. Eindhovenas Tehniskās Universitātes studentu grupa Nīderlandē šo problēmu risina ar īpašas diagnostikas sistēmas, lietotnes un moduļu koncepcijas palīdzību.  Viņi norāda, ka ar diagnostikas lietotni, kas izveidota automašīnai, var viegli pieslēgt automašīnu savam tālrunim, izmantojot USB-C kabeli, un tā ļoti ātri noteiks defektu. Projekta mērķis ir  samazināt mašīnas īpašnieku atkarību no specializētiem un parasti dārgiem remonta pakalpojumiem. 

Turpinām ziņas

Ceturtdien Aizkraukles novada domes deputāti amatos iecēla vairākas amatpersonas.Par Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāju no 26. janvāra iecēla Daudzeses un Sunākstes pagastu pakalpojumu centru iepriekšējo vadītāju Signi Gaigalnieci, nosakot 2 tūkstoši 492 eiro atalgojumu pirms nodokļu nomaksas. Vakancei bija pieteikušies pieci pretendenti.

Par Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāju no 26. janvāra iecēla pedagoģi Kristīni Baltu, nosakot mēnešalgu 2 tūkstoši 450 eiro pirms nodokļu nomaksas. Arī šai vakancei bija pieteikušies pieci pretendenti.

Par Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādes "Saulēni" vadītāju no 26. janvāra iecēla Lauru Benjavu, kura līdz šim pildīja vadītājas amata pienākumus. Uz vakanci bija pieteicies viens pretendents. Atalgojums noteikts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba algu. 

Preiļu novada dome ir pieņēmusi lēmumu akceptēt SIA "Preiļu putni" paredzēto jaunputnu audzēšanas kompleksa izveidi Preiļu pagastā. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz uzņēmuma iesniegumu, kā arī ņemot vērā Valsts vides dienesta atzinumu un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. "Preiļu putni" būvēs piecas jaunputnu novietnes, kopā izvietojot 541 tūkstoti jaunputnu. Uzņēmumā plānots izaudzēt līdz 1,6 miljoni jaunputnu gadā.

Un vēl

Nedēļas nogalē, 24. un 25. janvārī, Jēkabpils novadā norisināsies Zemessardzes 3. Latgales brigādes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargu militārās mācības. Mācību uzdevumus veiks gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, apvidū un pilsētvidē, lai trenētu spēju veikt uzdevumus dažādos apstākļos. Militārās mācības notiks ar Jēkabpils novada pašvaldību, juridiskām un privātām personām saskaņotās teritorijās.Mācību laikā Jēkabpils novada teritorijā pārvietosies militārā tehnika, karavīri un zemessargi ar strēlnieku ieročiem. Mācību uzdevumu veikšanai izmantos mācību munīciju un kaujas imitācijas līdzekļus, kas rada troksni, bet nekādā veidā neapdraud cilvēku veselību un dzīvību.