Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 6.februārī
- Radio1.lv --
- 06 februaris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jauniešu vidū strauji pieaug tendence pasūtīt dažādas narkotiskās un psihotropās vielas internetā; Darba vizītē Kozlovskis apmeklēs Preiļu novadu; un Turpinās sniega izvešana no Jēkabpils.
Jauniešu vidū strauji pieaug tendence pasūtīt dažādas narkotiskās un psihotropās vielas un elektroniskās cigaretes interneta vidē. Nodokļu un muitas policijā informē, ka vidējais aizliegto vielu pasūtītājs ir 18–24 gadus vecs jaunietis no sociāli stabilas ģimenes. Savukārt jaunākais zināmais aizliegto vielu pasūtītājs ir 13 gadus vecs. Aizliegtās vielas arvien biežāk piedāvā, iestrādājot saldumos, želejkonfektēs, cepumos, tējās. Kopš 2025. gada konstatēti un izņemti 599 aizdomīgi sūtījumi no interneta veikaliem ar jaunām psihoaktīvām vielām. Aktualizējas narkotiku sūtīšana arī pakomātos.
Saeimas deputāti vakar trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Iesniegumu likumā, kas paredz, ka iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild desmit darba dienu laikā. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu birokrātiju un padarītu iedzīvotāju saziņu ar valsts iestādēm ātrāku un efektīvāku. Grozījumi noteic, ka atbilde uz iesniegumu pēc būtības sniedzama saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā. Līdz šim iestādēm atbilde bija jāsniedz mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Izmaiņas iesniegumu izskatīšanā stāsies spēkā 1. martā.
Ņemot vērā, ka plānotās izmaiņas tālmācības ierobežošanai faktiski skars pašreizējos 1. un 2. klašu skolēnus, klātienes mācībās varētu atgriezties aptuveni 210 tālmācības skolēnu un 24 skolēni, kuri mācās ģimenē. Saskaņā ar Izglītības ministrijas sniegto informāciju patlaban Latvijā tālmācībā mācās ap 12 tūkstoši 500 skolēnu, no tiem lielākā daļa vidusskolas posmā. Pamatskolas posmā tālmācībā mācās nepilni 3 tūkstoši 600 skolēnu. Izglītību ģimenē apgūst 81 skolēns. 2025./2026. mācību gada sākumā Latvijā no 583 iestādēm, kas īsteno pamatizglītības programmas 1.-9. klasē, 16 īsteno tālmācības programmas.
Kā vēstīts, Saeima 22. janvārī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klases skolēniem, bet Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos atgriezis Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents paudis bažas par izmaiņu plānoto spēkā stāšanos jau šā gada 1. septembrī, jo pašvaldībām un ģimenēm vēl nav pieejami visi Ministru kabineta noteikumi un kritēriji.
Eiropas Centrālā banka vakar nolēma nemainīt trīs galvenās procentu likmes. To aktualizētais novērtējums apstiprina, ka inflācijai vidējā termiņā vajadzētu stabilizēties 2 % mērķrādītāja līmenī. Bankas padomes sēdē Frankfurtē nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2 % apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15 % apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4 % apmērā. Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.
Krievija no gūsta Ukrainā atguvusi 157 karavīrus un apmaiņā pret tiem atbrīvojusi 157 Ukrainas armijas karavīrus, paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Par gūstekņu apmaiņu vakar ziņoja arī ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš vada ASV delegāciju trīspusējās sarunās Abū Dabī. Viņš sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka tiks apmainīti 312 cilvēki. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka papildus gūstekņiem Krievijai atdoti arī trīs Kurskas apgabala civiliedzīvotāji. Ministrija arī norādīja, ka Apvienotie Arābu Emirāti un ASV pildīja starpnieku lomu gūstekņu apmaiņā.
Turpinām ziņas
Šodien Preiļu novadā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis piedalīsies Preiļu novada iedzīvotāju forumā “Lauku dzīves telpa, kurā dzīvo kopiena”. Darba vizītē iekšlietu ministrs tiksies arī ar Preiļu novada domes vadību, kā arī Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas skolēniem. Tāpat ministrs apmeklēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preiļu daļu un apskatīs topošā Preiļu katastrofu pārvaldības centra būvniecības gaitu.
Ceļu satiksmes drošības direkcija pirmdien, 9. februārī, atklās rekonstruēto Aizkraukles klientu apkalpošanas centru. CSDD informē, ka ir noslēgušies Aizkraukles klientu apkalpošanas centra rekonstrukcijas darbi un klientus jaunajās telpās apkalpos no 9. februāra. Aizkraukles klientu apkalpošanas centrs atrodas Jaunceltnes ielā 5, un tā darba laiks darbdienās būs no pulksten 8.30 līdz 17. Jau ziņots, ka CSDD konkursā par Aizkraukles klientu apkalpošanas centra pārbūvi pērn martā uzvarēja SIA "Ošukalns celtniecība", piedāvājot līgumcenu 332 tūkstoši 568 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Un vēl
Jēkabpilī turpinās sniega izvešana no pilsētas. Šonedēļ sniegs izvests no Jaunās ielas vienā pusē, lai nodrošinātu drošu un netraucētu pilsētas sabiedriskā transporta un smagā autotransporta kustību. Sniegs izvests arī no Pormaļa ielas. Tāpat sniegs jau ir izvests no gājēju pārejām un krustojumiem, kur varēja rasties satiksmes drošības riski. Sniega tīrīšanas un izvešana turpināsies arī turpmāk, atbilstoši laikapstākļiem.
Saistībā ar sniega izvešanu no brauktuvēm Andreja Pormaļa ielas posmā no Viestura ielas līdz Brīvības ielas rotācijas apļveida krustojumam vakar un šodien ir spēkā satiksmes ierobežojumi. Pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus būt saprotošiem un, iespēju robežās, izmantot citas ielas nokļūšanai savā mērķī pilsētā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Itālijā atklās 25. ziemas olimpiskās spēles, Aizkraukles novada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt mājokļa pabalstu; un Lielākajā valsts daļā ceļi sniegoti un slideni.
Šodien Itālijā atklās 25. ziemas olimpiskās spēles, kurās Latvija būs pārstāvēta ar vēsturē lielāko delegāciju - 68 sportistiem. Ceremonija Milānā "San Siro" stadionā sāksies deviņos vakarā pēc Latvijas laika. Tiešraidē to varēs vērot kanālā Latvijas televīzijā. Vēl trīs ceremonijas vienlaikus aizvadīs Kortīnā d'Ampeco, Livinjo un Predaco. Latvijas delegācijas karognesējs atklāšanas ceremonijā Milānā būs hokejists Kaspars Daugaviņš, bet Kortīnā - kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane.
Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles norisināsies līdz 22. februārim.
Ministru prezidente Evika Siliņa no šodienas līdz 8. februārim atradīsies vizītē Itālijā, kur piedalīsies 25. ziemas olimpisko spēļu atklāšanas pasākumos Itālijā. Siliņa, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde iekļauti Latvijas Olimpiskajā delegācijā "Milāna-Kortīna 2026" kā goda viesi. Vizītes laikā Ministru prezidente piedalīsies Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas rīkotajā oficiālajā pieņemšanā valstu un valdību vadītājiem par godu 25. ziemas olimpisko spēļu atklāšanai, spēļu atklāšanas ceremonijā, kā arī piedalīsies Latvijas delegācijas oficiālajā vakarā Milānā.
Saeima vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz līdz 31. maijam izdot valdības noteikumus par bērnu dzīvošanu diennakts bērnudārzos, internātos un dienesta viesnīcās. Patlaban valstī nepastāv vienots pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu darbības regulējums, izņemot higiēnas prasību regulējumu.
Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu slēgt nakts satiksmei divus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju. Tas pamatots ar robežincidentiem, kuros iesaistīta kaimiņvalsts. Igaunijas sabiedriskais medijs informē, ka Luhamā un Koidulas robežpunktus nakts satiksmei slēgs 24. februārī, un ierobežojums būs spēkā trīs mēnešus.
Ekstremāli laika apstākļi patlaban valda daudzviet Eiropā, tai skaitā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kur nopietnas problēmas rada sasalstošs lietus. Berlīnes-Brandenburgas starptautiskajā lidostā tā dēļ atcelti daudzi lidojumi. Berlīnes lidostas pārstāvji informēja, ka skrejceļu apledojuma dēļ ceturtdienas, 5. februāra, vakarā bija atcelti visi izejošie un ienākošie reisi. Šajā laikā bija paredzētas apmēram 30 lidmašīnu pacelšanās un apmēram 70 lidmašīnu nolaišanās. Savukārt Vācijas Meteoroloģiskais dienests brīdina, ka apledojums iespējams lielā daļā Austrumvācijas - no Berlīnes dienvidrietumiem līdz Baltijas jūrai. Ledus jau izraisījis satiksmes traucējumus un vairākas nopietnas avārijas, tai skaitā negadījumus uz Potsdamas automaģistrāles, kuros ievainoti apmēram 20 cilvēki. Ledus, kas izveidojās uz sliedēm, traucēja Berlīnes metro darbu, kā arī starppilsētu dzelzceļa satiksmi.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt mājokļa pabalstu, lai segtu augstos rēķinus par apkuri janvārī. Tas ir viens no diviem pamata sociālās palīdzības pabalstiem, ko izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem sniedzot materiālu palīdzību. Pabalsts apmaksā izdevumus, kas saistīti ar mājokli personām, kuras ir trūcīgas vai citu iemeslu dēļ kvalificējas šī pabalsta saņemšanai, piemēram, kopējie rēķini par mājokli ir lieli un pārsniedz personas ienākumus, tādēļ mājokļa pabalstu var saņemt ne tikai trūcīgas vai maznodrošinātās personas. Priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana. Mājokļa pabalstu var pieprasīt iedzīvotāji, kuri dzīvo savā vai īrētā mājoklī, ir tajā deklarēti un saņem rēķinus par mājokļa uzturēšanu.
Jēkabpilī turpinās sabiedriskā apspriešana par 54 koku ciršanu pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas. Iedzīvotāji aicināti pašvaldībai izteikt viedokli līdz 26.februārim. Jau ziņots, ka Jēkabpils novada Koku izvērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par sabiedriskās apspriešanas rīkošanu, jo ciršanai pakļauti augoši, vitāli, estētiski un ainaviski koki pilsētā, publiski pieejamā īpašumā un tas ir vērtējams kā sabiedrībai nozīmīgs gadījums.
Un vēl
Piektdienas rītā lielā daļā Latvijas autoceļi ir sniegoti un apledojuši. "Latvijas valsts ceļi" apkopotā informācija liecina, ka vissliktākā situācija ir Latgalē, kur braukšana apgrūtināta pa visiem lielajiem ceļiem. Daudz sniegotu un apledojušu šoseju posmu ir arī Vidzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Rīgas apkārtnē, turpretim vislabākie braukšanas apstākļi ir Zemgalē. Sniegotos ceļu posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Šajos darbos šorīt iesaistītas 133 ziemas dienesta tehnikas vienības.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa reforma ir stabils pamats taisnīgākai pašvaldību finansēšanai; Aukstajā ziemā ugunsgrēku skaits Latvijā audzis nedaudz; un Brīdina par zivju slāpšanu ezeros.
Finanšu ministrijas piedāvājums pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa reformai ir stabils pamats taisnīgākai un ilgtspējīgākai pašvaldību finansēšanai. Ministrijā norāda, ka piedāvājums ir izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un balstās gan uz aktuālajiem datiem, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mērķis Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus to funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Vienlaikus ministrijā min, ka finanšu izlīdzināšana nav reģionālās attīstības instruments, jo šim mērķim tiek izmantoti citi instrumenti.
Uz šā gada 1. janvāri 22 no 27 Eiropas Savienības valstīm bija noteikta nacionālā minimālā alga. Šajā sarakstā ietilpst arī Latvija, kur minimālā alga ir otrā zemākā blokā, proti, 780 eiro. Kopā ar Latviju vēl septiņās ES dalībvalstīs minimālā alga nesasniedz 1000 eiro. "Eurostat" dati liecina, ka šo valstu vidū arī mums kaimiņos esošā Igaunija, kur minimālā mēneša darba alga ir 886 eiro. Vēl astoņās Eiropas Savienības valstīs, arī Lietuvā minimālās algas apmērs svārstās no 1000 līdz 1500 eiro. Sešās bloka valstīs minimālās mēneša algas līmenis pārsniedz 1500 eiro. Savukārt lielākās minimālās algas fiksētas Luksemburgā - 2704 eiro, Īrijā - 2391 eiro un Vācijā - 2343 eiro.
Latvijas zinātnieki nākuši klajā ar jaunu pieeju organiskajā ķīmijā, kas varētu mainīt līdzšinējo praksi laboratorijās. Latvijas Organiskās sintēzes institūtā izstrādāta fundamentāla metode, kas ļauj veidot svarīgas reakcijas, izmantojot violeto gaismu. Ne vien krāšņi, bet arī ļoti efektīvi. Šādi varētu raksturot institūta pētnieku izstrādāto jauno metodi fotoķīmiskai radikāļu ģenerēšanai halogēnu pārneses reakcijās. Metode balstīta redzamās gaismas spektrā, konkrēti — violetās gaismas izmantošanā, un tā pavērs jaunas iespējas organiskajā ķīmijā. Latvijas Zinātņu akadēmija to ir nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2025. gadā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ nosūtījis savu padomnieku uz Maskavu, ceturtdien atklāja informēts avots. Makrona birojs un Kremlis šo vizīti nedz apstiprinājis, nedz noliedzis. Avots pavēstīja, ka Makrona padomnieks Emanuels Bons ticies ar Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgu Juriju Ušakovu. Tā ir pirmā šāda veida tikšanās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Makrons informējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par Bona vizīti Maskavā, norādīja avots. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Putins ir gatavs telefonsarunai ar Makronu.
Daudzas kompānijas visā pasaulē turpina attīstīt ar elektrību darbināmus, mobilus gaisa transporta līdzekļus. Izstādē Singapūrā parādītie gaisa taksometri pasažierus varētu sākt pārvadāt jau tuvākajā laikā. Singapūras aviācijas šovs notiek 10. reizi, un tajā piedāvā vērot dažādus ar lidmašīnām veiktus trikus, kā arī jaunākos komerciālos un militāros lidaparātus. Pasažieru pārvadājumu segmentā būtisku vietu ieņem nelieli elektriskie lidaparāti, un eksperti uzsver, ka jautājums nav par to, vai būs lidojošie taksometri, bet gan – kad tie būs. Pasaulē šajā nozarē esot apmēram seši lieli spēlētāji, un jau tuvākajā laikā gaisa taksometri varētu pacelties debesīs Apvienotajos Arābu Emirātos.
Turpinām ziņas
Šajā aukstajā ziemā ugunsgrēku skaits Latvijā ir audzis nedaudz, intervijā TV3 norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš norādīja, ka biežākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni - tās dēļ izceļas ap 60% ugunsnelaimju. Negadījumos, kad gājuši bojā cilvēki, biežākais izcelšanās iemesls ir nepareiza apkures iekārtu ekspluatācija, piemēram, novietojot to tuvumā labi degošus materiālus. Tāpat biežs ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir bojājumi elektroinstalācijās un iekārtās, vai arī neatbilstoša to lietošana. Ledū ielūzušo šogad Latvijā nav pārāk daudz, jo ir izveidojusies stabila ledus kārta, bet iedzīvotājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, īpaši uz upju ledus, kur straumju dēļ situācija ir ļoti mainīga.
Vecākus aicina pieteikt savu bērnu skolas konkursam "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" 2025./2026. mācību gadā. Konkursu rīko Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Lai aktualizētu bērnu maltīšu kvalitāti skolās, vecāki labākos ēdinātājus konkursam varēs pieteikt līdz 2. martam, aizpildot tiešsaistes anketu. Pēc tam visbiežāk pieteiktajām skolām asociācija lūgs atsūtīt nedēļas ēdienkartes un foto, ko tālāk izvērtēs konkursa žūrija. Uzvarētājus noteiks sešās nominācijās: Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Latgalē, Rīgā un visā Latvijā kopumā. Konkursa rezultātus paziņos 30. martā.
Un vēl
Par zivju noslāpšanu šajā laikā jāsatraucas dīķu īpašniekiem. Nelielās, seklās ūdenstilpnēs jeb dīķos jauns skābeklis neveidojas, ja to sedz bieza ledus kārta. Ja ūdenstilpēs mīt daudz zivju, kādā brīdī skābeklis beidzas un sākas zivju slāpšana. Šādā situācijā vajadzētu padomāt par ūdens aerāciju - ne āliņģa izurbšanu, bet īpašām iekārtām, kas bagātina ūdeni ar skābekli. Zivju slāpšana ziemā ir salīdzinoši retas dabīgās ūdenstilpēs, un tā uzskatāma par daļu no dabas dabiskā cikla.
Nakts uz sestdienu Latvijā vēl būs salīdzinoši silta, bet dažās turpmākajās naktīs no jauna pastiprināsies sals, prognozē sinoptiķi. Sestdien vietām nedaudz snigs, vairāk nokrišņu būs valsts dienvidos, dienas gaitā daudzviet Latvijā uzspīdēs saule. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, ziemeļaustrumu vējš. Gaisa temperatūra naktī un no rīta būs -5..-9 grādi, Ziemeļvidzemē - līdz -13 grādiem. Dienā gaiss iesils līdz -3..-8 grādiem. Svētdien un pirmdien lielākoties gaidāms saulains laiks, gaiss kļūs aukstāks - naktī uz pirmdienu daudzviet valstī termometra stabiņš var noslīdēt līdz -20..-25 grādiem.
Nākamās nedēļas turpinājumā Latvija nonāks uz robežas starp siltu gaisu dienvidos un aukstumu ziemeļos. Visticamāk, siltais gaiss Latviju nesasniegs. Nedēļas nogalē iespējams lielāks nokrišņu daudzums. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamā nedēļa Latvijā gaidāma sešus līdz septiņus grādus aukstāka par normu, aiznākamā nedēļa varētu būt četrus grādus vēsāka nekā vidēji 1991. - 2020. gadā. Palaikam gaidāms sniegs.
Foto: jekabpils.lv