Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 10.februārī

Valsts vides dienests pērn turpināja aktīvu darbu gaisa piesārņojuma uzraudzībā un vides kvalitātes uzlabošanā. Gada laikā veikti emisiju mērījumi vairāk nekā 70 dažādās iekārtās visā Latvijā, arī katlumājās un ražošanas uzņēmumos. Pārbaudītās nozares aptvēra pārtikas un koksnes apstrādi, kā arī mēbeļu un metālapstrādes ražošanu. Apkopotie rezultāti liecina, ka gaisa kvalitāte kopumā uzlabojas. Īpaši stabila un noturīga pozitīva tendence novērota oglekļa oksīda emisiju jomā. Lielākā daļa uzņēmumu ievēro noteiktās emisiju robežvērtības.  Valsts emisiju testēšanas programmu Vides dienests īsteno jau kopš 2021. gada, šajā laikā pārbaudot 150 sadedzināšanas un 110 citas tehnoloģiskās iekārtas.
 
Rēzeknes dome nav gatava atbalstīs Kultūras ministrijas piedāvājumu valsts iesaistei koncertzāles "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību, liecina domes Finanšu un budžeta komitejas sēdes lēmums. Nolemts neatbalstīt ministrijas izteikto priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pamatkapitālā, iegūstot 75% kapitāla daļu un izšķirošu ietekmi kapitālsabiedrības pārvaldībā. Tāpat nolemts neatbalstīt ministrijas priekšlikumu par pašvaldības nekustamā īpašuma - Latgales vēstniecības "Gors" ēkas Pils ielā 4, Rēzeknē - un tā aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā. 

Dailes teātris uzņemts par biedru Eiropas teātru tīklā "mitos21". Šajā tīklā jaunus biedrus uzņem tikai pēc esošo dalībnieku - 18 Eiropas teātru - novērtējuma un uzaicinājuma. Citi "mitos21" biedri ir, piemēram, Vīnes Burgteātris, Stokholmas Karaliskais dramatiskais teātris, Amsterdamas Starptautiskais teātris, Londonas Nacionālais teātris, Hamburgas "Thalia" teātris un "Odéon" teātris Parīzē. Dailes teātra direktors Juris Žagars pauž, ka tas ir ne tikai Dailes teātra panākums, bet arī visas Latvijas kultūras nozares panākums.

Polijā stājies spēkā likums, kas paplašina bruņoto spēku pilnvaras, lai uzlabotu drošību Baltijas jūrā. Polijas prezidenta Karola Navrocka pagājušajā mēnesī parakstītais likums piešķir jūras spēkiem plašākas pilnvaras aizsargāt kritisko infrastruktūru un ātrāk nosūtīt karakuģus ārpus valsts teritoriālajiem ūdeņiem. Likums ļauj jūras spēkiem un kara aviācijas vienībām pielietot spēku, arī ieročus, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru, rīkotos pašaizsardzības nolūkos vai aizsargātu citus Polijas militāros, robežsardzes vai policijas kuģus un lidaparātus.

Japāna vakar atjaunoja pasaules lielākās atomelektrostacijas darbību. Energokompānija "Tokyo Electric Power" atrodas Niigatas prefektūrā Japānas vidienē. Kasivadzaki-Karivas AES bija dīkstāvē, kopš Japāna apturēja kodolenerģijas izmantošanu pēc 2011. gada Fukusimas AES katastrofas. Saskaņā ar energokompānijas amatpersonu teikto Kasivadzaki-Karivas AES komerciālo ekspluatāciju sāks 18. martā vai pēc tam pēc vēl vienas visaptverošas pārbaudes.

Turpinām ziņas

Dalībai tautas mākslas svētkos "Sēlija rotā", kas šogad notiks 18. jūlijā Ilūkstē, pieteikušies vairāk nekā 70 amatiermākslas kolektīvu. Svētku lielkoncerta režisore būs Līga Balode. Koru mākslinieciskā vadītāja būs Agita Rimšēviča, savukārt deju kolektīvu mākslinieciskā vadītāja - Aija Daugele. Dalībai desmitajos Sēlijas tautas mākslas svētkos pieteikušies 74 amatiermākslas kolektīvi no Aizkraukles, Augšdaugavas un Jēkabpils novada, kopumā ap tūkstoš 200 dalībnieki. Lielkoncertā Ilūkstes estrādē uzstāsies deviņi kori un 28 deju kolektīvi, uz skatuves vienojot ap 800 dalībnieku. Kā soliste piekritusi uzstāties dziedātāja Ieva Akuratere. Svētku norisēs plānots iesaistīt arī vokālos ansambļus, pūtēju orķestrus, folkloras kopas, amatierteātrus, amatniekus, rokdarbniekus, kulinārā mantojuma pratējus un nevalstiskās organizācijas. 

Līvānu 1. vidusskolā svinīgi atklātas atjaunotās garderobju telpas. Projekts īstenots, lai uzlabotu skolas infrastruktūru un radītu ērtāku, mūsdienīgāku un drošāku vidi skolēniem un skolas personālam. Atjaunošanas laikā veikta telpu labiekārtošana, uzstādīti piekaramie griesti, izlīdzinātas un krāsotas sienas, uzstādītas jaunas durvis, izlīdzināta grīda un ieklāts linolejs. Veikta arī elektroinstalācija, izbūvēta IT infrastruktūra, uzstādītas 10 videonovērošanas kameras, kā arī uzstādītas jaunas iebūvējamās mēbeles – garderobes skapji, soli, garderobes lete un pakaramais ar izbīdīšanas funkciju. Kopējās darbu izmaksas -  127 tūkstoši  394 eiro. 

Un vēl

Rīt, 11. februārī pulksten 11.  pie Leimaņu Tautas nama norisināsies pasākums “Vizi, vizi Metenīti”. Pasākumā - budēļu skriešana, čigānu braukšana, ķekatnieku dejošana. Jautras atrakcijas, rotaļas, sniega kausēšana, ziemas biedēšana, zelta pogu ķeršana, kurpju mešana, spricēšana, karsta tēja no kauliņiem un pankūkas. Tikmēr Tautas namā paredzētas radošas darbnīcas un “Aklais randiņš ar grāmatu”. Pasākums bez ieejas maksas. 

Savukārt ceturtdien, 12. februārī septiņos vakarā Dignājas skolas zālē sāksies “Meteņdienas danči”  kopā ar folkloras kopu “Dignōjīši”, kapelu “Digna” un ciemiņiem. Šeit svinēs Meteņdienu ar dziesmām, dejām un jautru kopā būšanu. Dalībnieki iepazīs senās tradīcijas, izkustēsies dančos un baudīs īstu latvisku svētku noskaņu. Pasākums bez ieejas  maksas

Jautājums par zemkopības ministra Armanda Krauzes demisijas pieprasīšanu nav izslēgts. Ministru prezidente Evika Siliņa norāda, ka valdībā šodien skatīs jautājumu par dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu par valsts atbalstu kokrūpniekiem. Siliņa sacīja, ka dienesta pārbaudes rezultāti Ministru kabinetā vēl nav izdiskutēti. Pēc premjeres paustā Valsts kontroles, Ģenerālprokuratūras pārstāvji piedalīsies valdības sēdē. Jau ziņots, ka "Latvijas valsts meži", ņemot vērā Konkurences padomes norādes par riskiem koksnes tirgū, ir vērsusies tiesā, lai ilgtermiņa mežizstrādes līgumus atzītu par spēkā neesošiem un līdz galīgajam spriedumam apturētu to darbību.

Latvija pirmās kājnieku kaujas mašīnas "Hunter" saņems šogad septembrī, tviterī paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Jau ziņots, ka pērn janvārī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu  par 42 "Ascod" kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Savukārt jūnijā Aizsadzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu  par vēl papildu 42 kājnieku kaujas mašīnu iegādi. Rezultātā, kopā Latvijai piegādās 84 transportlīdzekļus. Kopā 84 kaujas mašīnas izmaksās 760 miljonus eiro.

"Valsts nekustamie īpašumi"  rīkotajā elektroniskajā izsolē par 1,13 miljoniem eiro nosolīta Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas institūta ēka Salaspilī. Izsoles sākumcena bija 760 tūkstoši eiro, bet izsoles solis - 1000 eiro. Īpašumu pēc 374 soļiem iegādājās juridiska persona. Izsolē piedāvātais īpašums sastāv no zemes vienības 59 tūkstoši 876 kvadrātmetru platībā un 12 būvēm.

Lietuva līdz 2035. gadam plāno tērēt aptuveni 812 miljonus eiro prettanku mīnu un atmīnēšanas sistēmu iegādei. Daļa no šiem līdzekļiem - aptuveni 189 miljoni eiro - piesaistīs no Eiropas Savienības SAFE iniciatīvas. Līdz 2029. gadam plānots, ka Lietuvas bruņojumā būs 170 tūkstoši mīnu, kas ir 6% no kopējām vajadzībām. Tikmēr pretmobilitātes pasākumiem līdz 2035. gadam plānots atvēlēt 112 miljonus eiro.

Zviedrijas centriski labējā valdība informējusi, ka turpmāk noteikumi pilsonības iegūšanai būs stingrāki, raksta ziņu aģentūra Reuters. Zviedrijas imigrācijas ministrs Johans Forsels norāda, ka jaunās prasības būs daudz nopietnākas nekā pašreizējās, jo pašlaik neesot tikpat kā nekādu prasību, lai kļūtu par pilsoni. Valdība darījusi zināmu, ka tagad, lai pieteiktos Zviedrijas pilsonības iegūšanai, valstī būs jānodzīvo vismaz astoņi gadi, līdz šim bija pieci, ikmēneša ienākumiem ir jābūt vairāk nekā 20 tūkstoši kronu jeb apmēram tūkstoš 879 eiro, un pretendetam būs jāspēj nokārtot valodas un kultūras eksāmens, pierādot izpratni par Zviedrijas sabiedrību.

Turpinām ziņas

Radio1 jau ziņoja, ka Jēkabpils slimnīcā apturēta Traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumu sniegšana. Slimnīcas valdes plašāks skaidrojums liecina, ka tas noticis reaģējot uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ziņojumu par Jēkabpils traumatologu pacientiem sniegto pakalpojumu neatbilstošu kvalitāti. Tāpēc tika pieņemts lēmums apturēt šī profila pakalpojumu un atstādināt divus traumatologus.  

Radio1 rīcībā esošā informācija liecina, ka uz laiku no darba atstādināti ukraiņu ārsti - traumatologs-ortopēds Mikola Kuvaldins un traumatologs ortopēds – Dmitro Dubins.  Jēkabpils reģionālajā slimnīca plāno veikt iekšēju pārbaudi par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ziņojumā minētajiem gadījumiem. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns keišs uzsver, ja slimnīca nevar sniegt pakalpojumus augstākajā kvalitātē, tad šādu pakalpojumu sniegšana uz laiku ir jāpārtrauc. 

Jau vēstīts, ka ambulatori traumatologu pakalpojumus slimnīca turpinās nodrošināt, savukārt stacionāra traumatoloģijas nodaļa tiek izmantota citu pacientu ārstēšanai. Traumas guvušos pacientus patlaban ārstēs Daugavpils vai Rēzeknes slimnīcās, kas ir vismaz 90 kilometru attālumā no Jēkabpils.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē, 14.februārī atzīmēs Valentīndienu jeb visu mīlētāju dienu. Par godu šiem svētkiem daudzviet norisināsies dažādi pasākumi.  14. februārī pusdienlaikā Jēkabpils Mežaparkā notiks slēpošanas sacensības “Slēpo no sirds”. Pasākums paredzēts visai ģimenei – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un pāriem. Mīlētāji tiek aicināti savam tērpam piešķirt Valentīndienas tematikas akcentu. Radošākais pāris saņems balvu. Tajā pašā laikā arī pie Biržu Tautas nama norisināsies Valentīndienai veltīts pasākums, kura laikā pie ēkas būs izvietotas vairākas sirsniņas, no kurām dažām būs uzraksti. Atrodot īstās, dalībnieki varēs laimēt pārsteiguma balvas. Savukārt mīlētāju dienas vakarā Zasas Tautas namā notiks ikgadējais tautas deju kolektīvu sadancis – koncerts “Pie Amora tāda tagad mode”.

Sestdien, 14. februārī divos dienā Līvānu stikla un amatniecības centrā atklās Baibas Pikas personālizstādi “Dārzs runā”. Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja satikt mākslinieci klātienē un ielūkoties viņas radošajā procesā, kur dārzs atklājas kā krāsu, formu un iekšējas sarunas telpa. Sarunā māksliniece stāstīs par piecu gadu laikā tapušo darbu ciklu.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus. Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu. Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu. Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu starptautiskajā pretkorupcijas indeksā uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu.

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" šodien, publicējot ikgadējo korupcijas uztveres indeksu, brīdinājusi par situācijas pasliktināšanos demokrātijās visā pasaulē, norādot, ka ASV rezultāts ir sliktākais korupcijas uztveres indeksa vēsturē. "Transparency International" norādīja, ka vidējais rādītājs ir sliktākais pēdējo vismaz desmit gadu laikā.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad janvāra beigās bija 5,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija liecina, ka zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,5%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,3 procentpunktiem un mēneša beigās bija 5,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,17 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā. Pagājušajā gadā visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 5,6 miljardi eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pērn bija 4,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 2,7 miljardus eiro, kas ir par 1,2% vairāk, nekā plānots. 

Eiropas Savienība ir ierosinājusi paplašināt sankcijas pret Krieviju, attiecinot tās arī uz Gruzijas un Indonēzijas ostām, kas iesaistītas Krievijas naftas darījumos, atsaucoties uz ES dokumentu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters". Aģentūra norāda, ka tā būtu pirmā reize, kad ES vērstu sankcijas pret ostām trešajās valstīs. Saskaņā ar priekšlikumu, ar kuru iepazinusies "Reuters", sankcijas tiktu piemērotas Kulevi ostai Gruzijā un Karimunas ostai Indonēzijā, un ES uzņēmumiem un pilsoņiem tiktu aizliegts veikt darījumus ar šīm ostām.

Turpinām ziņas

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars no amata atstādinājis pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka Bartaševicam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Domes priekšsēdētāju uzskata par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar rīkojuma publicēšanas dienu oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Pagaidām šāds paziņojums nav publicēts.

Kā ziņots, ministrs aizvadītajā nedēļā pieprasīja Rēzeknes mēru atkāpties no amata, jo viņš nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, tomēr Bartaševičs līdz šim brīdim turpināja vadīt domi. Nepiekrītot atkāpties, viņam piecu darbdienu laikā bija jāiesniedz rakstveida paskaidrojums ministram. Šis termiņš aprit šodien.

Saistībā ar iepriekšējā SIA “Jēkabpils ūdens” valdes locekļa amata atstāšanu, lai nodrošinātu uzņēmuma operatīvo vadību, no pagājušās nedēļas uzņēmumā par pagaidu valdes locekli ievēlēts Dainis Raubiškis. Jēkabpils novada pašvaldībā norāda, ka viņa līdzšinējā profesionālā pieredze ir pietiekama, lai zinoši un kompetenti vadītu uzņēmumu, jo viņš jau iepriekš ir pildījis SIA “Jēkabpils ūdens” valdes locekļa pienākumus. Dainis Raubiškis amata pienākumus pildīs līdz brīdim, kad noslēgsies konkurss un tiks ievēlēts jauns uzņēmuma vadītājs. Patlaban ir izsludināts konkurss uz SIA “Jēkabpils ūdens” valdes locekļa amatu. 

Jau ziņots, ka SIA “Jēkabpils ūdens” valdes priekšsēdētājs Artūrs Smagars pagājušā gada nogalē, nedēļu pēc apstiprināšanas amatā uz otru termiņu par SIA "Jēkabpils ūdens vadītāju,  iesniedza atlūgumu, savu lēmumu pamatojot ar jaunu karjeras izaicinājumu. Viņa pēdējā darba diena uzņēmumā bija 31. janvāris. No 2. februāra Artūrs Smagars ir uzsācis darbu Cēsīs, kur vada ūdenssaimniecības uzņēmumu SIA “Vinda”.

Un vēl

Šīs nedēļas otrajā pusē sniega sega Latgalē var kļūt par 20 centimetriem biezāka, daudzviet pārsniedzot pusmetra dziļumu, liecina jaunākās laika prognozes. Nedēļas vidū daudzviet Latvijā gaidāms neliels sniegs, vairāk snigs Latgalē un Sēlijā, kur sniega sega vietām kļūs par 7-10 centimetriem biezāka. Stiprāki nokrišņi un sniegputenis iespējams piektdien un naktī uz sestdienu, lielāks nokrišņu daudzums prognozēts valsts dienvidu un austrumu daļā. Vietām valsts dienvidos, galvenokārt dienvidaustrumos, īslaicīgi iespējams arī sasalstošs lietus. 

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem valsts lielāko daļu patlaban klāj 10-25 centimetrus bieza sniega kārta, vairāk sniega ir Latgalē - vidēji 30-40 centimetri, Dagdā sasniedzot 45 centimetrus. Jēkabpilī – 24 centimetri bieza sniega sega. Piepildoties nokrišņu prognozēm, šīs nedēļas beigās lielā valsts daļā sniega kārtas augstums var pārsniegt 30 centimetrus, daudzviet Latgalē sasniedzot 50-65 centimetrus. Liels nokrišņu daudzums gaidāms arī Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā, kur sniega dziļums jau šobrīd ir 40-50 centimetri, tādēļ šopavasar Daugavā iespējami lielākie pali pēdējos gados.

Lai nodrošinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi, valdība šodien lēma starp budžeta programmām pārdalīt 200 miljonus eiro. Aizsardzības ministrija informējusi, ka līdzekļu pārdales mērķis ir veicināt valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, saglabāt nemainīgu ārpolitikas eiroatlantisko kursu, kā arī stiprināt Latvijas drošību. Finansējums nepieciešams, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.

Latgales rajona tiesa Daugavpilī piesprieda 18 gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz trim gadiem Igoram Haitam par uzņēmēja un politiķa Andra Ļubkas slepkavību. Tiesa lēma piedzīt no apsūdzētā valsts labā 3 tūkstoši 100 eiro saistībā ar Tiesu administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju cietušajiem. Tāpat lemts apmierināt cietušo kompensācijas pieteikumu un piedzīt morālo kaitējumu 100 tūkstoši eiro apmērā un mantiskos zaudējumus 4 tūkstoši 953 eiro saistībā ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Spriedums vēl nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā.

Latvijā 52% iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret dzelzceļa projektu "Rail Baltica", liecina Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" un pētījumu aģentūru "Norstat" aptauja. Vienlaikus secināts, ka 24% Latvijas iedzīvotāju ir neitrāli noskaņoti pret "Rail Baltica" projektu, bet 6% respondentu snieguši ļoti negatīvu vērtējumu. Tikmēr 67% Latvijas respondentu pauduši uzskatu, ka "Rail Baltica" militārās mobilitātes aspekts ir svarīgs Baltijas drošībai, savukārt 71% respondentu piekritis, ka projekts uzlabos NATO spēju operatīvi pārvietot karaspēku un militāro tehniku reģionā.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Ukrainas valdība sniegs atbalstu namīpašniekiem, lai tie Krievijas gaisa triecienu izraisītās enerģētiskās krīzes apstākļos varētu iegādāties elektrības ģeneratorus.  Par to ikvakara videouzrunā informēja prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš paziņoja, ka autonomas energoapgādes sistēmu iegādei jākļūst finansiāli pieejamākai dzīvokļu ēku īpašnieku apvienībām un vienģimenes māju īpašniekiem. Tāpēc bezprocentu aizdevumos ģeneratoru iegādei piešķirts pusmiljards grivnu jeb 9,8 miljoni eiro. Galvaspilsētā Kijivā apkuri līdz pavasarim, visticamāk, neizdosies atjaunot vairāk nekā tūkstoš 100 daudzdzīvokļu namiem, un visā valstī ir stundām ilgi elektroapgādes pārtraukumi. 

ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis bloķēt jauna Kanādu un ASV savienojošā tilta atklāšanu. Leģendārā kanādiešu hokejista Gordija Hova vārdā nosaukto tiltu, kas savienos Kanādas pilsētu Vindzoru ar ASV lielpilsētu Detroitu, paredzēts atklāt šogad, taču Tramps apšaubījis projekta nākotni, norādot uz, viņaprāt, Kanādas naidīgo attieksmi pret ASV un tās sadarbību ar Ķīnu. ASV prezidents savā paziņojumā arī pieprasījis, lai Kanāda nodotu ASV īpašumā vismaz pusi no tilta. Trampa vērtējumā, ASV ir jāsaņem atlīdzība  par visu, ko tās esot devušas savam ziemeļu kaimiņam. Kanādas mediji lēš, ka tilta būvniecība izmaksājusi vismaz 4,7 miljardus ASV dolāru. Tilta būvniecību pilnībā finansēja Kanāda, un tā arī būs atbildīga par tā uzturēšanu nākamo 36 gadu laikā. 

Turpinām ziņas

Gadījumos, ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju noteikumi paredz aizliegumu nobraukt no ceļiem, ziemā uz aizsalušajiem ezeriem un upēm tur nedrīkst rīkot izklaides braucienus ar motorizētiem transporta līdzekļiem. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka izņēmumi pārvietošanās ierobežojumiem pieļaujami tikai gadījumos, ja transportlīdzekļu izmantošana ir tieši saistīta ar teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, glābšanas vai meklēšanas darbu veikšanu, kā arī valsts aizsardzības uzdevumu nodrošināšanu. Par pārvietošanās aizlieguma neievērošanu fiziskajām personām paredzēts administratīvais sods no 30 līdz 350 eiro. 

Daugavpilī festivālu rīkotāji varēs saņemt pašvaldības atbalstu līdz 60 tūkstoši eiro. To paredz jaunā programma kultūras un mākslas projektu īstenošanas atbalstam, kuru plānots ieviest šogad. Pašvaldība līdzfinansējumu varēs izmantot mākslinieciskā, administratīvā un tehniskā personāla atlīdzībām, festivāla norises vietas nodrošināšanai, aprīkojuma nomai, publicitātes aktivitātēm, ceļa un uzturēšanās izdevumu izmaksu segšanai māksliniekiem, producēšanas izmaksu segšanai. Programmas mērķis ir atbalstīt festivālus, kas veicina kultūras un mākslas jomu attīstību.

Un vēl

Katru gadu, līdz ar peldsezonas sākumu maijā, Latvijas piekrastes un ezeru krastos svinīgi tiek pacelts Zilais Karogs – starptautiski atzīts kvalitātes simbols, kas apliecina augstus vides, drošības un apsaimniekošanas standartus. Šī atpazīstamā zīme apliecina, ka peldvieta ir tīra, droša un pārvaldīta atbildīgi, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus. Šogad Klimata un enerģētikas ministrijā 28. reizi sanāca Zilā Karoga Nacionālā žūrija, kas pārstāv deviņas institūcijas, lai izvērtētu pieteikumus no Latvijas peldvietām un jahtu ostām. Kopumā tika saņemti 15 peldvietu un 1 jahtu ostas pieteikums, no kuriem 13 peldvietas un viena jahtu osta izvirzītas tālāk vērtēšanai Starptautiskajā žūrijā. To vidū arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves galvenā peldvieta, ur šogad Zilo karogu pacels jau 17.to sezonu pēc kārtas.