Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 11.februārī

Latvija Ukrainai bez atlīdzības nodos vairāk nekā 51 tūkstoti Covid-19 vakcīnu devu. Kā skaidro Veselības ministrija, Ukrainai plānots vakcīnas, kas Latvijā nacionālajā vakcinācijas kampaņā vairs netiks izmantotas. Vakcīnu derīguma termiņš ir līdz šī gada beigām, un tās patlaban tiek uzglabātas Valsts asinsdonoru centrā. Veselības ministrijā atzīst, ka Covid-19 vakcinācijas pieprasījums Latvijā ir būtiski samazinājies, līdz ar to izveidojies vakcīnu pārpalikums. Ukraina janvārī informējusi Latviju par steidzamu nepieciešamību pēc vakcīnām saistībā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un nacionālo krājumu izsīkumu. Latvijas puse plāno apmaksāt visas ar vakcīnu piegādi saistītās izmaksas, kas ir apmēram 16 tūkstoši 500 eiro.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem 2026. gadā varētu būt nepieciešami papildu 9,2 miljoni eiro, izriet no Satiksmes ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma, kuru vakar pieņēma zināšanai valdība. Ņemot vērā, ka pasažieriem šogad tiek saglabāts reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta maršrutu tīkls pagājušā gada apmērā, Satiksmes ministrijai šogad ceturtajā ceturksnī būs jāsagatavo rīkojuma projekts par minētā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ministru kabinets pieņēmis Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus "Reliģiskās savienības garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtībā", kas piešķir Latvijas Dievturu sadraudzei tiesības laulāt cilvēkus. Patlaban šo garīdznieku statuss nav skaidri regulēts, un viņu tiesības veikt laulības ar juridiskām sekām nav formāli nostiprinātas. Tieslietu ministrija skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu dievturu garīdznieku tiesības laulāt.

Eiropas Savienībai līdz 2040. gadam būs jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu Eoropas savienību. Pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm. Pēc Eiroparlamenta pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

Grieķija un Malta kļuvušas par galveno šķērsli Eiropas Savienības priekšlikumam aizstāt Krievijas naftas cenu ierobežojumus ar aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas nepieciešami degvielas transportēšanai, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".  Grieķija un Malta pirmdien ES vēstnieku sanāksmē, kur tika prezentētas jaunās sankcijas, pauda bažas par šo soli. Valstis pauda bažas, ka priekšlikums varētu ietekmēt Eiropas kuģniecības nozari un enerģijas cenas. Jau vēstīts, ka  pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija ierosināja aizstāt pašreizējos cenu griestus Krievijas naftas pārdošanai ar aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas nepieciešami tās transportēšanai. Šis priekšlikums ir ES 20. sankciju paketes centrālais elements.

Kanādā Britu Kolumbijas provinces Tamblerridžas pilsētā vakar nošauti deviņi cilvēki, tajā skaitā septiņi vietējā vidusskolā un divi kādā mājoklī. Arī cilvēks, kurš tiek uzskatīts par atbildīgo par šīm slepkavībām, atrasts miris no pašradīta šauta ievainojuma. Kanādas mediji ziņo, ka slepkava ir sieviete, tomēr Karaliskā Kanādas Jātnieku policija nesniedz sīkākas ziņas par aizdomās turēto. Apšaudēs ievainoti 27 cilvēki, no kuriem divi guvuši nopietnus ievainojumus, bet pārējo 25 ievainojumi dzīvību neapdraud.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldības policija atgādina, ka uz lielākās daļas ūdenstilpju ledus novada teritorijā atrasties atļauts. Taču joprojām ir spēkā aizliegums atrasties uz Daugavas ledus Jēkabpils pilsētas teritorijā, uz Krustpils Dzirnavu dīķa un Kena parka dīķa ledus, uz Dienvidsusējas upes ledus Aknīsē un Elkšņu ciemā, kā arī uz Ziemeļsusējas upes ledus Salas ciemā. Laikā kopš noteikts aizliegums, Jēkabpils novada pašvaldības policija ir uzsākusi divas administratīvo pārkāpumu lietas par atrašanos uz ūdenstilpju ledus Jēkabpils novada teritorijā, 7 personām izteikts aizrādījums, neuzsākot administratīvo pārkāpumu lietas. Bez tam, veicot videonovērošanas monitoringu, konstatēts gadījums, kad divi bērni gāja pāri Daugavai pa ledu. Policija viņus nogādāja dzīvesvietā un nododot vecāku rīcībā, ģimenēs veiktas pārrunas.

Pašvaldības policija norāda, kaut arī šobrīd pastāv noturīgi zemas gaisa temperatūras, tomēr atrašanās uz ledus konkrētās ūdenstilpēs, jo īpaši uz upju ledus, joprojām var būt nedroša un dzīvību apdraudoša. Jēkabpils novada pašvaldības policija lūdz iedzīvotājus būt piesardzīgiem, neapdraudēt sevi un nebūt vienaldzīgiem, ja uz ūdenstilpju ledus atrodas bērni. Par konstatētiem gadījumiem informēt Jēkabpils novada pašvaldības policiju pa tālruni 80700020.

Un vēl

Šodien Jēkabpils novadā pie Leimaņu Tautas nama pulksten 11.  norisināsies pasākums “Vizi, vizi Metenīti”. Pasākumā - budēļu skriešana, čigānu braukšana, ķekatnieku dejošana. Jautras atrakcijas, rotaļas, sniega kausēšana, ziemas biedēšana, zelta pogu ķeršana, kurpju mešana, spricēšana, karsta tēja no kauliņiem un pankūkas. Tikmēr Tautas namā paredzētas radošas darbnīcas un “Aklais randiņš ar grāmatu”. Pasākums bez ieejas maksas. 

Latvijas sportiste Elīna Ieva Bota otrdien kļuva par Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu vicečempioni kamaniņu sportā, izcīnot sudraba medaļu, kas Latvijai ir pirmā šajās olimpiskajās spēlēs. Tāpat Bota neatkarīgās Latvijas vēsturē izcīnījusi pirmo medaļu olimpisko spēļu sieviešu vieninieku sacensībās. 1980. gadā Leikplesidā par čempioni kļuva Vera Zozuļa, bet bronzas medaļu izcīnīja Ingrīda Amantova. Kortīnā d'Ampeco zelta medaļu izcīnīja vāciete Jūlija Taubica, bet bronzu amerikāniete Ešlija Farkvarsone. Kendija Aparjode olimpisko spēļu sacensības noslēdza 16. vietā.

Kultūras ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi būs jāizstrādā likumprojekts valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors".  Šādu uzdevumu vakar ministrijām devis Ministru kabinets. Šī likumprojekta izstrādes gaitā precizēs, cik lielā apjomā koncertzāle varētu piederēt valstij. Šāds likumprojekts jāizstrādā februāra laikā. Jautājums par "Goru" ir ietverts arī piektdien, 13. februārī, paredzētās Rēzeknes domes sēdes darba kārtībā.

Jau ziņots, ka Rēzeknes dome nav gatava atbalstīt kultūras ministrijas piedāvājumu valsts iesaistei koncertzāles "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību, liecina domes Finanšu un budžeta komitejas sēdes lēmums.

Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Jaunatnes likumā. Pašlaik likumā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.  Vecuma sliekšņa paaugstināšana ļaus plašākam jauniešu lokam saņemt valsts un pašvaldību atbalstu, piedalīties jaunatnes programmās un līdzdalības procesos, kā arī labāk pielāgot jaunatnes politiku mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai realitātei, kurā izglītības iegūšana, ienākšana darba tirgū un patstāvīgas dzīves uzsākšana nereti notiek vēlāk nekā iepriekš.

Pirms uzsākt sarunas ar Kremli, Eiropas Savienībai būtu jāformulē, kādas piekāpšanās tā sagaida no Krievijas diktatora Vladimira Putina, norāda Eiropas Savienības augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. Tuvāko dienu laikā Kallasa piedāvās Eiropas Savienības dalībvalstīm ideju sarakstu ar prasībām, kas būtu jāizvirza Maskavai. Kallasa norāda, ka Eiropai ir jātiecas panākt Kremļa piekāpšanos, piemēram, bruņoto spēku ierobežošanu, jo Vašingtona, šķiet, vairāk koncentrējas uz to, lai panāktu Kijivas piekrišanu kompromisam. Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve arī uzsver, ka Krievija karā Ukrainā negūst uzvaru un ka tās upuru skaits karā ievērojami pieaug.

Turpinām ziņas

Ir sākusies konkursa “Aizkraukles novada gada balva uzņēmējdarbībā 2025” balsojuma otrā kārta nominācijā “Draudzīgs klientam”. Līdz 20. februārim ikviens aicināts piedalīties balsojumā un izvirzīt balvas ieguvēju. Pirmajā kārtā iedzīvotāji bija aicināti izvirzīt un ieteikt, viņuprāt, klientiem draudzīgākos Aizkraukles novadā strādājošos uzņēmējus. Balsojuma rezultāti ir apkopoti – kopumā izvirzīti 20 pretendenti no dažādām nozarēm. Aizkraukles novada pašvaldība aicina iepazīties ar izvirzītajiem kandidātiem un līdz 20. februārim nobalsot par savu favorītu, aizpildot elektronisko anketu pašvaldības mājaslapā..

Līvānu novada pašvaldība pagarinājusi pieteikšanos darbībai Sutru pagasta iedzīvotāju padomē līdz 6. martam. Termiņš pagarināts, jo pieteikušos kandidātu skaits ir mazāks par ievēlamo padomes locekļu skaitu – šobrīd saņemti 3 pieteikumi, savukārt Sutru pagasta iedzīvotāju padomē jāievēl 5 locekļi. Pagarinājums noteikts saskaņā ar Līvānu novada iedzīvotāju padomes nolikuma prasībām. Kandidātam jāiesniedz pieteikums jebkurā Līvānu novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrā vai nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz e-pastu: pasts@livani.lv.

Un vēl

Augļu un ogu dārzus šajā ziemā apdraud nesasalusi zeme zem sniega kārtas, grauzēju bojājumi, sakņu kakla izžūšana, kā arī jauniem dzinumiem pastāv nosalšanas risks. Augu bojāejas risku visos minētajos gadījumos var mazināt, sniega segu ap kokiem un krūmiem piemīdot vai piebraukājot ar tehniku – tad augsne sasals un sakņu sistēma piespiedu kārtā dosies tai tik vajadzīgajā ziemas miega periodā, savukārt grauzēji netiks pie auga saknēm. 

Saeimas komisija pirmajam lasījumam atbalsta ieceri plūdu riska kartes turpmāk apstiprināt Ministru kabinetā. Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto grozījumu mērķis ir stiprināt plūdu riska pārvaldības sistēmu, veidojot vienotu redzējumu par plūdu postījumu vietām un plūdu riska karšu izmantošanas mērķiem, stiprināt to juridisko statusu un precizēt aktualizācijas kārtību, kā arī noteikt atbildības plūdu risku pārvaldībā. Likuma grozījumi paredz deleģēt  Ministru kabinetam noteikt plūdu karšu izmantošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību. Ministru kabineta apstiprinātas plūdu kartes būs saistošas visām iesaistītajām pusēm.

Lai gan šogad paplašināts valsts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, pieprasījums joprojām būtiski pārsniedz pieejamo finansējumu. Bērnu slimnīcas fondā informē, ka pērn valsts finansēto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 102 bērni ar autisko spektru visā Latvijā. Vienlaikus fonds turpina piesaistīt ziedotāju finansējumu, lai nodrošinātu terapiju arī tiem bērniem, kuri valsts finansēto pakalpojumu nesaņem. Apvienojot valsts un ziedotāju finansējumu, pērn nodrošināts atbalsts vairāk nekā 400 bērniem ar autisko spektru. Šogad palīdzību paredzēts sniegt vēl 200 bērniem. Vienlaikus šogad pirmo reizi paredzēts valsts finansējums arī uzturošajai terapijai septiņus gadus veciem bērniem ar autisko spektru, kuri uzsāks skolas gaitas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien skatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kurus iepriekš nācās precizēt Latvijas Žurnālistu asociācijas paustās kritikas dēļ. 15 minūšu garajā komisijas sēdē Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka izmaiņas pieņemtas, lai Latvijā varētu ieviest Eiropas Mediju brīvības aktu. Deputāti vienojās, ka priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz 16. martam.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno izziņot sagatavošanās darbus prezidenta vēlēšanām un referendumam par mieru Ukrainā, ziņo izdevums "Financial Times", atsaucoties uz amatpersonām Eiropas Savienībā.  Plāna detaļas paredzēts izziņot 24. februārī jeb Krievijas pilna apmēra kara ceturtajā gadadienā. Pagaidām zināms, ka Kijiva plāno rīkot vēlēšanas vienlaikus ar referendumu par miera līgumu ar Krieviju.

Jauna atbildības sadalījuma rezultātā eiropieši NATO militārajā komandstruktūrā drīzumā ieņems vairāk augstāko amatu nekā ASV. Izmaiņas amatu sadalē paredz, ka Lielbritānija pārņems no ASV Apvienotās spēku pavēlniecības Norfolkā, Virdžīnijas štatā, vadību un Itālija pārņems no ASV Sabiedroto spēku pavēlniecības Neapolē vadību. Vācija un Polija rotācijas kārtībā dalīs arī Apvienoto spēku pavēlniecību Brinsimā un Nīderlandē. Plānoto izmaiņu rezultātā visas trīs Apvienoto spēku pavēlniecības turpmāk vadīs eiropieši.

Turpinām ziņas

Pagājušajā gadā 43% no visiem uz tālruņa numuru 112 saņemtajiem zvaniem nebija saistīti ar ārkārtas situācijām, kas ir būtisks pieaugums iepretim iepriekšējam gadam, kad tādu bija 27%. Aizvadītajos divos gados uz tālruņa numuru 112 ik gadu saņemti ap 1,2 miljoni zvanu. Lai gan Latvijas sabiedrībā šī numura atpazīstamība turpina pieaugt, dati liecina, ka joprojām ievērojama daļa zvanu veikta situācijās, kas nav uzskatāmas par ārkārtas gadījumiem, tādējādi kavējot palīdzības sniegšanu tiem, kuriem tā patiesi nepieciešama. Atzīmējot numura 112 dienu, VUGD aicina iedzīvotājus stiprināt zināšanas par tā nozīmi un atbildīgu izmantošanu. 

Jau ziņots, ka šogad aprit divi gadi kopš Latvijā darbojas lietotne "112 Latvija", taču to lejupielādējuši tikai nedaudz vairāk kā 140 tūkstoši iedzīvotāju. VUGD atgādina, ka lietotne nodrošina ne tikai iespēju sazināties ar "112" kontaktu centru, bet arī saņemt informāciju par rīcību dažādos apdraudējumos un publisko patvertņu atrašanās vietām.

22. februārī Aizkrauklē, tirdzniecības centrā “IGA centrā” notiks ikgadējais “Junior Achievement Latvia” skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus “Cits Bazārs”. Tajā pašu radītas preces un oriģinālas dāvanas apmeklētājiem piedāvās 50 skolēnu mācību uzņēmumi no Aizkraukles, Jēkabpils, Ogres, Madonas novadiem un Rīgas. Pasākumā būs daudzveidīgi skolēnu radīti produkti – no mūsdienīgiem aksesuāriem un personalizētām dāvanām līdz inovatīvām tehnoloģijām un garšīgiem našķiem.

Un vēl

Piektdien un naktī uz sestdienu Latvijā gaidāms spēcīgs sniegputenis, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Trešdienas vakarā un naktī uz ceturtdienu Sēlijā un Latgalē ilgstoši snigs, bet ceturtdien dienas laikā Latvijā nav gaidāmi būtiski nokrišņi, gaisa temperatūra Latgales dienvidos paaugstināsies līdz nulles atzīmei. Piektdien, pastiprinoties austrumu, ziemeļaustrumu vējam, vējš putinās sniegu. No dienvidrietumiem valsti šķērsos plaša nokrišņu zona, neliels putenis pāraugs stiprā sniegputenī, līdz sestdienai daudzviet uzsnigs 10-20 centimetri sniega. Vietām - galvenokārt Latvijas dienvidaustrumos - gaidāms arī lietus un atkala. Visticamāk, īslaicīgs atkusnis skars tikai valsts dienvidaustrumu daļu. Svētdien kļūs vēsāks, naktī uz pirmdienu gaisa temperatūra vietām var noslīdēt zem -25 grādiem. Arī nākamnedēļ iespējama svārstīga gaisa temperatūra un nokrišņi.