Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 12.februārī

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%. Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta, apģērba un apavu cenām, kā arī mājokļa izmaksām - ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar pauda negatīvu vērtējumu par pērn izveidotā Mākslīgā intelekta centra darbību. Komisijas sēdē izskanēja pārmetumi, ka centrs ir izveidots, taču nav sācis darbu un tam joprojām ir tikai viens darbinieks - vadītāja, bet nav kolektīva un finansējuma, kas varētu dot uzrāvienu centra darbībai. Komisija aicināja nākamā gada budžetā un vidējā termiņa budžetā paredzēt Mākslīgā intelekta centra ilgtspējīgu finansēšanas modeli centra darbības organizēšanai.

Latvijā sāks plašu upju atjaunošanas projektu, kura kopējās izmaksas ir vairāk nekā 9 miljoni eiro. Latvijas upju ekoloģisko stāvokli būtiski ietekmē dažādi cilvēku radīti pārveidojumi, proti, izmaiņas upju dabiskajā tecējumā, gultnē un krastos, kas veidojušies galvenokārt 20. gadsimtā – regulējot upes, izbūvējot meliorācijas sistēmas, kā arī ierīkojot vēsturiskus dzirnavu aizsprostus, dambjus un hidroelektrostacijas. Šobrīd Latvijas upēs ir noteiktii vairāki simti dažāda mēroga šķēršļu, kas pārtrauc upju nepārtrauktu tecējumu, maina hidroloģisko režīmu un sedimentu kustību, kā arī būtiski ierobežo migrējošo zivju sugu pārvietošanos un dzīvotņu pieejamību. Projekā ieviesīs psaimniekošanas risinājumus, kas vērsti uz šķēršļu likvidēšanu vai mazināšanu Latvijas upēs.

Šodien, 12. februārī, 24 stundu streiku rīkos aviokompānijas "Lufthansa" piloti un stjuartes. Akcijas dēļ uzņēmums atcēlis visus izejošos avioreisus no Vācijas lidostām. Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" atsaucas uz  arodbiedrības pārstāvjiem un informē, ka streika mērķis ir iestāties par pensionēšanās nosacījumu uzlabošanu un protestēt pret gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu. Strādājošie vēlējušies izvairīties no eskalācijas, taču no kompānijas vadības vēl nav saņēmuši signālus par iespējamo izlīgumu. Savukārt uzņēmuma pārstāvji streiku dēvē par nesamērīgu pasākumu un informē, ka tā dēļ atcelti no Frankfurtes pie Mainas, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes, Diseldorfas un citām Vācijas lidostām plānotie reisi. 

Tikmēr Somālijas aviokompānijas "Starsky Aviation" pilotam izdevies veiksmīgi nosēdināt lidmašīnu, iebraucot seklā ūdenī pie Mogadīšo starptautiskās lidostas. Neviens no 50 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem nav cietis. Apkalpe neilgi pēc pacelšanās ziņojusi par tehnisku kļūmi un mēģināja atgriezties, taču lidmašīna "Fokker 50" pārbrauca pāri skrejceļam un apstājās seklumā Indijas okeānā. Aviokompānija norāda, ka pilota "ātrā un nosvērtā lēmumu pieņemšana" bija izšķiroša, lai garantētu ikviena drošību. 

Turpinām ziņas

Noslēdzoties projektam "RE:IMPACT", Zemgales plānošanas reģions publiskojis apkopoto metodisko materiālu – rīcības plānus sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai sešām Zemgales pašvaldībām. Līdz ar šo dokumentu izstrādi Zemgale kļuvusi par pirmo reģionu Latvijā, kurā katrai pašvaldībai pieejams detalizēts un vietējā situācijā balstīts stratēģisks dokuments, kas kalpos kā darba instruments reģiona uzņēmējdarbības atbalsta speciālistiem. Apkopotajā materiālā detalizēti atspoguļota Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils un Jelgavas novadu, kā arī Jelgavas valstspilsētas stratēģija sociālās uzņēmējdarbības attīstībai līdz 2027. gadam. 

Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centrs ir izdevis 2026. gada tūrisma karti, kurā vienkopus apkopota aktuālākā informācija par Jēkabpils pilsētas un Jēkabpils novada tūrisma piedāvājumu. Tūrisma karte ietver informāciju par Jēkabpils pilsētas un novada nozīmīgākajām apskates vietām, dabas objektiem, aktīvās atpūtas iespējām, degustācijām un amatniekiem, kā arī ēdināšanas un naktsmītņu piedāvājumu. Karte pieejama trīs valodās – latviešu, angļu un lietuviešu. Tā pieejama Jēkabpils novada tūrisma informācijas centrā.

Un vēl

Februāra pirmā dekāde Latvijā bija 8,5 grādus aukstāka nekā ierasts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz -12,3 grādiem - divus grādus zemāk nekā janvāra otrajā un trešajā dekādē. Zemākā gaisa temperatūra bija -31,7 grādi 2. februārī Jelgavas novērojumu stacijā, savukārt visaugstāk - līdz -2 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 7. februārī Pāvilostā. Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija tikai 1,3 milimetri jeb 9% no normas. Visvairāk sniga Baltkrievijas pierobežā,  dziļākā sniega sega - 47 centimetri Dagdā. 

Jau ziņots, ka šā gada pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija -8,7 grādi jeb 5,7 grādus zemāka par 1991. - 2020. gada rādītāju. Tas bija saltākais janvāris kopš 2010. gada un otrais vēsākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra. Šā gada janvāris gan bija tikai 15. aukstākais kopš novērojumu sākuma pirms 102 gadiem, šo vietu dalot ar 1924. gadu. Lai gan decembris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, šī ziema kopumā Latvijā ir aukstākā kopš 2012. - 2013. gada ziemas.

Vakar Milānā atklāts Latvijas goda konsulāts, kura konsulārais apgabals ir Lombardijas reģions Itālijā. Svinīgā atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Latvijas vēstniece Itālijā Elita Gavele un Lombardijas reģiona valsts sekretāra vietnieks starptautiskajos un ārlietu jautājumos Rafaēle Kataneo. Par Latvijas goda konsulu Milānā ir iecelts uzņēmējs un profesors Alfrēdo Sassi. Kā skaidro Ārlietu ministrija, Lombardija ir Itālijas biznesa centrs. Goda konsulāta klātbūtne reģionā stiprinās Latvijas iespējas nostiprināt atbalstu Latvijas uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti sadarbībā ar Itāliju.

Saslimstība ar gripu Latvijā pagājušajā nedēļā samazinājusies par 31,8%, tomēr reģistrēti pieci nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju. Kopš sezonas sākuma kopumā jau reģistrēti 14 nāves gadījumi gripas pacientiem, un 11 no mirušajiem nav bijuši vakcinēti pret gripu. Saslimšana pagājušajā nedēļā klīniski noteikta 216 pacientiem jeb vidēji veidojusi 311,1 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Gripas gadījumi konstatēti visās desmit monitoringa teritorijās, arī Jēkabpils pilsētā un novadā. Augstāka saslimstība ar gripu joprojām novērota bērniem līdz 14 gadu vecumam. 

Savukārt Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars aizvadītajā nedēļā pieaudzis līdz 5,8%, kamēr nedēļu iepriekš tas bija 4%. Veikti 690 testi, no tiem 40 bija pozitīvi.  Covid-19 infekcijas pozitīvo testu īpatsvars stacionāros aizvadītajā nedēļā samazinājās. Testēti 622 pacienti, no tiem 22 jeb 3,5% pacientu apstiprināta Covid-19 infekcija. Slimnīcās uzņemti 64 Covid-19 pacienti, kas ir tikpat, cik nedēļu iepriekš, bet kopumā stacionāros ārstējušies 105 pacienti, no kuriem 62 pacientiem Covid-19 bija pamata diagnoze. Pagājušajā nedēļā reģistrēti arī deviņi nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību Delna" vērš uzmanību uz mazāku iepirkumu atklātību pēc publisko iepirkumu sistēmas reformas. "Delnas" direktores vietniece Agnija Birule  norāda, ka Finanšu ministrija virza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, tos pamatojot ar mazāku birokrātiju un efektivitāti. Taču "Delnas" ieskatā virzīto grozījumu rezultātā lielā daļā iepirkumu uzraudzība būs iespējama faktiski pēc līguma noslēgšanas, nevis brīdī, kad iepirkums ir sākts un vēl var novērst iespējamu neētisku un prettiesisku darbību. Biedrības "Delna" ieskatā šī publisko iepirkumu sistēmas reforma paredz izmaiņas, kas mazina atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu par publisko līdzekļu izlietojumu un reizē ierobežo uzņēmēju iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos.

Igaunijas prezidenta vēlēšanas parlamentā varētu notikt 2. un 3. septembrī. Par to paziņojis Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars. Igaunijas sabiedriskais medijs informē, ka vakar parlamentā notika vēlēšanu organizēšanai veltīta parlamenta Vecāko padomes sanāksme. Tajā nolemts 2. un 3. septembrī rīkot prezidenta vēlēšanu pirmo, otro un trešo kārtu. Vienlaikus pārrunāta vēlēšanu kolēģijas sasaukšana, ja parlamentam neizdosies ievēlēt jauno valsts vadītāju, un grozījumi prezidenta vēlēšanu likumā. Centra partija esot gatava atbalstīt Alara Karisa atkārtotu ievēlēšanu, taču viņš jau pagājušā gadā noliedza šādu iespēju. 

Vācijas valdība ir uzsākusi izlūkdienestu un kiberdrošības reformu, kas nodrošinās valsts drošības dienestiem spēju efektīvāk aizsargāties pret naidīgu valstu hakeru uzbrukumiem, veicot arī atbildes uzbrukuma kiberoperācijas. Šim nolūkam Berlīne izstrādā divus likumprojektus. Viens likumprojekts paredz konstitūcijas grozījumus, tādēļ tā pieņemšanai būs nepieciešams divu trešdaļu Vācijas parlamenta apakšpalātas un augšpalātas locekļu balsu vairākums. Otrā likumprojekta apstiprināšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums, un tas piešķirs atbildīgajām iestādēm paplašinātas pilnvaras veikt aktīvu kiberaizsardzību.

Turpinām ziņas

Veselības inspekcija izvērtēs Jēkabpils reģionālās slimnīcas traumatologu sniegto pakalpojumu kvalitāti, balstoties uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ziņojumu. Arī Jēkabpils reģionālajā slimnīca plāno veikt iekšēju pārbaudi par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ziņojumā minētajiem gadījumiem. 

Jau vēstīts, ka reaģējot uz ziņojumu par Jēkabpils traumatologu pacientiem sniegto pakalpojumu neatbilstošu kvalitāti, Jēkabpils slimnīcā uz laiku apturēta traumatoloģijas nodaļas darbība un no darba uz pārbaudes laiku atstādināti divi traumatologi - Mikola Kuvaldins un Dmitro Dubins. Tas nozīmē, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā netiek uzņemti pacienti ar traumām un viņiem medicīniskā palīdzība ir jāmeklē citu pilsētu slimnīcās. 

Pielaidi valsts noslēpumam nav saņēmis un atkāpies Madonas vicemērs Aigars Šķēls. Viņš pagaidām ir vienīgais vicemērs, kuram nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Šķēla pārziņā bija novada attīstība, teritorijas pārvaldība un komunālā saimniecība. Iemesls, kāpēc liegta pielaide, Šķēlam ir zināms. Viņš sacīja, ka ir gatavs to atklāt arī publiski, bet pēc tam, kad nākamajā nedēļa par to būs informējis kolēģus. Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs paudis, ka viņam šāds pavērsiens bijis pārsteigums. 

Kā vēstīts, no pašvaldību vadītājiem, kuri bija prasījuši pielaidi valsts noslēpumam, tā atteikta vienīgi Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam un nu jau amatu pametušajam Jūrmalas mēram Gatim Truksnim. Savukārt Egils Helmanis pameta Ogres novada domes priekšsēdētāja amatu, pēc paša skaidrotā, veselības problēmu dēļ, tā arī neiesniedzis dokumentus pielaides saņemšanai.

Un vēl

Kopš trešdienas pēcpusdienas sniega segas augstums Dagdā palielinājies no 45 līdz 51 centimetram, un tas ir dziļākais sniegs Latvijā pēdējos trīs gados. Arī citviet Latgalē sniega sega kļuvusi par sešiem septiņiem centimetriem biezāka, sasniedzot 35 centimetrus Rēzeknē, 37 centimetrus Līvānu novada Rožupē, 40 centimetrus Daugavpilī un 44 centimetrus Krāslavas novada Piedrujā. Citās novērojumu stacijās Latvijā sniega biezums ir no sešiem centimetriem Mērsragā līdz 28 centimetriem Rucavā un Gulbenē, kā arī 30 centimetriem Jēkabpilī.

Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē vakar izskanēja aicinājums veselības ministram Hosamam Abu Meri uzmanīgi pieņem lēmumus par slimnīcu tīkla izmaiņām. Ministrs tika aicināts ņemt vērā, ka jau pašlaik ir būtiskas atšķirības starp pakalpojumu pieejamību reģionos un Rīgā. Ja Rīgas reģionā neatliekamā palīdzība ir sasniedzama aptuveni pusstundas laikā, tad reģionos šādas iespējas nav. Tādēļ, ja tiks pieņemts lēmums par atteikšanos no neatliekamās palīdzības vairākās reģionu slimnīcās, izveidosies plašas teritorijas, kur ārsta palīdzība klātienē nebūs pieejama. Ministru arī aicināja lēmumu pieņemšanā ņemt vērā ne tikai Neatliekamās palīdzības dienesta datus, bet gan slimnīcu uzņemšanas nodaļu apkopoto informāciju. Tā rāda, ka reģionu slimnīcās uzņemšanas nodaļās vairāk tiek reģistrēti pacienti, kuri slimnīcā ieradušies paši, nevis tikuši atvesti ar neatliekamās palīdzības auto.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja šodien īsi pirms sacensībām diskvalificēja Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, kurš atteicās mainīt ķiveri, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas uzsāktajā karā. Skeletona trasē ieradusies arī Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidente Kērstija Koventrija. 

Jau ziņots, ka olimpiskā komiteja pēc pirmajiem treniņiem liedza Heraskevičam lietot ķiveri ar nogalināto ukraiņu attēliem, tomēr sportists trešdien to turpināja darīt. SOK vēlāk paziņoja, ka sacensībās viņš ar šo ķiveri nevarēs startēt, bet viņam tiks ļauts uzvilkt melnu rokas apsēju. Olimpiskajās spēlēs startē 13 sportisti no agresorvalstīm Krievijas un Baltkrievijas, kuriem olimpiskā komiteja piešķīrusi tā dēvētā "neitrālā sportista" statusu.

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa pilnībā neatbalsta Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par kritušo sportistu pieminēšanu, tviterī paziņojusi premjere. Viņa uzsver, ka šāds solis neatbilst nedz olimpiskajam garam, nedz pamatprincipiem par cieņu un solidaritāti. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī paudis kritiku šādam Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumam, norādot, ka tas ir vienkārši nepareizs. Savukārt ārlietu ministre Baiba Braže paudusi, ka Krievija katru dienu nogalina nevainīgus ukraiņus, uzsverot, ka Krievija nav neitrāla. Viņa norāda, ka Heraskevičs tikai piemin kritušos komandas biedrus un tas ir cilvēcīgi, nevis politiski. 

Mākslīgo intelektu aizvien plašāk izmanto ne tikai viedierīcēs un sadzīves tehnikā, bet arī ieroču ražošanā. To kārtējo reizi apliecina Saūda Arābijā notiekošā militārās tehnikas un aprīkojuma izstāde, kas galvaspilsētā Rijādā pulcē apmēram 1000 dalībnieku no vairāk nekā 85 valstīm, tai skaitā no ASV, Ķīnas Tautas Republikas, Krievijas un Ukrainas. Tajā parādītas militārās inovācijas, kas īpašu nozīmi ieguvušas globālās spriedzes un militāro konfliktu apstākļos. Eksperti norāda, ka izstāde vienlaikus skaidri parāda Saūda Arābijas vēlmi kļūt par militārās ražošanas un diplomātijas centru mainīgajā globālajā drošības ainavā.

Turpinām ziņas

Palešu bloku ražotājs SIA "Baltic Block" saules elektrostacijas izveidē blakus ražotnei Madonas novadā ieguldījis nedaudz vairāk kā divus miljonus eiro. "Baltic Block" norāda, ka saules elektrostacijā saražoto elektroenerģiju uzņēmums galvenokārt izmanto ražošanā. Tādējādi uzņēmums cer panākt oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu par aptuveni 218 tonnām gadā. Uzņēmumā skaidro, ka no kopējā "Baltic Block" nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma 65% "Baltic Block" saražo koģenerācijas stacijā, 9% - jaunajā saules elektrostacijā, bet 26% iepērk no ārējiem piegādātājiem. Tāpat kompānijā prognozē, ka ar laiku pašu saražotās elektroenerģijas īpatsvars turpinās pieaugt.

Jēkabpils novada tūrisma informācijas centrs aicina Jēkabpils tūrisma un viesmīlības nozares pārstāvjus uz ikgadējo tīklošanās un iedvesmas dienu, kas  norisināsies 27.februārī Gārsenes pilī. Ņemot vērā pagājušajā gadā veiktās aptaujas rezultātus, iedvesmas diena tiks veltīta digitālajam mārketingam. Ar digitālo mārketingu iepazīstinās Justīne Kalēja, kas dalīsies ar zināšanām mārketingā un pieredzi, veidojot Pavāru māju Līgatnē, Latvijas pirmo Michelin zaļās zvaigznes restorānu, un šobrīd strādājot individuāli ar  viesmīlības uzņēmumiem Latvijā. Savukārt praktiskajā daļā, kopā ar lauku sētas “Eglāji” saimnieci Egitu Galiņu diskutēs par digitālā mārketinga veiksmēm un neveiksmēm.   Iedvesmas dienu ar saviem novērojumiem un pieredzi viesojoties Jēkabpils novada tūrisma vietās papildinās praktizējoša tūrisma gide Daiga Dūniņa. Dalība pasākumā bez maksas. 

Un vēl

Akūti trūkst 0- un 0+ asinsgrupas donoru, un asins ziedotāju atsaucība ir ļoti zema. Minēto asinsgrupu donori aicināti, izvērtējot savu veselības stāvokli, doties uz jebkuru Valsts asinsdonoru centra ziedošanas punktu, lai ziedotu asinis. Šonedēļ Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca aicināja atsaukties donorus, jo slimnīcā notiek vairākas akūtas operācijas, kuru nodrošināšanai steidzami nepieciešamas 0- un 0+ grupas asinis. Centrā atgādina, ka asins ziedošana ir ātra, droša un palīdz uzturēt veselīgu asinsriti, un bez donoriem nav iespējams glābt cilvēkus, kuri nonākuši nelaimē.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja parlamentāriešu sagatavotos grozījumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, ar kuriem rosināts paplašināt valsts aizsardzības mācības pieejamību visiem vidējās izglītības skolēniem neatkarīgi no mācību formas. Likumprojektam noteikta steidzamība. Grozījumi paredz, ka mācība būs obligāta ne tikai klātienes programmās, bet arī neklātienes, tālmācības un starptautiskajās skolās. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 1. septembrī.

Parlamentārieši otrajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz ierobežojumu ieviešanu personām, kas, deklarējot dzīvesvietu, sniegušas nepatiesas ziņas. Likumprojekta izstrāde ir saistīta ar 2023. gadā portālā "manabalss.lv" sākto Latvijas pilsoņu iniciatīvu "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar gadījumiem, kad nekustamajos īpašumos deklarējas personas bez jebkāda tiesiska pamata. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, likumprojekts paredz, ka, izmantojot e-pakalpojumu dzīvesvietas deklarēšanai, sistēma automātiski pārbaudīs, vai pēdējo trīs gadu laikā personai ir bijusi anulēta deklarācija, jo bija sniegtas nepatiesas ziņas. Ja šādu situāciju konstatēs, e-pakalpojums informēs personu, ka deklarēšanos var veikt tikai klātienē iestādē, uzrādot dokumentus, kas apliecina tiesisku pamatu deklarācijai. Tāpat grozījumi paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēs nekustamā īpašuma īpašnieku par personām, kas deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā. 

Atmiņām nevajadzētu būt par iemeslu sodam, aģentūrai LETA pauda Starptautiskā Kamaniņu sporta federācijas prezidents Einars Fogelis, komentējot Starptautiskās Olimpiskās federācijas lēmumu diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par kritušo Ukrainas sportistu pieminēšanu. Fogelis apgalvoja, ka aizņemtības dēļ vēl nav pilnībā iepazinies ar olimpiskās komitejas lēmumu, tādēļ nevarot to plašāk komentēt. Viņš Ukraiņu skeletonista ķiveres stāstā vilka paralēles ar 1994. gada Lillehammeras ziemas olimpiskajām spēlēm. To noslēguma ceremonijā skatītājiem un klātesošajiem spēļu dalībniekiem izdalīja lukturīšus, simbolizējot atbalstu un piemiņu tobrīd kara skartajai Sarajevai.

Polija vismaz pagaidām nepievienosies ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Miera padomei. Tā vakar valdības sēdes laikā paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Viņš šo lēmumu pamato ar to, ka valstī pastāv zināmas šaubas par padomes veidolu. Taču "Pilsoniskās koalīcijas" politiķis neizslēdz, ka nākotnē Polija varētu pievienoties šai padomei.

Šogad ziema bijusi īpaši barga un lielais sals daudzviet Baltijas jūras piekrastē uzaudzējis brangu ledus kārtu. Igaunijā sals izrādījies tik liels, ka atkal atvērts ceļš starp divām lielākajām salām – Hījumā un Sāremā. Bargākās ziemās abas salas savieno aptuveni 17 kilometru garš ledus ceļš, pa kuru atļauts braukt jebkurai vieglajai automašīnai, taču tikai, ja ievēro stingrus drošības noteikumus. Taču, kā norāda Igaunijas varasiestādes, ledus ceļš ik dienu mainās, tāpēc nepārtraukti jāuzmana ledus biezums un laikapstākļi. Ja tie neatbildīs prasībām, maršruts jebkurā brīdī var tikt slēgts.

Turpinām ziņas

Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs jau ceturto nedēļu samazinās izglītojamo apmeklētība, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati. Aizvadītajā nedēļā pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja vidēji 66% bērnu, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā nedēļu iepriekš. Apmeklētība ievērojami samazinājusies Liepājā un Jēkabpils novadā - attiecīgi par 9,6 un 7,1 procentpunktu. Savukārt vispārējās izglītības iestādēs vidējā apmeklētība bija 86,6%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Zemākā apmeklētība reģistrēta Jēkabpils novadā - 78,7%. 

Līdz šim par Eiropas fondu līdzekļiem notikušās elektroautobusu iegādes pašvaldībās īstenotas nelietderīgi, secināts Valsts kontroles lietderības revīzijā. 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem. Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Autobusus apsilda ar dīzeļdegvielu, tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 tūkstoši eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja. Savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ. Valsts kontrole arī norāda, ka iepirkumi rīkoti decentralizēti, tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence un publiskie līdzekļi nav izlietoti ekonomiski.

Un vēl

Šodien Jēkabpils svin 356.dzimšanas dienu. 1670. gada 12. februārī hercogs Jēkabs  apmetnei Daugavas kreisajā krastā piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests un tās un ģerbonī liek lūsi — spēka, veiklības un brīvības simbolu. Kā apdzīvota vieta tā izveidojās Daugavas labajā krastā līdzās 1237. gadā uzceltajai Krustipils pilij. Daugavas kreisajā pusē tā attīstījās, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. Šobrīd Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs. Pēc 2022. gada datiem, Jēkabpilī dzīvo 21 tūkstotis 418 iedzīvotāju.