Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 17.februārī

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis cer mēneša laikā Latvijā aizliegt nereģistrētas priekšapmaksas SIM kartes. Iekšlietu ministrija iesniegusi priekšlikumu aizliegt nereģistrētu, personai nepiesaistītu SIM karšu izmantošanu. Tas nepieciešams, lai ierobežotu krāpniecību, kas tiek veikta pa telefonu. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs nereģistrētās SIM kartes ir aizliegtas, tāpēc šāda krāpniecība koncentrējas tādās valstīs, kur šāda regulējuma vēl nav, tajā skaitā Latvijā.  Viņš pārliecināts, ka šāds priekšlikums izraisīs diskusijas, tomēr ministrs cer, ka jautājumu izdosies atrisināt mēneša laikā.

Latvijā piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 14 tūkstoši 400 tonnu jeb 9,6%, sasniedzot 164 tūkstoši 900 tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Svaigpiena iepirkuma vidējā cena pagājušajā gadā bija 477,03 eiro par tonnu, kas ir pieaugums par 70,77 eiro par tonnu jeb 17,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. 2025. gadā augstākā svaigpiena vidējā iepirkuma cena sasniegta februārī - 490,15 eiro par tonnu.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā saražoti 68,5 miljoni litru alus, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Pērn Latvijā ievesti 91,7 miljoni litru alus, un tas ir par 22,4% mazāk nekā 2024. gadā. Arī no Latvijas izvestā alus apjoms pērn samazinājies par 34,9% - ja 2024. gadā no Latvijas izveda 63,1 miljonu litru alus, tad 2025. gadā izvesti 41,1 miljoni litru alus. Kopumā pērn Latvijā patēriņam nodoti 117,6 miljoni litru alus, un tas ir par 6,2% mazāk nekā 2024. gadā.

Vairākas Eiropas valstis ir sākušas apspriest no ASV neatkarīgu kodolatturēšanas spēju attīstīšanu. Par to ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem. Publikācijā teikts, ka tā esot pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad kontinentā pārrunā savu kodolieroču spēju attīstīšanu. Par grūdienu tam kalpoja ASV lēmums pagājušajā gadā īslaicīgi pārtraukt militāro izlūkdatu nodošanu Ukrainai. Eiropas valstis paļaujas uz tā saukto ASV "kodollietussargu", kuru veido kontinentā izvietotie amerikāņu kodolieroči, kā arī NATO līgumā noteiktais kolektīvās drošības princips. Rietumeiropā kodolieroči ir tikai divām valstīm – Francijai un Lielbritānijai. 

Bijušajam Ukrainas enerģētikas ministram Hermanam Haluščenko izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā un līdzdalībā noziedzīgā organizācijā. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem noziedzīgās organizācijas dalībnieki 2021. gadā Angiljas salā, Lielbritānijas aizjūras teritorijā, reģistrēja fondu, kam bija paredzēts piesaistīt aptuveni 100 miljonus dolāru “investīciju”. “Investoru” vidū bija arī Haluščenko ģimene, taču viņa līdzdalība fondā tika slēpta aiz uzņēmumu ķēdes, bet to patiesie labuma guvēji bija amatpersonas bijusī sieva un četri bērni. Šādā veidā pārskaitīti vairāk nekā 7,4 miljoni dolāru. Vēl vairāk nekā 1,3 miljoni Šveices franku un 2,4 miljoni eiro nodoti skaidrā naudā un pārskaitīti tieši Haluščenko ģimenei Šveicē. Haluščenko svētdien aizturēts uz valsts robežas, kad viņš grasījās atstāt Ukrainu.

Turpinām ziņas

Madonas pašvaldība šogad aptuveni miljonu eiro, kas izveidojies no pagastu un apvienību ietaupījumiem vai īpašumu pārdošanas ieņēmumiem, novirzīs attiecīgo teritoriju vajadzībām, liecina domes deputātu apstiprinātais pašvaldības budžets. Pēc apvienošanās ar Varakļānu novadu pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 63,58 miljoni eiro, savukārt izdevumi - 74,75 miljoni eiro. Kā uzstāj pašvaldība, starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem neesot iztrūkums budžetā, bet gan grāmatvedības uzskaites iezīme - projektiem piesaistītie kredīti tiek uzskaitīti pie izdevumiem, nevis ieņēmumiem. Realitātē šī summa būšot investīcija novadā. 

Projektā Tūrisma piedāvājuma attīstība Sēlijā īstenota aktivitāte “Digitālā interaktīvā skārienjūtīgā stenda piegāde un uzstādīšana Krustpils pils apmeklētāju apkalpošanas centrā”. Šī gada janvārī uzstādīts digitālais interaktīvais skārienjūtīgais stends Krustpils pils apmeklētāju apkalpošanas centrā, kas dara pieejamāku apkopoto informāciju par projekta aktivitātēm, partneriem, tūrisma piedāvājumu Aizkrauklē, Jēkabpilī un Biržai- Lietuvā. Projekta kopējais finansējums ir 665  tūkstoši 157,31 eiro.

Un vēl

Šodien vienos dienā Rubenes Tautas namā svinēs Meteņus. Pasākumā piedalīsies Rubenes Tautas nama folkloras kopa “Kāre” un Rubeņu pamatskolas folkloras kopa “Raibumi”. 

Savukārt divos dienā Zasā  jauniešu telpās šodien notiks pasākums par digitālā satura veidošanu kopā ar “GribTrip”. Tā laikā jaunieši uzzinās, kā veidot saistošu un veiksmīgu saturu sociālajos tīklos, kā rodas idejas video un foto materiāliem, kā darbojas sociālo tīklu algoritmi un kā izcelties digitālajā vidē ar savu stāstu.

15 valstis, arī Latvija, atkārtoti aicina veikt rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāves apstākļiem. Otrajā gadadienā kopš Navaļnija nāves Krievijas soda kolonijā valstis kopīgā paziņojumā pauž līdzjūtību viņa ģimenei un uzsver Krievijas varasiestāžu atbildību par notikušo. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, paziņojumā norādīts, ka Krievija ir atbildīga par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos pret Navaļniju apcietinājumā, kā arī par nespēju pienācīgi reaģēt uz viņa lūgumiem. Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas iekšējās represijas ir cieši saistītas ar agresiju ārvalstīs, un valstis atkārtoti aicina Krieviju pildīt savas starptautiskās saistības un atbrīvot politieslodzītos.

Latvijā lielākajās pilsētās februārī pārtiku lētāk varēja iegādāties mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" veikalos, bet dārgāk - veikalos "Mego", liecina tā dēvētais slepenās vērtēšanas pētījums, ko veikusi aģentūra "SeeNext". Pētījumā salīdzinātas biežāk patērēto preču groza vidējās cenas veikalu tīklos Maxima, Lidl, Rimi, Mego un top!, apsekojot veikalus Rīgā un Daugavpilī. Pētījumam izvēlēts 28 biežāk pirkto preču grozs, kurā iekļauti augļi, dārzeņi, putraimi, makaroni, eļļa, piens un piena produkti, maize, gaļa un gaļas produkti, cukurs, tumšā šokolāde, negāzēts minerālūdens, kā arī citi dzērieni. Savukārt lielākā produktu groza cenas atšķirība starp pilsētām konstatēta veikalu tīklā "top!", kur tā sasniedza 2,23 eiro. Arī "Mego" veikalu tīklā atšķirība starp produktu cenām veikalos Rīgā un Daugavpilī bija 1 eiro.

Koalīcija vienojusies visām četrām grupām palielināt mājokļa pabalsta aprēķina koeficientu par 0,4, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa. Patlaban likumā noteikts, ka šī pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālo ienākumu sliekšņa summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgo koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Atbalstu mājsaimniecībām plānots palielināt periodā no janvāra līdz aprīlim. Tāpat plānots kompensēt pašvaldībām 50% no izdevumu pieauguma, kas radies pēc šo pabalstu izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu.

Vācijas Bundestāga Aizsardzības lietu komisijas vadītājs pieļauj sūtīt iesaucamos uz obligāto dienestu Lietuvā esošajā bruņoto spēku brigādē. Kristīgo demokrātu politiķa Tomasa Rēvekampa teiktais vērtējams kā reakcija uz nesen žurnālā "Der Spiegel" publicēto rakstu, kurā teikts, ka dienestam tā sauktajā Lietuvas brigādē pieteikušies pārāk maz brīvprātīgo.  Atsaucoties uz slepenu Aizsardzības ministrijas dokumentu, ietekmīgais žurnāls "Der Spiegel" vēsta, ka no teju 2000 vietām bruņotajos spēkos, to vidū artilērijas, izlūkošanas un inženiertehniskajās vienībās, aizpildīta tikai apmēram desmitā daļa. Šīs vietas ir jāaizpilda brīvprātīgā iesaukuma karavīriem. Publikācijā teikts, ka tiek plānoti pasākumi, lai veicinātu rekrūšu piesaisti. 

Vilcienam noskrienot no sliedēm, Šveicē vakar cietuši pieci cilvēki. Negadījums notika vakar no rīta netālu no Gopenšteinas. Visā reģionā izsludināts otrs augstākais brīdinājums par iespējamām lavīnām, un sākotnējā izmeklēšana liecina, ka lavīna, iespējams, skāra sliedes pirms vilciena tuvošanās. Vilcienā atradās 29 cilvēki. Ievainojumus guva pieci cilvēki. Viens no viņiem nogādāts slimnīcā. Vilciens noskrēja no sliedēm, izbraucot no Lečbergas tuneļa. Lavīnu dēļ pēdējās dienās reģionā traucēta ceļu un dzelzceļa satiksme, taču neviens cilvēks līdz šim nebija cietis.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome šodien plāno apstiprināt 2026.gada budžetu ieņēmumos – 80, 7 miljoni eiro, bet izdevumos – 87,1 miljons eiro. Lēmuma projekts liecina, ka ieņēmumos lielākās pozīcijas veido - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis aptuveni 32,7 miljoni eiro, nekustamā īpašuma nodoklis 2 miljoni eiro, azartspēļu nodoklis 25 tūkstoši eiro, Dabas resursu nodoklis aptuveni 620 tūkstoši eiro, ieņēmumi no īpašuma pārdošanas un iznomāšanas kopumā vairāk nekā 1,9 miljoni eiro, dažādu veidu transferti, tajā skaitā arī savstarpējie norēķini starp pašvaldībām ap 39,8 miljoni eiro, bet citi ieņēmumi, tajā skaitā iestāžu maksas pakalpojumi - 3,5 miljoni eiro.

Izdevumu daļā iekļauts finansējums minimālās algas nodrošināšanai, mēnešalgas līmeņa minimuma nodrošināšanai un finansējums speciālo iemaksu par īpašu risku nodrošināšanai, kopumā aptuveni 975 tūkstoši eiro, plānots finansējums procentu maksājumiem aizņēmumiem gandrīz 2,3 miljoni eiro, iekļauts finansējums neparedzētiem gadījumiem 430 tūkstoši eiro. Budžeta izdevumos ir arī finansējums pašvaldības policijas aprīkojumam 22 tūkstoši eiro, papildus un ārpus projekta videonovērošanas centralizācijas pirmajai kārtai 100 tūkstoši  eiro. Tāpat arī līdzekļi atvēlēti civilās aizsardzības jomai -  alternatīvas sakaru sistēmas izveidei 12 tūkstoši eiro, trīs trauksmes sirēnu ierīkošanai 50 tūkstoši eiro.

Tehniskās dokumentācijas izstrādei Jēkabpils tilta pār Daugavu atjaunošanai atvēlēti 50 tūkstoši eiro. Tehniskās dokumentācijas sagatavošanai vairākiem ielu infrastruktūras sakārtošanas projektiem 60 tūkstoši eiro, ceļu un ielu nomaļu uzaugumu noņemšanai 80 tūkstoši eiro, pašvaldības tiltu remontdarbu veikšanai 50 tūkstoši eiro, uzņēmējdarbības veicināšanas grantiem 30 tūkstoši eiro, bet pasākumam “Uzņēmēju dienas” organizēšanai 20 tūkstoši eiro. Iekļauts finansējums Jēkabpils novada attīstības programmas izstrādei 25 tūkstoši eiro, Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves apsaimniekošanai un attīstībai – 100 tūkstoši eiro. Plānots arī finansējums Eiropas fondu projektiem aptuveni 12 miljoni, aizņēmumi šogad plānoti aptuveni 3,8 miljoni eiro un aizņēmumu atmaksa 6 miljoni eiro. 

Un vēl

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests februāra pirmajās divās nedēļās vidēji diennaktī sniedza palīdzību un nogādāja ārstniecības iestādēs sešus līdz septiņus cilvēkus ar ķermeņa atdzišanu vai apsaldējumiem. Salīdzinājumā ar janvāri, šādu izsaukumu skaits nav palielinājies. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad līdz 30. janvārim reģistrēti 12 nāves gadījumi, kuros nāves cēlonis bijis saistīts ar vispārēju ķermeņa atdzišanu. Miruši deviņi vīrieši un trīs sievietes vecumā no 27 līdz 72 gadiem. Septiņos gadījumos nāve iestājusies ārpus telpām vai sabiedriskās vietās - uz ielas, parkā, pie ēku ieejām vai pamestos transportlīdzekļos dažādos Latvijas novados. Savukārt piecos gadījumos nāve iestājusies dzīvesvietā vai citās iekštelpās, arī neapkurinātās mājās.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atgādina, ka, redzot cilvēku, kurš uz ielas pakrīt, guļ vai ilgstoši sēž vienā vietā, piemēram, uz soliņa, noteikti jāiet klāt un jānoskaidro, vai nav nepieciešama palīdzība. Ja cilvēks neatbild, viegli jāpapurina viņu aiz pleca un jāmēģina saprast, vai var palīdzēt piecelties un nokļūt siltumā. Ja cilvēks nereaģē, nekavējoties jāzvana uz ārkārtas tālruni 112 vai 113.

Pirmdien, 23. februārī, no pieciem pēcpusdienā līdz desmitiem vakarā biedrības "Tavi draugi" telpās notiks plakātu darbnīca Ukrainas atbalstam "Kopā līdz uzvarai!". Darbnīcu ceturto gadu rīko "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", fonds "Dots" un biedrība "Tavi draugi", aicinot ikvienu interesentu paust solidaritāti ar Ukrainu, tuvojoties 24. februārim, kad apritēs četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Darbnīcā kopā ar mākslinieku Daini Rudeni būs iespēja veidot plakātus ar trafaretu palīdzību vai radīt personisku vēstījumu - saukli, zīmējumu vai simbolu. Visi nepieciešamie materiāli būs nodrošināti, un dalībniekiem būs pieejama arī tēja.

Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pērn bija 85,72 eiro par megavatstundu, kas ir par 2% mazāka nekā 2024. gadā. "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste skaidro, ka, attīstoties atjaunīgās enerģijas apjomam, cenas ir turpinājušas kristies. Viņš pauž, ka, pretēji tendencei Lietuvā un Igaunijā, kur pērn elektroenerģijas patēriņš ir krities attiecīgi par 3,4% un 0,5%, Latvijā patēriņš 2025. gadā pieauga par 3,2%. "Latvenergo" vadītājs uzsver, ka tas ļauj pozitīvi raudzīties uz ekonomiskās aktivitātes atkopšanos un elektrifikācijas procesu attīstību Latvijā. Lielākais pieaugums fiksēts rūpniecības sektorā un iedzīvotāju sektorā, kā arī ir pieaugums elektrotransportā par 27%. Čakste uzsver, ka Latvijai ir svarīgi kāpināt elektrības patēriņu, jo patlaban tas ir zemāks nekā Igaunijai, un potenciāls turpmākai elektrifikācijai Latvijā ir liels.

SIA "Austrumlatvijas koncertzāle", kas pārvalda Latgales vēstniecību "Gors", pretēji audita prognozēm 2025. gadu noslēgusi ar 88 tūkstoši 600 eiro peļņu. Uzņemot 130 skatuves mākslas notikumus un pulcējot 130 tūkstoši apmeklētāju, Latgales vēstniecība "Gors" 2025. gadā esot sasniegusi vienus no pēdējos piecos gados augstākajiem darbības rādītājiem. Koncertzāle novērojusi, ka pērnā gada notikumu ap Latgales vēstniecību "Gors" ietekmē cilvēki izvēlējušies vēl aktīvāk apmeklēt pasākumus, kā arī izmantot citus koncertzāles pakalpojumus - apmeklēt kino, restorānu, tādējādi paužot atbalstu tās darbībai.

Eiropas Savienība šonedēļ piedalīsies ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes atklāšanas sanāksmē kā novērotāja, taču nekļūs par padomes locekli. Eiropas Savienības komisāre Vidusjūras reģiona jautājumos Dubravka Šuica ceturtdien dosies uz Vašingtonu, lai pārstāvētu Eiropas savienību sanāksmē, kur viņa piedalīsies konkrētajā daļā, kas veltīta Gazas joslai. Eiropas savienības preses pārstāvis Eiropas Komisijas iesaistīšanos skaidroja ar ilgstošo apņemšanos īstenot pamieru Gazas joslā un atbalstīt Gazas joslas atjaunošanu.

Vācija vēl pusgadu saglabās robežkontroli, kuru jau 2024. gada septembrī ieviesa bijušā kanclera Olafa Šolca valdība, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju. Vācijas iekšlietu ministrija norāda, ka robežpārbaudes joprojām nepieciešamas drošības un migrācijas problēmu dēļ. Attiecīgais lēmums arī nosūtīts Eiropas Komisijai, jo Vācija ir Šengenas zonas dalībvalsts. Tajā noteikta brīva cilvēku un preču kustība, taču nopietnu draudu apstākļos Brisele pieļauj uz laiku līdz diviem gadiem veikt dažādus ierobežojošus un kontroles pasākumus, tai skaitā atjaunot robežkontroli. 

Turpinām ziņas

20. februārī Sēlijā notiks militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zonas atklāšana. Poligons nodrošina jaunu apmācību infrastruktūru, tajā skaitā šautuves, dažādu ieroču šķiru un ieroču sistēmu izmantošanai, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto vienību apmācību spējas Latvijā. Pasākumā piedalīsies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku vadība un citi aicinātie viesi. Militārā poligona “Sēlija” attīstība ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas aizsardzības infrastruktūras projektiem, kas nodrošina mācību vidi Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku vienībām. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv

Līvānu novada domes sēdē 16. februārī pieņemts pašvaldības 2026. gada budžets. Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti vairāk nekā 18,9 miljonu eiro, savukārt izdevumi – 23,5 miljoni eiro. Būtiskākais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas šogad nodrošinās vairāk nekā 8,6 miljonus eiro. Tāpat lielu ieņēmumu sadaļu veido valsts budžeta transferti. Savukārt pamatbudžeta izdevumi plānoti vairāk nekā 23,5 miljonu eiro, lielāko daļu – 37,1 procentu veltot izglītībai. 15 procenti izdevumu paredzēti ekonomiskajai darbībai, savukārt 12,8 procenti – atpūtai, kultūrai un reliģijai. Liela daļa izdevumu ir ikgadējie tēriņi, kas nepieciešami pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildei. Nozīmīga sadaļa veltīta infrastruktūras atjaunošanai. Līvānu novads šogad palielina bērna piedzimšanas pabalstu – no 300 uz 400 eiro par pirmo un otro bērnu un 500 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Izdevumos lielāka summa ir atvēlēta ne vien atalgojumam, bet arī iedzīvotāju līdzdalībai. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Un vēl

Agrā otrdienas rītā Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas pilsētas austrumos pie Ruģeļu ūdenskrātuves, sals sasniedzis 32 grādus, kas ir lielākais aukstums šorīt Eiropā un jauns 17. februāra rekords Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā reģistrēta 17. februārī, bija -30,5 grādi 1979. gadā Mērsragā.  Citās novērojumu stacijās gaisa temperatūra plkst. 5 bija no -9,3 grādiem Kolkā un -10,8 grādiem Ventspils ostā līdz -25 grādiem Staļģenē un Zosēnos un -25,6 grādiem Madonā. Jēkabpilī sals bija minus 22,5 grādi. Savukārt atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai stiprākais sals naktī bija 29 grādi uz A6 šosejas starp Daugavpili un Līvāniem; Latgales lielākajā daļā reģistrēti -26..-28 grādi.

Krievijas radītie apdraudējumi un ASV atsvešināšanās no sabiedrotajiem ir likuši Eiropai sasparoties un palielināt savus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā. Šajā ziņā paraugs pārējai Eiropai ir Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Analītiķi norāda, ka Eiropas drošība lielā mērā ir atkarīga no Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas veidotā aizsardzības vairoga.  Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vairoga mērķis ir apturēt pirmo uzbrukuma vilni neatkarīgi no tā, vai tas būtu konvencionāls vai hibrīduzbrukums, bet vēlāk, protams, būs nepieciešams spēcīgāks Eiropas vai NATO atbalsts. 

Latvijā ienāk jauna banka. Latvijā dibinātā investīciju platforma "Mintos" ir sākusi bankas licences saņemšanas procesu Eiropas Centrālajā bankā. Kompānijā prognozē, ka bankas licences iegūšanas process aizņems aptuveni 12 līdz 18 mēnešus. "Mintos" sākotnēji darbojās kā savstarpējo aizdevumu platforma, bet patlaban ir attīstījusies par regulētu, daudzveidīgu aktīvu ieguldījumu platformu, kura apkalpo gandrīz 700 tūkstoši reģistrētu investoru un pārvalda vairāk nekā 800 miljonu eiro aktīvus. Bankas licence nodrošina arī noguldījumu aizsardzību līdz 100 tūkstoši eiro apmērā un sniegtu "Mintos" lielāku kontroli pār būtiskām finanšu infrastruktūras daļām.

Ņemot vērā sabiedrības augsto interesi un iepriekšējās programmas sasniegtos rezultātus, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem videi draudzīgu automobiļu iegādei. Jaunā atbalsta programma paredz sniegt atbalstu ne vien elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto, bet arī ūdeņraža automobiļu iegādeiJaunās atbalsta programmas piedāvājums paredz, ka atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei būs pieejams iedzīvotājiem, arī ģimenēm, kurām ir Latvijas Goda ģimenes apliecība, saglabājot paaugstinātu atbalsta apmēru un noteiktos gadījumos to palielinot vēl vairāk. . Jaunā atbalsta programma vēl jāapstiprina valdībā.

Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo izsaucis ASV vēstnieku Bilu Vaitu saistībā ar pārmetumiem antisemītismā, ko vēstnieks paudis Beļģijai, kā arī diplomāta vēršanos pret veselības ministru. Prevo platformā "X" Vaita izteikumus raksturojot kā nepieņemamus, jo jebkurš pieņēmums, ka Beļģija ir antisemītiska, ir nepatiess, aizskarošs un nepieņemams. Beļģija ar vislielāko stingrību nosoda antisemītismu. Kā ziņots,  Vaits pirmdien kritizēja Beļģijas rīcību Antverpenē, kur pret trim moeliem - jūdaisma tradīcijas rituālajiem darbiniekiem, kas veic apgraizīšanu, -  uzsākta izmeklēšana par to, ka viņi, iespējams, veikuši procedūras bez ārsta klātbūtnes. Beļģijas likumdošana noteic, ka visas medicīniskās procedūras veic licencēti ārsti, bet moeli parasti nav licencēti.

Žurnāls "The Economist" brīdina par ilgstoša Amerikas valūtas krituma perioda sākumu, jaunā numura vāku veltot Amerikas valūtas kritiskajam stāvoklim, attēlojot dolāru kā zaļu čūsku. Raksta autori norāda uz sistēmiskiem riskiem, kas tagad pavada kapitāla turēšanu ASV aktīvos. Tirdzniecības statistika apstiprina analītiķu bažas: kopš 2025. gada 20. janvāra, Donalda Trampa inaugurācijas datuma, dolāra indekss ir krities par vairāk nekā 10%. Pret eiro kritums bija vēl izteiktāks - aptuveni 15%. Žurnāla “The Economist” redakcijas komanda norāda uz izmaiņām tirgus uzvedībā. Panikas periodi investoru vidū ir kļuvuši par regulāru parādību.

Turpinām ziņas

Ķīpsalā ceturtdien un piektdien notiks konkursa "Jaunais automehāniķis" Latvijas fināls. Konkursa finālā sacentīsies 12 skolēni no sešām tehniskajām skolām. Jaunie automehāniķi pārbaudīs zināšanas un praktiskās iemaņas, veicot 12 uzdevumus 12 stacijās, un katrā fināla dienā plānots izpildīt sešus uzdevumus. Uzdevumu stacijās atradīsies arī sešas reālas automašīnas, kā arī viens iekrāvējs. Konkurss notiks izstādes "Skola 2026" laikā Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā. Pasākuma rīkotāji informē, ka šogad pirmo reizi konkursa "Jaunais automehāniķis" fināls norisināsies Latvijā, jo pērn starptautiskā līmenī par uzvarētāju kļuva Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēknis Niks Pētersons.

Lai modernizētu komunālās saimniecības materiāli tehnisko bāzi, Jaunjelgavā iegādāts jauns traktors. Jaunā tehnikas vienība jau nogādāta Komunālās nodaļas darbnīcās, kur tā tiks izmantota ikdienas darbu nodrošināšanai. Jaunjelgavas Komunālās nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Loginovs stāsta, ka traktors paredzēts gan zāles pļaušanai, gan asenizācijas pakalpojumu sniegšanai, gan teritoriju uzturēšanai, kā arī citiem saimnieciskiem darbiem. Tas aprīkots ar priekšējo un aizmugurējo trīspunktu uzkari, kas ļauj efektīvi izmantot dažādu papildaprīkojumu. Ziemas sezonā tehniku izmanto sniega tīrīšanai, jo tā aprīkota ar sniega lāpstu.

Un vēl

Latvijā kopumā 72 % strādājošo ir atvērti darba maiņai, liecina personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" aptaujas dati. Uzņēmumā norādīja, ka 31 % strādājošo Latvijā šobrīd aktīvi meklē darbu, bet vēl 41 % regulāri seko jauniem darba piedāvājumiem, tādējādi kopumā 72 % strādājošo ir atvērti darba maiņai. Tikmēr Igaunijā 43 % strādājošo aktīvi meklē citu darbu, bet vēl 46 % regulāri seko jauniem darba piedāvājumiem. Savukārt Lietuvā – 24 % aktīvi meklē jaunu darbu, bet 47 % izskata citus piedāvājumus.  Neapmierinātība ar atalgojumu joprojām ir galvenais darba maiņas iemesls – to norādījuši 60 % strādājošo Latvijā. Otrs būtisks faktors ir karjeras izaugsmes iespēju trūkums, ko minēja 30 %, bet trešais biežāk norādītais iemesls ir darba slodze – 27%. Vienlaikus arvien lielāku nozīmi iegūst arī vadības kvalitāte un jēgpilns darba saturs.