Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 23.februārī

Ledlauža "Varma" komanda izglābusi uz dreifējoša ledus gabala jūrā iepūstus cilvēkus. Rīgas brīvostas pārvalde  informē, ka sestdienas, 21. februāra, vakarā no Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra saņemta ziņa, ka pie Plieņciema, rodoties plaisai ledū, jūrā ir iepūsts liels ledus gabals, uz kura atrodas divi cilvēki, kuri bija devušies nūjot pa jūras ledu. Izvērtējot situācijas bīstamību, nekavējoties pieņemts lēmums par glābšanas operācijas sākšanu, cilvēku meklēšanā piesaistot Rīgas brīvostas pārvaldes meitassabiedrības ledlauzi "Varma", kas atradās vistuvāk notikuma vietai. Pēc piecu stundu intensīvas meklēšanas ap vieniem naktī ledlauža komanda abus jūrā iepūstos cilvēkus atrada un uzņēma uz klāja. Izglābtie cilvēki ap trijiem naktī ar kuģi "Laura" nogādāti uz sauszemes Rīgas ostā un nodoti mediķu rokās.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem, kas izdarīti, izmantojot gaisa balonus un dronus. Likumprojekts paredz pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti, izmantojot aerostatu, bezpilota gaisa kuģi vai citu gaisa telpā pārvietojošos ierīci, kas nav paredzēta reģistrācijai civilās aviācijas sistēmā vai kuras izmantošana rada apdraudējumu gaisa satiksmes drošībai. Šādi grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka kontrabanda arvien biežāk tiek veikta, izmantojot dronus un balonus.

Izglītības un zinātnes ministrija rosina noteikt stingrākas prasības augstskolu atbildībai ārvalstu studentu uzņemšanā un studiju procesā. Ministrija sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā un Augstskolu likumā, kuros  paredzēts noteikt, ka ārvalstu studentam, kurš ir izslēgts no Latvijas augstskolas, pirms atkārtotas pieteikšanās studijām Latvijā būs jāatgriežas savā mītnes valstī. Plānots arī noteikt minimālo vidējo vērtējumu vismaz 60% apmērā profilējošajos priekšmetos. Tāpat iecerēts, ka augstskolai varēs liegt uzaicināt jaunus studentus, ja vairāk nekā 30% no iepriekš uzaicinātajiem saņēmuši vīzu atteikumu. Paredzēts arī noteikt starptautiski atzītus sertifikātus angļu valodas zināšanu apliecināšanai, kā arī prasību ārvalstu studentiem apgūt latviešu valodu vismaz A2 līmenī.

Sprādzienos Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā naktī uz svētdienu nogalināta policiste un ievainoti 24 cilvēki. Pēc Ļvivas apgabala prokuratūras sniegtajām ziņām, pusvienos naktī pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku, policija saņēma ziņojumu par ielaušanos veikalā, kas atrodas pilsētas centrā. Pēc patruļpolicijas ekipāžas ierašanās notikuma vietā notika sprādziens. Ierodoties otrajai ekipāžai, notika vēl viens sprādziens. Nogalināta 23 gadus veca policiste, bojāta policijas patruļmašīna un civilais automobilis. Pēc policijas sniegtajām ziņām, sprādzienos ievainoti 24 cilvēki, no tiem vairāki ir smagā stāvoklī. Prokuratūra saistībā ar sprādzieniem ierosinājusi krimināllietu par teroraktu, kas izraisījis smagas sekas.

Ungārija nostājusies pret Eiropas Savienības 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ziņo laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz vairākiem avotiem. Ungārijas vēstnieks ES piektdien paziņoja, ka Budapešta iebilst pret to, ka ES uzņemas parāda saistības, ko garantē bloka kopējais budžets, lai Ukrainai piešķirtu aizdevumu. Kā norādīja "Financial Times", lai lēmums tiktu īstenots, tas ir vienprātīgi jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm. ES līderi decembrī vienojās par šādu aizdevumu, lai palīdzētu Ukrainai, kurai aprīlī draud budžeta deficīts. Tajā pašā laikā Ungārija, Slovākija un Čehija piekrita palīdzēt Ukrainai tikai ar nosacījumu, ja tās tiks atbrīvotas no procentiem un atmaksas saistībām. Ungārijas veto varētu apdraudēt arī Starptautiskā Valūtas fonda programmu astoņu miljardu eiro apmērā, par kuru patlaban notiek sarunas un kura ir saistīta ar to, vai Kijiva saņems ES aizdevumu.

Turpinām ziņas

Izbeigta dārzeņu audzētāja SIA "Rītausma" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija. Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2025. gada 22. decembrī pieņemto lēmumu kompānijas darbība izbeigta pirmdien, 16. februārī. Savukārt "Rītausmas" nodokļu parāda summa uz šī gada 10. februāri bija 164 tūkstoši 626 eiro. Jau ziņots, ka zvērinātās tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas 2024. gada augustā rīkotajā otrajā izsolē dārzeņu audzētāja "Rītausma" nekustamie īpašumi Jēkabpils novada Salas pagastā nosolīti par 511 tūkstošiem 900 eiro. Tomēr arī jaunie īpašnieki uzņēmuma lielo parādsaistību dēļ jauno sezonu neuzsāka.

Militārā poligona "Sēlija" pirmās kārtas attīstības izmaksas veido aptuveni 36,5 miljonus eiro. Piektdien poligonā svinīgi atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Mācību zonas atklāšana notika līdz ar pirmās kārtas izbūves noslēgumu, kas nodrošina sākotnējās operacionālās spējas. Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zona. Kopumā pārņemti un attīstīti 15 tūkstoši 590 hektāri jeb aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. 

Un vēl

Šonedēļ Latvijas upēs sāks palielināties ūdens notece, liecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoooroloģijas centra informācija. Tuvākajās dienās pakāpeniski kļūs siltāks un gaidāmi nokrišņi - sniegs, slapjš sniegs un lietus. Tādēļ sāks kust sniega sega, un uz ledus veidosies sniegūdens lamas jeb ūdens uz ledus. Tāpat sāks palielināties lāsmeņu platības. Upju notece februāra trešajā dekādē sāks palielināties vai svārstīsies. Pašlaik ūdenstilpes lielākoties klāj ledus sega, vietām tā ir ar plaisām, lāsmeņiem, nepilna vai ar ledus krāvumiem. Ledus biezums ir nevienmērīgs. Pašlaik Daugavā pie Krāslavas ledus sega ir 30 centimetrus bieza, Aiviekstē pie Lubānas - 40 centimetrus, bet Gaujā pie Siguldas - 48 centimetrus. Ezeros ledus ir vēl biezāks, piemēram, Usmas ezerā tas sasniedzis 49 centimetrus, bet Engures ezerā - 52 centimetrus.

Jaunatnes organizācija "Protests" ceturtdien, 5. Marta vakarā pie Saeimas rīkos protesta akciju "Diagnoze: gaidiet", pieprasot valdībai ne tikai runāt par pieejamu, valsts apmaksātu veselības aprūpi, bet arī veikt konkrētas rīcības, kas to nodrošinātu. Akcijas rīkotāju ieskatā, Latvijā veselības aprūpes sistēma prioritizē maksātspējīgus pacientus un tos, kuriem ir veselības apdrošināšana. Tas, kā norāda "Protests", rada nevienlīdzību - cilvēki bez apdrošināšanas pie ārstiem nonāk vēlāk vai vispār nesaņem laicīgu palīdzību, kamēr tie, kuri var atļauties maksas pakalpojumus, tiek pie ārstiem ātrāk uz citu pacientu rēķina. Protesta akcijas rīkotāji uzsver, ka valstij ir nekavējoties jānodrošina pieejama, taisnīga un laicīga veselības aprūpe visiem iedzīvotājiem.

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, saņemt vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai atbilstoši darbinieka vajadzībām. Vienlaikus darba devēji var pieteikties arī ergoterapeita pakalpojuma nodrošināšanai darba vietā. Pieteikties atbalsta saņemšanai darba devēji var Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnes sadaļā "Darba vietas pielāgošana".

Veidojot kopīgu Baltijas Aizsardzības līniju ar Latviju un Lietuvu, Igaunija plāno uz tās austrumu robežas izbūvēt līdz pat 600 bunkuriem. Igaunijas Aizsardzības ieguldījumu centrs un Latvijas Aizsardzības ministrija sākusi kopīgu iepirkuma procedūru bunkuru izveidei. Kopējās projekta izmaksas lēstas 60 miljonu eiro apmērā, un no tiem apmēram 30 miljoni eiro atvēlēti jau šogad. Igaunijā šogad jau nonākušas 28 bunkuriem nepieciešamās detaļas, un deviņi bunkuri valsts dienvidaustrumos jau uzbūveti. 

Slovākijas un Ungārijas premjerministri draudējuši pārtraukt elektroenerģijas piegādi Ukrainai pēc tam, kad tika apturēts Krievijas naftas tranzīts caur cauruļvadu “Družba”. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pieprasījis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim līdz šodienai, atjaunot naftas tranzītu caur Ukrainas teritoriju. Pretējā gadījumā Bratislava ir gatava apsvērt atbildes pasākumus. Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pieminējis iespējamus stingrus pasākumus pret Kijivu. Viņš paziņoja, ka Budapešta varētu apturēt elektroenerģijas eksportu uz Ukrainu, ja netiks atjaunots naftas tranzīts.

ASV prezidents Donalds Tramps noteicis papildu 10% muitas tarifu preču importam uz ASV. Tas notika pēc tam, kad ASV Augstākā tiesa piektdien atzina, ka Tramps, nosakot virkni muitas tarifu, kas satricināja globālo tirdzniecību, ir pārsniedzis savas pilnvaras. Spriedums neietekmē nozaru nodevas, ko Tramps atsevišķi noteicis tērauda, alumīnija un dažādu citu preču importam. Jaunā muitas nodeva stāsies spēkā 24. februārī uz 150 dienām.

Turpinām ziņas

Lemjot par atteikumu izsniegt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu bijušajam Madonas vicemēram Aigaram Šķēlam,  varētu būt ņemts vērā, ka politiķis bijis sodīts par braukšanu reibumā un citiem administratīviem pārkāpumiem. Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, Latvijas televīzija vēsta, ka Šķēlam vairāku gadu laikā piemēroti gandrīz 40 administratīvie sodi. Tie lielākoties ir par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu vai nelietojot drošības jostu. Savukārt 2024. gada novembrī Šķēls pieķerts braucam pie stūres reibumā un par to viņam uz laiku atņemtas tiesības vadīt auto. Savukārt 2025. gadā politiķis pieķerts, braucot bez vadītāja apliecības. Valsts drošības dienests norāda, ka nesniedz informāciju par atteikuma iemesliem izsniegt pielaidi valsts noslēpumam. Taču dienests atzina, ka administratīvie pārkāpumi ir viens no iemesliem, kādēļ pielaidi valsts noslēpumam var liegt.

Pagājušās nedēļas nogalē Rotko muzejs atklāja gada pirmo izstāžu sezonu, nākot klajā ar sešiem jauniem izstāžu projektiem. Itāļu mākslinieks Gregorio Bota piedāvā izstādi "Glezniecība ved mājup". Muzejā skatāma arī somu mākslinieces Rozmarijas Torpo izstāde "Savāda gaisma". Savukārt Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā izstāde Rotko muzejā šogad risina tēmu "Pierobeža", pulcējot 64 dažādu paaudžu un mediju autorus. Plašu Latvijas un ārvalstu laikmetīgās mākslas klāstu Rotko muzeja pavasara sezonā piedāvā izstāde "Ieraudzīt", ietverot darbus no uzņēmēja un mākslas mecenāta Raivja Zabja privātkolekcijas. Savukārt jaunās mākslinieces Jūlijas Verbickas-Vasiļjevas fotosērija "Habitus" ir vizuāls un emocionāls pētījums par robežu starp redzamo un pieredzamo. Rotko muzeja pavasara sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas līdz 24. maijam.

Un vēl

Februāra pēdējā nedēļā laika apstākļi Latvijā būs mainīgi, liecina sinoptiķu prognozes. Saskaņā ar tām šonedēļ valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā. Vietām gaidāma arī atkala. Nedēļas pirmajā pusē naktis vēl būs aukstas, un vietām termometra stabiņš noslīdēs zem -10 grādu atzīmes, bet dienās gaisa temperatūra daudzviet būs pozitīva. Kurzemē no ceturtdienas, bet Latgalē no piektdienas diennakts vidējā gaisa temperatūra būs virs 0 grādu atzīmes, līdz ar to lielākajā daļā valsts teritorijas gaidāms atkusnis.

Pirmdien un otrdien nokrišņu zona turpinās šķērsot Latvijas teritoriju. Otrdien debesis būs pārsvarā mākoņainas un līdz dienas vidum, galvenokārt centrālajos un austrumu rajonos, snigs. Vietām iespējama arī atkala. Sniega segas biezums vietām pieaugs par 1-2 centimetriem. Minimālā gaisa temperatūra naktī būs -2…-7 grādu robežās, bet dienā gaiss iesils līdz +1…-2 grādiem. Trešdien, 25. februārī, pastiprināsies anticiklona ietekme. Pieaugs atmosfēras spiediens, laiks būs sauss un ar lēnu vēju, kā arī plašā teritorijā mākoņi izklīdīs. Naktī uz ceturtdienu, 26. februāri, arī austrumu rajonos debesis skaidrosies, līdz ar to gaisa temperatūra varētu pazemināties līdz -12…-17 grādiem.

Nedēļas otrajā pusē laika apstākļus noteiks ciklonu aktivitāte - mākoņu kļūs vairāk, un palaikam gaidāmi nokrišņi pārsvarā sniega un slapja sniega veidā. Gan dienās, gan naktīs lielākajā daļā valsts teritorijas gaisa temperatūra būs 0...+5 grādu robežās, līdz ar to plašākā teritorijā gaidāms atkusnis. Tomēr atsevišķās naktīs termometra stabiņš vēl noslīdēs zem 0 grādu atzīmes. 

Šogad janvāra beigās Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta bilancē bija deficīts 21,5 miljonu eiro apmērā, liecina Fiskālās disciplīnas padomes publiskotā informācija. Padome norāda, ka pirms gada šajā laikā kopbudžeta bilancē bija pārpalikums 37,3 miljonu eiro apmērā. Janvāra beigās valsts speciālajā budžetā veidojās pārpalikums 146,2 miljonu eiro apmērā, pašvaldību budžetā - 51 miljona eiro apmērā, bet atvasināto publisko personu budžetā - 31,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt valsts pamatbudžetā bija deficīts 250,3 miljonu eiro apmērā.

Latvijā gada sākumā izplatītākais vīriešu vārds joprojām bija Jānis, tomēr šī vārda popularitāte sešarpus gadu laikā samazinājusies par 12,6%, liecina Pilsonības migrācijas un lietu pārvaldes publiskotā informācija. Šā gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 43 tūkstoši 623 Jāņi, bet 2019. gada 1. jūlijā viņu skaits bija par vairākiem tūkstošiem lielāks – 49,9 tūkstoši. Otro un trešo vietu popularitātes ziņā ieņem vārdi – Aleksandrs un Sergejs. Vienlaikus populārāko sieviešu top trijnieks pēdējo sešarpus gadu laikā ir nedaudz mainījies. 1. janvārī Latvijā populārākais reģistrētais vārds bija Jeļena - 20 tūkstoši 304. Savukārt 2019. gada 1. jūlijā populārākais sieviešu vārds Latvijā bija Anna ar 21,9 reģistrētām šāda vārda nēsātājām, šogad vārds Anna popularitātes zziņā noslīdējis uz trešo vietu. Savukārt nemainīgi otro vietu popularitātes topā saglabā vārds Tatjana.

Šomēnes – 28. februārī – Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos muzikālā izrāde „Freimanis”, ko veido režisors Mārtiņš Kalita sadarbībā ar dramaturģi Lindu Rudeni. Mārtiņa Freimaņa vārds komentārus neprasa – viņš bija spilgta personība ne tikai Latvijas mūzikas, bet visas kultūras telpā, kura dziesmas turpina skanēt joprojām. Kopš Freimaņa aiziešanas pagājuši piecpadsmit gadi. Savā īsajā mūžā Freimanis paspējis atstāt milzīgu muzikālo mantojumu un gandrīz tikpat daudz leģendu par savu personību. Titullomu izrādē atveido aktieris Valts Skuja, viņa līdzība ar Freimani bijis viens no impulsiem režisoram, lai pievērstos šim stāstam. Pēc otrās pirmizrādes – 1. martā, kā ierasts – notiks skatītāju tikšanās ar izrādes veidotājiem. Biļetes uz iestudējumu izpārdotas līdz sezonas beigām.

Polijas prezidents Karols Navrockis parakstījis likumu, ar kuru tiek izbeigta vienkāršotā Ukrainas bēgļu atbalsta sistēma. Uz ukraiņiem turpmāk attieksies vispārīgi noteikumi par ārvalstnieku pagaidu aizsardzību.  Tas nozīmē, ka ir izbeigts atsevišķs tiesiskais regulējums, kas tika izveidots pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Iepriekšējais īpašās palīdzības likums vienkāršoja uzturēšanās, nodarbinātības, sociālo pabalstu pieejamības un izglītības jautājumus ukraiņiem, kas bēg no kara. Navrockis pēc likuma parakstīšanas paziņoja, ka viņa valsts arī turpmāk atbalstīs Ukrainu karā pret agresorvalsti Krieviju, bet beznosacījuma privilēģiju posms bēgļiem ir beidzies. 

Krievijas raķete naktī uz svētdienu trāpījusi ASV uzkodu, saldumu un dzērienu ražošanas uzņēmuma "Mondelez" ražotnei Ukrainas Sumu apgabala Trostjanecā, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Raķete trāpījusi vienā no ražotnes korpusiem. Cietušo nav. Ministrs norāda, ka šī ražotne darbojas kopš 90. gadiem un ražo pasaulē pazīstamu zīmolu produkciju.

Turpinām ziņas

Preiļu novadā šogad līdz 350 eiro palielināts bērna piedzimšanas pabalsts, līdz šim tas bija 250 eiro. Šomēnes stājušies spēkā jaunie pašvaldības saistošie noteikumi par materiālo palīdzību. Pabalstu mērķis ir sniegt materiālu palīdzību personām, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Preiļu novada administratīvajā teritorijā, neizvērtējot personu materiālo stāvokli. Jaunajā redakcijā sagatavotajos saistošajos noteikumos ir pārņemtas un precizētas iepriekšējo saistošo noteikumu normas, kā arī precizēta kārtība, kādā tiek piešķirts pabalsts par ēdināšanu pirmsskolas un vispārizglītojošā izglītības iestādē. Ar saistošajiem noteikumiem var iepazīties pašvaldības mājaslapā.

Pagājušajā nedēļā policija Latgalē aizturējusi narkotiku tirgotāju, vēlāk atklājot arī viņa saistību ar zādzību. Policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas saņēma operatīvo informāciju saistībā ar nelikumīgu narkotisko vielu apriti Augšdaugavas novadā. Pārbaudot saņemto informāciju, policisti 17. februārī uz aizdomu pamata aizturēja 1976. gadā dzimušu vīrieti. Veicot kratīšanu vīrieša dzīvesvietā Augšdaugavas novadā, kā arī personas automašīnā "Volswagen Golf", likumsargi atrada vairākus iepakojumus, kuros kopumā atradās 241 grams amfetamīna. Tāpat policijas darbinieki atrada nereģistrētu gāzes pistoli.
Policijas rīcībā ir informācija, ka vīrietis, iespējams, plānoja narkotiskās vielas realizēt Daugavpilī. Likumsargi turpina izmeklēšanu.

Un vēl

Latvijā 18% aptaujāto iedzīvotāju sezonāli marinē, konservē augļus un dārzeņus, uzskatot, ka tā rūpējas par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu ziemas periodā, kad to pieejamība svaigā veidā ir ierobežota, noskaidrots pētījumu aģentūras "Norstat" aptaujā. Tās  dati rāda, ka marinēšana un konservēšana Latvijā raksturīgāka vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Starp jauniešiem tikai 9% aptaujāto šādi pārstrādā augļus un dārzeņus. Marinējumus un konservējumus salīdzinoši retāk gatavo Rīgā un Kurzemē dzīvojošie. Savukārt teju trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju norādījuši, ka vitamīnu uzņemšanai augļus un dārzeņus saldē. Visbiežāk - 35% gadījumu - šādu iespēju izmanto cilvēki vecumā no 60 gadiem. Savukārt Rīgā augļus un dārzeņus saldē 23% iedzīvotāju, bet Latgalē to dara vislielākais respondentu īpatsvars - 33%.

Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 883 tūkstoši 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64,5%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Vienlaikus nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem pagājušajā gadā palielinājies par 0,6% jeb 5 tūkstoši 600. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Tajā pašā laikā nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn bija 6 tūkstoši 600.

Solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas un Starptautiskās Slēpošanas federācijas pieņemto lēmumu ļaut 10 agresorvalstu sportistiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs, ir pieņemts lēmums nepiedalīties Milānas-Kortīnas ziemas paraolimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nekādā formātā.  Lai gan lēmumu par nepiedalīšanos klātienē Ziemas paraolimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā paziņoja jau 18. februārī, kad Rīgas pilī svinīgā ceremonijā tika nosaukti Latvijas delegācijas karognesēji, šodien, 23. februārī, pieņemts lēmums, ka Latvijas sportisti nebūs redzami arī video projekcijās, kuras plānots filmēt pirms atklāšanas ceremonijas un demonstrēt tās laikā.

Jo vairāk izmantojam mākslīgo intelektu, jo lielāka jauda nepieciešama serveriem, kas to nodrošina. Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki tenūrprofesora Oskara Ozoliņa vadībā strādā pie tehnoloģijām, kas ļautu datus pārraidīt ātrāk un ar mazāku enerģijas patēriņu. Universitātē taps moderns mikroshēmu testēšanas centrs, kas pavērs plašas iespējas gan studentiem, gan jaunuzņēmumiem.  Ozoliņš kopā ar kolēģiem pēta risinājumus, kā samazināt enerģijas resursu patēriņu, kas nepieciešams datu centru darbības nodrošināšanai. Šobrīd uzsākts projekts, kas ļaus šo jomu universitātē attīstīt plašāk. Testēšanas centra izveide būs nozīmīgs solis Latvijā tehnoloģiju attīstībā. 

ASV Slepenā dienesta un policijas darbinieki svētdien nošāvuši bruņotu vīrieti, kurš bija neatļauti iekļuvis ASV prezidenta Donalda Trampa īpašumā "Mar-a-Lago" Floridas štata Palmbīčā, paziņojis Slepenais dienests. Incidents noticis ap pulksten 1.30 (8.30 pēc Latvijas laika), kad vīrietis, kuram bijusi bise un degvielas kanna, iekļuvis īpašumā. Vīrieša neitralizēšanā piedalījušies Slepenā dienesta aģenti un policijas darbinieks. Lai gan Tramps bieži pavada nedēļas nogales "Mar-a Lago", šī incidenta laikā viņš un pirmā lēdija Melānija Trampa atradās Baltajā namā.

ASV austrumu piekrastes lielpilsētu Ņujorku sasniegusi spēcīga sniega vētra. Stihijas dēļ pilsētas mērs Zohrans Mamdani izsludinājis ārkārtējo stāvokli un noteicis pārvietošanās aizliegumu.  Sniega vētras dēļ Ņujorkas ielas, šosejas un tilti slēgti visai satiksmei, vieglajām automašīnām, kravas automobļiem, skrejriteņiem un e-velosipēdiem. Taču aizliegums neattiecas uz personām un transporta līdzekļiem, kurus izmanto būtisku funkciju nodrošināšanai. Savukārt meteorologi brīdina, ka spēcīga snigšana gaidāma ne tikai lielākajā ASV pilsētā, kurā dzīvo vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku, bet arī Bostonā, Filadelfijā un Vašingtonā.

Turpinām ziņas

Šonedēļ Kūku pagastā notiek militārās mācības, kur izmantos salūtmunīciju. Tas ir munīcijas veids, kas paredzēts tikai skaņas, dūmu un uguns efekta radīšanai, neizšaujot lodi vai citu kaujas elementu. Salūtmunīcija rada troksni, bet neapdraud apkārtējo dzīvību un veselību, kā arī nenodara bojājumus videi. Šonedēļ Kūku pagastā pa ceļiem un mežiem pārvietosies karavīri. Gaisa spēki, kas organizē mācības, aicina iedzīvotājus nesatraukties.

Ceturtdien, 26. februārī divos dienā Preiļu uzņēmēji aicināti piedalīties iedvesmas pēcpusdienā “Aiz kadra: Kā uzņēmējam runāt par sevi, lai citi klausītos?” Preiļu pilī. Pasākumā satura veidotāja un mentore Agnese Skrastīte sniegs ievadu par sevis pasniegšanu sociālajos tīklos, mācīs praktiskus pamatus video veidošanā, skaidrojot ko filmēt, kā filmēt un kam pievērst uzmanību, kā arī piedāvās vienkāršus video montāžas principus iesācējiem. Pasākuma praktiskās sadaļas laikā katrs uzfilmēs savus pirmos video vai sagatavos idejas, ko var uzreiz izmantot. Pasākumā būs iespēja uzklausīt Preiļu pils ģimenes restorāna "ViAmor" īpašnieces Inese Martinkus iedvesmas stāstu par drosmi sapņot un piepildīt lielus sapņus. Pieteikšanās ir obligāta, anketa pieejama preili.lv.

Un vēl

Latvijā turpmākajās nedēļās gaidāms atkusnis, kā arī lietus un slapš sniegs, un šādos laika apstākļos grants autoceļu segums kļūs slidens. Grants autoceļi ziemā tiek uzturēti ar piebraukta sniega kārtu, šogad daudzviet tā ir izveidojusies diezgan bieza. Sniegam kūstot, uz grants autoceļiem veidosies ledus, ko nosegs ūdens kārta no kūstoša sniega. Piebrauktā sniega slīdamību mazina ar rievošanu, vai, kaisot smilti. Atkusnī šie darbi ir neefektīvi, jo rievas izkūst, bet smilti noskalo ūdens. Latvijas valsts ceļi atzīmē, ka  autovadītājiem jārēķinās, ka braukšanas apstākļi uz grants autoceļiem nākamajās dienās un nedēļās var būt īpaši apgrūtināti. Tādējādi ceļam jāplāno papildu laiks, kā arī jāpārbauda autotransporta aprīkojums, lai tas būtu piemērots braukšanai šādos apstākļos.