Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 24.februārī

Šodien aprit četri gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, izraisot lielāko militāro konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un diktatora Vladimira Putina sarīkotās asinspirts beigas joprojām nav saskatāmas. Lai gan ar Vašingtonas starpniecību uzsāktas trīspusējās Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunas, tās faktiski nav nesušas nekādus rezultātus, jo Maskava neatkāpjas no savām absurdajām prasībām un neizrāda nekādu patiesu vēlmi karu izbeigt.

Saskaņā ar ASV domnīcas "Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs" janvāra ziņojumu abas puses karadarbībā zaudējušas 1,8 miljonus kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo. Krievija laikā no 2022. gada februāra līdz 2025. gada decembrim zaudējusi 1,2 miljonus karavīru. Tie ir lielākie zaudējumi, kādus cietusi kāda lielvara kopš Otrā pasaules kara. Centrs lēš, ka Ukraina zaudējusi 500 līdz 600 tūkstoši karavīru. Tikmēr ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija uzskaitījusi gandrīz 15 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotājus, kurus noslepkavojuši krievu iebrucēji, taču atzīst, ka bojāgājušo skaits, visticamāk, ir lielāks. 

Ukrainai nākamajos desmit gados nepieciešami 587,7 miljardi dolāru, lai novērstu postījumus, ko Krievija nodarījusi kopš atkārtotā iebrukuma, liecina vakar publiskots ziņojums. Pasaules Banka, Eiropas Komisija, Ukrainas valdība un Apvienoto Nāciju Organizācija kopīgā ziņojumā norāda, ka laika posmā no Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī līdz pērnā gada decembra beigām kopējais radīto postījumu apmērs veido 195,1 miljardu ASV dolāru. Lielākie postījumi nodarīti mājokļiem, transporta un enerģētikas infrastruktūrai. 

Demonstrējot savu nostāju un vienotību Ukrainas atbalstam cīņā pret Krievijas agresiju, šodien pulksten 12tos  teju 60 Baltijas mediju, to vidū arī Jēkabpils Radio1, skanēs Ukrainas himna. Ceturto gadu šī akcija tiek īstenota Latvijas mediju telpā, un šogad tajā piedalās gandrīz 60 Latvijas reģionāli un nacionālas nozīmes mediji. Tāpat otro reizi akcijā piedalās mediji Lietuvā un Igaunijā, tādējādi apliecinot Baltijas mediju solidaritāti un vienotību atbalstā Ukrainai.
 
Latvijas augstākās amatpersonas - Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ministru prezidente Evika Siliņa un ārlietu ministre Baiba Braže - aicina iedzīvotājus šodien pulksten 9 vienoties kopīgā klusuma brīdī, godinot Ukrainas tautas upurus un izturību, kas jau četrus gadus turpina pretoties Krievijas izvērstajam pilna mēroga karam. Klusuma brīdī aicināts pieminēt arī latviešu brīvprātīgos - Vitāliju Smirnovu no Līvāniem, Edgaru Platonovu Jēkabpils novada Salas pagasta un rīdzinieku Ņikitu Sļadzevski -, kuri krituši Ukrainas austrumos, aizstāvot Ukrainas brīvību un Eiropas drošību. Amatpersonas uzsver, ka viņu drosme un pašaizliedzība ir neatņemama mūsu kopīgās brīvības stāsta daļa.

Turpinām ziņas

Skolu pārstāvji, ceturtdien, 26. februārī, pirms Jēkabpils novada domes sēdes ir pieteikuši piketu, kurā vēlreiz paudīs attieksmi pret pašvaldības plāniem slēgt un reorganizēt vairākas novada skolas. Arī Jēkabpils novada domes izpilddirektora vietas izpildītāja Anita Moskovska Radio1 apstiprināja, ka saistībā ar skolu reorganizāciju pikets ir pieteikts 26.februārī no pulksten 9. līdz 10., pie pašvaldības ēkas Jēkabpilī, Rīgas ielā 150A. Plānotais dalībnieku skaits – 100. Piketā būs pārstāvēta Dignājas un Rubeņu pamatskola, Sūnu pamatskolas izglītības īstenošanas vieta Atašienē, kā arī Zasas vidusskola. Iespēja pievienoties ir arī citu skolu un sabiedrības pārstāvjiem. 

Piketu rīko, lai paustu attieksmi pret metodi, kā pašvaldība plāno slēgt un reorganizēt novada skolas, bez plašākiem faktos un skaitļos balstītiem skaidrojumiem par šī procesa plusiem un mīnusiem, bez publiski pieejamiem skaidriem aprēķiniem par ieguvumiem un zaudējumiem reorganizācijas procesā, bez informācijas par skolēnu pārvadājumiem, bez atbildēm uz skolu un vecāku pārstāvju uzdotajiem neskaitāmajiem  jautājumiem. Pikets norisināsies stundu pirms ceturtdien paredzētās domes sēdes, kas sāksies pulksten 10. Jautājums “Par skolu reorganizāciju” ir pirmais sēdes darba kārtībā.

Un vēl

Februāra vidū sniega segas biezums Dagdā sasniedza rekordu - 62 centimetrus, liecina sinoptiķu apskats par februāra otro dekādi. Šajā laikā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -9,8 grādi, kas ir 6,7 grādi zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -32,5 grādi novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 grāds - 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra otrajā dekādē bija 7,3 milimetri, kas ir 52% zem dekādes normas, kas ir 15,1 mm. Februāra otrajā dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega, Jēkabpilī 41 centimetrs. Visplānākā tā bija Rīgas līča piekrastes stacijās - Mērsragā, Kolkā un Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā.

Otrdienas rītā Latvijas Austromos, arī Jēkabpils apkārtnē vērojama bieza migla.
 

Finanšu ministrija vakar iesniegusi saskaņošanai ministrijas sagatavoto jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu. Ministrijas piedāvātajā finanšu izlīdzināšanas modelī viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā. Ministrijā  skaidro, ka šāda pieeja, kas guvusi atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprinās vietvaru fiskālo autonomiju un ļaus tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.

Kopš gada sākuma Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā vērsušies aptuveni 850 cilvēki ar tā sauktajām ledus traumām, pārsvarā dažādiem lūzumiem. Tā kā ārstiem darba ir daudz, var ciest plānveida operācijas. Apakšdelma kaulu lūzumi, bieži vien krītot uz izstieptas rokas. Pēdas locītavas saišu sastiepumi un lūzumi, kad paslīdot tiek pagriezta pēda. Augšstilba kaula un gūžas lūzumi, kas var būt dzīvību apdraudoši un ar ilgstošu rehabilitāciju. Muguras sasitumi un skriemeļu lūzumi, krītot atmuguriski. Ledus traumas uzskaita Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, norādot, ka tās nav visas. Tā kā traumas ir ik dienu, tās rada papildu slodzi slimnīcai, jo, ja netiks operētas nekavējoties, jārēķinās, ka nākamajā dienā jau būs jauni pacienti. Joprojām  ir slidens, tāpēc mediķi aicina cilvēkus izvēlēties laikapstākļiem piemērotus apavus, pielikt tiem radzes un, cik iespējams, neizvēlēties pārvietoties pa īsāku, bet netīrītu ceļu.

Apkopojot Latvijas radiostaciju datus, noskaidrotas piecas pērn visvairāk skanējušās dziesmas, kas pretendē uz Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons 2026 kategorijā Radio hits. Lai pretendētu uz balvu, dziesmai jāskan vismaz trīs radiostacijās. Visvairāk atskaņotā dziesma tiks nosaukta Zelta mikrofona ceremonijā, bet pirms tam izziņots nominantu piecinieks: Mūc - Astro'n'out; Baudām! – Fiņķis; Citos medību laukos - Medību lauki; Lai tev apnīk skumt - Sudden Lights un Dārznieks - Viktors Buntovskis. Zelta mikrofons 2026 apbalvošanas ceremonija norisināsies 28. februārī Ventspilī, Olimpiskajā centrā.

 Putins jau ir sācis Trešo pasaules karu. Ar skarbu vēstījumu sagaidot Krievijas kara gadadienu  intervijā BBC nācis klajā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Intervijā Ukrainas prezidents izrādīja pretestību Putina prasībām par Ukrainas zemju atdošanu un atgādināja, ka vienīgais, kas var pietuvināt mieram, ir pastiprināts militārs un ekonomisks spiediens, nevis piekāpšanās. Viņš norādīja, ka zemju atdošana nomierinātu Putinu uz kādu laiku, jo pauze karadarbībā viņam ir nepieciešama, bet, viņa ieskatā, dažu gadu laikā viņš būtu gatavs uzbrukt atkal un nav zināms, kur.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico vakar paziņoja, ka Slovākija aptur ārkārtas elektroenerģijas eksportu uz Ukrainu. Fico sociālajā tīklā "Facebook" publiskotā video paziņoja, ka viņš iepriekš lūdzis Kijivu noorganizēt steidzamu telefonsarunu ar prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu jautājumu par cauruļvadu "Družba", bet tas neesot bijis iespējams Zelenska aizņemtības dēļ. Kijiva paziņojusi, ka Zelenskis nebūs pieejams līdz trešdienai. Fico norādīja, ka juties spiests nekavējoties veikt atbildes pasākumus. Tāpēc esot stājies spēkā noteikums, ja Ukrainas puse lūgs Slovākijai palīdzību Ukrainas elektrotīkla stabilizēšanā, tā šādu palīdzību nesaņems, paziņojis Fico.

Jau ziņots, ka Ukraina skaidro, ka 27. janvārī Krievijas triecienu rezultātā cauruļvads "Družba", kas šķērso tās teritoriju, tika bojāts. Krievijas nafta pa šo cauruļvadu līdz šim tika piegādāta Slovākijai un Ungārijai. Savukārt abas Eiropas valstis  apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontdarbus un atsākt piegādes un pagājušajā nedēļā apturēja dīzeļdegvielas piegādes Ukrainai saistībā ar Krievijas naftas piegāžu traucējumiem. Līdzīgi kā Slovākija arī Ungārija ir draudējusi pārtraukt elektroenerģijas un gāzes eksportu uz Ukrainu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā jāstiprina insulta vienība un traumatoloģijas pakalpojumi, tiekoties ar slimnīcas vadību, vakar atzīmēja veselības ministrs Hosams Abu Meri. Tikšanās laikā apspriests redzējums par attīstības iecerēm, kā arī valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjoms un slimnīcu tīkla turpmākā attīstība kopumā. Kā prioritārā attīstības joma iezīmēta insulta vienības darbības pilnveide, traumatoloģijas profila stiprināšana, kā arī dzemdību profila un perinatālās aprūpes centra attīstība, nodrošinot drošu un kvalitatīvu mātes un jaundzimušo aprūpi reģionā.

Ministrijas un slimnīcas vadībai tiekoties, apspriestas arī nesen konstatētās problēmas traumatoloģijas un ortopēdijas profila pakalpojumu nodrošināšanā, kas tieši ietekmē pacientu piekļuvi kvalitatīvai un drošai ārstēšanai. Lai izvērtētu situāciju, slimnīca šos pakalpojumus uz laiku ir apturējusi. Sarunā ministrijas un slimnīcas vadība vienojusies par ciešāku sadarbību ar Traumatoloģijas un ortopēdijas metodiskās vadības institūciju, lai kopīgi izvērtētu risinājumus - personāla kvalifikācijas stiprināšanu, nepieciešamās apmācības un ilgtermiņa kapacitātes nodrošināšanu.

Jau ziņots, ka Jēkabpils reģionālā slimnīca ir ceturtā līmeņa ārstniecības iestāde. Slimnīcas visu kapitāldaļu turētāja ir Jēkabpils novada pašvaldība. Slimnīcā ir 192 stacionārās gultas. Tā nodrošina valsts apmaksātos pakalpojumus terapijas, ķirurģijas, ginekoloģijas un dzemdību aprūpes, pediatrijas, traumatoloģijas, neiroloģijas profilos, kā arī kopš 2022. gada slimnīcā darbojas insulta vienība.

Un vēl

Šogad Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2025 ceremonijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās kultūras darbinieci, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāju, kultūrvēstures pētniece Rutu Cibuli. Sadarbojoties ar etnomuzikoloģi Andu Beitāni, viņa sagatavojusi un iesniegusi trīs pieteikumus Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstam: Dziedāšana ar pusbolsu Ziemeļlatgalē, Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē un Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē. Divus gadus Ruta Cibule darbojusies arī Nemateriālā kultūras mantojuma padomē, kļūstot par tās vēsturiski pirmo priekšsēdētāju.  Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 14. martā Latgales vēstniecībā Gors.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pieminot Krievijas sāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturto gadadienu, aicina Latvijas sabiedrību mobilizēties vēl vairāk, nepagurt un turpināt atbalstīt gan Ukrainu, gan pašiem sevi. Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā videouzrunā Rinkēvičs norāda, ka Krievija apzināti cenšas izdzēst Ukrainu no pasaules un Eiropas kartes, un ir kļuvis skaidrs, ka kara beigas nebūs ne ātras, ne vienkāršas. Prezidents atzīst, ka jau četrus gadus Ukraina cīnās par savu brīvību, iet bojā nevainīgi cilvēki, un ir arī modušās dusmas. Rinkēvičs uzsver, ka karš notiek visā Eiropā - jūrā, gaisā, uz zemes un internetā, bet, neatkarīgi no šī hibrīdkara formas, austrumu kaimiņa mērķis paliek iznīcināt un graut. Savā uzrunā viņš pateicas visiem, kas šajos gados ziedojuši un praktiski palīdzējuši Ukrainai un tās cilvēkiem. 

Šodien agri no rīta, pieminot kara Ukrainā ceturto gadadienu, aptuveni 500 cilvēki Rīgā pulcējās pie Brīvības pieminekļa akcijā "Kopā līdz uzvarai!". Pasākums sākās saullēktā ar klusuma brīdi, godinot Ukrainas tautas upurus. Sanākušie stājās īpašā norobežotā laukumā, veidojot Ukrainas valsts formu un šādi uzsverot, ka Ukrainas teritorija imperiālistisku agresora iegribu dēļ nedrīkst tikt sadalīta. Cilvēki bija ieradušies ar Ukrainas, Latvijas un Eiropas Savienības karogiem, kā arī rokās turēja plakātus, kas vēstīja: "Brīvību Ukrainai", "Kopā līdz uzvarai", "Slava Ukrainai", "Mostieties, celieties, Ukrainai sāp!", "Varoņiem vajag Putinu uz Hāgu", "Brīvība nav ieņemama". Tāpat cilvēki bija ieradušies ar dzelteniem un ziliem ziediem, kurus nolika pie Brīvības pieminekļa.

Šodien, kad aprit četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Kijivā ieradušies Baltijas un Ziemeļvalstu vadītāji, vēsta Ukrainas mediji. Lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu, tās galvaspilsētā ieradušies Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Islandes valdības vadītāja Kristrūna Frostadotira. Savukārt Lietuvu pārstāv aizsardzības ministrs Roberts Kauns. Vizītē Kijivā uzturas arī Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs. Jau ziņots, ka Kijivā ieradušies arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.

Eiropas Savienības augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa vakar pauda nožēlu par Ungārijas veto Eiropas Savienības centieniem panākt vienošanos par jauno Krievijas sankciju paketi. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka Budapešta uzliek veto sankcijām, kamēr netiks atjaunota naftasvada "Družba" darbība. Ungārija arī draudējusi bloķēt plānoto Eiropas Savienības 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. Lai gan ES nespēja vienoties par jaunāko sankciju kārtu, Kallasa paziņoja, ka Krievijas diplomātiskā misija ES tiks ierobežotas līdz 40 darbiniekiem. 

Turpinām ziņas

No amata atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs vaino Finanšu ministriju apzinātā domes lēmumu bremzēšanā. Ierakstā "Facebook" viņš apgalvo, ka ministrijas iebildumi pret domes pieņemto 2026. gada budžetu ir formāli. Bartaševiča vērtējumā ministrija apzināti kavē stabilizācijas procesa noslēgumu. Tas tiekot darīts, jo pēc šī nepilnīgā procesa beigām šī uzraugošā iestāde zaudētu jebkādus ietekmes un kontroles instrumentus pār Rēzekni. Deputāts apgalvo, ka Rēzeknes dome rīkojas likuma ietvaros un panāks pieņemto lēmumu pilnvērtīgu īstenošanu. 

Jau ziņots, ka finanšu ministrija Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgā komisija, izvērtējot Rēzeknes finanšu situāciju, konceptuāli saskaņojusi pašvaldības prioritāro investīciju projektu sarakstu un uzdevusi veikt grozījumus 2026. gada budžetā, pārskatot uzturēšanas izdevumus.

Stropu apkaimē Daugavpilī šogad plānota ezera labiekārtošana un biatlona treniņu bāzes izveide, paredz pašvaldības 2026. gada budžets un tā grozījumi. Šogad tiks sākta Lielā Stropu ezera teritorijas atjaunošana un pielāgošana klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai. Darbu rezultātā būs nostiprināta ezera piekrastes josla, atjaunotas meliorācijas sistēmas, labiekārtots krasts un izbūvēts ūdensapgādes tīkls. Projekta realizācijai atvēlēti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro. Stropos tiks īstenots aktīvās atpūtas infrastruktūras izbūves projekts, kurā paredzēta veikparka izveide. Veikparka izbūvi plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Darbu kopējās izmaksas ir 3,9 miljoni eiro.

Un vēl

Gaisa balonu piloti Inga van Havere ar dēlu Gabrielu Grīnbergu plāno uzstādīt pirmo Latvijas nacionālo rekordu lidojumā ar gaisa balonu. Lidojumu plānots sākt 25. februārī pulksten 7  Igaunijā, Tartu apriņķī. Māte ar dēlu veiks nepārtrauktu pārlidojumu mākslas gaisa balonos "Crystal Gloria" un "Fibonacci" līdz Lietuvai, uzstādot distances un lidojumā pavadītā laika rekordus. Rekorda reģistrēšanai lidojumu novēros un reģistrēs Latvijas Aeroklubs, kas ir atzītā sporta federācija gaisa balonu sporta jomā. Van Havere norāda, ka līdz šim veikto lidojumu distances un laikus oficiāli nereģistrēja, tādēļ viņi vēlas uzstādīt pirmo oficiāli reģistrēto rekordu.

No 1.marta spēkā stāsies izmaiņas laulības šķiršanas procesā pie notāra. Jau kopš 2011.gada notāri var atzīt par šķirtām tādas laulības, kurās starp laulātajiem nav strīda. Vienīgais noteikums, ko likumdevējs bija izvirzījis - lai tajos gadījumos, kad laulātajiem ir nepilngadīgi bērni vai manta, vienlaikus ar laulības šķiršanu tiktu rakstveidā noslēgta arī vienošanās par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, kā arī kopīgās mantas sadali. Vienošanos vecāki sastādīja paši un bieži vien tā nerisināja strīdus jautājumus. Turpmāk vienošanās pirms laulības šķiršanas par nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem būs obligāti slēdzamas notariālā formā. 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnika, piesaistot jaunus speciālistus un attīstot tehniskās iespējas, sākusi nodrošināt visus pamata dzirdes izmeklējumus bērniem jau no trīs mēnešu vecuma. Tuvākajos mēnešos klīnikā plānots ieviest arī vairākus padziļinātus - objektīvus dzirdes izmeklējumus, tādējādi nodrošinot pilnu izmeklējumu spektru vienuviet. Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītājs Jānis Sokolovs norāda, ka līdz šim daudzos gadījumos bērniem, lai veiktu noteiktus dzirdes izmeklējumus, bija jāvēršas citā ārstniecības iestādē un pēc tam ar rezultātiem jāatgriežas klīnikā, taču tagad vecāki ar mazuļiem jau no trīs mēnešu vecuma aicināti vērsties tieši Bērnu slimnīcā. Klīnikā nodrošina gan visus nepieciešamos pirmreizējos izmeklējumus, gan pilnu ārstniecības ciklu.

Tūristiem mūsdienās ir svarīgi, lai ceļojuma laikā būtu interesanti un komfortabli. Latvija no Igaunijas atpaliek pēc ārvalstu viesu skaita, bet vēl pamatīgāk – pēc vietējo tūristu skaita. Igaunijas iedzīvotāji pa savu valsti 2025. gadā ir ceļojuši intensīvāk nekā Latvijas iedzīvotāji pa savējo, ļauj secināt abu valstu oficiālā statistika. Latvijas tūristu mītnēs 2025. gadā ir nakšņojuši 2,8 miljoni tūristu, kuru vidū bija 1,7 miljoni ārvalstu viesu un 1,1 miljons vietējo ceļotāju. Igaunijas tūristu mītnēs pērn ir nakšņojuši gandrīz 3,7 miljoni tūristu, kuru vidū bija 1,95 miljoni ārvalstu viesu un 1,74 miljoni vietējo ceļotāju. No šiem datiem secināms, ka Latviju vajag  popularizēt ārvalstīs kā pievilcīgu galamērķi, taču vienlaikus būtu svarīgi arī veicināt latviešu ceļošanu pa dzimteni.

Igaunija šodien atzīmē Neatkarības proklamēšanas 108. gadadienu. 1918. gada 24. februārī Glābšanas komiteja proklamēja Igaunijas Republikas izveidošanu un sastādīja pirmo valdību. Tieši saullēktā svētku dienu ievadīja valsts karoga uzvilkšana Tallinas Domkalna cietokšņa tornī – Garajā Hermanī. Ceremonijā skanēja valsts himna un uzrunu teica parlamenta spīkers Lauri Husars. Pēc tam notika vainagu nolikšana pie Brīvības cīņu pieminekļa Tallinā un premjerministra Kristena Mihala uzruna, bet  pusdienlaikā Tallinas Brīvības laukumā norisinājās Aizsardzības spēku parāde. Savukārt vakarā Igaunijas sabiedriskajā televīzijā pārraidīs valsts prezidenta Alara Karisa svinīgo uzrunu un koncertu koncertzālē "Estonia".

Kāds beļģu kolekcionārs panācis provizorisku vienošanos ar Grieķijas valdību par līdz šim nepublicētu fotogrāfiju pārdošanu, kurās iemūžināta grieķu komunistu nogalināšana nacistu okupācijas laikā 1943.–1944. gadā, vēsta izdevums "Euractiv". Minētās fotogrāfijas izraisīja Atēnu sašutumu pēc tam, kad tās nonāca pārdošanā interneta izsolē. Ņemot vērā jautājuma jutīgumu, Grieķijas valdība steidzīgi reaģēja un pieprasīja, lai kolekcionārs noņemtu fotogrāfijas no izsoles. Kā vēsta laikraksts "Protothema", Grieķija iegādāsies fotogrāfijas par 100 tūkstoši eiro, taču Grieķijas Kultūras ministrija šo informāciju pagaidām nav oficiāli apstiprinājusi.

Turpinām ziņas

Sēlijas militārajā bāzē Aizkraukles novada Seces pagastā plānots ieguldīt 228 miljonus eiro. Bāzē atradīsies dzīvojamā un administratīvā zona, ēdnīca, medicīnas centrs, palīgēkas, noliktavas, stāvlaukumi, sporta zāle un sporta laukums, kontrolpunkts, žogs, kā arī apkures sistēma, ūdensapgāde. Kopējā apbūvējamā teritorija veidos 163 hektāri. Plānots, ka bāzē pastāvīgi uzturēsies simtiem valsts aizsardzības dienesta karavīri. Sabiedroto karavīru izvietošana tiks plānota atbilstoši sabiedroto iniciatīvām un bāzes projekta attīstībai. Būvniecības pabeigšana plānota 2029/2030. gadā.

Jēkabpils novada pašvaldības policija informē, ka ziemas sezonā tiek regulāri veic ēku jumtu un citu konstrukciju apsekošanu, lai savlaicīgi novērstu bīstamas situācijas, ko var izraisīt sniega uzkrāšanās un lāsteku veidošanās. Šogad pašvaldības policija apsekojusi astoņas adreses, kur fiksēta sniega un lāsteku veidošanās uz ēku jumtiem. Visās apsekotajās vietās veiktas pārrunas ar iedzīvotājiem un īpašniekiem, norādot uz konstatētajiem riskiem un nepieciešamību nekavējoties novērst bīstamos apstākļus. Pēc policijas norādēm pārkāpumi ir novērsti.

Pašvaldības policija atgādina, ka ēku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt sniega, ledus un lāsteku savlaicīgu novākšanu no ēkas jumta. Ja minētie pienākumi netiek pildīti, policija ir tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Savukārt iedzīvotāji aicināti būt vērīgiem un ziņot pa tālruni 80700020 - par bīstamām vietām, kur novērojama sniega vai lāsteku uzkrāšanās, kas var apdraudēt gājējus. 

Un vēl

Šogad Nacionālajā botāniskajā dārzā nenotiks ikgadējie stādu gadatirgi. Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldē, tirgi atcelti dažādu apstākļu sakritības dēļ tradīcija uz laiku tiks pārtraukta. Dabas pārvaldē norāda, ka ir sākti sagatavošanās darbi, lai nākamajā gadā stādu gadatirgi atkal pulcētu stādu audzētājus un pircējus Nacionālajā botāniskajā dārzā uzlabotā pasākuma kvalitātē.