2026.gada 3. marts

Marts, Tālavs, Tālis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 3.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 3.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjere: Līdz šim izdevies realizēt vai virzīt uz sasniegšanu vairāk nekā pusi no Nacionālā attīstības plāna mērķiem; Mežārē notiks tematiskas darbnīcas par vēja parku attīstību; un Aptauja: Katrs trešais atgūto nodokļu pārmaksu plāno izmantot ikdienas tēriņiem.

Līdz šim izdevies realizēt vai pozitīvi virzīt uz sasniegšanu vairāk nekā pusi no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzītajiem mērķiem, šāds pašvērtējums sniegts Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Ziņojumā atgādināts, ka Nacionālajā attīstības plāna izpildes laikā Latvija ir pārdzīvojusi Covid-19 pandēmiju, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski ietekmēja valsts attīstību, sabiedrības labklājību un arī virzību uz daudzu ieceru izpildi. Tādēļ Nacionālā attīstības plāna mērķu īstenošanas progress nav vērtējams tikai matemātiski, bet jāņem vērā, ka virzību uz to sasniegšanu būtiski ietekmējuši un turpinās ietekmēt ārējie faktori. 

Lai stiprinātu apkaimju kopienu noturību un sadarbību Latvijā, biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" izveidojusi programmu "Drošas kopienas".  Tā radīta, lai palīdzētu cilvēkiem apvienoties un sadarboties, veidojot saliedētas un noturīgas apkaimju kopienas un drošāku dzīves vidi. Šai programmai iespējams pieteikties jau tagad. Pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai plānota piecās kārtās līdz 2028. gadam, katrā uzņemot aptuveni 60 kopienas un nodrošinot līdzsvarotu pārklājumu visos Latvijas reģionos. Paredzēts līdz programmas noslēgumam atbalstīt vismaz piecas kopienas katrā Latvijas novadā un valstspilsētā.

Latvijā mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars vecumā no 18 līdz 24 gadiem lauku teritorijās ir gandrīz divas reizes augstāks nekā pilsētās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2025. gadā pilsētās mācības bija pārtraukuši 7,1% jauniešu, savukārt laukos - 12,5%. Statistika liecina, ka mācību pārtraukšana biežāk skar jaunus vīriešus, īpaši lauku teritorijās, savukārt jaunietes mācības pārtrauc retāk gan pilsētās, gan laukos.

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar telekanālu ABC sacīja, ka karš ar Irānu varētu turpināties vēl četras vai piecas nedēļas. Taču Baltā nama saimnieka interesēs nav ilgstoša militārā kampaņa, jo aptaujas rāda, ka vairums ASV pilsoņu neatbalsta uzbrukumus Irānai. Ziņu aģentūras "Reuters" pasūtītā aptaujā tikai 27 % respondentu atbalstīja karu ar Irānu, bet 43 % atbildēja, ka neatbalsta to. ASV un Izraēlas uzbrukumos līdz šim ir nogalināti vismaz 555 cilvēki 130 Irānas pilsētās, pirmdien ziņoja vietējā Sarkanā Pusmēness biedrība. 

Kamēr daudzu pasaules valstu valdības plāno ierobežot sociālo tīklu lietošanu pusaudžu vidū, ieviešot vecuma pārbaudes, zinātnieki aicinājuši šos plānus atlikt, līdz sakārtoti privātuma un drošības jautājumi, vēsta Politico.  371 drošības un privātuma pētnieks no 29 valstīm parakstījis atklāto vēstuli, kurā aicināts uz laiku apturēt vecuma pārbaudes sociālo tīklu lietotājiem, jo tās nav efektīvas un rada nopietnu risku. Zinātnieki norāda, ka bez skaidras izpratnes par iespējamajām sekām drošībai, privātumam un personu brīvībai un autonomijai ir bīstami un sociāli nepieņemami ieviest plaša mēroga kontroles mehānismus. Zinātnieki aicinājuši valdībām ieturēt pauzi, kamēr tiek atrasts zinātnisks kopsaucējs par vecuma pārbaudes tehnoloģiju priekšrocībām un radīto kaitējumu, kā arī par tehniskā izpildījuma iespējamību.

Turpinām ziņas

Par apkures katla sprādzienu tirdzniecības centrā "Atpūta" Jēkabpilī 2024. gada janvārī policija lūdz apsūdzēt vīrieti, kurš objektā bija atbildīgs par ugunsdrošību. Pamatojoties uz izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, par aizdomās turēto atzīts 1977. gadā dzimis vīrietis. Pirms diviem gadiem par notikušo sprādzienu policijā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 240. panta trešās daļas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ja pārkāpuma rezultātā iestājušās smagas sekas. Par šādu nodarījumu kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Šomēnes valsts policija nodeva kriminālprocesu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Jau ziņots, ka 2024. gada 17. janvārī Jēkabpilī, uzsprāgstot apkures katlam, tirdzniecības centrā "Atpūta" sprādziena rezultātā gāja bojā 1969. gadā dzimis kurinātājs.

No šodienas Mežārē sāksies tematisko darbnīcu cikls par vēja parku attīstību. Atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy grupas uzņēmums SIA "Supren" aicina Jēkabpils novada Mežāres, Vīpes pagastu un Līvānu novada Turku pagasta iedzīvotājus piedalīties tematiskajās darbnīcās, kuru laikā apspriedīs sākotnējās teritorijas izpētes rezultāti un diskutēts par plānotā vēja parka iespējamo ietekmi. Darbnīcās eksperti sniegs informāciju par vēja parka attīstības iecerēm un aicinās iedzīvotājus un interesentus uzdot jautājumus, kā arī izteikt savus viedokļus, lai kopīgi rastu atbildes un risinājumus tālākajos posmos. Visas tikšanās norisināsies Mežāres Tautas namā. Šodien pulksten sešos vakarā paredzēta pirmā tikšanās. Nākamās notiks 17. un 24. martā.

Un vēl

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atgūto pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli plāno novirzīt ikdienas tēriņiem, liecina pēc "Bigbank" Latvijas filiāles pasūtījuma veiktās "Norstat" aptaujas dati. Šī tendence, pēc "Bigbank" teiktā, parāda, ka daļai sabiedrības atgūtā nodokļu pārmaksa nav "papildu nauda", bet gan reāls atspaids ikdienas budžetam. Tikmēr ikdienas tēriņiem šo summu visbiežāk plāno izmantot seniori un mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomisti: Konflikts Tuvajos Austrumos var izraisīt inflācijas pieaugumu arī Latvijā; LVM sāk mizgrauža postījumu seku likvidēšanu "Smeceres silā"; un VUGD gatavi glābt un evakuēt cilvēkus palu izraisītu plūdu dēļ.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts. "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka šis konflikts nozīmē augstākas enerģijas cenas visā pasaulē un arī Latvijā. Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis atzīmē, ka īstermiņā gaidāms augstāks degvielas cenu svārstīgums, savukārt ilgtermiņā tas nozīmē potenciāli augstāku spiedienu uz inflācijas dinamiku, ja konflikts ieilgs. "SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka Tuvajos Austrumos notiekošais nozīmē paaugstinātas inflācijas un lielākas nenoteiktības ekonomikā risku, kas visdrīzāk nozīmēs lēnāku izaugsmi. Bet "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš komentējot, kāda tieši var būt ietekme uz degvielas cenām Latvijā, skaidro, ka tās paaugstināsies. Ekonomists arī norāda, ka Latvijā, diemžēl, uz naftas cenu kāpumiem cena degvielas uzpildes stacijās reaģē strauji, bet uz kritumiem - lēni. 

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis Latgales pašvaldībām varētu nodrošināt nedaudz lielāku finansējumu, norāda Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Viņš atzīmē, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis ir plaši pārrunāts gan reģionu attīstības centru līmenī, gan Latgales pašvaldībās, un tam ir atbalsts arī citos Latvijas reģionos. Savukārt Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts uzsver, ka pašvaldība atbalsta jauno modeli un pozitīvi vērtē valsts pieeju reģionālās attīstības jautājumiem. Arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra norāda, ka līdzšinējais pašvaldību finansēšanas modelis ir novecojis un izmaiņas ir objektīvi nepieciešamas.

Saskaņā ar pašreizējiem epidemioloģiskās uzraudzības datiem, šogad Latvijā apstiprināti trīs Čikunguņjas vīrusa gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Divi no šiem gadījumiem bija vienas ģimenes locekļiem, savukārt viens gadījums nav epidemioloģiski saistīts ar pārējiem. Visi trīs pacienti inkubācijas periodā bija devušies uz Seišelu salām. Kopš 2025. gada novembra 10 Eiropas valstis ir ziņojušas par vairāk nekā 70 ar ceļošanu saistītiem gadījumiem to ceļotāju vidū, kuri atgriežas no Seišelām. Čikunguņjas drudža parādīšanās Seišelās atbilst plašākai reģionālai izplatībai Indijas okeāna salās. Pašlaik šajā apgabalā ir palielinājusies Čikunguņjas vīrusa aktivitāte.

Kā zināms, Čikunguņjas vīrusa slimība ir Aedes ģints odu pārnēsāta, kas plaši izplatīta tropu un subtropu reģionos. Čikunguņjas simptomi var parādīties vairākas dienas pēc infekcijas, arī pēc atgriešanās mājās. Bieži simptomi ir galvassāpes, drudzis, slikta dūša un vemšana, kā arī muskuļu un locītavu sāpes. Ceļotājiem, kuriem ceļojuma laikā ir slikta pašsajūta, jāmeklē medicīniska palīdzība, īpaši, ja viņiem rodas drudzis vai locītavu sāpes.  

Eiropas Komisija vakar paziņoja, ka tai pašlaik nav bažu par to, ka Irānas konflikta dēļ Eiropas Savienībā varētu rasties energoresursu trūkums. Eiropas Savienības valstu pazemes gāzes krātuves ir piepildītas pietiekamā līmenī, proti, aptuveni 30% no to ietilpības. Līdz ar to netiek veikti nekādi ārkārtēji pasākumi.
 
Nīderlandes pilsētas Utrehtas pašvaldība oficiāli pārtraukusi piemērot naudas sodus cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas par nakšņošanu zem klajas debess. Attiecīgais lēmums pēc ilgstošām diskusijām pieņemts ar pārliecinošu pilsētas domes deputātu balsu vairākumu.  Lielākā daļa pašvaldības deputātu nonāca pie secinājuma, ka naudas sodi par nakšņošanu uz ielas tikai pasliktina mazaizsargāto iedzīvotāju stāvokli un faktiski kriminalizē nabadzību. Patlaban uz ielas nakšņojošiem bezpajumtniekiem primāri piedāvā palīdzību un patversmes pakalpojumus. 

Turpinām ziņas

"Latvijas valsts meži"  Madonas novada slēpošanas trases sporta un atpūtas bāzē "Smeceres sils" sākusi mizgrauža postījumu seku likvidēšanu, lai mazinātu lūstošu koku radītos drošības riskus un ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību. Uzņēmumā norāda, ka mežizstrādes darbi turpināsies līdz marta vidum. Tie norisināsies 25 hektāru platībā. Vietās, kur egļu astoņzobu mizgrauža radītie postījumi ir vislielākie, nepilnos sešos hektāros plānota vienlaidus cirte. Pārējā teritorijā veiks sanitāro un kopšanas cirti, izlases veidā izņemot mizgrauža bojātos un bīstamos kokus. Tāpat plānota jaunaudžu kopšana, kas palīdzēs veidot veselīgāku un noturīgāku nākotnes mežaudzi.

Nākamnedēļ, 14. martā Aizkraukles Kultūras centrā novada aktīvie iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas ir aicinātas piedalīties ikgadējā līdzdalības forumā Aizkrauklē. Pieteikties pasākumam var, aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama pašvaldības mājaslapā. Forums pulcēs kopienu līderus, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības pārstāvjus un iedzīvotājus, lai kopīgi diskutētu par kopienu noturību, drošību un attīstības iespējām 2026. gadā.

Un vēl

Ņemot vērā ziemas periodā izveidojušos biezo sniega un ledus kārtu, Latvijā šogad prognozēti paaugstināti palu un plūdu riski, arī teritorijās, kur iepriekš tie nav bijuši raksturīgi, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju aicināja pašvaldības sasaukt pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju sēdes. VUGD aicina komisiju sēdēs pārrunāt jautājumus par iespējamām plūdu riska teritorijām, tajās esošajiem mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kritisko infrastruktūru un pašvaldībai būtisku pakalpojumu sniedzējiem. Palu un plūdu situāciju būtiski ietekmē hidrotehnisko būvju stāvoklis, tādēļ svarīgi tās apzināt un apsekot. Pašvaldības arī aicinātas noteikt iespējamās ledus sastrēgumu veidošanās vietas. Nereti riskus iespējams mazināt, savlaicīgi attīrot krastus no kokiem un krūmiem.

Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu pašvaldības ir galvenās pretplūdu pasākumu īstenotājas, tādēļ būtiski jau šobrīd apzināt pašvaldības, komersantu un kaimiņu teritorijās pieejamos materiāltehniskos līdzekļus - sūkņus, ģeneratorus, smilšu maisus, kā arī vienoties par sadarbības algoritmu un šo resursu iesaisti plūdu draudu novēršanā un seku likvidēšanā. Teritoriju applūšana var radīt nepieciešamību evakuēt iedzīvotājus, tādēļ VUGD atgādina, ka pašvaldībām jāizvērtē evakuācijas procesa organizēšana – transports, izmitināšanas vietu gatavība, iedzīvotāju informēšana. Ja plūdu rezultātā būs apdraudēta iedzīvotāju dzīvība vai veselība, VUGD iesaistīsies un veiks glābšanas darbus.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: IeM aicina lemt par obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no oktobra; Aizturēts šogad pirmais nelegālo migrantu pārvadātājs; un Kāda bijusi aizvadītā ziema sinoptiķu vērtējumā?

Iekšlietu ministrija rosina ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, vienlaikus paredzot izņēmumu līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam. Ministrija izskatīšanai valdības sēdē šodien iesniegusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz noteikt obligātu priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, vai interneta piekļuves pakalpojuma galalietotāja un galalietotāja identifikācijas moduļa karšu jeb SIM karšu reģistrāciju. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka lietotāju reģistrācija mazinās krāpniecības gadījumus. Ministrs uzsver, ka krāpšana tiešsaistē, tai skaitā telefonkrāpniecība, ir nopietna problēma - tā atzīta par vienu no galvenajiem draudiem iekšējai drošībai Eiropas Savienības līmenī.

Valsts vides dienests aicina piesārņojošo darbību operatorus un hidroelektrostaciju turētājus pastiprināt preventīvos drošības pasākumus saistībā ar paaugstinātu plūdu risku. Vidies dienests jau ir sazinājies ar nozīmīgāko hidroelektrostaciju un citu paaugstināta riska objektu operatoriem, informējot par prognozēto hidroloģisko situāciju un nepieciešamību novērst bīstamu vai piesārņojošu vielu nonākšanu vidē plūdu gadījumā. Plūdi var ne vien applūdināt teritorijas, bet arī izraisīt elektroapgādes traucējumus un ierobežot piekļuvi infrastruktūrai. Tas var apgrūtināt iekārtu uzraudzību un vadību, avāriju novēršanu, notekūdeņu sistēmu darbību, kā arī iekārtu drošu apturēšanu vai pāreju dīkstāvē. Tādēļ operatori aicināti laicīgi izvērtēt visus riskus.

Aptuveni 5 tūkstoši ceturto klašu skolēnu no 160 Latvijas skolām šomēnes piedalīsies starptautiskajā lasītprasmes pētījumā PIRLS. Pētījuma laikā bērni digitālā vidē lasīs literārus un informatīvus tekstus un atbildēs uz jautājumiem par izlasīto. Tāpat anketas aizpildīs skolēni, viņu vecāki un skolotāji, sniedzot informāciju par lasīšanas paradumiem, mācību vidi un attieksmi pret lasīšanu. Jau ziņots, ka iepriekšējā, 2021. gada, pētījumā konstatēts Latvijas skolēnu lasītprasmes kritums salīdzinājumā ar 2016. gadu. Vienlaikus kopš dalības sākuma 2001. gadā Latvijas skolēnu vidējie rezultāti saglabājušies virs starptautiskā vidējā līmeņa.

ASV armija informē, ka Irānā pirmo 48 stundu laikā uzbrukts vairāk nekā tūkstoš 250 mērķiem. Valsts sekretārs Marko Rubio triecienus nodēvēja par proaktīvu pašaizsardzības pasākumu pirms nenovēršamiem draudiem. Ceturto dienu notiek ASV un Izraēlas karš pret Irānu. ASV aicina pilsoņus pamest Tuvos Austrumus. ASV Centrālā pavēlniecība informē, ka gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām.  Baltā nama saimnieks Donalds Tramps pieļauj iespēju nosūtīt uz Irānu sauszemes karaspēku, un brīdinājis, ka spēcīgākie uzbrukumi vēl gaidāmi. 

Francija pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā palielinās savu kodolgalviņu skaitu, kas pašlaik nepārsniedz 300, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, taču viņš neprecizēja, kāds būs kodolarsenāla palielināšanas mērogs. Tā ir pirmā reize vismaz kopš 1992. gada, kad Francija palielina kodolgalviņu skaitu. Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā.  

Turpinām ziņas

Robežsargi Augšdaugavas novadā par nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu pārvadāšanu aizturējuši vienu Izraēlas pilsoni. Pārbaudot informāciju par robežpārkāpēju pārvadāšanu, robežsargi Salienas pagastā apturēja kādu "Renault Trafic" markas automašīnu, kuru vadīja Izraēlas pilsonis. Apskatot automašīnu, konstatēts, ka tās salonā atrodas septiņas personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, derīgām vīzām un uzturēšanās atļaujām. Pret pārvadātāju sākts kriminālprocess par liela personu skaita nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā. Visas personas nogādātas atpakaļ uz robežu ar Baltkrieviju.

Atkušņa un nokrišņu dēļ uz Līvānu novada grants autoceļiem izveidojies šķīdonis, un pārmitrinātais segums zaudē nestspēju, pasliktinot braukšanas apstākļus. Lai nepieļautu ceļu neatgriezenisku bojāšanu, no šīs nedēļas uz vairākiem grants ceļiem Turku, Rožupes, Sutru, Rudzātu un Jersikas pagastā uzstādītas masas ierobežojuma ceļa zīmes. Ar autoceļu sarakstu, kur noteikti ierobežojumi var iepazīties Līvānu novada pašvaldības mājaslapā. Nepieciešamības gadījumā tiks izsniegtas vienreizējas braukšanas atļaujas ierobežotā ceļa izmantošanai. Iedzīvotāji par novēroto ierobežojumu neievērošanu aicināti ziņot pašvaldības vai Valsts policijai.

Un vēl

Aizvadītā ziema Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2010.-2011. gada ziemas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Lai gan 2025. gada decembris bija 3,2 grādus siltāks par normu, šā gada janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra bija attiecīgi 5,7 un 5,2 grādus zemāka nekā ierasts, un ziema kopumā izrādījās 2,6 grādus aukstāka par 1991.-2020. gada vidējo rādītāju. Decembrī tika pārspēti 57 siltuma rekordi, vēl seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika laboti februāra pēdējā dienā, savukārt februāra sākumā un vidū bija 19 jauni aukstuma rekordi. Lielākais sals bija -32,5 grādi 17. februāra rītā un -32,8 grādi 31. janvāra rītā Daugavpils novērojumu stacijā, turpretī visaugstāk termometra stabiņš pakāpās 28. februārī Jēkabpilī - līdz +10,9 grādiem.

Decembris Latvijā bija piektais siltākais novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Janvāris kļuva par 15. aukstāko novērojumu vēsturē un par dzestrāko kopš 2010. gada, savukārt februāris bija 17. aukstākais novērojumu vēsturē un vēsākais kopš 2012. gada. Ziemas pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -8,3 grādi. Plānākā sniega sega bija Rīgas līča piekrastē, biezākā - Latgalē. Maksimālais sniega dziļums bija 62 centimetri 14. februārī Dagdā, un tā bija biezākā sniega kārta valstī kopš 2013. gada aprīļa.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pagājušajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 19%; Lūgšanu brokastīs Aglonas Katoļu ģimnāzijā vāks ziedojumus skulptūrai "Satikšanās" Preiļos; un Kāds laiks gaidāms marta sākumā?

Pagājušajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 19% un bija 100,11 eiro par megavatstundu. Savukārt Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 20% un bija 98,23 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā nedēļas vidējā cena samazinājās par 18% un bija 99,52 eiro par megavatstundu. Baltijas elektroenerģijas tirgū trešo nedēļu pēc kārtas turpinājās ievērojams cenu kritums. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas aizvadītajā nedēļā samazinājās visā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Noteicošais cenu samazinājuma faktors bija ievērojami zemāks elektroenerģijas patēriņš, gaisa temperatūrai strauji paaugstinoties un pārsniedzot ilggadējo vidējo līmeni. 

Tuvajos Austrumos izvietotie Latvijas karavīri turpina dienestu visās starptautiskajās operācijās, ievērojot attiecīgo operāciju komandieru ieviestos drošības pasākumus. Aizsardzības ministrija ir pastāvīgā saziņā ar Latvijas kontingentiem starptautiskajās operācijās, kā arī ciešā koordinācijā ar sabiedrotajiem. Patlaban Latvijas bruņoto spēku karavīri pilda dienesta pienākumus astoņās starptautiskās militārās operācijās un misijās. Jau ziņots, ka kopš sestdienas Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā.

Borisa un Ināras Teterevu fonds arī šogad turpinās projektu, kurā ar reģionu bezpeļņas organizāciju starpniecību palīdzēs grūtībās nonākušiem cilvēkiem veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai sev un līdzcilvēkiem. Ar fonda piešķirto finansējumu organizācijas iegādājas sēklas, stādus un dārza kopšanas piederumus, ko izsniedz projektu dalībniekiem savu vai biedrību pārziņā esošo dārzu apstādīšanai. Fonds šogad plāno piešķirt grantus vismaz 20 bezpeļņas organizācijām. Bezpeļņas organizācijas projektu ieceres dalībai programmā var iesniegt līdz 15. aprīlim, nosūtot tās uz e-pastu "office@teterevufonds.lv".

Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu tā dēvētājai Šaujamieroču direktīvai. Tas paredz saskaņot to, kā ar šaujamieročiem saistīti noziegumi tiek definēti un sodīti visās 27 dalībvalstīs. Brisele vērš uzmanību uz to, ka noziedzīgie tīkli izmanto atšķirīgos valstu noteikumus, kas radījuši nepilnības. Priekšlikums paredz īpašu uzmanību pievērst ar 3D printeri veidotiem šaujamieročiem, kuru izplatība rada arvien lielākas problēmas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, visā Eiropas Savienībā pašlaik pazuduši vai nozagti aptuveni 620 tūkstoši šaujamieroču. 

Vācijas pilsētas Vircburgas tiesa kādam Bavārijas automobiļu tirgotājam piespriedusi sešu gadu cietumsodu par Krievijai noteikto sankciju pārkāpšanu, proti, 111 luksusa klases automobiļu eksportu uz Krieviju, paziņoja Vācijas muitas dienests.  Starp transportlīdzekļu gala saņēmējiem bija Krievijas Federālā drošības dienesta, Federālā apsardzes dienesta, naftas uzņēmuma "Rosņeftj" un Krievijas prezidenta administrācijas darbinieki. 

Turpinām ziņas

20. martā Aglonas Katoļu ģimnāzijā notiks ekumēnisks labdarības pasākums "Lūgšanu brokastis", kurā paredzēts vākt ziedojumus skulptūrai "Satikšanās" Preiļos. Pasākuma rīkotāji uzsver, ka Lūgšanu brokastis ir vieta un laiks, kad kopā lūgt Dievu, apliecināt savu cilvēcību un rast mierinājumu Dieva klātbūtnes apziņā un labvēlīgu līdzcilvēku sabiedrībā. Lūgšanu brokastis ir starptautiska iniciatīva, kas ir aizsākusies ASV 1952. gadā. Latvijā tradīcija iedibināta 2005. gadā pēc Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bijušā arhibīskapa Jāņa Vanaga iniciatīvas. Katru reizi Lūgšanu brokastu ziedojums nonāk kāda mērķa īstenošanai. Šogad plānots vākt ziedojumus vides objektam - skulptūrai "Satikšanās" - Preiļos.

Jēkabpils cietumā mēģināts ienest aizliegtus priekšmetus. Laika periodā no 23.februāra līdz 1.martam konstatēti vairāki gadījumi, kad pārbaudot ieslodzītajām personām adresētus pienesumus un pasta sūtījumus, mēģināts nodot aizliegtās vielas vai priekšmetus. Jēkabpils cietumā atverot ieslodzītajam adresētu pasta sūtījumu ar dažādiem apģērbiem un higiēnas precēm, konstatēts, ka apavos atrodas aizliegtie priekšmeti vai vielas. Atverot apavu iekšējās zoles, konstatēts, ka katrā puszābakā atrodas: USB atmiņas kartes “Card Type C”; atmiņas kartes “Goordram”. Atrastās aizliegtās vielas un priekšmeti nodoti Valsts policijai kriminālprocesa ierosināšanai. 

Un vēl

Marta pirmajā pusē Latvijā gaidāms paaugstināts atmosfēras spiediens, tādēļ būs maz nokrišņu un gaisa temperatūra siltākajās dienās vietām pakāpsies virs +10 grādiem, prognozē sinoptiķi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopš piektdienas vidējā gaisa temperatūra valstī ir virs nulles, tādēļ, visticamāk, jau ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris. Ja arī otrdien diennakts vidējā temperatūra saglabāsies pozitīva, meteoroloģiskais pavasaris Latvijā būs sācies 27. februārī.

Šonedēļ un nākamnedēļ bieži spīdēs saule un nokrišņu būs maz, vējš visbiežāk lēni līdz mēreni pūtīs no rietumu puses. Debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra naktīs daudzviet noslīdēs zem nulles. Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās var sasniegt +10, +15 grādus, tomēr prognozes par gaidāmo temperatūru ir svārstīgas. Jaunākās laikapstākļu prognozes mazina plūdu risku, atlikušais sniegs kusīs pakāpeniski. Sagaidāms, ka nākamnedēļ sniega sega saglabāsies vairs tikai Latgalē, kā arī dažās vietās Sēlijā un Vidzemē.

Foto: jekabpils.lv

Atstājiet komentāru