Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 6.martā

 
Mākslīgā intelekta centram līdz gada beigām būtu jāizveido rīcības algoritms precīzai un savlaicīgai mākslīgā intelekta un dziļviltojumu atpazīšanai priekšvēlēšanu laikā, uzsvēris Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Rīgas pilī tikās ar centra direktori Gunu Puci.  Tikšanās laikā Rinkēvičs uzsvēra trīs prioritātes, kuras, pēc viņa domām, centram ir jāīsteno līdz gada beigām. Viņaprāt, ir jāizveido rīcības algoritms precīzai un savlaicīgai Mākslīgā intelekta un dziļviltojumu atpazīšanai priekšvēlēšanu laikā. Rinkēvičs akcentēja, ka otrs darāmais darbs ir atlasīt projektus testēšanai mākslīgā intelekta speciālajā regulatīvajā vidē un, treškārt, sadarbībā ar izglītības nozares pārstāvjiem jāpiedāvā praktisku ietvaru Mākslīgā intelekta atbildīgai un drošai izmantošanai mācību procesā.

"SEB banka" izsludina ikgadējo apmaksāto vasaras prakses programmu "Youth Lab", kurā studenti aicināti pieteikties līdz 29. martam. Pagājušajā gadā programma Baltijā saņēma rekordlielu pieteikumu skaitu – 3 tūkstoši 600, un 2025. gadā "SEB banka" uzņēma 164 praktikantus. Programmas laikā jaunieši iegūst praktiskas prasmes un pārliecību par nākamo soli karjerā, savukārt "SEB banka" - jaunu skatījumu un idejas. Šogad "SEB banka" uzņems praktikantus jaunajās birojā Rīgā.

Sabiedrisko mediju portāls dalījies ar sēru ziņu. 89 gadu vecumā mūžībā devies latviešu kinorežisors un scenārists Jānis Streičs. Tīmekļvietnē "enciklopedija.lv" klāstīts, ka Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē, bērnību viņš pavadīja Kurzemē, Sabiles tuvumā, taču 1941. gada janvārī ģimene atgriezās Preiļu pagastā. Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors. 1981. gada spēlfilma"Limuzīns Jāņu nakts krāsā" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu "Cilvēka bērns" Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju "Beato Angelico Eiropai". Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu "Lielais Kristaps" par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu. 1998. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Aizvadītos gadus Streičs dzīvoja Lietuvā, Veisieju pilsētā, kur turpināja gleznot un veicināja latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbību. Viņš bija Preiļu, Rēzeknes un Veisieju Goda pilsonis.

Igaunijas Reģionālo lietu un zemkopības ministrija plāno īstenot reformu piekrastes zvejas sektorā. Reformas mērķis ir identificēt efektīvus risinājumus, lai saglabātu nozari, ko skar zivju krājumu samazināšanās un zvejnieku novecošana. Kā norādīja Igaunijas Reģionālo lietu un zemkopības ministrijā, šobrīd zivju krājumi ir sasnieguši kritisko līmeni, un tas attiecas uz vairākām komerciāli nozīmīgām zivju sugām. Līdz ar to piekrastes zveja vairs nav tik ekonomiski izdevīga kā iepriekšējās desmitgadēs. Uz šī fona ministrija, ņemot vērā zvejnieku asociāciju ieteikumus, plāno veikt padziļinātu analīzi par licenču izsniegšanas kārtību, nodrošināt pasākumus jaunu zvejnieku piesaistei nozarē, kā arī pārskatīt zvejniecības struktūru.

Irānai ir ballistiskās raķetes, kas varētu radīt potenciālus draudus daļai Eiropas. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi novērtēt Irānas tāla darbības rādiusa trieciena spējas ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī saistībā ar potenciālajiem riskiem Eiropai.  Publiski pieejamie dati par to darbības rādiusu un kravu lielākoties ir iegūti no Irānas oficiālajiem avotiem un var būt pārspīlēti. Tomēr tiek lēsts, ka šo raķešu darbības rādiuss ir aptuveni 2000 kilometru. No Irānas ziemeļrietumiem vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes teorētiski varētu sasniegt Grieķiju, Bulgāriju un Rumāniju, kur atrodas ASV militārie objekti, kā arī Ukrainu un Moldovu. Attālums no Irānas līdz Latvijai pa gaisa līniju ir 3000 līdz 3500 kilometru. Lai gan daļa Eiropas teorētiski atrodas noteiktu Irānas sistēmu darbības rādiusā, eksperti lēš, ka faktiskā trieciena iespējamība būtu atkarīga no raķešu pieejamības, kravnesības konfigurācijas, lidojumu maršrutiem un reģionālo raķešu aizsardzības tīklu efektivitātes.

Turpinām ziņas

Mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija" ieviesis papildu drošības pasākumus sakaru tīklam un pastiprina tīkla monitoringu pirms plūdiem. Jēkabpilī operatoram ir sešas sakaru bāzes stacijas, un viena no tām atrodas tiešajā riska zonā pie aizsargvaļņa. Lai mazinātu iespējamos plūdu radītos riskus, pēc spēcīgo 2023. gada pavasara plūdu pieredzes bāzes staciju būtiski pārbūvēja un tās barošanas bloku pacēla vairāk nekā 1,5 metrus virs zemes. Pārējos sakaru torņus riska teritorijās pastiprināti uzrauga, lai nodrošinātu savlaicīgu rīcību iespējamās applūšanas gadījumā. Iedzīvotājus plūdu riska zonās aicināti savlaicīgi uzlādēt mobilās ierīces un portatīvās baterijas, izmantot energoefektīvos režīmus elektroapgādes traucējumu gadījumā un sekot operatīvo dienestu norādījumiem.

Skolēnu pavasara brīvlaikā Viesītē ikvienam būs iespēja apvienot pastaigu svaigā gaisā ar aizraujošu piedzīvojumu – no 9. līdz 15. martam norisināsies foto orientēšanās aktivitāte, ko organizē Jēkabpils Sporta centrs. Dalībnieku uzdevums būs doties pastaigā un pēc darba lapā redzamajiem 15 fotoattēliem atpazīt un atrast attiecīgos objektus pilsētvidē. Katram objektam piešķirts burts, kas jāatzīmē kartē atbilstošajā vietā. Darba lapa ar karti un foto objektiem būs pieejama klātienē Viesītes kultūras centrā “Sēlija”, bibliotēkas telpās. Lai piedalītos balvu izlozē, dalībniekiem jāaizpilda atskaites anketa, pievienojot vismaz 13 pareizas atbildes un vienu pašbildi pie kāda no orientēšanās objektiem.

Un vēl

Pasaules dabas fonds sestdien, 28. martā, pulksten 20.30 rīkos kārtējo energoresursu taupīšanai veltīto vides akciju "Zemes stundai", kurā iedzīvotāji un iestādes aicinātas simboliski izslēgt gaismu. Kā zināms, "Zemes stunda" nav tikai simboliska rīcība, bet arī enerģijas patēriņa samazināšana, ilgtspējīgāku pārvietošanās un patēriņa paradumu izvēle, iesaistīšanās dabas sakopšanā vai citu pamudināšana rīkoties videi draudzīgi savā kopienā. Pasaules dabas fonds aicina 28. martā no pusdeviņiem līdz pusdesmitiem vakarā uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu un izmantot "Zemes stundu" kā sākumpunktu diskusijām, sarunām un pasākumiem par dabas daudzveidību un citiem ar vidi un dabu saistītiem jautājumiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" repatriācijas lidojumu no Dubaijas uz Rīgu plāno izpildīt šodien vakarā, uzsverot, ka ir gatava operatīvi rīkoties, nepieciešamības gadījumā arī pielāgot lidojumu grafiku un veikt papildu lidojumus. Patlaban paredzēts, ka reiss  varētu tikt izpildīts šodien ar izlidošanu no Dubaijas starptautiskās lidostas pulksten 17.50 pēc Dubaijas vietējā laika. Lidojums uz Rīgu plānots ar tehnisko pieturu Iraklijā, Grieķijā, un paredzams, ka lidmašīna Rīgā varētu ierasties sestdien, 7. martā, pulksten 2.10 pēc Rīgas vietējā laika. Reisā plānots nodrošināt 145 sēdvietas. 

Jau ziņots, ka Ārlietu Ministrijas Konsulārajā reģistrā uz 4. martu bija reģistrējušies 624 Latvijas valstspiederīgie, kuri lūguši palīdzību izbraukšanai no Apvienoto arābu emirātiem. Tāpat arī vēstīts, ka Valdība vakar ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, nolēma piešķirt 752 tūkstoši eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Eiropas Savienības augstās pārstāves Kajas Kallasas sasauktajā ES-Līča valstu ārlietu ministru sanāksmē par situācijas attīstību Irānā un Tuvo Austrumu reģionā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Latvija stingri nosoda neizprovocētos Irānas uzbrukumus Tuvo Austrumu un Līča valstīm. Ministre sacīja, ka uzbrukumi rada draudus reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai un pārkāpj reģiona valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES-Līča valstu ārlietu ministri pieņēma arī kopīgu paziņojumu. Braže norādīja, ka stingru nosodījumu neizprovocētajiem Irānas uzbrukumiem Tuvo Austrumu reģiona valstīm Latvija pauda ANO Drošības padomē.

Šomēnes, Latgales garšu mēnesī, 35 reģiona uzņēmumi piedāvā speciāli akcijai veidotas ēdienkartes. Otro gadu Latgales Tūrisma asociācija sadarbībā ar reģiona tūrisma centriem un uzņēmējiem organizē ārpus sezonas aktivitāti "Latgales garšu mēnesis" ar mērķi rosināt apmeklēt un izgaršot reģiona tūrisma uzņēmēju piedāvājumus ārpus aktīvās tūrisma sezonas. Akcijas rīkotāji sola, ka piedāvājumā būs īstas lauku tortes, guļbešnīki, asuškas, vietējo ezeru zivis un bioloģiska gaļas produkcija. Tāpat viņi atgādina, ka vairums no dalībniekiem nav ikdienā strādājošas kafejnīcas, tādēļ rezervācijas visbiežāk jāveic iepriekš.

Sarunas par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu, kurās piedalās Maskava, Kijiva un Vašingtona, ir apturētas Irānas kara dēļ, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas pārstāvji turpina gandrīz katru dienu sazināties ar ASV pārstāvjiem, norādīja prezidents. Tomēr pagaidām ap Irānu izveidojušās situācijas dēļ vēl nav nepieciešamo signālu trīspusējām sarunām. Kopš šī gada sākuma Ukraina, Krievija un ASV ir rīkojušas vairākas trīspusējo sarunu kārtas. Jaunu tikšanos Abū Dabī bija paredzēts rīkot marta sākumā.

ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība ir lūgusi Pentagonu nosūtīt vairāk militārās izlūkošanas darbinieku uz tās štābu Floridā, lai atbalstītu operācijas pret Irānu vismaz 100 dienas, bet, visticamāk, līdz septembrim, vēsta tīmekļa izdevums "Politico". Šis ir pirmais šāds administrācijas pieprasījums pēc papildu izlūkdienestu darbiniekiem karam pret Irānu un zīme, ka operācija varētu turpināties daudz ilgāk, nekā sākotnēji ASV prezidenta Donalda Trampa minētais četru nedēļu termiņš. Steiga piesaistīt cilvēkus un resursus, lai atbalstītu centienus, liecina, ka Trampa komanda nav pilnībā paredzējusi, kādas milzīgas sekas izraisīs tās kopā ar Izraēlu pret Irānu uzsāktais karš, raksta "Politico".

Turpinām ziņas

Latvijas upes gatavojas ledus iešanai. Ar bažām uz Daugavu un Aivieksti raugās arī Pļaviņu iedzīvotāji, jo šogad upes klāj bieza ledus kārta. Pagaidām gan nekas neliecina par plūdu tuvošanos. Atkusnis kausē gan sniegu, gan ledu, uz tā daudzviet veidojas ūdens lāmas, vietām arī vižņu sablīvējumi. Pie krasta atsevišķās vietās ūdens ir pat brīvs no ledus. Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis laikrakstam “Staburags” norādījis, ka situācija šobrīd ir mierīga. Pašvaldība regulāri saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, un šobrīd nav vērojamas straujas ūdens līmeņa svārstības ne Daugavā, ne Aiviekstē. Daugavas novērošanai pašvaldībā izvietotas piecas kameras, un noris darbi, lai arī iedzīvotāji tiešsaistē varētu vērot upē notiekošo.

Jēkabpils novada deputāti atbalstīja projektu vērienīgu būvdarbu veikšanai Krustpils dzelzceļa stacijas teritorijā. Runa ir par plānotajiem elektroakumulatoru bateriju jeb BEMU vilcieniem, kas kursēs Daugavpils virzienā, un Krustpils stacijā būtu to uzlādes punkts. Projekts paredz ne tikai vilcienu uzlādes punktu, bet arī stacijas laukumā satiksmes rotācijas apli un līdz pat 100 auto stāvvietu. Tā kā laukums tam ir par mazu, daļu stāvvietu ierīkos teritorijā, kur laukums iziet uz Jūlija ielu. Projektā paredzēts izbūvēt piemērotu infrastruktūru pasažieru autobusu satiksmei, velobraucējiem un gājējiem, kā arī privātajam autotransportam. Tāpat plānots pārbūvēt inženiertīklus un apgaismojumu. Projekta kopējās izmaksas - 1,4 miljoni eiro. Lēmums zaudē spēku, ja projekts netiek apstiprināts.

Un vēl

Pēc sešu gadu pārtraukuma Latvijas Dabas fonda tiešraidēs atgriežas ūpja (Bubo bubo) ligzda, kas šoreiz iekārtota Pierīgas mežos. Putni izvēlējušies apdzīvot mākslīgo ligzdu, kas uzstādīta, lai radītu ūpjiem drošākas ligzdošanas iespējas - tā ir augstāk par zemi, un līdz ar to ūpjus neapdraud plēsēji un cilvēka darbības ietekme. Ūpja tiešraide ir ar nakts redzamību, līdz ar to skatītāji varēs vērot arī ūpja un citu nakts dzīvnieku dzīvi tumšajā diennakts laikā. Tiešraidi Latvijas dabas fonds nodrošina sadarbībā ar SIA "Rīgas meži", un tā pieejama Dabas fonda "YouTube" kanālā.

Vidēji latviešu mājsaimniecībai izmaksas par energoresursiem veido aptuveni sešus līdz 10 procentus no ģimenes budžeta, kas ir viena no augstākajām proporcijām Eiropas Savienībā. Ja Irānas konflikts un jebkādi energoresursu piegāžu traucējumi turpināsies ilgāk par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas piesauktajām četrām nedēļām, naftas, gāzes un elektroenerģijas cenas celsies 15–20 % robežās. Attiecīgi 2026. gada mājsaimniecību enerģijas tarifi varētu kļūt aptuveni par 10–15 % augstāki, nekā tie bija paredzēti pirms konflikta Savukārt apkures sezonas laikā, kad rēķini ir atkarīgi no ēkas būves un apkures sistēmas, var veidoties vēl tāds pats 10–15 % tarifu pieaugums. Latvijas mājsaimniecībai šī kara izraisītais enerģijas trieciens nozīmēs aptuveni 10–15 eiro papildus mēnesī par elektrību un vēl 10–20 eiro mēnesī par apkuri 2026. gadā, salīdzinot ar to, ko ģimenes bija gaidījušas agrāk. 

Eiropas bīskapi iniciējuši lūgšanu ķēdi par Ukrainu un Svēto zemi, un Latvijā lūgšanās notiks 31. martā, liecina Latvijas Romas katoļu Baznīcas publiskotā informācija. Baznīcā skaidro, ka lielā gavēņa iniciatīva, ko sauc par "Euharistisko ķēdi", ir kļuvusi par regulāru lūgšanu tikšanos Eiropas bīskapu konferencēs un ir paredzēta kā kopības pieredze un redzama cerības zīme visam Eiropas kontinentam. Latvijas bīskapi un viņu pārstāvētās diecēzes ir aicinātas svinēt svēto misi lūgšanā par Ukrainu  31. martā. Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs šajā dienā pulksten 9 svinēs svēto misi privāti savā kapelā.

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza acāliju mājā iestājies pilnzieds. Šobrīd vienkopus zied vairāk nekā 140 šķirnes, un ar katru dienu atveras arvien jauni, spilgti ziedoši krūmi, informēja Botāniskajā dārzā. Acāliju kolekcijas tradīcija LU Botāniskajā dārzā ilgst jau vairāk nekā pusgadsimtu. Kolekcijas pamatus 1956. gadā ielika profesors Rihards Kondratovičs, kurš no 1962. līdz 2017. gadam radīja 26 jaunas šķirnes un veidoja unikālu kolekciju, kas šodien ietver gan Latvijas, gan ārvalstu selekcionāru darbus. No lielākās kolekcijas Baltijā 20. gadsimta 70. gados tā izaugusi par plašāko acāliju kolekciju Ziemeļeiropā ar gandrīz 1000 krūmiem.  Acāliju kolekcijā pārstāvēts plašs toņu spektrs – no maigi baltiem līdz koši rozā un sarkaniem, kā arī divtoņu un pildītiem ziediem, norāda Botāniskajā dārzā, aicinot apmeklētājus pilnziedu baudīt tuvāko nedēļu laikā, kamēr kolekcija atrodas savā krāšņākajā kulminācijā.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha šodien apsūdzēja Ungāriju, ka tā sagrābusi par "ķīlniekiem" Ukrainas bankas darbiniekus, kuri transportēja 40 miljonus ASV dolāru un deviņus kilogramus zelta. Ungārija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas saglabājusi tuvas attiecības ar Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā un ir konsekventi pret militāru palīdzību Kijivai. Banka ziņo, ka tās darbinieku atrašanās vieta nav zināma, bet GPS signāla dati rāda, ka viņu automašīnas atrodas Budapeštas centrā "netālu no kādas Ungārijas likumsargājošās aģentūras". Ungārijas valdība vēl nav atbildējusi uz ziņu aģentūras AFP lūgumu komentēt notikušo.

Somija plāno atcelt ierobežojumus, kas aizliedz tās teritorijā izvietot kodolieročus, vakar paziņoja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens. Somija par šādu soli izšķīrusies, lai panāktu atbilstību NATO atturēšanas politikai. Ministrs norādīja, ka Somijas un Eiropas drošības vide ir fundamentāli un būtiski mainījusies un pasliktinājusies pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Somijas ierosinātajām politikas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi Kodolenerģijas likumā un kriminālkodeksā.

Turpinām ziņas

Pēc trīs gadu pārtraukuma – šodien Jēkabpilī, Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolā norisinās Arvīda Žilinska astotais jauno vokālistu konkurss. Ar konkursa būtiskākajiem mērķiem - attīstīt un veicināt jauno vokālistu profesionālo izaugsmi, kā arī saglabāt un popularizēt komponista Arvīda Žilinska mūzikas mantojumu, tika uzrunāti Latvijas mūzikas skolu profesionālās ievirzes audzēkņi vecumā no 7 – 15 gadiem. Aicinājumam dalībai konkursā atsaukušies 37 Latvijas mūzikas skolu audzēkņi, pārstāvot 16 dažādas Latvijas pilsētas. Konkursu organizē Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skola sadarbībā ar Jēkabpils novada pašvaldību.

Ar Radio1 sazinājās Jēkabpiliešu ģimene, kas dzīvo pie Daugavas un ikdienas pastaigām iecienījuši aizsargdambi, uz ziņoja, ka ir sagāzta norādes zīme uz Fitoremediācijas lauku pirms tilta pār Daugavu, kā arī bojāts režģis un nedaudz no vietas nobīdīta akmens krāvumu konstrukcija iepretim Vecpilsētas laukumam. Iedzīvotāji izteica pieņēmumu, ka tas varētu būt vandaļu darbs. Par jēkabpiliešu novēroto radio1 ziņoja Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājam Aināram Skromānam . Viņš skaidro, ka abos gadījumos pie vainas ir ziemas dienesta tehnika jeb sniega tīrītājs, kas gan sašķiebis zīmi, gan nedaudz bojājis akmens krāvumu sienu.  Pašvaldība ir aicinājusi darbu veicēju SIA “Jēkabpils pakalpojumi” atjaunot bojāto vietu un tas tiks veikts par izpildītāja līdzekļiem. Ainārs Skromāns piebilda, ka arī  vēl dažās citās vietās ir konstatēti infrastruktūras bojājumi pēc ziemas dienesta uzturētāju darba. Uzņēmumam uzdots salabot bojājumus līdz nākamās nedēļas beigām.

Un vēl

Šajās brīvdienās vairāk mākoņu būs sestdien, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Svētdiena jau atkal visā Latvijā būs saulaina. Minimālā temperatūra brīvdienu naktīs būs -5...0 grādi, svētdienas agrā rītā vietām Latgalē līdz -7 grādiem, bet pēcpusdienās gaiss lielākajā valsts daļā iesils līdz 6...11 grādiem, mazliet vēsāks būs vietām Latgalē un piekrastē, kur temperatūra pakāpsies līdz 3...5 grādiem. Nākamnedēļ laiks būs pārsvarā saulains, nokrišņi nav gaidāmi. Naktīs temperatūra svārstīsies ap nulli, bet pēcpusdienās daudzviet pat 10...15 grādus silts. Šāds laiks, visticamāk, saglabāsies vismaz līdz marta vidum, kad lielākajā valsts daļā vienlaidu sniega sega būs nokususi, bet daudzviet Latgalē tas vēl varētu saglabāties. 

Kūstošā sniega dēļ nākamnedēļ turpināsies ūdens līmeņa kāpums Lielupes baseinā, gaidāma straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās Daugavas baseinā un vietām Gaujas baseinā. Kurzemes upēs, izņemot Ventu un upes reģiona dienvidos, kā arī upēs Vidzemes ziemeļrietumos ūdens līmenis pazemināsies. Sausā laika dēļ palielinās arī iztvaikojums, kas samazina upēs nonākušo sniega kušanas ūdeņu apjomu un mazina lielu, postošu palu risku, tomēr hidroloģiskās prognozes rāda, ka Lielupes un tās pieteku krastos, kā arī Ogres un Gaujas lejtecē palu maksimums gaidāms nākamnedēļ, un plūdu draudus joprojām rada potenciālu ledus sastrēgumu veidošanās. Savukārt Daugavas biežāk applūstošajos posmos Augšdaugavas, Līvānu,  Jēkabpils un Aizkraukles novadā bīstāmākā situācija būs marta beigu daļā.