Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 16.martā

Nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš. Arī 2025. gadā aviokompānija strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "airBaltic" 2025. gada finanšu un operatīvās darbības rezultāti. "airBaltic" prognozē, ka uzņēmuma darbības un komerciālie rādītāji šogad uzlabosies.

Valdība novirzīs 6,8 miljonus eiro papildu vidsprieguma kabeļlīniju izbūvei, lai uzlabotu elektroapgādes drošumu un mazinātu elektroenerģijas pārtraukumu riskus ekstremālu laikapstākļu laikā. Vidsprieguma elektrolīnijas ar spriegumu 6, 10 un 20 kilovolti vētru laikā ir ievainojamākas nekā augstsprieguma līnijas. Tās biežāk ietekmē spēcīgs vējš, krītoši koki un citi laikapstākļu radīti bojājumi, kas var izraisīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Pēc papildu vidsprieguma kabeļlīniju izbūves, kopējais projektā izbūvētais apjoms sasniegs 190 kilometrus.

Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūts sadarbībā ar Somijas uzņēmumu "Screentec" izstrādā jauna veida valkājamu ierīci sirds un elpošanas ritma monitorēšanai. Pētnieki izveidojuši bioimpedances mērīšanas sistēmu, kas ļauj vienlaikus uzraudzīt gan sirds, gan elpošanas ritmu. Bioimpedance ir ātra, neinvazīva un nesāpīga diagnostikas metode ķermeņa sastāva noteikšanai, caur ķermeni laižot vāju, nejūtamu strāvu. Tā mēra dažādu audu elektrisko pretestību, precīzi nosakot ķermeņa tauku procentu, muskuļu masu, šķidruma daudzumu, vielmaiņas ātrumu un bioloģisko vecumu. Testos konstatēts, ka ar līdzvērtīgu bateriju ierīce var darboties līdz desmit reizēm ilgāk nekā līdzīgas tehnoloģijas.

Eiropas Savienības dalībvalstis sestdien vienojās pagarināt sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem. Tādējādi sankciju termiņš pagarināts līdz 2026. gada 15. septembrim.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šīs ES individuālo sankciju pret Krieviju režīma pagarināšanas process bija sarežģīts, tomēr ES dalībvalstis spēja saglabāt vienprātību un vienotu nostāju - no sankcijām netika izņemta neviena persona. Virkne ES sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, arī ASV, Kanādas, Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas un Jaunzēlandes.

Polijas iznīcinātāji naktī uz sestdienu pacēlās gaisā Krievijas raķešu triecienu Ukrainai dēļ, savukārt sauszemes izlūkošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmām tika noteikts augsts trauksmes līmenis, paziņoja Polijas Bruņoto spēku operacionālā pavēlniecība. Pēc vairākām stundām tika paziņots, ka operācija ir pabeigta. Polijas spēki novēro situāciju Ukrainā.  Naktī uz sestdienu Krievijas spēki veica plašu uzbrukumu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, izmantojot trieciendronus, kā arī sauszemes un jūras raķetes. Plašajā uzbrukumā nogalināti četri cilvēki un tika bojāta civilā infrastruktūra.

Turpinām ziņas

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" sestdienas vakarā piešķirta arī pērn pašvaldības atlaistajai Latgales vēstniecības "Gors" vadītājai Diānai Zirniņai un Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpilī. Balvas pasniegšanas ceremonijā Latgales vēstniecībā "Gors" godināti desmit aktīvākie, spilgtākie un nozīmīgākie notikumi, personības un aktivitātes, kas īpaši bagātinājušas latgalisko kultūru. Kopumā balvai šogad bija izvirzīti 155 pretendenti, no kuriem apbalvojumam žūrija nominēja 30 notikumus, personības un aktivitātes.

Madonas novadā trim cilvēkiem ielūstot ledū, viens cilvēks gājis bojā, bet divi izglābti.Sestdien pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novadu, kur ezerā ledū bija ielūzuši trīs cilvēki. Glābēji izglāba divus cilvēkus, kuri atradās uz ledus, nogādāja krastā un nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. No ūdens tika izcelts vēl viens cilvēks, kuram mediķi konstatēja nāvi. VUGD brīdina, ka patlaban atrasties uz ledus ir dzīvībai bīstami un aicina cilvēkus nekāpt uz ledus un nepakļaut sevi riskam.

Un vēl

Piektdien, 13. marta vakarā, Jēkabpils centrā sākās ledus iešana Daugavā, savukārt sestdien, 14. martā, ledus izkustējās arī augšpus Jēkabpils – Ābeļu salas teritorijā pie Lašiem un svētdien nelielā posmā ledus izkustējās arī pie Pļaviņām. Daugavā lejpus Jēkabpilij ir izveidojies sastrēgums, jo pirms Pļaviņām un arī lejpus pilsētas upi joprojām klāj ledus sega. Tiek prognozēts, ka pie Jēkabpils turpināsies ūdenslīmeņa kāpums. Šajās dienās gaidāma arī intensīvākas ledus kustības posmā Zeļķi-Pļaviņas, kas radīs krasas ūdenslīmeņa svārstības. Patlaban upē pie Jēkabpils vižņu nav daudz, ledus, kas izkustējies ir apstājies pie Prižiem. 

Sestdien Daugavā posmā no Daugavpils līdz Jersikai bija vērojams ūdens līmeņa kāpums 11...29 cm. Upē pie Jēkabpils sestdien līmeņa kāpums salīdzinot ar piektdienu - 68 centimetri. Naktī no sestdienas uz svētdienu ledus iešanas  rezultātā Jēkabpilī ūdenslīmenis palielinājās par 80 cm 2 stundu laikā, svētdienas vakarā ūdens līmenis Jēkabpilī stabilizējās. Meteoroloģiskā dienesta informācija liecina, ka Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem ūdenslīmenis paaugstinājās par 55 cm. Daugavas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājies par 6…30 cm, Aiviekstē pie Aiviekstes HES un Ošā pie Kūleniekiem ūdens līmenis turpina svārstīties. 
 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pašvaldības pieteikties Eiropas Savienības fondu atbalstam infrastruktūras izveidei un atjaunošanai, kas vērsta uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu riska mazināšanu. Otrajā kārtā pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 9,26 miljoni eiro. Šajā programmā atbalstīs investīcijas infrastruktūras izveidei un atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai, prioritāri izmantojot "zaļo" infrastruktūru, piemēram, krastu nostiprināšanu, erozijas mazināšanas pasākumus vai mitrāju veidošanu pilsētās. Projekta iesniegumus pieņems līdz 8. jūlijam.

No 1. aprīļa stājas spēkā grozījumi “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kas noteic, ka tiesības atrasties bezdarbnieka statusā un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tikai tad, ja netiek gūti nekādi ienākumi. Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem. Līdz šī gada 31. martam bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātais, var vienlaikus gūt ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālo algu un tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 10 % pensijai. Savukārt no 1.aprīļa tas vairs nav atļauts.

Ar jaunu ikgadēju literāro balvu plānots godināt labāko Latvijā izdoto kriminālromānu. Balvas mērķis ir veicināt kriminālromāna un spriedzes literatūras žanra attīstību Latvijā, stiprināt literāro kvalitāti, kā arī sekmēt latviešu autoru darbu redzamību un konkurētspēju starptautiskajā literatūras apritē. Jaunizveidoto balvu iecerēts nosaukt latviešu kriminālromānu rakstnieka Andra Kolberga vārdā - "Kolbergs". Šis nosaukums ir saskaņots ar rakstnieka tuviniekiem un tiesību mantiniekiem. Latvijas rakstnieku savienībā norāda, ka kriminālromāns ir viens no lasītākajiem un starptautiski visvairāk pieprasītajiem literārajiem žanriem Eiropā, un vairākās valstīs gadu desmitiem eksistē šādas specializētas literārās balvas.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra. 11. martā aģentūras dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.

Arī Vācija laidīs tirgū daļu no savām naftas rezervēm, ņemot vērā karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto naftas cenu pieaugumu, paziņojusi ekonomikas un enerģētikas ministre Katerīna Reihe. Viņa norādīja, ka tas varētu palīdzēt samazināt naftas cenas pasaules tirgū, piebilstot, ka arī citas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstis saskaras ar cenu pieaugumu. 

Savukārt Grieķija uz trim mēnešiem noteiks ierobežojumus peļņas normai degvielai un virknei pārtikas produktu, valdībai šādi reaģējot uz bažām par karadarbības Tuvajos Austrumos iespējamo ietekmi uz strauju cenu kāpumu. Šādas rīcības mērķis ir novērst mākslīgu peļņas palielināšanu laikā, kad pieaug cenas pasaulē.

Turpinām ziņas

Piektdien, 20. martā Aglonas Katoļu ģimnāzijā notiks ekumēnisks labdarības pasākums "Lūgšanu brokastis", kurā paredzēts vākt ziedojumus skulptūrai "Satikšanās" Preiļos. Pasākuma rīkotāji uzsver, ka Lūgšanu brokastis ir vieta un laiks, kad kopā lūgt Dievu, apliecināt savu cilvēcību un rast mierinājumu Dieva klātbūtnes apziņā un labvēlīgu līdzcilvēku sabiedrībā. Lūgšanu brokastis ir starptautiska iniciatīva, kas ir aizsākusies ASV 1952. gadā. Latvijā tradīcija iedibināta 2005. gadā pēc Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bijušā arhibīskapa Jāņa Vanaga iniciatīvas. Katru reizi Lūgšanu brokastu ziedojums nonāk kāda mērķa īstenošanai. Šogad plānots vākt ziedojumus vides objektam - skulptūrai "Satikšanās" - Preiļos.

Aizkraukles novada dome nolēmusi izveidot dienas aprūpes centru. Pēc sociālā dienesta datiem 2024. gadā Aizkrauklē bija 117 personas ar funkcionāliem kustību traucējumiem, 107 personas ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī 38 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Tuvākās iespējas aizkraukliešiem saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus ir Skrīveros un Pļaviņās, bet ne visi turp spēj nokļūt. Dienas aprūpes centra izveidei Aizkrauklē plānots izmantot pašvaldības ēku Gaismas ielā 4A. Savulaik tur atradās vakarskola, šobrīd strādā bāriņtiesa, kas pavasarī pārcelsies uz atjaunoto domes ēku. Aprēķināts, ka dienas aprūpes centra uzturēšanai un pakalpojumu nodrošināšanai gadā būs nepieciešams 130 — 140 tūkstoši eiro. Aprūpes centru paredzēts izveidot nākamajā gadā. 

Un vēl

Tuvākajās dienās daudzviet Latvijā naktīs gaidāms neliels sals, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Nedēļa Latvijā sāksies ar pelēcīgāku un mitrāku laiku - debesīs būs daudz mākoņu un plašākā teritorijā gaidāmi nokrišņi. Tomēr nedēļas gaitā laika apstākļi pakāpeniski uzlabosies un arvien biežāk uzspīdēs saule. Nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ debesis bieži klās mākoņi un daudzviet gaidāmi nokrišņi, galvenokārt lietus. Gaisa temperatūra diennakts tumšajā laikā būs -2…+3 grādu robežās, savukārt dienās gaiss pārsvarā iesils līdz +5…+10 grādiem.

Nedēļas vidū laika apstākļi Latvijā pakāpeniski uzlabosies - trešdien, 18. martā, un ceturtdien, 19. martā, nokrišņu būs maz, brīžiem starp mākoņiem uzspīdēs saule. Dienas laikā temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +7…+11 grādiem, bet naktīs plašākā teritorijā termometra stabiņš vēl var noslīdēt nedaudz zem 0 grādiem.Nedēļas izskaņa būs saulaināka, un nokrišņi tikpat kā nav gaidāmi. Naktīs gaiss atdzisīs līdz +2…-3 grādiem, bet dienās saglabāsies pavasarīgi silta temperatūra - lielākoties ap +10 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valainis: Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju; Turpinpt paaugstināties ūdenslīmenim Daugavā pie Zeļķiem izsludināts dzeltenais brīdinājums; un Marta sākums Latvijā bijis četrus grādus siltāks nekā ierasts.

Divu mācītāju pavadītajā gājienā šodien no baznīcas uz Brīvības pieminekli šodien devās vairāki simti cilvēki, liecina  aģentūras LETA novērojumi. Gājienā devušies arī Nacionālās apvienības politiķi. Kārtību kā katru gadu uzrauga plaši policijas spēki, arī kinologi ar suņiem un Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona darbinieki. Gājiena dalībnieki pūšaminstrumenta pavadībā dziedāja leģionāru iecienītās dziesmas, un vairāki nesa Latvijas un Igaunijas karogus. Pie pieminekļa viņus sagaidīja cilvēku veidota Latvijas karogu aleja. Kā ziņots, Rīgā un Lestenē šodien piemin Otrajā pasaules karā kritušos latviešu leģionārus. 

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 tūkstoši tonnu naftas rezervju. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis skaidro, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Pašlaik tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, kā arī cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.

Pieņemti grozījumi Izglītības likumā, ar kuriem aizliegs izmantot mobilos tālruņus skolās no 1. līdz pat 9. klasei (ieskaitot), izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā. Līdz šim šāds aizliegums bija noteikts skolēniem līdz 6. klasei. Aizliegums stāsies spēkā 1. jūnijā, kad skolās jau būs beidzies aktuālais mācību gads. Izglītības iestādēm līdz 31. maijam jānosaka kārtība, kādā izmanto mobilos tālruņus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.

Ekonomiskās saites ar Krieviju teorētiski varētu pārraut līdz gada beigām, taču darīt to vienpusēji – bez citām Eiropas Savienības valstīm – lielas jēgas nebūtu. Tā nozare un ekonomisti vērtēja partijas "Jaunās Vienotības" rosinājumu līdz gada beigām pilnībā pārtraukt importu un eksportu ar Krieviju. Eksperti skaidroja, ka Latvija ir daļa no Eiropas kopējā tirgus, tāpēc iespējas rīkoties vienpusēji ir ierobežotas. Turklāt preču plūsmas varētu vienkārši tikt novirzītas caur kaimiņvalstīm. Vienlaikus viņi atgādina – tuvojas Saeimas vēlēšanas, tāpēc politiskajā dienaskārtībā arvien biežāk izskanēs vilinoši priekšlikumi.

Turpinām ziņas

Daugavā turpinās ledus iešana un notiek ūdenslīmeņa svārstības ar tendenci paaugstināties. Patlaban vižņu sablīvējums izveidojies lejpus Jēkabpils, kā rezultātā strauji cēlies ūdens līmenis pie Zeļķu tilta un šodien pulksten 11. tas bija 7,32 metri virs stacijas nulles atzīmes, savukārt Daugavā pie Jēkabpils – 4,96 metri. Plašāk par situāciju Daugavā Jēkabpils novada teritorijā stāsta Civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts.

Audio

Lai mazinātu plūdu radītos zaudējumus, iedzīvotāji aicināti sagatavot ārkārtas gadījumu somu ar nepieciešamāko - pārtiku, ūdeni, medikamentiem, kā arī nodrošināt pārtikas krājumus vismaz 3 līdz 7 dienām. Svarīgi laicīgi pārvietot mantas uz ēkas augšējiem stāviem vai bēniņiem un nostiprināt priekšmetus mājas tuvumā, ko ūdens var aiznest. Ja nepieciešama evakuācija vai ir apdraudēta veselība/dzīvība, nekavējoties zvanīt uz 112. Tāpat arī var zvanīt pašvaldības policijai – 25907965 vai Ilmāram Lukstam – 25671222.

Un vēl

Mēneša pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās 3,9 grādus virs normas un sasniedza +2,7 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā temperatūra bija -8,4 grādi 8. martā Daugavpils novērojumu stacijā, turpretī visaugstāk - līdz +16,4 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 10. martā Mērsragā. Sešās no desmit dienām tika pārspēti siltuma rekordi. Nokrišņu daudzums valstī vidēji mēneša sākumā bija vien 0,8 milimetri jeb 6% no daudzu gadu vidējā lieluma. Dziļākā sniega sega saglabājās Dagdā, kur tā saruka no 48 centimetriem mēneša pirmajā dienā līdz 25 centimetriem 10. martā. Stiprākās vēja brāzmas - 19,1 metrs sekundē -  novērotas 3. martā Ventspilī.

Eiropas Savienības finansējumam patvertņu ierīkošanai pašvaldības pieteikušas 509 objektus. Apsekojot aptuveni 5 tūkstoši objektu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests secinājis, ka vairāk nekā tūkstoš 600 no tiem atbilst vai daļēji atbilst patvertnes iekārtošanai. Jau pērn no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piesaistīti vairāk nekā 22 miljoni eiro, bet pašlaik norit darbs pie papildu 30 miljonu eiro finansējuma piesaistes. No paredzētajiem 570 objektiem patvertņu izveidei pieteikti 509 – lielākoties pašvaldību īpašumā. Lai gan paredzēta vēl viena pieteikšanās kārta, tiek prognozēts, ka daļa institūciju varētu neizpildīt plānoto mērķi un ap 1,2 miljoniem eiro varētu palikt neizlietoti. 

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 7,4% jeb 65 jaundzimušajiem vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Pēdējo reizi jaundzimušo skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi Latvijā fiksēts 2023. gada nogalē, kad jaundzimušo skaits pieauga par 0,2%, sasniedzot 1079. Savukārt pēdējo reizi straujāks pieaugums nekā šogad janvārī fiksēts 2019. gada decembrī, kad salīdzinājumā ar 2018. gada decembri Latvijā reģistrēto jaundzimušos skaits palielinājās par 8,7%, sasniedzot tūkstoš 538.

Lielākais reģistrētais bērnu skaits vienai sievietei Latvijā pērn bija 16. Kopumā 2025. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 641 tūkstotis 30 mātes ar bērniem neatkarīgi no to vecuma un dzīvesvietas. No tām visvairāk - 281 tūkstotis 422 sievietēm - ir divi bērni, savukārt 241 tūkstotim 573 sievietes audzina vienu bērnu, liecina statistikas pārvaldes dati. Trīs bērni ir 86 tūkstoši 541 māmiņai, savukārt - desmit vai vairāk bērnu ir 240 māmiņām.

Eiropas Parlaments vēlas rīcības plānu, lai stiprinātu sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī uzlabotu darba apstākļus un taisnīgu atalgojumu nozarēs, kurās dominē sievietes. Ziņojumā, kuru trešdien pieņēma ar 458 balsīm par, 72 balsīm pret un 98 atturoties, deputāti norāda, ka darbavietas nozarēs, kurās dominē sievietes, parasti ir zemāk atalgotas un nepietiekami novērtētas. Vienlaikus jaunas sievietes arvien biežāk ir labāk izglītotas par saviem vienaudžiem. Deputāti uzskata, ka uzlabota sieviešu iesaiste darba tirgū un darba apstākļu uzlabošana varētu palīdzēt novērst prasmju un darbaspēka trūkumu un uzlabot Eiropas Savienības ražīgumu un izaugsmi.

Arī Eiropas Savienība pēdējos gados cenšas stiprināt enerģētisko neatkarību. Un tādi mērķi kā sasniegt klimatneitralitāti ir cieši saistīti ar spēju nodrošināt kritiski svarīgas izejvielas. Līdz šim šajā jomā esam bijuši gandrīz pilnībā atkarīgi no importa, galvenokārt no Ķīnas. Tomēr Somijā nupat sperts pirmais praktiskais solis šīs atkarības mazināšanai – tur darbu sākusi Eiropā pirmā integrētā litija ieguves un pārstrādes vieta. Šis 800 miljonu eiro vērtais projekts ir pirmais integrētais modelis Eiropā – tas nozīmē, ka no klints izspridzinātais minerāls turpat uz vietas tiks arī bagātināts un vēlāk pārstrādāts akumulatoru ražošanai gatavā litija hidroksīdā.

Turpinām ziņas

Latvijā pēdējās trīs diennaktīs dzēsti 55 kūlas ugunsgrēki, no kuriem vienā cieta cilvēks. Ugunsdzēsēji sestdien saņēma izsaukumu uz Jēkabpils novada Kūku pagastu, kur dega kūla pushektāra platībā. Spēcīgā vēja dēļ dzirksteles nonāca šķūnī, kas aizdegās, taču ugunsdzēsēji liesmas ātri likvidēja un ēku nosargāja. Degšanas rezultātā sadega arī dēļi, kas atradās degošajā pļavā.  Svētdien glābēji devās uz Preiļu novada Vārkavas pagastu, kur dega vienstāva dzīvojamā māja 92 kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās no mājas evakuējās cilvēks, kurš cieta un nodots mediķiem.

Konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2025” gala ceremonija notiks 17. martā. Šogad konkursam pieteikti kopumā 130 objekti, kas spilgti atspoguļo būvniecības un vienlaikus arī ekonomiskās aktivitātes daudzveidību Latvijas pilsētās un reģionos. No Jēkabpils novada pieteikti trīs objekti: Jēkabpils aizsargdambja pārbūve; Jēkabpils Jaunās ielas posmu pārbūve; un kategorijā fasāžu atjaunošana - Jēkabpils autoosta. Konkursā pieteikti arī divi objekti Līvānos: Ražošanas ēkas pārbūve Celtniecības ielā 8 un Katastrofu pārvaldības centrs Rīgas ielā 25. 

Un vēl

No svētdienas, 15. marta, līdz 31. jūlijam īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā būs spēkā mežsaimnieciskās darbības aizliegums. Šis ierobežojums noteikts, lai nodrošinātu putniem netraucētu ligzdošanas laiku, jo tieši šajā periodā mazuļi ir visneaizsargātākie. Mežsaimnieciskās darbības liegums attiecas uz visām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurām nav izstrādāti teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lieguma laikā atļauts veikt tikai meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, kā arī zāģēt un novākt bīstamos kokus, kas apdraud cilvēku drošību vai infrastruktūru. Par noteikumu pārkāpšanu paredzēti naudas sodi - fiziskām personām no 30 līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām tie var sasniegt 2400 eiro.