Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 20.martā

Laikā no 19. līdz 22. martam Vācijas pilsētā Leipcigā norisinās grāmatu tirgus, kurā Latvija pārstāvēta ar nacionālo stendu un plašu pasākumu programmu. Gaidāmajos pasākumos piedalīsies latviešu autori Laura Vinogradova, Rasa Bugavičute-Pēce, Svens Kuzmins un Andris Kalnozols, kā arī tulkotāji Brita Ringere, Lile Reifa un Svens Oto. Autori dalībai pasākumos tirgū un arī ārpus tirgus izvēlēti, jo visi četri nesen piedzīvojuši  grāmatu iznākšanu vācu valodā. Gan Leipcigas grāmatu tirgū, gan ārpus tā norisināsies deviņi Latvijas literatūras pasākumi.

Masalu uzliesmojums, kas ir Latvijā pirmais kopš 2018. gada, vērtējams ļoti nopietni, un ir bažas par turpmāku saslimstības pieaugumu, tā intervijā Latvijas Televīzijai atzinusi Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja profesore Baiba Rozentāle. Šāda prognoze izteikta, jo ap 14 tūkstoši bērnu līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Viņa uzsver, ka šī nopietnā situācija bijusi paredzama, jo Eiropā jau pēdējos desmit gadus nepietiekamās vakcinācijas aptveres dēļ ir vērojami masalu uzliesmojumi. 

Jau ziņots, ka masalas ir ļoti infekcioza vīrusu slimība, kas galvenokārt izplatās gaisa ceļā ar sīkiem elpceļu pilieniem, kas var palikt iekštelpu gaisā. Līdz ar to inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā. Nevakcinētas personas masalas pārslimo smagi, ir letāli gadījumi.

No plastmasas atkritumiem līdz jauniem izstrādājumiem – šādu iekārtu savā skolēnu mācību uzņēmumā izveidojuši Rīgas Valsts tehnikuma jaunieši. Tā paredzēta gan eksperimentiem, gan praktiskai ražošanai nelielos apjomos. Tajā iespējams ievietot dažādus plastmasas izstrādājumus – maisiņus, pudeļu korķīšus, jogurta trauciņus vai jau rūpnīcās pārstrādātas plastmasas granulas. No izkausētā materiāla top jauni produkti - telefona turētāju, piekariņu vai jebko citu. Ar šo iekārtu topošie uzņēmēji plāno ne vien paši ražot dažādus plastmasas izstrādājumus, bet šādas ierīces piedāvāt iegādāties, piemēram, biznesa inkubatoriem.

Dabasgāzes cena vakar palielinājās par 35% saistībā ar jauniem uzbrukumiem energētikas infrastruktūrai Tuvajos Austrumos, arī pasaulē lielākajam gāzes rūpniecības centram Katarā. Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien tirdzniecības sesijā pieaugusi līdz 74 eiro par megavatstundu. Kataras energokompānija "QatarEnergy" ceturtdien paziņoja, ka Irānas triecieni nodarījuši plašus postījumus pasaulē lielākajā gāzes rūpniecības centrā Katarā.

Ceturtdien publicēts ANO sponsorētais Pasaules laimes ziņojums, kurā Latvija ierindojusies 48. vietā, kas ir par trim vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija gan atpaliek no savām Baltijas kaimiņvalstīm, jo Igaunija ir 46. vietā, bet Lietuva ieņem augsto 28. vietu tieši virs Lielbritānijas. Indeksa veidošanā tiek ņemta vērā kompānijas "Gallup" veiktā aptauja, kurā iedzīvotājiem lūdz novērtēt viņu dzīves kvalitāti. Laimīgāko valstu saraksta galvgalī jau tradicionāli ir Ziemeļvalstis. Visas piecas Ziemeļvalstis ir ierindojušās laimīgāko valstu Top 6; tām pa vidu iespraukusies vienīgi Kostarika. Jau devīto gadu pēc kārtas par laimīgāko valsti pasaulē atzīta Somija. Savukārt pēdējā vietā ierindojusies Afganistāna.

Turpinām ziņas

Līvānos par 700 tūkstošiem eiro šogad remontēs gājēju tiltu pār Dubnas upi. Tilts celts 1970. gadā, un tā īpatnība – tam pa vidu izbūvēts siltumvads. Remontu plāno sākt maijā, pašvaldība sola darbus pabeigt rudenī. Pār Dubnas upi, kas šķērso Līvānu pilsētu, uzcelti trīs tilti – dzelzceļa, autoceļa un gājēju tilts. Šogad pašvaldība remontēs gājēju tiltu. Remonta laikā uz kādu brīdi tiltu slēgs, bet tas neapgrūtinās iedzīvotāju pārvietošanos.

Aizkraukles centrālajā laukumā izvietotas 12 dažāda lieluma Lieldienu olas, uz kurām krāšņus rakstus un zīmējumus veidojuši gan jaunie, gan profesionālie mākslinieki no visa novada. Staburags.lv ziņo, ka iepriekšējos gados olas apgleznoja Aizkraukles Mākslas skolas komanda ‒ audzēkņi kopā ar pedagogiem, kā arī māksliniece Dzintra Cepure, un darbi tika izvietoti dažādās vietās pilsētas teritorijā. Ideja par visā novadā apgleznotu lielformāta Lieldienu olu parādi radās Aizkraukles novada pašvaldības labiekārtošanas speciālistei Inesei Rupenheitei-Skeranskai, un kopumā sagatavotas 12 dažāda izmēra olas. Tās apgleznoja mākslinieki no Jaunjelgavas, Kokneses, Skrīveriem, Neretas un Pļaviņām.  Uz olām attēlots tieši katrai novada apvienībai raksturīgais – simboli, dabas ainavas, raksti un stāsti, un pie katras apvienības veikuma ir anotācija ar zīmējumu simbolisko nozīmi. No nākamā gada šīs dekorācijas kļūs par ceļojošo izstādi, rotējot pa novada apvienībām un pagastiem. 

Un vēl

Rīgā, VEF Kultūras pilī norisinājās skaistumkonkursa “Misis Latvija 2026” noslēgums. Tajā starp 14 finālistēm piedalījās arī pārstāve no Aizkraukles novada – Santa Stugle. Viņa konkursā ieguva titulu “Misis Latvija Vice 2” un skatītāju simpātijas balvu. Par savu pieredzi konkursā Santa dalās sociālajā tīklā “Facebook”, uzsverot, ka dalība nozīmēja daudz vairāk nekā tikai skaistumkonkurss. Tas bijis stāsts par drosmi, ticību sev un cilvēkiem apkārt. Viņa norāda, ka iegūtās nominācijas ir nozīmīgs vērtējums, īpaši skatītāju simpātiju balva, kuras ieguvēju nosaka sabiedrības balsojums. Konkursa laikā Santa pārstāvēja savu dzimto Aizkraukles pusi, akcentējot vietējās kopienas nozīmi savā ceļā uz panākumiem. 

Jau vēstīts, ka Misis Latvija ir nacionālais skaistumkonkurss sievietēm vecumā no 26 gadiem. Pirmais Latvijas precēto sieviešu skaistumkonkurss notika 1997. gadā. Par konkursa uzvarētāju kļuva Ieva Bondare.

Eiropas Prokuratūras sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos informācijas tehnoloģiju iepirkumos apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots trim personām, no kurām viena ir valsts amatpersona. Savukārt pārējiem 18 aizturētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Latvijas Televīzija, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka viena no apcietinātajām personām ir bijušais Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa. Patlaban Liopa ieņem Dabas aizsardzības departamenta direktores vietnieka amatu. Savukārt TV3 vēstīja, ka izskanējis, ka prokuratūras interesi šajās izmeklēšanās varētu būt piesaistījis uzņēmuma "Corporate Solutions" īpašnieks Aigars Ceruss, taču uzņēmumā atbildes uz jautājumiem nav sniegtas. Arī cita plašāka informācija par šo kriminālprocesu netiek sniegta.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātājiem palielinās avansa maksājumu apmēru. Saskaņā ar vakar pieņemto lēmumu martā kā papildu avansa maksājumu izmaksās 1,5 miljoni eiro. Lēmuma mērķis ir palīdzēt reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātājiem nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu saistībā ar degvielas cenu kāpumu, ko izraisījusi nestabilā situācija Tuvajos Austrumos. Pēc Auto transporta direkcijas aprēķiniem šis risinājums sniegs reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātājiem naudas plūsmu pietiekamā apmērā un nodrošinās sabiedriskā transporta nepārtrauktību. 

Konkurences padome ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību degvielas cenu svārstību attīstībai Latvijā. Padomē norāda, ka, ņemot vērā straujās izmaiņas degvielas cenās saistībā ar militāro konfliktu Tuvajos Austrumos, kā arī saņemtos iedzīvotāju signālus un sūdzības par degvielas cenu pieaugumu, ir pievērsta pastiprināta uzmanība degvielas cenu svārstību attīstībai Latvijā. Iedzīvotāju paustās bažas par straujām cenu izmaiņām benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecībā aktualizējušas jautājumu par cenu veidošanās tendencēm un to saistību ar izmaiņām degvielas tirgū. Konkurences padome turpinās uzraudzīt situāciju degvielas mazumtirdzniecības tirgū un par būtisku informāciju un secinājumiem informēs sabiedrību.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 7,4%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati, kas apkopoti par 26 bloka valstīm. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES ceturtajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,1%, bet eirozonā kāpums bija par 2,5%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas oktobrī-decembrī bija par 8,2% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā fiksēts 7,9% pieaugums, bet Igaunijā reģistrēts 7,3% kāpums.

Eiropas Centrālā banka vakar nolēma nemainīt procentu likmes. Bankas padomes sēdē Frankfurtē nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā. Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija. Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. 

Turpinām ziņas

Pēdējā diennaktī mazinājies ledus sastrēgums Pļaviņu ūdenskrātuvē. Pie Pļaviņām upe daļēji atbrīvojusies no ledus, palikuši krautņi krastos. Ledus sastrēgums saglabājas lejpus Pļaviņām. Ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām ir aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu. Ledus kūst un no upes augšteces vairs nenāk lieli ledus gabali. Baltkrievijas un Krievijas teritorijā vēl nav nokusis viss sniegs, bet nav gaidāma strauja atlikušā sniega kušana un nav gaidāmi stipri nokrišņi, tādēļ nepastāv plūdu risks. Pēdējā diennaktī ūdens līmenis Daugavā Latvijas teritorijā nav ievērojami mainījies. Sinoptiķi prognozē, ka šīs nedēļas nogalē laiks būs sauss, nākamnedēļ brīžiem gaidāmi nokrišņi, bet tie, visticamāk, nebūs stipri un neizraisīs būtisku ūdens līmeņa kāpumu upēs. Ūdens temperatūra upēs, ezeros un jūrā ir +1..+5 grādi

Jēkabpils Mežaparkā kameršļūkšanas trase no pirmdienas, 23. marta būs slēgta, jo tajā veiks pārbūvi. Plānots demontēt esošo trasi, kas ir nolietojusies, un tās vietā izbūvēt modernāku un garāku trasi. Jauno trasi pagarinās par vairāk nekā deviņiem metriem, un tās noslēgumā paredzēts izveidot bremzēšanas rampu, kas nodrošinās drošākus nobraucienus arī ziemas periodā.Paredzēta arī mitrināšanas sistēmas izbūve – vasaras sezonā tā automātiski mitrinās segumu, izsmidzinot ūdens miglu, tādējādi uzlabojot slīdēšanas kvalitāti. 

Un vēl

Šodien pulksten 16.46 Ziemeļu puslodē sāksies astronomiskais pavasaris. Tas sākas mirklī, kad Saules disks šķērso debesu ekvatoru un saule sāk Ziemeļu puslodi apspīdēt vairāk nekā Dienvidu puslodi, kurā savukārt sākas astronomiskais rudens. Atmosfēras optisko īpašību un dienas garuma mērīšanas metodikas dēļ diena par nakti kļuva garāka jau 18. martā. Šodien, 20. martā, dienas garums Rīgā sasniedz 12 stundas un 13 minūtes.Astronomiskais pavasaris ilgs līdz 21. jūnijam, kad Ziemeļu puslodē sāksies astronomiskā vasara, bet Dienvidu puslodē – ziema. Astronomisko gadalaiku robežām nav tiešas ietekmes uz laikapstākļiem. Dažos gados līdz ar astronomiskā pavasara sākšanos laiks kļūst pat vēsāks, īslaicīgi mēdz atgriezties sniegs un sals. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām astronomiskā pavasara iestāšanos atzīmē kā Lielo dienu, jo diena ņem virsroku pār nakti.

Marta sākuma ASV Jūras spēki, pamatojoties uz 2023. gadā parakstīto Latvijas un ASV līgumu, noslēdza 45,5 miljonu ASV dolāru jeb vairāk kā 39 miljonu eiro līgumu ar Norvēģijas aizsardzības un kosmosa sistēmu uzņēmumu "Kongsberg Defence & Aerospace" par pretkuģu raķešu sistēmas piegādi Latvijai. Kopējā Latvijas un ASV līguma summa ir 105,5 miljoni ASV dolāru jeb apmēram 91,1 miljons eiro. No tās 45,5 miljoni ASV dolāru paredzēti pašas sistēmas iegādei. Savukārt pārējā summa paredzēta sistēmas ieviešanai un uzturēšanai, ietverot apmācības, rezerves daļas, tehnisko dokumentāciju, programmatūru un tehnisko atbalstu divus gadus pēc sistēmas piegādes. Saskaņā ar līgumu ASV sedz 70% no kopējām izmaksām.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem uzbrukumus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus, pielīdzina uzbrukumam valsts amatpersonām. Izmaiņu mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību ātrās palīdzības darbiniekiem, kuri ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos un nereti saskaras ar agresiju vai vardarbību no personu puses, kurām tiek sniegta palīdzība. Grozījumi paredz, ka par uzbrukumu medicīnas darbiniekam, ja tas izdarīts saistībā ar viņa dienesta pienākumu pildīšanu, personu varēs saukt pie kriminālatbildības tāpat kā par uzbrukumu valsts amatpersonai. Proti, par šādu noziegumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ja Saeima svītros no Darba likuma pantu, kas liedz darba devējam beigt darba attiecības ar arodbiedrības biedru bez arodbiedrības piekrišanas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība rīkos protesta akciju, vakar nolemts arodbiedrības padomes sēdē.Pedagogu arodbiedrība turpina uzstāt, lai Saeimas deputāti neizslēdz Darba likuma 110. pantu. Arodbiedrība respektējot darba devēju bažas par viņu iespējām objektīvi risināt darba konfliktsituācijas, tāpēc piedāvā kompromisa redakciju, papildinot likuma 110. panta otro punktu ar jaunu teikumu, kas paredz, ka arodbiedrībai ir jāpamato savs lēmums, ja tā nepiekrīt darba devēja uzteikumam.

Dānija nosūtījusi savu karaspēku uz Grenlandi, bažījoties par ASV iebrukumu salā, tā, atsaucoties uz Dānijas sabiedrisko mediju DR, vēsta Eiropas ziņu kanāls “Euronews”. Dānijas sabiedriskā raidorganizācija DR paziņojusi, ka tās rīcībā ir nonācis 13. janvāra militāro operāciju rīkojums, un tajā aprakstīta Grenlandes aizsardzības organizēšanas operācija. Dānijas raidorganizācija vakar vēstīja, ka Dānija un tās sabiedrotie jau janvārī Grenlandē izvietojuši karaspēku, baidoties no ASV iebrukuma. Dānijas sabiedriskais medijs vēsta, ka patiesībā janvāra mācības bija reāla karaspēka izvietošana. Dānijas bruņotie spēki un valdība, kā arī Grenlandes valdība militārās operācijas ziņojumu nav komentējuši.

Jau ziņots, ka ir bloķēta satiksme Hormuza šaurumā, kas ir ceļš dažādu izejvilu pārvadāšanai.  Viena no tām ir mēslojums, kas nepieciešams, lai cilvēkus nodrošinātu ar pārtiku. ANO lēš, ka trešdaļa no globālās mēslošanas līdzekļu tirdzniecības notiek tieši caur Hormuza šaurumu. Par sekām brīdinājusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Ja konflikts turpināsies ilgāk par trim mēnešiem, tas būtiski ietekmēs nākamo sējas sezonu, un tam būs ilgtermiņa ietekme. Mēslojuma cenas pēdējo nedēļu laikā pasaulē pieaugušas par 10–30 %. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzskata, ka jāmeklē alternatīvi maršruti Hormuza šaurumam un jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem.

Turpinām ziņas

Parlamentārieši vakar skatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva izmaiņas militārā poligona "Sēlija" izveides likumā, lai paātrinātu militārā poligona infrastruktūras attīstību un stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas. Likuma grozījumi paredz īpašu tiesisko regulējumu militārās bāzes, ceļu infrastruktūras un militārā nodrošinājuma noliktavu kompleksa Nīkrācē izbūvei. Plānots, ka noliktavu komplekss būs pieejams 2029. gadā, bet militārā bāze un poligona ceļi - 2030. gadā. Šie objekti ir stratēģiski svarīgi gan Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, gan NATO sabiedroto spēku uzņemšanai un apmācību nodrošināšanai Latvijā. Likumprojekts paredz vairākus risinājumus, kas, kā norāda parlamentā, ļaus būtiski saīsināt infrastruktūras izbūves laiku. 

Jēkabpilī, Brīvības ielā 289, pirmdien, 23. martā, no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā norisināsies donoru diena. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Un vēl

Tuvākajās naktīs gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā noslīdēs zem nulles, bet pēcpusdienas būs pavasarīgi siltas, prognozē sinoptiķi. Iepriekšējās trijās nedēļās pārspēti 122 siltuma rekordi. Jauni rekordi nav gaidāmi, jo gaisa temperatūra nepakāpsies tik augstu kā dažās dienās marta pirmajā pusē. Sestdien un svētdien būs sauss un lielākoties saulains laiks, pūtīs lēns vējš, svētdien brīžiem gaidāms mērens dienvidrietumu vējš. Gaisa temperatūra sestdien pazemināsies līdz -1..-6 grādiem naktī un paaugstināsies līdz +8..+12 grādiem pēcpusdienā.

Paredzams, ka līdzīgi laikapstākļi saglabāsies arī nākamās nedēļas sākumā, vien mākoņu kļūs vairāk. Sākot ar pirmdienas vakaru, pieaugs nokrišņu varbūtība. Nākamnedēļ brīžiem gaidāms lietus, dažkārt iespējama arī krusa un slapjš sniegs. Palaikam pastiprināsies vējš, tas galvenokārt pūtīs no dienvidrietumiem.