Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 26.mart
- Radio1.lv --
- 26 marts 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā samazinās telefonkrāpšana, tomēr joprojām izkrāpj miljonus; Seces pagastā notiks militārās mācība; un Laika maiņas dēļ stundu agrāk izbrauks divi nakts vilcieni – no Zilupes un Daugavpils.
Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija. 2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi. Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3 tūkstoši 963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,43 miljoniem eiro. Lai pasargātu sevi no krāpniecības, finanšu asociācija aicina nepārskaitīt naudu, neizpaust paroles un citus bankas piekļuves datus pēc telefoniska pamudinājuma, nepakļaujies steidzināšanai un biedēšanai, lai veiktu pārskaitījumu vai citu darījumu, kritiski izvērtēt solījumus par ātru un garantētu peļņu, kā arī aizdomu gadījumā nekavējoties sazināties ar savu banku.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas kopsēdē deputāti vienojās sūtīt vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai, aicinot izglītības programmā kā atsevišķu priekšmetu iekļaut veselības mācību. Komisija lūgs, lai veselības mācība atbilstu starptautiskajiem standartiem. Šī nav pirmā šāda vēstule, ar kuru deputāti vērsušies pie atbildīgajām ministrijām. Tāpat deputāti vēstulē lūgs izglītības programmā iekļaut trešo sporta stundu. Deputāti komisijā bija vienisprātis, ka, ieviešot šīs izmaiņas, varētu arī pagarināt mācību gadu.
Latvijā no šodienas sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Liepājas un Rēzeknes šosejas. Braukšanas vidējo ātrumu sāks kontrolēt uz Liepājas šosejas no Apšupes līdz Tiltiņiem un uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža jeb Rēzeknes šosejas no Varakļāniem līdz Kristceļiem. Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, pārbaudīs transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un derīgas tehniskās apskates esamību, kā arī autoceļu lietošanas nodevas samaksu. Plānots, ka šogad uz valsts autoceļiem sāks darboties kopumā 17 jauni vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko atļāvis Lietuvas kravas automobiļiem atstāt Baltkrieviju. Propagandas aģentūra "BelTA" vēsta, ka automašīnām būs atļauts izbraukt pēc tam, kad būs samaksāta maksa par stāvlaukuma izmantošanu, norādot, ka šī maksa būs vairākas reizes zemāka nekā iepriekš noteiktā maksa 120 eiro diennaktī. Baltkrievijas Valsts muitas komiteja norādījusi, ka vairāk nekā tūkstoš 900 kravas automašīnu un puspiekabju varēs izbraukt no Baltkrievijas uz Lietuvu.
Tuvo Austrumu kara dēļ Vācijas aviokompānija "Lufthansa" līdz 24. oktobrim nelidos uz vairākām šī reģiona lidostām. Vismaz līdz šī mēneša beigām līdzīgus reisus atcēluši arī vairāki citi vadošie Rietumeiropas aviopārvadātāji, tai skaitā "Air France". Līdzīgi ierobežojumi noteikti “Lufthansa” meitaskompānijām "Austrian Airlines", "Swiss", "Brussels Airlines", "ITA Airways", "Edelweiss" un "Lufthansa Cargo" būs spēkā vismaz līdz 31. maijam, bet "Eurowings" pasažieru reisi uz Telavivu, Beirūtu un Erbilu atcelti līdz 30. aprīlim. Arī Francijas pārvadātājs "Air France" pagarinājis lidojumu aizliegumu uz Dubaiju un Rijādu un no tām līdz 31. martam, bet uz Telavivu un Beirūtu un no tām – līdz 4. aprīlim.
Turpinām ziņas
Brīvdienās - 28. un 29. martā Aizkraukles novada Seces pagastā norisināsies Zemessardzes 3. Latgales brigādes 55. kājnieku bataljona zemessargu militārās mācības ar mērķi uzturēt un pilnveidot zemessargu kaujas prasmes un iemaņas Zemessardzes vienību atbildības teritoriju aizsardzībai. Mācību uzdevumi tiks veikti gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, apvidū un pilsētvidē, lai trenētu spēju veikt uzdevumus dažādos apstākļos. Mācību laikā pārvietosies militārā tehnika, karavīri un zemessargi ar strēlnieku ieročiem. Mācību uzdevumu veikšanai izmantos mācību munīciju un kaujas imitācijas līdzekļus, kas rada troksni, bet nekādā veidā neapdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Madonā pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākušies darbi objektā “Ražošanas ēku un laukuma jaunbūve īpašumā Saules ielā 71”. Projektā paredzēts izbūvēt uzņēmējdarbības infrastruktūru - 3 angāra tipa ražošanas ēkas un labiekārtot tām pieguļošo teritoriju. Izbūvēto infrastruktūru plānots nodot nomā uzņēmējiem izsoles kārtībā. Izsoles norises laiks, orientējoši - šī gada 2.ceturksnī. Pateicoties projekta īstenošanai izbūvēs industriālo zonu 1,5 ha platībā, radot 26 jaunas darba vietas un veicot nefinanšu investīcijas vairāk kā 2 miljoni eiro apmērā uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta kopējās izmaksas ir 5,9 miljoni eiro.
Un vēl
Naktī uz svētdienu, 29. martā pulksten 3. Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Lai nodrošinātu, ka visi Vivi vilcienu reisi pienāk gala stacijās atbilstoši jaunajam, vasaras laikam – stundu agrāk ceļu sāks divi nakts vilcieni. Pirmais vilciens no Zilupes aties 2.31. Savukārt pirmais vilciens no Daugavpils aties pulksten 2.48. Abi vilcieni pēc pirmajām pieturām iekļausies grafikā un Zilupes vilciens no Ludzas, bet Daugavpils no Līksnas tālāk kursēs pēc spēkā esošā saraksta. Par vilcienu kustības sarakstiem var uzzināt, zvanot Vivi Klientu apkalpošanas centram pa diennakts bezmaksas tālruni 8760.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs par drona nokrišanu: Nevaram izslēgt šādu incidentu atkārtošanos; Labklājības ministrs šodien vizītē apmeklēs Madonas novadu; un Rīgas zooloģiskajā dārzā piedzimis kamieļa mazulis.
Drona nokrišana Latvijā, Krāslavas novadā, pierāda, ka Latvijai aizsardzības stiprināšanā galvenokārt jākoncentrējas uz sistēmām, kas iespēju robežās varētu notriekt šādus dronus. Tā naktī uz trešdienu notikušo incidentu komentēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Mācības informācijas apritē starp dienestiem, amatpersonām un pašvaldību ir nostrādājušas, kā rezultātā informācija par notikušo saņemta laikus – ap četriem no rīta bijusi zināma pilna detalizēta informācija.
Uz Latvijas Ārlietu ministriju vakar tika izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram izteikts kategorisks protests un iesniegta nota saistībā ar 25. marta naktī notikušo bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas. Krievijas vēstniecības pārstāvim norādīts, ka Krievija, īstenojot agresijas karu Ukrainā, rada neprognozējamus drošības incidentu riskus plašākā reģionā. Sarunā arī izteikts nosodījums par Krievijas 24.marta īstenoto gaisa uzbrukumu civilajai infrastruktūrai vairākos Ukrainas reģionos.
Gripas izplatība Latvijā turpina samazināties, vienlaikus atsevišķās teritorijās saslimstībai joprojām saglabājoties paaugstinātā līmenī. Augstākā saslimstības intensitāte reģistrēta Jelgavā. Tāpat kā iepriekš, visvairāk slimo bērni līdz 14 gadu vecumam. Pagājušajā nedēļā nav saņemti paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju. Arī vēršanās ambulatorajās ārstniecības iestādēs citu akūtu elpceļu infekciju gadījumos turpina samazināties. Arī Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā nedēļā samazinājās līdz 4 %. Nedēļu iepriekš tie bija 4,4%. Nedēļas laikā slimnīcās stacionēti 16 pacienti ar Covid-19 infekciju un reģistrēti seši nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju.
Ungārija pārtrauks gāzes piegādes Ukrainai līdz brīdim, kad tiks atjaunotas naftas piegādes pa naftas cauruļvadu "Družba", vakar pavēstīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Krievijas naftas tranzīts pa cauruļvadu "Družba" uz Ungāriju tika apturēts janvāra beigās, kad Kijiva paziņoja, ka Ukrainas teritorijā cauruļvadam Krievijas triecienā nodarīti postījumi. Orbāns noraida apgalvojumus par cauruļvada tehniskajām problēmām un vairākkārt pieprasījis, lai Ukraina atsāk tranzītu, taču bez rezultātiem. Jau ziņots, ka martā Ungārija bloķēja iepriekš saskaņotā 90 miljardu eiro Eiropas Savienības aizdevuma pārskaitīšanu Kijivai, kamēr Kijiva neatjaunos "Družba" darbību.
Moldovas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli valsts enerģētikas nozarē. Tā iemesls ir Krievijas triecieni pa Ukrainā esošo elektroapgādes līniju, kas Moldovu savieno ar Eiropas valstīm. Moldovas Enerģētikas ministrija informēja, ka ārkārtas stāvoklis enerģētikā izsludināts uz 60 dienām. Amatpersonas uzsvēra, ka lēmums pieņemts pēc risku analīzes un nepieciešamības steidzami iejaukties, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un mobilizētu papildu resursus.
Turpinām ziņas
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks reģionālā vizītē šodien apmeklēs Madonas novadu. Viņš tiksies ar novada pašvaldības vadītājiem un sociālās jomas darbiniekiem. Pēc tam viesosies Madonas daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur cilvēkiem pieejams dienas aprūpes centrs, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs un pakalpojums "Atelpas brīdis". Savukārt pēcpusdienā Uzulnieks apmeklēs uzņēmumu "Cesvaines piens", kas ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā, nodarbinot vairāk kā 115 kvalificētus darbiniekus. Ministrs apmeklēs arī kokapstrādes uzņēmumu “Krauss” un Madonas biznesa attīstības centru, kā arī tiksies ar novada senioriem.
Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" projekta "Izproti diskrimināciju" laikā radījusi diskriminācijas izpratnes spēli "Peļķe", kas palīdzot iepazīt cilvēku ar invaliditāti pieredzi un ikdienas izaicinājumus. Spēle palīdzot izprast, kā jūtas cilvēki ar dažāda veida invaliditāti. Apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis uzsver, ka spēle ir pieejama visiem un tā ir pirmā šāda veida spēle Latvijā, kurā ir nodrošināts gan zīmju valodas tulkojums, gan audio apraksti. Projekta kopējais finansējums ir 44 tūkstoši 317 eiro. Plašāk par spēli var uzzināt biedrības “Apeirons” mājaslapā.
Un vēl
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā piedzimis divkupru kamieļa mazulis, kas piedzimstot svēra 37 kilogramus. Kā pauž zooloģiskā dārza pārstāvji, kamielēns jeb kamieļu meitene ir mundra un jau no pirmajām dzīves dienām turas cieši pie mammas Leilas, kura par viņu rūpējas un pati baro. Patlaban abas dzīvo atsevišķi no pārējās kamieļu grupas, lai jaunpienācējs varētu augt un iepazīt pasauli bez lieka satraukuma. Kamieļa meitenes vārdu vārdu zoodārza darbinieki sola atklāt tuvākajā laikā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Policija saistībā ar Ukrainas drona nokrišanu Latgalē sākusi kriminālprocesu; Cik apmierināti ir jēkabpilieši ar dzīvi Jēkabpilī; un Latvijas augstskolām pasaules universitāšu reitingā labāki rezultāti pētniecībā nekā reputācijā.
Valsts policija par Latgalē nokritušo Ukrainas dronu sākusi kriminālprocesu. Saņemot informāciju no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par ārvalstu bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā, policijas ekipāžas nekavējoties devās uz notikuma vietu. Patlaban tiek izmeklēti notikušā apstākļi ciešā sadarbībā ar iesaistītajām iestādēm. Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Rīt, 27. martā, notiks Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde, lai pārrunātu situāciju saistībā ar Krāslavas novadā ielidojošo un eksplodējušo dronu. Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis norāda, ka līdz piektdienai būs apzināta situācija gan ar Lietuvu un Igauniju, gan pārrunāta ar NATO, līdz ar to varēs secināt, kāda būs turpmākā rīcība. Sēde būs slēgta.
Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus "Latvijas valsts meži". Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēts, ka iegūtās ziņas norāda uz iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju “Latvijas valsts meži” ilgtermiņa līgumos. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija patlaban netiek sniegta.
Vakar par Anglijas baznīcas vadītāju pirmo reizi kļuva sieviete. Sāra Malalija oficiāli stājusies Kenterberijas arhibīskapa amatā, kļūstot par 85 miljonu pasaules anglikāņu garīgo līderi. Tam par godu notika svētku dievkalpojums Kenterberijas katedrālē, ko klātienē apmeklēja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, princis Viljams un citu valstī pārstāvēto reliģiju garīgie līderi. 63 gadus vecā Malalija ir pirmā Kenterberijas arhibīskape Anglijas baznīcas 492 gadu senajā vēsturē. Ar to nav mierā baznīcas konservatīvā spārna pārstāvji, kuri uzskata, ka sieviete nav piemērota šim amatam. Tāpēc daļa no viņiem boikotēja svētku dievkalpojumu.
Tiesa ASV Ņūmeksikas štatā piespriedusi 475 miljonu dolāru lielu naudas sodu tehnoloģiju milzim "Meta" par to, ka tam piederošajos sociālajos medijos "Facebook" un "Instagram" bērni un pusaudži nav pietiekami aizsargāti pret seksuālo vardarbību, uzmākšanos internetā un cilvēku tirdzniecību. Tiesā pret "Meta" bija vērsies Ņūmeksikas štats. "Meta" jau paziņojusi, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu. "Meta" apgalvo, ka uzņēmums dara visu, lai veicinātu lietotāju drošību sociālajās platformās.
Turpinām ziņas
Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi valstspilsētu apmierinātības ar dzīvesvietas pilsētas infrastruktūru rādītājus 2025.gadā. Saskaņā ar tiem tikai nedaudz vairāk kā puse jeb - 57,6% jēkabpiliešu ir apmierināti ar dzīvi pilsētā. Lai arī atsevišķās jomās rādītāji ir samērā augsti, kopumā Jēkabpils valsts pilsētu vidū nevienā no aptaujas jomām nav pacēlusies augstāk par pēdējo vai iepriekšpēdējo vietu.
Statiskas pārvaldes sniegtie dati liecina, ka trīs jomās Jēkabpils ierindojusies pēdējā vietā, proti, – apmierinātība ar izglītIzglītības iestādēm ir 60,7 %, kultūras objektiem - 73,9% un pilsēta draudzīga ģimenēm ar bērniem - 76,5%. Savukārt visos pārējos jautājumos Jēkabpils ieņem iepriekšpēdējo vietu deviņu valsts pilsētu vidū, proti, apmierināti ar iespēju atrast mājokli pilsētā - 18,9%, sabiedrisko transportu 47,6%, veselības aprūpes pakalpojumiem – 56,6%, sporta objektiem – 70,3% un publiskām vietām – tirgiem, skvēriem, gājēju zonām - 81,1%.
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, augusi Jēkabpils iedzīvotāju apmierinātība ar gaisa kvalitāti pilsētā. Ar gaisa kvalitāti dzīvesvietā vai apkārtnē 2025. gadā bija apmierināti 85,1% aptaujāto, bet 2022. gadā šādas atbildes sniedza 77,4%. Vienlaikus vēl agrāk, 2017. gadā, apmierinātības līmenis ar gaisa kvalitāti bija vēl lielāks - 87%. Augusi arī apmierinātība ar trokšņu līmeni pilsētā vai apkārtnē - no 76,1% 2022. gadā līdz 80,9% pagājušajā gadā. Kopumā ar dzīvi pilsētā ir apmierināts vairākums aptaujāto - 57,6%. Plašāk lasiet un statiskas pārvaldes sagatavotās tabulas skatieties portālā Radio1.lv.
Un vēl
Latvijas zinātņu universitātes "QS" pasaules universitāšu nozaru reitingā kopumā uzrāda labāku sniegumu pētniecībā un starptautiskajā sadarbībā, kamēr reputācijas rādītāji biežāk ir zemāki, liecina jaunākie reitinga rezultāti. Kopumā reitings aptver 60 jomas, kurās novērtētas pasaules augstskolas. Latvijas augstskolas novērtētas deviņās jomās, un sešās no tām iekļauta Rīgas Tehniskā universitāte. Materiālzinātnēs tā ierindota 401.-550. vietā, inženierzinātņu un tehnoloģiju, elektrotehnikas un elektronikas inženierijas, kā arī mehānikas, aeronautikas un ražošanas inženierijas jomās RTU atrodas 451.-500. vietā. Biznesa un vadībzinību jomā RTU ierindota 601.-650. vietā, bet datorzinātnēs un informācijas sistēmās - 701.-750. vietā. Medicīnas jomā 701.-850. vietu dala Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte, kas novērtēta arī fizikas un astronomijas jomā, kur tā ieņem 601.-675. vietu. Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā ierindota 401.-475. vietā.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Ašeradens: Nākamajā ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā Latvijai provizoriski varētu būt pieejami 9,4 miljardi eiro; Apceļošanas akcijā "Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!" piedāvā apmeklēt 24 objektus Latvijas un Lietuvas pierobežā; un Aptauja: Sarūk to cilvēku skaits, kuri bieži dodas uz darbu saslimuši.
Nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanas periodā 2028.-2034. gadam Latvijai provizoriski varētu būt pieejami 9,4 miljardi eiro no ES fondiem, vakar Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometra diskusijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tajā pašā laikā ministrs arī atzina, ka šis naudas apmērs absolūti nav pietiekams, lai panāktu izaugsmi, papildus tirgū būtu jāinvestē vismaz 40-50 miljardi eiro. Ašeradens atzina, ka ar kapitāla tirgus attīstību Latvija nevirzās pietiekami strauji, jo vērojama neizlēmība valdības pusē. Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka tirgū ir milzīgs latentais jeb slēptais pieprasījums pēc kapitāla, taču risinājumi ir nepietiekami.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien trešajā lasījumā atbalstīja likumu par Nacionālās koncertzāles izveidi. Koncertzāli iecerēts izveidot, pārbūvējot un paplašinot Rīgas Kongresu namu. Komisija uzsver, ka nacionālā koncertzāle Rīgas filharmonija ir visas Latvijas kultūras attīstībai nozīmīgs objekts. Ar likumprojektu koncertzālei paredzēts noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Atbilstoši metu konkursa uzvarējušo arhitektu aprēķiniem, kas balstīti uz 2023. gada cenām, koncertzāles projekta īstenošanas izmaksas varētu sasniegt aptuveni 61,3 miljonus eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija publiskai apspriešanai nodevusi izmaiņas pedagoģiski medicīnisko komisiju darbībā, lai novērstu konstatētās nepilnības un uzlabotu atbalstu izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām. Grozījumi normatīvajā regulējumā varētu stāties spēkā septembrī. Pašreizējā sistēma ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un pieejamu atzinumu saņemšanu, secināts Valsts kontroles revīzijā. Plānotās izmaiņas paredz paplašināt iespējas iesniegt pieteikumus. Turpmāk to varēs darīt ne tikai telefoniski, bet arī elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes portālu, oficiālās e-adreses, e-pastu ar drošu elektronisko parakstu, pa pastu vai klātienē. Tāpat noteikts, ka iesniegumi būs jāizskata rindas kārtībā tuvākajā komisijas sēdē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā.
Lai veicinātu strauju modernu un lētu tehnoloģiju ienākšanu aizsardzības nozarē, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu finanšu instrumentu. Tā mērķis ir atbalstīt jaunuzņēmumus, kā arī mazās un vidējās kompānijas, lai ātri ieviestu dzīvē viņu izstrādātās tehnoloģijas, piemēram dronus un to pārtvērējus. Eiropas komisija plāno rekordlielā ātrumā finansēt jaunuzņēmumus, kas izstrādā bezpilota lidaparātus un citas inovācijas aizsardzības jomā. Eiropas komisija paziņoja, ka maziem un vidējiem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem būs pieejami 115 miljoni eiro caur jaunu finansēšanas instrumentu "Agile".
Labi zināms, ka jebkura plaša mēroga militāra operācija apdraud arī valstu kultūrvēstures vērtības. Bažas par situāciju ASV un Izraēlas gaisa triecieniem pakļautajā Irānā jau paudusi ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija. Gaisa triecieni Irānā nodarījuši postījumus greznai pilij galvaspilsētā Teherānā, kā arī vēl vienai pilij un vēsturiskai mošejai Isfahānas pilsētā. Bojātas arī ēkas netālu no Horramābādas ielejas, kur ir liecības par cilvēku dzīvi apmēram 63 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras. UNESCO atgādinājusi trim karā iesaistītajām pusēm par saistībām, ko paredz starptautiskie līgumi. 1954. gada Hāgas konvencija un 1972. gada Pasaules mantojuma konvencija tām uzliek atbildību ne tikai par mantojuma aizsardzību savas valsts, bet arī citu zemju teritorijā.
Turpinām ziņas
No 1. aprīļa līdz 15. septembrim pārrobežu tūrisma apceļošanas akcija "Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!" aicina apmeklēt 24 objektus un iepazīt Latvijas un Lietuvas pierobežas tūrisma piedāvājumu. Akcijas laikā ikviens Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs aicināts kļūt par tās dalībnieku un apceļot reģionu, apmeklējot jaunas vietas un objektus Zemgalē, tajā skaitā arī Aizkraukles novadā. Dalībnieki, kas būs izpildījuši nosacījumus, piedalīsies balvu izlozē un pretendēs uz kādu no astoņiem velosipēdiem, astoņām ceļojuma somām, astoņām tūristu klases teltīm vai astoņiem nūjošanas nūju komplektiem. Lai piedalītos balvu izlozē, dalībniekam jāapmeklē visi 24 akcijas objekti, pie katra jāuzņem pašbilde un jāsaņem zīmogs.
Šogad Daugavpils pašvaldības budžetā paredzēti 90 tūkstoši 260 eiro videonovērošanas sistēmas paplašināšanai pilsētā. Kopš 2012. gada pilsētā darbojas videonovērošanas sistēma, kas palīdz uzraudzīt sabiedrisko kārtību un fiksēt dažādus pārkāpumus. Pašvaldībā uzsver, ka tā ir būtiska gan sabiedrības drošības uzlabošanai, gan ceļu satiksmes negadījumu un vandālisma gadījumu izmeklēšanā. Pilsētā izvietotas vairāk nekā 150 stacionārās kameras, kā arī mobilās videonovērošanas ierīces, kuras tiek izvietotas vietās, kur nepieciešama papildu kontrole. Videosistēmas iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 30. novembrim.
Un vēl
Kopš 2019. gada uz pusi samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri bieži dodas uz darbu arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina "Mana aptieka & Apotheka" pasūtītās aptaujas dati. Tajā noskaidrots, ka patlaban šādi regulāri rīkojas 15% iedzīvotāju, kamēr 2019. gadā tādu bija 31%. Vienlaikus 46% aptaujāto atzinuši, ka retu reizi uz darbu tomēr dodas arī sliktas pašsajūtas gadījumā, savukārt 38% norādījuši, ka saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās. Visbiežāk mājās saslimšanas gadījumā paliek jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Savukārt biežāk uz darbu arī slimojot dodas iedzīvotāji ar augstu ikdienas stresa līmeni. Tāpat biežāk to dara respondenti, kuri atzinuši, ka dzīvo kopumā neveselīgi, kā arī iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem.