Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 27.martā
- Radio1.lv --
- 27 marts 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Akcīzes nodokli uz trīs mēnešiem samazina tikai dīzeļdegvielai; Salas un Sēlpils pagasta pārvaldes vadītāja amatā apstiprināts Gusts Jansons; un Brīvdienās notiks pāreja uz vasaras laiku.
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu mazināšanai. Grozījumus Saeimas deputāti pieņēma vienā dienā, sākotnēji tos atbalstot konceptuāli, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu piecas minūtes, kas raisīja opozīcijas deputātu sašutumu. Pirms otrā lasījuma Saeimā tika sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lai izskatīto saņemtos priekšlikumus. Neskatoties uz opozīcijas kritiku, izmaiņas otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes piemēros no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" iesniegusi lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, to pamatojot ar nespēju nodrošināt Latvijas gaisa telpas drošību un efektīvu Aizsardzības ministrijas vadību kritiskos apstākļos. Kā aģentūru LETA pavēstīja partijā, Latvijas teritorijā jau otro reizi ielidojuši un nokrituši citas valsts militārie bezpilota gaisa kuģi. “Latvija pirmajā vietā” norāda, ka pirmais Krievijas bruņoto spēku "Shahed" tipa drons Latvijas gaisa telpā tika konstatēts Rēzeknes novadā 2024. gada 7. septembrī, bet atkārtots incidents fiksēts šonedēļ Krāslavas novadā. Abos gadījumos lidaparāti netraucēti šķērsojuši valsts robežu, kas ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, veicot ilgstošus pārlidojumus virs Latvijas teritorijas. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli demisijas pieprasījums jāizskata piecu līdz desmit dienu laikā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra brīdina, ka telefonkrāpnieki mēģina izkrāpt iedzīvotāju personas datus un bankas piekļuves kodus, sarunas laikā aicinot pierakstīties rindā vai precizēt darba stāžu pensijas pārrēķinam. Zvanu laikā krāpnieki cenšas panākt, lai cilvēki atver īsziņā nosūtīto saiti un ievada savus personas datus vai bankas datus. Sociālās apdrošināšanas aģentūra atgādina, ka steiga vai panika, draudi ar sekām vai tūlītējas rīcības pieprasījumi zvana laikā ir krāpniecības pazīme un aicina šādas sarunas pārtraukt. Visbiežāk par krāpnieku mērķi kļūst seniori, tādēļ sociālā aģentūra aicina iedzīvotājus pārrunāt riskus ar viņiem un citiem tuviniekiem.
Kamēr vairākas Āfrikas valstis norobežojas no Rietumiem, Gana parakstījusi vienošanos ar Eiropas Savienību par aizsardzības partnerību. Iemesls ir Rietumāfrikā pieaugošie islāmistu uzbrukumi, kas īpaši pastiprinās pēc Francijas spēku aiziešanas. Tas ir pirmais šāda veida līgums starp ES un kādu Āfrikas valsti. Vienošanās, ko Akrā parakstīja ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa un Ganas viceprezidente Džeina Nāna Opoku-Agjemanga, vērsta uz sadarbības stiprināšanu terorisma apkarošanā, izlūkdatu apmaiņā un reaģēšanā uz krīzēm.
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde ieguldīs 20 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 17,3 miljardus eiro bāzes izveidē uz Mēness un apturēs plānus izveidot Mēness orbitālo staciju "Gateway", paziņojis NASA vadītājs Džareds Aizekmens. Aģentūra plāno apturēt projektu "Gateway" tā pašreizējā formā. Neraugoties uz problēmām, kas saistītas ar dažām iekārtām, aģentūra mainīs tehnikas pielietojumu un izmantos starptautisko partneru saistības jauno mērķu atbalstīšanai, norādīja Aizekmens. Eiropas Kosmosa aģentūra un citas starptautiskas organizācijas bija "Gateway" projekta partneri. Aizekmens paziņoja, ka NASA plāno nākamo septiņu gadu laikā iztērēt 20 miljardus ASV dolāru, lai uzbūvētu bāzi uz Mēness virsmas.
Turpinām ziņas
Noslēdzies konkurss uz Salas un Sēlpils pagasta pārvaldes vadītāja vietu un amatā apstiprināts Gusts Jansons. Amata pienākumus viņš sāks pildīt no 1.aprīļa. Jēkabpils novada pašvaldība ārējo konkursu uz Salas un Sēlpils pagasta pārvaldes vadītāja amatu izsludināja 2.martā un pieteikšanās noslēdzās 13.martā. Pašvaldībā saņemti 6 pieteikumi. Pretendentu vērtēšanas komisija uz nākamo interviju kārtu aicināja visus 6 amata pretendentus. Pēc izvērtēšanas Salas un Sēlpils pagasta pārvaldes vadītāja amatā apstiprināts Gusts Jansons. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Šūnu apraides paziņojums par apdraudējumu no drona, kas ielidojis Latvijas teritorijā, ļautu iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par iespējamo patveršanos, komentējot diskusijas pēc trešdien piedzīvotā incidenta Krāslavas novadā, aģentūrai LETA sacīja Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe. Viņš stāstīja, ka ceturtdien ar domes vadību un civilās aizsardzības speciālistu drona eksplozija Krāslavas novadā pārrunāta. Viedoklis - paziņojums iedzīvotājiem būtu jāsaņem. Par to, cik plašai jābūt apziņošanai, lēmums ir jāpieņem atbildīgajām amatpersonām. Viņš pieļāva, ka tā varētu būt 30 līdz 50 kilometru plaša pierobežas josla. Pašvaldības izpilddirektors ir pārliecināts, ka iedzīvotājiem pietiktu ar brīdinājumu, ka robežu šķērsojis drons, kas var apdraudēt dzīvību, un aicinājumu uzmanīties. Savukārt, kad bīstamības vairs nav, jābūt atkārtotam paziņojumam, ka situācija ir droša.
Un vēl
Brīvdienās, 29.martā naktī no sestdienas uz svētdienu pulksten 3 notiks pāreja uz vasaras laiku – pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 25. oktobrim.
Jau ziņots, ka vasaras laiks Latvijā pirmoreiz ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Amatpersonas norāda uz nespēju pilnībā nosegt austrumu robežu un cer uz Ukrainas palīdzību savlaicīgā informēšanā; Augšdaugavas novadā nozieguma izdarīšanas brīdī pieķer degvielas zagli; un Latvijā no aprīļa sāksies meža ugunsnedrošais periods.
Pilnībā nodrošināt pretgaisa aizsardzību uz valsts austrumu robežas nav iespējams, taču Ukraina ir informēta par nepieciešamību nodot Latvijai savlaicīgi informāciju par tās palaistajiem droniem, vakar žurnālistiem Latgalē atzina aizsardzības resora amatpersonas. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda apmeklēja Krāslavas novadu. Sprūds žurnālistiem izcēla vairākas lietas kā mācību pēc šī gadījuma. Ministrs piekrita, ka nepieciešama sabiedrības apziņošanas uzlabošana, tajā skaitā šūnu apraide. Sprūds atgādināja, ka droni ir jaunā realitāte un pret tiem ir grūti cīnīties visām valstīm. Viņš šonedēļ vizītē Ukrainā vienojies maksimāli izmantot abu valstu savstarpējo pieredzi. Jau drīzumā Ukrainas eksperti ieradīsies Latvijā, lai sniegtu padomus, kā labāk veidot pretdarbību pret droniem.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot tajā nostiprināt apņemšanos no 2027. gada katru gadu budžetā aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 3% vietā. Nostiprināt šādu apņemšanos februārī rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt konsekventu aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai īstenotu NATO valstu un valdību vadītāju 2025. gada 25. jūnija sanāksmes Hāgā, Nīderlandē, apņemšanos investēt aizsardzībā 5% no IKP ikgadēji līdz 2035. gadam.
Pārtikas un veterinārais dienests Lietuvā ražotos vārītos brokastu cīsiņos 600 g iepakojumā konstatējis pārsniegtu pieļaujamo listēriju daudzumu. Tas konstatēts Lietuvas ražotāja "UAB Krekenavos agrofirma" produkcijā. Kā norādīja PVD, listērijas ir mikroorganismi, kas izraisa akūtu infekcijas slimību listeriozi. Paraugs ņemts pārtikas veikalā "Mere" Deglava ielā 46, Rīgā, kur produkts no tirdzniecības jau izņemts. PVD par konstatēto informēs Lietuvas kompetento uzraudzības iestādi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontroles dienestus, kā arī ir pieprasījis Lietuvas kompetento iestādi sniegt informāciju, kuriem Latvijas uzņēmumiem piegādāta konkrētā produkta partija.
Jau ziņots, ka listeriozei raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Inficēšanās visbiežāk notiek, lietojot uzturā nepareizi vai nepietiekami apstrādātas delikateses un nepasterizētus piena produktus. Retāk ar listeriozi saslimst veseli cilvēki, taču tā var būt pat letāla vēl nedzimušiem bērniem, jaundzimušajiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Operatīva ārstēšana, izmantojot antibiotikas, var palīdzēt ierobežot infekcijas radītās sekas. Listeriozes simptomi var izpausties kā temperatūra, drudzis, drebuļi, nespēks, muskuļu sāpes, slikta dūša un caureja.
Irāna ir veikusi sagatavošanās pasākumus iespējamam ASV iebrukumam Hārkā – salā, kur tiek apstrādāti apmēram 90 % Irānas Islāma Republikas kopējā naftas eksporta. Par to, atsaucoties uz avotiem, kuriem pieejama ASV izlūkdienestu rīcībā esošā informācija, vēsta medijs CNN. Pēc avotu teiktā, Hārkā izveidota daudzlīmeņu aizsardzības sistēma un pēdējās nedēļās Teherāna uz turieni nosūtījusi papildu karaspēku. Kā vēsta CNN, kontroles pārņemšana pār Hārku prasīs ievērojamu ASV spēku iesaisti.
Vienā no Nīderlandes pilsētas Māstrihtas baznīcām veikti izrakumi, kuru laikā atrasts skelets, kas, iespējams, ir leģendārā franču musketiera Šarla de Batsa Kastelmora mirstīgās atliekas. Šis franču karotājs ir iegājis literatūras vēsturē kā Aleksandra Dimā romāna "Trīs musketieri" galvenā varoņa D’Artaņjana prototips. Kastelmors bija Francijas karaļa Luija XIV musketieru gvardes komandieris. 1673. gada vasarā viņš gājis bojā, kad franču karaspēks centās ieņemt Nīderlandes pilsētu Māstrihtu. Musketes lode viņam trāpījusi tieši kaklā. Leģenda vēsta, ka D’Artaņjans apbedīts vienā no Māstrihtas baznīcām. Zinātnieki tagad atraduši pierādījumus, kas varētu apstiprināt šo versiju.
Turpinām ziņas
Šonedēļ Augšdaugavas novadā nozieguma izdarīšanas brīdī pieķerts degvielas zaglis. Minētās dienas agrā rītā likumsargi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Vecstropos kādas daudzdzīvokļu mājas pagalma stāvlaukumā pie automašīnas "Toyota Corolla" pamanīja aizdomīgu vīrieti ar cauruli. Reaģējot uz notiekošo, policijas darbinieki pārbaudīja gan notikuma vietā sastapto vīrieti, gan transportlīdzekļa īpašnieku. Pārbaudot informāciju, likumsargi konstatēja, ka notikusi degvielas zādzība. 1991. gadā dzimušais vīrietis aizturēts notikuma vietā. Valsts policijā pret vīrieti sākts kriminālprocess par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī. Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Sestdien, 28. martā, pulksten 20.30 arī Latvijā norisināsies vides akcija pasaulē – Zemes stunda, kad dažādos Latvijas novados izslēgs publisko ēku apgaismojumu, kā arī notiks dažādi vides tematikai veltīti pasākumi. Iesaistīties aicināts ikkatrs, rīt no pusdeviņiem līdz pusdesmitiem vakarā izslēdzot apgaismojumu. Pasaules dabas fonds aicina izmantot Zemes stundu kā sākumpunktu diskusijām, sarunām un pasākumiem par dabas daudzveidību un citiem ar vidi un dabu saistītiem jautājumiem. Zemes stunda ir pazīstama visā pasaulē ar simbolisku gaismas izslēgšanu, kas apliecina kopīgas rūpes par vidi nākotnes vārdā.
Un vēl
Latvijā no 1. aprīļa sāksies meža ugunsnedrošais periods, kas ilgs līdz 30. septembrim. Valsts meža dienestā norāda, ka šajā periodā iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības meža zemē, nepieļaujot ugunsgrēka izcelšanos. Ugunsnedrošajā periodā, uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas, kā arī atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Vienlaikus aizliegts dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjere mudina domāt par strauju energoneatkarības veicināšanu; Jēkabpils domes deputāti nobalso pret iedzīvotāju iniciatīvu; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Viena no galvenajām valsts prioritātēm šobrīd ir strauja energoneatkarības veicināšana, tviterī paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa atzīst, ka pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par energoresursu cenām. Premjere norāda, ka Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Viņa arī pauž, ka Latvijas energosistēma jau patlaban balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi - hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošanas risinājumiem. Tomēr premjere arī atzīmē, ka Latvijai joprojām daļa enerģijas ir jāimportē, īpaši ziemās.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis atzīst, ka Latvijā vairāk nekā puse pacientu nelieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem un dažādu iemeslu dēļ pārtrauc lietot medikamentus. Trušinskis norāda, ka medikamentu lietošana var būt sarežģīta, it sevišķi pacientiem ar hroniskām slimībām un blakusslimībām, kad katru dienu jālieto daudz un dažādu zāļu, tādēļ ir svarīgi, lai ārstēšana būtu pielāgota pacienta ikdienas paradumiem. Biedrības "ParSirdi.lv" martā veiktajā aptaujā 82% respondentu atzina, ka vismaz reizi ir aizmirsuši lietot ārsta nozīmētos medikamentus, bet vismaz reizi nedēļā tos aizmirst lietot 14% aptaujāto. Biedrība norāda, ka pacientu līdzestība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai ārstēšanai un var mazināt mirstības risku līdz pat 20%.
Latvijā lielākā daļa nodarbināto dzīves laikā strādājuši vairākās darbavietās, un vīrieši darbu maina biežāk nekā sievietes, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktā aptauja. Pētījuma dati rāda, ka 88% aptaujāto ir bijusi pieredze vairāk nekā vienā darbavietā. Visbiežāk cilvēki dzīves laikā mainījuši divas līdz trīs darbavietas, un šī tendence raksturīga visās vecuma grupās. Jauniešu vidū līdz 29 gadu vecumam vairāk nekā puse jeb 54% jau ir strādājuši divās vai trijās vietās, savukārt 40 līdz 49 gadu vecumā biežāk uzkrāta četru līdz piecu darbavietu pieredze. Aptauja arī atklāj, ka vīrieši biežāk nekā sievietes darbu mainījuši četras un vairāk reizes, kā arī biežāk uzskata, ka jauna darba atrašana būtu viegla. Pieaugot vecumam, cilvēki kļūst piesardzīgāki un biežāk norāda, ka darba maiņa varētu būt sarežģīta.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis, ka britu spēkiem turpmāk būs atļauts pārtvert Krievijas "ēnu flotes" kuģus. Stārmers paziņoja, ka Lielbritānija pievienosies Ziemeļeiropas sabiedrotajiem un sāks pārtvert tankkuģus, kas apiet sankcijas. Lielbritānijas ūdeņu slēgšana ēnu flotei ir vērsta uz to, lai piespiestu Krievijas kuģus izmantot garākus un dārgākus jūras ceļus vai riskēt, ka tos pārtvers Lielbritānija.
Klimata izmaiņas un okeāna līmeņa celšanās visā pasaulē vairo bažas par krastu eroziju. Ar šo problēmu jau patlaban saskaras arī ziemeļu salu valsts Islande. Melno smilšu pludmali Reinisfjaru Islandes dienvidos – apmēram 180 kilometru attālumā no galvaspilsētas Reikjavikas – iecienījuši tūristi, tāpēc izmaiņas rada bažas ne tikai vietējiem iedzīvotājiem un zinātniekiem. Spēcīgas vētras laikā jūras ūdens vairākkārt appludinājis autostāvvietu, apgāzis brīdinājuma zīmes un pat sasniedzis restorānu. Mērījumi liecina, ka pludmale patlaban atrodas apmēram četrus metrus zemāk nekā iepriekš, un zemes īpašnieki cenšas aizsargāties pret stihiju, rokot tranšejas un būvējot uzbērumus.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada iedzīvotāji portālā Manabalss.lv savākuši tūkstoš 356 parakstus, aicinot pārskatīt 26. februāra domes lēmumu par Jēkabpils novada skolu reformu. Tomēr domes deputātu vairākums vakar lēma pret pārskatīšanu. Atbilstoši plānotajai reformai sešās Jēkabpils novada vietās tiks likvidēts pamatizglītības posms, bet divās vietās – vidējās izglītības posms. No 18 deputātiem, kas piedalījās sēdē, pret balsoja 12 deputāti: Raivis Ragainis, Aija Vetere, Kārlis Stars, Alfons Žuks, Rita Audriņa, Elīna Bataraga, Jānis Kapačs, Ilona Mitre, Kristaps Nenišķis, Ilmārs Luksts, Jānis Striks un Daina Kalve. Par lēmuma pārskatīšanu balsoja pieci deputāti: Ainis Čāmāns, Aivars Vanags, Elīna Serkova, Leonīds Salcevičs un Ruslans Bajārietis. Savukārt Ilona Salmiņa balsojumā nepiedalījās. Domes lēmumu šobrīd izvērtē Izglītības un zinātnes ministrija, kas pieprasījusi pašvaldībai skaidrojumus.
Viesītē, Zaļā tirgus teritorijā iedzīvotājiem ir pieejami deviņi mūsdienīgi āra trenažieri visām galvenajām muskuļu grupām. Šie trenažieri ir īpaši ar to, ka tiem var ērti pielāgot vingrinājumu izpildes slodzi un izpildīt spēka vingrinājumus ar dažādu pretestību – gluži kā iekštelpu trenažieru zālē. Tādēļ tie ir piemēroti gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, gan senioriem. Lai iesaistītu sabiedrību pašvaldības lēmumu pieņemšanā, šajā laikā iedzīvotājus aicina būt aktīviem, izmēģināt trenažierus un sniegt atsauksmes par šāda objekta nepieciešamību.
Un vēl
Marta pēdējās dienās Latvijā būs lielākoties sauss laiks, bieži spīdēs saule un gaisa temperatūra ievērojami nemainīsies, prognozē sinoptiķi. Sestdien un svētdien nav gaidāmi nokrišņi, mākoņu kopumā būs maz, pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +1..-5 grādiem, maksimālā temperatūra gaidāma no +6 grādiem vietām piekrastē līdz +13, +14 grādiem Latgalē. Nākamās nedēļas sākumā dažviet gaidāmi nokrišņi - galvenokārt neliels lietus. Gaisa temperatūra būs līdzīga kā iepriekš.
Aprīļa sākumā iespējamas dažas mākoņainākas, mitrākas un vēsākas dienas, stipri nokrišņi netiek prognozēti. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējā mēnesī - kopš februāra beigām - gaisa temperatūra Latvijā nepārtraukti bijusi virs normas, pārspēti 127 siltuma rekordi. Sagaidāms, ka aprīlī gaisa temperatūra brīžiem noslīdēs nedaudz zem normas jeb 1991.-2020. gada vidējā rādītāja.
Foto: jekbpils.lv