Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 2.aprīlī

Oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas nav apdraudētas, tā šonedēļ sēdē uzsvērusi Centrālā vēlēšanu komisija. Kā vēsta Latvijas Televīzija, tā kā problēmjautājumu par rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām joprojām ir daudz, CVK ir nolēmusi turpmāk uz sēdēm sanākt biežāk, lai varētu gan diskutēt, gan kopīgi pieņemt lēmumus.

Ministru kabinets slēgtā sēdē atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavoto rīkojumu par munīcijas, automašīnu un kvadriciklu nodošanu Ukrainai. Šie materiāltehniskie līdzekļi izvēlēti, ņemot vērā Ukrainas bruņoto spēku pašreizējās vajadzības. Ministrijā uzsvēra, ka konkrēto materiāltehnisko līdzekļu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas. Latvija turpina sniegt militāro palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. 2025. gadā Latvijas sniegtais militārais atbalsts Ukrainai sasniedza 0,3% no iekšzemes kopprodukta, bet šogad atbalsta apjoms tiek plānots - 0,25%.

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas paredz pārdalīt 12,4 miljonus eiro bezemisiju akumulatoru elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveidei. Finansējums tiks pārdalīts no programmas, kas paredzēta "Latvijas valsts ceļi" satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanai autoceļos, kas atrodas Eiropas transporta tīklā. Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar ES Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. 

Baltkrievijas tiesa par ekstrēmistiskām atzinusi britu raidsabiedrības BBC krievu redakcijas un krievu emigrantu tīmekļa izdevuma "Novaja gazeta Jevropa" interneta vietnes, liecina Baltkrievijas Informācijas ministrijas tīmekļa vietnē publicētā informācija. Līdzās šiemmedijiem  ekstrēmistu sarakstā pagājušajā nedēļā iekļautas aptuveni 30 tīmekļa vietnes. Par ekstrēmistisku Baltkrievija atzinusi arī vācu raidsabiedrības "Deutsche Welle" baltkrievu redakcijas saturu un šīs raidsabiedrības animācijas programmu "Zapovedņik".

Indijā sākusies valsts mēroga tautas skaitīšana. Procesā, ko dēvē par pasaulē ambiciozāko statistisko apsekojumu, būs iesaistīti vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, kas vesela gada garumā apkopos informāciju par visiem Indijas iedzīvotājiem un mājokļiem. Šajā Indijas astotajā tautas skaitīšanās kopš neatkarības iegūšanas 1947. gadā tiks arī ievākti dati par iedzīvotāju piederību kastām.  Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem Indijas iedzīvotāju skaits 2023. gadā bija vairāk nekā 1,4 miljardi. Jaunā tautas skaitīšana aptvers 36 štatus un federāli pārvaldītās teritorijas un pirmo reizi Indijas vēsturē notiks arī digitālajā formātā.

Turpinām ziņas

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas  priekšlikumu par valstij piederošo autoceļu nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai turpmākai to pārraudzībai un apsaimniekošanai. Augšdaugavas novada pašvaldība savā īpašumā pārņems vairākus autoceļus, divi no tiem atrodas Vaboles pagastā - autoceļš "Pievedceļš Vaboles stacijai", kā arī autoceļš Maļinova-Dubna-Kutki. Tāpat Augšdaugavas novada pašvaldības apsaimniekošanā turpmāk būs arī autoceļa Līksnas stacija-Līksna-Pārceltuve posms Līksnas pagastā un autoceļš "Pievedceļš Višķu stacijai" Višķu pagastā.

24.aprīlī dibinās Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālo vidusskolu. Nodibinot vidusskolu un paralēli realizējot divas izglītības programmas - vispārējās vidējās izglītības un jaunākā militārā instruktora izglītības programmu -, izglītojamais pēc izglītības iestādes absolvēšanas saņems atestātu par vispārējo vidējo izglītību un, atbilstoši profesijas standartam, jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju. Skolā, kura būs izvietota Maltas vidusskolas telpās, plānots katru gadu uzņemt līdz 26 izglītojamajiem. Četros kursos kopumā izglītojamo skaits nepārsniegs 104. Mācību laikā izglītojamos nodrošinās ar izglītības programmas apgūšanai nepieciešamajiem materiāli tehniskajiem līdzekļiem, speciālo ekipējumu, formastērpiem, datoru un citiem mācību līdzekļiem. Izglītojamajiem tiks nodrošināta ēdināšana četras reizes dienā un dienesta viesnīca. 

Un vēl

Jēkabpilī Lieldienu svētku dienās – piektdien, 3. aprīlī, un pirmdien, 6. aprīlī, būs izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā. Jēkabpils pilsētas autobusi šajās dienās kursēs pēc svētdienas grafika. SIA “Jēkabpils autobusu parks” informē, ka ar kursēšanas grafikiem svētdienās un svētku dienās katrā maršrutā pasažieri var iepazīties uzņēmuma mājaslapā.

Lieldienās arī elektrovilcieni visās četrās līnijās no 3. līdz 6. aprīlim kursēs pēc brīvdienu grafika. Savukārt dīzeļvilcienu grafiki mainās no 2. aprīļa un ir pielāgoti tā, lai pasažieri varētu ērti doties brīvdienās ārpus Rīgas un atgriezties galvaspilsētā pirmdienas vakarā. Dīzeļvilcieni ceturtdien, 2. aprīlī, kursēs pēc piektdienas grafika, no 3. līdz 5. aprīlim – pēc sestdienas grafika, bet 6. aprīlī – pēc svētdienas grafika. Vienlaikus būs vairāki izņēmumi, tāpēc pasažieri aicināti iepazīties ar vilcienu kustības grafiku savlaicīgi. 

Informācijas tehnoloģiju iepirkumu lietā aizdomās turēto darbība izskatās pēc organizētās noziedzības, tā Latvijas televīzijai atzinusi premjere Evika Siliņa. Politiķe uzsvēra, ka lietā nepietiek vien ar aizdomās turēto atstādināšanu no amatiem, bet ir jānonāk līdz reāliem kriminālsodiem. Savukārt politiķu politisku atbildību par situāciju viņa nesaskata.

Valsts drošības dienests atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atgādinot par augstajiem izlūkošanas, vervēšanas un provokāciju riskiem šo valstu teritorijā. Valsts drošības dienests vērš uzmanību, ka par Krievijas un Baltkrievijas specdienestu mērķi var kļūt ikviena persona, neatkarīgi no nodarbošanās un piekļuves iespējām aizsargājamai informācijai. Vienlaikus Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem valstspiederīgajiem, kuri nonākuši grūtībās Krievijā vai Baltkrievijā.

Kopš 2014. gada Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu skaits pieaudzis četras reizes, ziņo Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Latvijas-Krievijas dubultpilsonība 2014. gadā bija tūkstoš 309 personām, bet 2026. gadā – 4 tūkstoši 231 personai. To skaidro ar vecāku izvēli bērnam dot dubultpilsonību. Personām līdz 25 gadu vecumam ir jāizvēlas, kuras valsts pilsonību saglabāt. Ja tas netiek izdarīts, tad var atņemt Latvijas pilsonību.

Iedzīvotāji aicināti piedalīties ikgadējā aptaujā "Latvijas gada monēta 2025" un izteikt viedokli par piecām 2025. gadā izdotajām kolekciju monētām - "Mūsu zeme", "Saule un vējš", "Džemma", "Latviešu grāmatai 500" un "Straume". Aptauja "Latvijas gada monēta 2025" ilgs līdz 13. aprīlim, bet rezultāti tiks publicēti līdz 27. aprīlim.
  
Lietuvā slēgtā sēdē vakar sāka izskatīt lietu pret sešiem ārvalstniekiem par mēģinājumu veikt teroraktu Šauļos privātā uzņēmumā, kas piegādā militāro palīdzību Ukrainai. Terorismā apsūdzētos ārvalstniekus Šauļu apgabaltiesā nogādāja pastiprinātā policijas pavadībā. Uz tiesas zāli apsūdzētos - piecus vīriešus un vienu sievieti - pavadīja aptuveni desmit policijas Īpašās gatavības nodaļas darbinieki, daži no viņiem bija bruņoti ar automātiem. Visi apsūdzētie pašlaik atrodas apcietinājumā. Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem apsūdzētie mēģināja veikt sabotāžu pēc Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes norādījuma un tās interesēs.

Krievijas zinātnes un augstākās izglītības ministrs Valērijs Faļkovs gada sākumā lielāko Krievijas universitāšu rektoriem paziņojis, ka vismaz 2 % studentu ir jānoslēdz līgums ar Aizsardzības ministriju, vēsta izdevums "Faridaily", atsaucoties uz informētiem avotiem.  Augstskolu un tehnikumu administrācijas neatlaidīgi mudina studentus ņemt akadēmisko atvaļinājumu, parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju vismaz uz gadu un doties karot. 

Turpinām ziņas

Rēzeknes novada Silmalas pagastā vakar atrastas patlaban nezināmas izcelsmes drona atlūzas. Kāds iedzīvotājs ziņojis uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, ka Silmalas pagastā, iespējams, konstatētas bezpilota gaisa kuģa atlūzas. Policija nekavējoties devās uz notikuma vietu, gūstot apliecinājumu saņemtajai informācijai. Vakar notikuma vietā strādāja policija kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Rēzeknes novada pašvaldības policiju. Atlūzas nav sprādzienbīstamas un apdraudējums sabiedrībai nepastāv. Patlaban tiek noskaidroti notikušā apstākļi.

Satversmes tiesa sākusi izskatīt lietu par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu Madonas novadā. Lieta ierosināta pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma. Jau ziņots, ka deputāti vēlreiz vēlas diskutēt par Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas netika pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam. Tāpat, pieteikuma iesniedzēju ieskatā, likumdevējs rīkojies patvaļīgi, neņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas kritērijus. Latviešu vēsturisko zemju likums noteic, ka, īstenojot reformu, jāņem vērā vēsturisko zemju saskares līnijas. Apstrīdētās normas esot pretrunā ar šo likumu, jo paredz Latgales vēsturiskajai zemei piederīgā Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas gandrīz pilnībā ietilpst Vidzemes vēsturiskajā zemē. 

Un vēl

Krupju glābšanas misijai jau pieteikušies 108 brīvprātīgie, taču nepieciešami vēl papildspēki.  Dabas aizsardzības pārvalde saņem ziņas no brīvprātīgajiem krupju glābējiem, ka šī gada dzīvnieks - parastais krupis - ir modies un glābšanas darbi jau sākti. Krupju glābšanā iesaistīties var ikviens, piesakoties par brīvprātīgo un pārnesot krupjus pāri ceļam vai ziņojot par dabā novērotajiem krupju migrācijas punktiem. Lai kļūtu par brīvprātīgo, ir jāaizpilda anketa mājaslapā daba.gov.lv.  Savukārt informāciju par jaunu migrācijas punktu, atsūtot kartē iezīmētu migrācijas vietu un īsu aprakstu, jāsūta uz e-pastu "krupis@daba.gov.lv". Jēkabpils novadā pagaidām ir divas vietas, kur novērota krupju migrācija. Abas atrodas Elkšņu pagastā – “Sīpoli” un “Bīgestāni’.

Lieldienās Latvijas iedzīvotāji visbiežāk krāsos olas un atpūtīsies mājās, liecina pētījumu kompānijas "Fifty5Blue" veiktā aptauja. 38% iedzīvotāju iecerējuši krāsot Lieldienu olas, 36% - atpūsties mājās, bet 33% - braukt ciemos, satikties ar ģimeni un draugiem. Tāpat 22% iedzīvotāju Lieldienās dosies pie dabas, 14% rīkos īpašu svētku maltīti, 13% šūposies vai šūpos kādu citu, 10% rotās un dekorēs māju, 9% dosies uz dievkalpojumu baznīcā, 8% apmeklēs kādu publisku svētku pasākumu, bet 8% - svētku tirdziņu. Savukārt 7% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šogad Lieldienas pavadīs, strādājot, bet teju desmitā daļa jeb 9% - ka šogad Lieldienas nesvinēs.

Valdības otrdien pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu komisija vakar Zaļo un zemnieku savienības iebildumu dēļ vēl neatbalstīja. Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi. 

Izsludināts konkurss Bērnu muzeja vizuālās identitātes jeb zīmola izstrādei. Metu konkursa mērķis ir izraudzīties mākslinieciski augstvērtīgu, ilgtspējīgu un oriģinālu zīmola vizuālo identitāti, kas autentiskā veidā uzrunā mērķauditoriju un citas iesaistītās puses un līdzās ekspozīcijai kļūst par daļu no Bērnu muzeja tēla. Konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, vai šādu personu apvienība. Ar uzvarētāju tiks noslēgts līgums, kura paredzamā līgumcena ir līdz 15 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Jau ziņots, ka Bērnu muzeju plānots atklāt 2027. gadā. Muzeja mērķis ir veicināt 6 līdz 12 gadu vecu bērnu izpratni par dzīvības procesiem, veselību un ķermeni, stiprinot veselīgus ieradumus un empātijā balstītas sociālās prasmes. Projektu "Veselības pratības centrs bērniem - Bērnu muzejs" līdzfinansē Eiropas Savienība "Eiropas Sociālā fonda Plus" projektā. Kopējais projektam pieejamais finansējums ir vairāk kā miljons eiro.

Apvienoto Nāciju Organizācij nākusi klajā ar pesimistisku prognozi par globālās ekonomikas attīstību, ko iespaido ASV un Izraēlas karš pret Irānu. Saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra preses sekretāra Stefana Djužarika, teikto, karadarbības sekas ietekmēs visus galvenos ekonomiskos rādītājus līdz šī gada beigām. ANO preses sekretārs Stefans Djužariks arī atzīmēja, ka ANO Tirdzniecības un Attīstības konference aicina valdības apsvērt dažādu politikas instrumentu kombināciju cenu līmeņa stabilizēšanai, īpaši neaizsargātākajai iedzīvotāju daļai, kā arī nodrošināt attīstības bankām iespēju izsniegt ārkārtas aizdevumus.

ASV Floridas štatā no Kanaverala zemes raga Kenedija Kosmosa centra vakar veiksmīgi startējusi Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes Mēness misijas "Artemis 2" raķete ar četriem astronautiem. "Artemis 2" misijas komandu veido trīs amerikāņu un viens kanādiešu astronauts. Viņi ir pirmie cilvēki, kas dodas lidojumā apkārt Mēnesim kopš NASA Mēness programmas noslēgšanas 1972. gadā. Misija ilgs deviņas ar pusi dienas, un šajā laikā astronauti aplidos apkārt Mēnesim, nonākot aptuveni 6 tūkstoši 400 kilometru aiz Mēness un ar to uzstādot jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā. NASA plāno nākotnē izveidot bāzi uz Mēness un izsēdināt astronautus uz Mēness virsmas līdz 2028. gadam.

Turpinām ziņas

Augšdaugavas novada pašvaldība Zemgales un Salienas skolās grib saglabāt vidusskolas posmu, izriet no novada domes priekšsēdētāja Vitālija Aizbalta paustā, komentējot nepieciešamību izstrādāt novada izglītības un izglītības ekosistēmas stratēģiju 2026.-2030. gadam. Konsultāciju uzņēmums SIA "Dynamic University" ir sācis Augšdaugavas novada izglītības un izglītības ekosistēmas stratēģijas 2026.-2030. gadam izstrādi. Uzņēmuma pārstāvji iepazīstināja pašvaldības vadību un novada izglītības iestāžu administrāciju ar esošās situācijas izvērtējumu, savukārt jūnijā uzņēmumam jau jānāk klajā ar gala ziņojumu jāveic arī sabiedriskās apspriešanas procedūra.

Aizkraukles vilcienu līnijā remontdarbu laikā no 11. aprīļa būs izmaiņas. Izmaiņas vilcienu kustības grafikā būs arī vairākiem Aizkraukles līnijas vilcieniem. Šo darbu posmu Latvijas dzelzceļš plāno veikt līdz 18. maijam. “Pasažieru vilciens” mājaslapā un mobilajā lietotnē publicētais vilcienu kustības saraksts ietver visas aktuālās izmaiņas.

Un vēl

Pagājušais mēnesis kļuva par siltāko martu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, šo titulu dalot ar 2007. gadu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī pakāpās 4,2 grādus virs normas, sasniedzot +4,4 grādus. Zemākā gaisa temperatūra novērojumu tīklā bija -8,4 grādi 8. martā Daugavpilī, savukārt 29. martā Daugavpils novērojumu stacijā tika reģistrēta mēneša augstākā gaisa temperatūra valstī – 17,9 grādi virs nulles. Visās marta dienās gaisa temperatūra bija augstāka par normu, kopumā tika pārspēti 123 diennakts siltuma rekordi, pieci no tiem bija Latvijas rekordi. Nokrišņu daudzums valstī vidēji martā bija tikai 6,1 milimetrs jeb 17% no normas, tādējādi šā gada marta kļuva par ceturto sausāko novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Stiprākās vēja brāzmas - 22,2 metri sekundē - tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Imanta Ziedoņa muzejs no šodienas uzsāk jaunu notikumu sēriju muzeja Rīgas filiālē, kuras laikā iepazīstinās ar interesantiem un maz izrādītiem krājuma priekšmetiem. Lieldienu noskaņās kā pirmajai kārta būs Imanta Ziedoņa unikālajai dekoratīvo olu kolekcijai. To veido 75 koka un dabīgās olas, ko apgleznojuši dzejnieka laikabiedri. Viņu vidū arī labi pazīstamas kultūras personības. Starp kolekcijas olām ir Raimonda Paula, Džemmas Skulmes, Vitolda Kucina un Jāzepa Pīgožņa apgleznotās.  Kolekcijā ir arī vairākas paša Imanta Ziedoņa rotātās olas. Daļai olu apgleznojumu autori nav zināmi, bet muzejs nav atmetis cerību vismaz dažus no autoriem noskaidrot.  Kopumā kolekcijā ir trīs kastes, bet trešā netiks celta ārā, ar to jāapietas sevišķi uzmanīgi, jo tajā atrodas apgleznotas dabīgās olas, gan izpūstas, gan vārītas un laika gaitā izžuvušas.

Lieldienas Latvijā ir sirsnīgi un gaidīti svētki – lielākā daļa rūpīgi plāno gan olu grozus, gan svētku budžetu, gan meklē veidus, kā ietaupīt, nepazaudējot svētku sajūtu. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Lieldienu svinībām pieturas pie salīdzinoši pieticīga olu apjoma. 63% aptaujāto norāda, ka iegādājas līdz 20 olām jeb aptuveni divas olu paciņas, savukārt 26% izvēlas divas līdz piecas paciņas. Īpaši izceļas Zemgale, kur iedzīvotāji šo lielāko apjomu iegādājas biežāk nekā citos reģionos.  Interesanti, ka vērojama arī skaidra pilsētu lieluma korelācija ar olu izvēli – jo lielāka dzīvesvieta, jo biežāk iedzīvotāji dod priekšroku 10 olām jeb vienai olu paciņai. Tas atklāj, ka šogad visapjomīgākās svinības gaidāmas mazākās pilsētās un lauku teritorijās. Lielākā daļa iedzīvotāju svētku galdam šogad plāno atvēlēt līdz 50 eiro. 

Šūpošanās Lieldienās ir iemīļota tradīcija, tomēr ne visiem tā beidzas ar labu pašsajūtu – katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam šūpošanās Lieldienās izraisa galvas reiboni vai nelabumu, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Tā rāda, ka  Lieldienu šūpošanās tradīcija ir aktuāla vairāk nekā pusei pieaugušo Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus ceturtā daļa aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka pēc šūpošanās saskārušies ar galvas reiboni vai nelabumu. Ja šūpošanās laikā vai pēc tās parādās nelabums, mediķi iesaka,  nekavējoties pārtraukt kustību un ļaut organismam nomierināties. Palīdzēs svaigs un vēss gaiss, iespēja apsēsties vai apgulties, cieša apģērba atbrīvošana un skatiena fiksēšana vienā punktā, vēlams horizontā. 

Lieldienu dēļ šajā nedēļas nogalē daudzu iedzīvotāju uzmanība būs pievērsta Romas katoļu baznīcas pāvesta valstij – Vatikānam. Par godu svētkiem un Svētā Pētera bazilikas 400 gadu jubilejai Pinakotēkā izstādīti divi seni gobelēni. Viens no tiem ir daļa no 17. gadsimta vidū veidotās sērijas par Kristus dzīvi un ataino viņa augšāmcelšanos. Savukārt otrs darbs – "Urbāns VIII iesvēta Svētā Pētera baziliku 1626. gada 18. novembrī" – ir tieši saistīts ar Vatikāna centrālo dievnamu. Mūsdienās gobelēnu darināšana var šķist novecojis un ne pārāk populārs mākslas veids. Taču senatnē šos darbus pasūtīja gan pāvesta galms, gan laicīgi valdnieki, piemēram, Francijas un Anglijas karaļi Fransuā I un Henrijs VIII. Tie pārstāvēja noteikta veida greznību un bija arī ārišķības un propagandas veids.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novadā, sagaidot Lieldienās norisināsies dažādi pasākumi. Svētdien, 5. aprīlī no pulksten desmitiem līdz diviem dienā Jēkabpilī, Kena parkā, ikviens aicināts uz Lieldienu saimes sadanci. Būs raibais pavasara tirgus, uzstāsies amatiermākslas kolektīvi, notiks arī rotaļas, olu krāsošana un ripināšana. Varēs izmēģināt spēkus Jēkabpils Sporta centra aktivitātēs, sasveicināties ar dzīvnieku sētas “Strauss” iemītniekiem, kā arī pavizināties ar zirgiem.

Svētdien, 5. aprīlī pulksten 11 arī  Viesītē, muzeja “Sēlija” parkā, būs krāšņas Lieldienu svinības. Programmā būs Lieldienu dziesmas, rotaļas un tradīcijas kopā ar sēļu dziedātājiem, jautras un tradicionālas Lieldienu aktivitātes un veiklības spēles. Līdzi aicinām ņemt krāsotas olas. Arī  Aknīstes estrādē svētdien 5.aprīlī pulksten trijos dienā norisināsies Lieldienu pasākums. Būs rotaļas, radošās darbnīcas, olu ripināšana un citas aktivitātes. Sliktu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks Aknīstes Bērnu un jauniešu centra zālē.

Savukārt Atašienē “Annas sātā” Lieldienu pasākums sāksies svētdien vienos dienā. Piedalīsies tautas nama amatiermakslas kolektīvi, notiks kaulēšanās, olu ripināšana, danči, rotaļas, kaulēšanās un sacensības. Pasākums bez maksas. Lieldienu tracis paredzēts arī Zīlānos, brīvdabas estrādē “Mārdadzis”. Tur sportiskks svētku pasākums sāksies divos dienā. Paredzētas dažādas aktivitātes, pasākuma noslēgumā – koncerts, ko sniegs lauku kapela „Bumburneicys”. Ieeja bez maksas. Lieldienu pasākumi notiks arī citviet Jēkabpils novadā, plašāka informācija kultūras pārvaldes mājaslapā.

Lieldienas svinēs arī kaimiņnovadā. Svētdien, 5. aprīlī pulksten 12 pie Līvānu novada Kultūras centra norisināsies svētku pasākums. Programmā būs Lieldienu tradīcijas kopā ar folkloras kopu “Ceiruleits” un deju kolektīvu “Straume”, lielformāta spēles, sejiņu apgleznošana un citas aktivitātes. Tāpat skanēs pavasarīgas dziesmas, būs iespēja nobildēties ar Lieldienu zaķi.

Jēkabpilī Lieldienu svētku dienās – piektdien, 3. aprīlī, un pirmdien, 6. aprīlī, būs izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā. Jēkabpils pilsētas autobusi šajās dienās kursēs pēc svētdienas grafika. SIA “Jēkabpils autobusu parks” informē, ka ar kursēšanas grafikiem svētdienās un svētku dienās katrā maršrutā pasažieri var iepazīties uzņēmuma mājaslapā.

Un vēl

Garajās Lieldienu brīvdienās Latvijā gaidāmi dažādi laikapstākļi – no pavasarīga siltuma un saules līdz lietum, slapjam sniegam un brāzmainam vējam, liecina prognozes. Lielajā Piektdienā vietām Kurzemē līs, pārējā valsts teritorijā diena vēl būs itin saulaina. Minimālā temperatūra agrā piektdienas rītā -3...2 grādi, bet pēcpusdienā gaiss iesils līdz 9...13 grādiem, vietām piekrastē vēsāks. Sestdien visā Latvijā gaidāms lietus, vietām arī slapjš sniegs. Būtiska sniega kārta neveidosies, bet dažviet zeme īslaicīgi var nosnigt balta. Pastiprināsies dienvidrietumu, rietumu vējš, daudzviet brāzmās 10–15 metri sekundē. Temperatūra tikai 4...9 grādi.

Svētdien, Pirmajās Lieldienās, laikapstākļi uzlabosies. Diena būs pārsvarā saulaina, temperatūra pakāpsies līdz 9...14 grādiem, vietām piekrastē atkal būs vēsāks. Naktī uz pirmdienu visā valstī līs, dienā tikai vietām īslaicīgs lietus, bet bieži uzspīdēs arī saule. Pirmdien pastiprināsies rietumu, ziemeļrietumu vējš, daudzviet brāzmās līdz 15–20 metriem sekundē. Temperatūra sasniegs 5...10 grādus. Pēcsvētku nedēļā laiks Latvijā, visticamāk, būs pavēss, taču dienas pārsvarā saulainas. Naktīs piesals, dienās temperatūra lielākoties nepārsniegs 10 grādus.

Foto: jekabpils.lv