Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 24.aprīlī
- Radio1.lv --
- 24 aprilis 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Iekšlietu ministrs: Hibrīdapdraudējuma gadījumā frontes līnija ir visur; Aizkrauklē glābj iemūrētos baložus; un Aicina ziedot asinis.
Hibrīdapdraudējuma dēļ frontes līnija ir faktiski visur un to apzinās ne tikai pierobežas valstis, bet arī citas Eiropas savienības valstis, vakar atsaucoties uz ārvalstu kolēģiem, "Iekšlietu ministrijas Industrijas dienas" atklāšanā norādīja Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Ņemot vērā šo apdraudējumu, visām valstīm ir plašs spektrs drošības vajadzību, un industrijas diena ir iespēja uzņēmējiem demonstrēt jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus. Latvija jau vairākus gadus saskaras ar nelegālās migrācijas spiedienu no Baltkrievijas, tāpēc iekšlietu nozare turpina investēt viedās robežas veidošanā. Tāpat skaidrs, ka nepieciešams turpināt attīstīt kiberdrošību, bet mākslīgais intelekts ir neizbēgams solis tās stiprināšanā.
Latvijā valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu deficīts ir tik liels, ka to atrisināt var tikai ar papildu finansējuma piešķiršanu. Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš intervijā tv3 sacīja, ka jau ģimenes ārsts, mēģinot nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem ambulatoriem izmeklējumiem vai pie speciālista, apzinās, ka gaidīšanas rinda būs tik liela, ka vienīgā reālā iespēja laicīgi saņemt šo pakalpojumu par budžeta līdzekļiem būs vēršanās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tas nozīmē, ka ir radīta situācija, kurā slimnīcas tiek spiestas pieejamo finansējumu iztērēt nepareizi. Slimnīcu biedrības pārstāvis sacīja, ka valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu deficīts ir bijis ļoti liels gadu no gada, kas nozīmē, ka problēma jau ir samilzusi un pacientu veselības kaites uzkrājušās. Viņš piebilda, ka, palielinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību, samazinātos slimnīcu uzņemšanas nodaļu noslodze un saruktu arī pacientu skaits ar ielaistām problēmām. Bērziņš uzskata, ka Latvija ir pietuvojusies robežai, kur nākamais solis ir klasiska maksas medicīna.
Saeima nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu komisijā likumprojektu par degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešanu. Ekonomikas ministrija rosina degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Jau ziņots, ka atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.
Divi Ukrainas pilsoņi gāja bojā, bet vēl 16 citi guva ievainojumus netālu no Bulgārijas un Turcijas robežas pēc tam, kad viņu autobuss pēkšņi sāka ripot atpakaļgaitā un ietriecās cilvēku grupā, kas stāvēja aiz tā, ziņo “Novinite.com”. Negadījums notika uz ceļa netālu no kontrolpunkta, kas ved uz Turciju. Saskaņā ar Ukrainas vēstniecības Bulgārijā sniegto informāciju, negadījumā bija iesaistīts Ukrainā reģistrēts tūristu autobuss, kas brauca no Odesas uz Stambulu. Autobuss apstājies, jo tam beigusies degviela, un, tiklīdz pasažieri izkāpa un sapulcējās aiz autobusa, tas pēkšņi sāka ripot atpakaļgaitā. Autobusa vadītājs aizturēts notikušā apstākļu izmeklēšana turpinās.
ASV Luiziānas štatā stikla pudeles iegūst jaunu pielietojumu – tās tiek pārvērstas smiltīs, kuras izmanto piekrastes glābšanai. Šī iniciatīva piedāvā alternatīvu ierastajai stikla izmešanai vai pārstrādei, vienlaikus risinot vairākas vides problēmas. Ņūorleānas apkārtnē katru nedēļu tiek savākti tūkstošiem kilogramu stikla pudeļu. Tās nonāk uzņēmumā "Glass Half Full", kur pudeles tiek sasmalcinātas un pārvērstas smiltīs. Šīs smiltis pēc tam izmanto piekrastes atjaunošanā. Iniciatīvas autori uzsver, ka šādā veidā vienlaikus tiek samazināts atkritumu apjoms un mazināta piekrastes erozija.
Turpinām ziņas
Aizkraukles iedzīvotāji pagājušajā nedēļā ziņoja par cietsirdību pret baložiem. Laikraksts “Staburags” informē, ka pilsētas namu apsaimniekotāja SIA “Lauma A” darbinieki aizmūrēja Jaunceltnes ielas 31. nama bēniņu ventilācijas lūkas, iekšā atstājot baložu mātītes un mazuļus. Lai gan iedzīvotāji ziņoja par šo cietsirdību pret putniem nekavējoties, kas atstāti bez ēdiena un ūdens, glābšanas darbi notika tikai pēc dažām dienām - brīvdienās. Svētdien pēc izsaukuma objektu apsekoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks. Konstatējot iesprostotos putnus, tika izsaukts apsaimniekotājs, kurš, izmantojot pacēlāju, atvēra lūkas, lai putni varētu izkļūt ārā. Apsaimniekotājs SIA “Lauma A” valdes loceklis Andris Zābelis skaidro, ka aizmūrējot lūkas, putnus bēniņos nemanīja un tie ar nolūku netika iemūrēti, piebilstot, ka bēniņu pārbaude ir grūti veicama, jo tie ir zemi.
"Latvijas valsts meži" elektroniskajā izsolē pārdod nekustamo īpašumu "Ezernieki" Madonas novada Indrānu pagastā. Izsoles sākumcena ir 601 tūkstotis 215 eiro ar izsoles soli 1000 eiro. Nekustamais īpašums "Ezernieki" sastāv no zemes vienības vairāk kā 6 hektāru platībā un uz tās esošām sešām būvēm, trīsstāvīga tūrisma un rekreācijas centra, vasaras estrādes, divstāvu viesu mājas, dīrātavas, divstāvu sarga ēkas un sabiedriskās tualetes. Nekustamo īpašumu pārdod kopā ar tā ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamo kustamo mantu. Lai piedalītos izsolē, pretendentiem ir jāiesniedz pieteikumi līdz 5. maijam un jāiemaksā drošības nauda.
Un vēl
Jau nākamnedēļ būs īsāka darba nedēļa, kam sekos četras brīvdienas maija sākumā. Valsts asinsdonoru centrs aicina donorus atsaukties un ziedot asinis, lai garajās brīvdienās varētu nodrošināt slimnīcu darbu, ja akūti nepieciešams veikt dzīvību glābjošu operāciju vai sniegt palīdzību smagās dzemdībās. Jau šobrīd visā valstī kritiski zemi ir rēzus negatīvo asins grupu krājumi. Nākamnedēļ asinis var ziedot četras dienas gan asinsdonoru centrā, gan izbraukuma vietās, vienā no tām arī Jēkabpilī.
Pirmdien, 27.aprīlī Jēkabpils stadiona telpās no deviņiem rītā līdz vieniem dienā norisināsies donoru diena. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts budžetā ieskaitīs 6,6 miljonus eiro noziedzīgi iegūtu un caur "ABLV" kontiem legalizētu līdzekļu; Līvāniettis saņem talkas izcilnieka balvu; un Latvijā ziemas kļūst nokrišņiem bagātākas, rudens sausāks, bet vasarā vairāk dienu ar stipriem nokrišņiem.
Rīgas apgabaltiesa nolēmusi atcelt Ekonomisko lietu tiesas 2024. gada aprīļa lēmumu un atzinusi 6,6 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu mantu, ko konfiscēt valsts labā un ieskaitīt valsts budžetā. Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā. Kriminālprocesu uzsāka 2020. gada februārī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, kas veikta no 2009. līdz 2018. gadam, izmantojot savstarpēji saistīto personu kontus likvidējamajā AS "ABLV". Arests uzlikts divu ārvalstu uzņēmumu naudas līdzekļiem un subordinētajām obligācijām.
Finansējuma trūkuma apstākļos VSIA "Latvijas valsts ceļi" jaunus ceļu pārbūves projektus patlaban pasūta tikai lokāli kritiskiem ceļu posmiem, tā ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja uzņēmuma Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. Pēc viņa teiktā, tie ir posmi, kuros ceļa stāvoklis jau apdraud tā izbraucamību. Visos citos posmos ceļu pārbūvi aizvietos ar seguma atjaunošanu. Viņš informēja, ka būtiski samazinās arī seguma atjaunošanas apjomi, piemēram, šogad asfalta segumu plānots atjaunot 176 kilometros, 165 kilometros plānots atjaunot asfaltu ar virsmas apstrādi. Tāpat plānota grants ceļu seguma atjaunošana 119 kilometros, bet 65 kilometrus plānots atjaunot ar divkāršo virsmas apstrādi.
Latvijas iedzīvotāju organismos konstatētās ķīmiskās vielas galvenokārt atspoguļo ikdienas dzīvesveidu un neatšķiras no citās Eiropas valstīs novērotajām, liecina Rīgas Stradiņa universitātes veiktais cilvēka biomonitoringa pētījums. Akūts veselības apdraudējums pētījumā nav konstatēts, taču vairākām vielu grupām nepieciešama turpmāka uzraudzība. Pilotprojektā izvērtētas vairāk nekā 300 ķīmiskās vielas, no kurām 30 noteiktas kā prioritāras turpmākai analīzei. Pētnieki norāda, ka ķīmisko vielu nonākšanu organismā iespējams mazināt, pievēršot uzmanību ikdienas paradumiem, piemēram, rūpīgi mazgājot augļus un dārzeņus, izvairoties no pārtikas sildīšanas plastmasas traukos un samazinot piedegušu ēdienu lietošanu.
Lietuvas parlaments apstiprinājis, ka pie Baltijas drošībai stratēģiski svarīgā Suvalku koridora būs militārais poligons. Suvalku koridors nereti tiek dēvēts par NATO vājāko posmu. Tā ir mazāk kā 100 kilometru plata sauszemes josla uz Lietuvas un Polijas robežas, kurai vienā pusē atrodas Krievijas Karaļauču eksklāvs, bet otrā - Baltkrievija. Tiek uzskatīts, ka Krievijas iebrukuma gadījumā šis maršruts varētu tikt slēgts un Baltija līdz ar to nogriezta no pārējām alianses valstīm. Pie Suvalku koridora stiprināšanas pēdējos gados strādājušas gan Lietuva, gan Polija. Lēmums par jaunā Kapčamiesta poligona izveidi blakus koridoram šo abu valstu sadarbību tikai stiprinās. Seims lēmis arī paplašināt pie koridora jau esošo poligonu Tauriģē.
ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja atbalstījusi likumprojektu, kas paredz sagatavot oficiālu ziņojumu par draudiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Likumprojekts paredz, ka ASV valsts sekretāram, saskaņojot ar aizsardzības ministru, ne vēlāk kā 180 dienu laikā pēc likuma stāšanās spēkā jāiesniedz visaptverošs ziņojums par draudiem Baltijas valstīm. Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai ASV saglabātu skaidru izpratni par drošības problēmām, ar kurām saskaras šīs trīs valstis. Likumprojektā uzsvērts, ka ASV nacionālās drošības interesēs ir atbalstīt un stiprināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas drošību.
Turpinām ziņas
Noskaidroti “Lielās Talkas” un zīmola “Mežpils alus” rīkotā konkursa “Talkas cilts balva” uzvarētāji. Katrā Latvijas reģionā sabiedrības balsojumā noteikts viens balvas saņēmējs, un Latgalē šo atzinību ieguvis Ivo Brūvers no Rudzātu pagasta. Šeit talku tradīcijai ir senas saknes – pirmās talkas tur notikušas jau pirms vairāk nekā 20 gadiem. Jaunu elpu šai tradīcijai devis Ivo Brūvers, kurš 2017. gadā kopā ar Rudzātu vidusskolu organizēja pirmo atjaunoto talku. Tās laikā sakopta skolas apkārtne – grābtas lapas, zāģēti zari un sakārtota teritorija. Šī iniciatīva kļuva par pamatu nozīmīgai kopienas tradīcijai, kas ar katru gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku. Pēdējos gados talkas Rudzātos kļuvušas plašākas un pamanāmākas, pulcējot aptuveni 30 līdz 60 dažādu paaudžu iedzīvotājus.
Maijā Zemgales plānošanas reģions organizēs pirmo apmācību ciklu par aprites ekonomiku un uzņēmējdarbības sekmēšanu pašvaldībās klimata mērķu sasniegšanai. Apmācību mērķis ir stiprināt plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti, sniedzot gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas resursu produktivitātes un materiālu apritīguma jomā. Apmācības paredzētas pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistiem no Zemgales, Kurzemes, Latgales un Vidzemes. Apmācības plānotas divos posmos - tiešsaistē un klātienē. Pirmās nodarbības paredzētas 11. un 22.maijā. Vairāk informācijas - Zemgales plānošanas reģiona tīmekļavietnē.
Un vēl
Salīdzinot nokrišņu daudzumu laikā no 1961. gada līdz 1990. gadam ar laiku no 1991. gada līdz 2020. gadam, lielākais nokrišņu daudzuma pieaugums novērots ziemā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Arī nākotnes prognozes līdz gadsimta beigām atklāj, ka ziema turpinās būt tas gadalaiks, kad izmaiņas nokrišņu daudzumā būs vislielākās un ievērojamākās. Savukārt vasarā ir tendence, ka nokrišņu daudzums nedaudz samazinās. Intensīvāko nokrišņu apkopojums atklāj, ka lielākais vienas un trīs stundu rekords ir vērojams Siguldā, kur ir lielākā nokrišņu daudzuma norma gadā. Sešu stundu rekords pieder Ventspilij, savukārt 12 stundu rekords - Kalnciemam. Bet visiem laika periodiem viszemākais stacijas rekords nokrišņu ziņā ir Jēkabpilī Zīlānos. Tikmēr lietus plūdu risks ir raksturīgs vairākām Latvijas pilsētām, arī Līvāniem.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā identificēti vairāki Krievijas Militārās izlūkošanas dienesta kompromitēti interneta rūteri; Aizkrauklē uz mēnesi slēgts Rūpniecības un Mednieku ielas krustojums; un Aprīļa beigas būs aukstas; svētdien gaidāma vētra.
Latvijā identificēti vairāki Krievijas Militārās izlūkošanas dienesta kompromitēti interneta rūteri, vēsta Latvijas Televīzija. ASV Federālais izmeklēšanas birojs starptautiskā izmeklēšanā atklājis, ka ķīniešu zīmola "TP-Link" rūteriem ir būtiska ievainojamība, ko izmantojis Krievijas izlūkdienests. Izmeklēšanā piedalījās arī Latvijas dienesti, un vairāki kompromitēti "TP-Link" rūteri atklāti arī Latvijā. ASV kopā ar citu valstu drošības dienestiem marta otrajā pusē īstenoja operāciju "Maskarāde", skenējot kibertelpu, identificējot kompromitētos rūterus un veicot to drošināšanu. Latvijā šo operāciju koordinējis Valsts drošības dienests.
Kā norāda eksperti, "TP-Link" ir samērā populārs rūteru zīmols Latvijā. Drošības dēļ gan "TP-Link", gan citu zīmolu rūteru lietotājiem ieteicams regulāri atjaunināt programmatūras pēdējo versiju, kā arī izdarīt citus pamata drošības pasākumus, piemēram, nomainīt piekļuves paroli uz paša izveidotu, nevis izmantot to, kas nāca reizē ar iekārtas iegādāšanos. Šaubu gadījumā var sazināties ar savu interneta pakalpojumu sniedzēju vai "Cert.lv".
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar labdarības projektu "M-Help.com" vakar uzņēmusi vēl 28 Krievijas sāktajā karā Ukrainā smagi cietušos karavīrus. Kopumā Austrumu slimnīca kopš kara sākuma uzņēmti 874 no Ukrainas atvestos pacientus. Visiem pacientiem, kas ieradās no Ukrainas, slimnīcā veica vispusīgu veselības stāvokļa novērtēšanu, tajā skaitā dažādus laboratoriskos izmeklējumus, lai testētu multirezistento infekciju iespējamo klātbūtni, jo kara apstākļos tās strauji uzliesmo un izplatās.
Satiksmes ministrija ir saņēmusi Lietuvas satiksmes ministrijas vēstuli par laika maiņu, kas adresēta Igaunijas, Somijas, Latvijas, Polijas un Zviedrijas atbildīgajām iestādēm. Pirmdien, 27. aprīlī notiks triju Baltijas valstu tikšanās, kurā pārrunās aktuālās sadarbības tēmas, darba kārtībā no Lietuvas puses ir iekļauts arī punkts par laika maiņu. Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc normatīvā regulējuma jeb direktīvas pieņemšanas būtu gatava pāriet uz vasaras laiku. Vienlaikus pirms lēmumu pieņemšanas Baltijas valstīm un to tuvākajām kaimiņvalstīm vajadzētu panākt vienošanos par laika joslas izvēli, kas būs noteikta kā pamatlaiks pēc sezonālās laika maiņas atcelšanas.
Eiropas Komisija apturējusi Venēcijas biennāles finansēšanu divu miljonu eiro apmērā, jo pasākumā atļauts piedalīties agresorvalstij Krievijai. Par Krievijas dalību Venēcijā notiekošajā laikmetīgās mākslas izstādē paziņots marta sākumā. Ukraina un daudzi Eiropas politiķi nosodīja Krievijas atgriešanos šajā mākslas pasākumā. Eiropas komisija norādīja, ka Eiropas Savienības valstīm un organizācijām būtu jāievēro sankciju režīms un jāizvairās no norises vietu nodrošināšanas tiem, kas atbalsta vai attaisno Krievijas karu pret Ukrainu.
Mākslīgā intelekta pionieris Džefrijs Hintons " šonedēļ Ženēvā notikušajā konferencē "Digitālā pasaule 2026" sacīja, ka šī tehnoloģija ir stingri jāregulē, brīdinot, ka joprojām nav skaidrs, vai cilvēce spēs pastāvēt līdzās superinteliģentam mākslīgajam intelektam. Hintons, kas tiek uzskatīts par "mākslīgā intelekta krusttēvu" norādīja, ka ir nepieciešams stiprināt pārvaldības sistēmas un ētiskos drošības pasākumus saistībā ar šo tehnoloģiju. Videokonferencē viņš arī brīdināja, ka patlaban milzīgas investīcijas tiek ieguldītas, lai pārliecinātu sabiedrību par pretējo, ka šīs tehnoloģijas regulēšana ir līdzīga progresa palēnināšanai. Hintons ir pārliecināts, ka šāda nostāja ir nevēlama un bīstama.
Turpinām ziņas
No šodienas, 24. aprīļa līdz 1. maijam Aizkrauklē ir slēgts Rūpniecības un Mednieku ielas krustojums, jo norisinās pazemes inženierkomunikāciju izbūves darbi. Būvdarbu laikā krustojumā nebūs iespējama transportlīdzekļu caurbraukšana, un piekļuve objektiem ir nodrošināta pa Rūpniecības ielu, organizējot satiksmi atbilstoši pagaidu risinājumiem. Pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus ievērot ceļazīmes un izmantot norādītos apbraucamos ceļus objektam.
Sestdien, 25. aprīlī, no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā šķiroto atkritumu punktā Aizkrauklē, Ozolu ielā biedrības "Ziedi" teritorijā, Aizkraukles pilsētas un pagasta iedzīvotāji bez maksas varēs nodot logu un siltumnīcu stiklu, kā arī nolietotu sadzīves elektrotehniku. Šķiroto atkritumu punktā pudeles un burkas varēs ievietot stiklam paredzētajā konteinerā ‒ kā līdz šim, bet logu un siltumnīcu stiklam būs novietots atsevišķs konteiners, kā arī atsevišķs konteiners būs lietotajai sadzīves elektrotehnikai.
Un vēl
Svētdien Latvijā ieplūdīs auksts gaiss, kas saglabāsies arī nākamajā nedēļā, turklāt svētdien gaidāms postošs vējš ar vētras spēku un nokrišņi, brīdina sinoptiķi. Sestdien, Lielās talkas dienā, būs pārsvarā mākoņainas debesis un dienas gaitā daudzviet līs. Rīta stundās vēl būs maz nokrišņu, vairāk līs pēcpusdienā un vakarā. Pūtīs dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas vakarā pāries ziemeļrietumu vējā; gaidāmas brāzmas līdz 12-17 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra būs +7..+13 grādi.
Svētdien visā valstī gaidāma ziemeļrietumu vēja pastiprināšanās brāzmās līdz 20-26 metriem sekundē. Gaidāms lietus un sniegs, vietām arī krusa, daļā Latvijas veidosies īslaicīga sniega sega, gaisa temperatūra svētdien nepārsniegs +2..+8 grādus. Sagaidāms, ka svētdienas vētrā lūzīs koki, iespējami bojājumi jumtiem un citi postījumi. Postošākās vēja brāzmas prognozētas Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos. Svētdien Latvijā iespējami plašākie vēja postījumi kopš 2024. gada 29. jūlija vētras, tādēļ vēlams atcelt visus pasākumus brīvā dabā un braucienus. Satiksmi var apgrūtināt ne tikai krītoši koki un to zari, bet arī sniegs un putenis.
Foto: Spodra Purviņa