Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 13.jūlijā

Saeimā atbalstītais trīs miljonu eiro slieksnis kriminālatbildībai par aizliegtām vienošanām iepirkumos būtiski ierobežotu jaunās tiesību normas praktisko piemērojamību un faktiski radītu situāciju, kurā liela daļa sabiedriski nozīmīgu karteļu paliktu ārpus krimināltiesiskā regulējuma, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēstule Saeimas Juridiskajai komisijai. KNAB uzskata, ka Latvijas iepirkumu tirgus struktūrā daudzi būtiski konkurences pārkāpumi neveidojas viena atsevišķa iepirkuma ietvaros ar vairāku miljonu eiro līgumcenu, bet gan atkārtotu vai sadalītu iepirkumu rezultātā. Būvdarbu iepirkumos par atbilstošu slieksni KNAB uzskata vienu miljonu eiro, jo šādas vērtības iepirkumi pēc būtības ir saistīti ar nozīmīgu publisko līdzekļu apjomu, sarežģītu līgumu izpildi un paaugstinātu risku konkurences ierobežojumu ietekmei uz publisko finanšu izlietojumu. Savukārt pakalpojumu un piegāžu iepirkumos, KNAB ieskatā, par samērīgu būtu uzskatāms zemāks slieksnis - 750 tūkstoši eiro, jo šajās jomās būtiski konkurences pārkāpumi var rasties arī pie zemākas līgumcenas, ņemot vērā tirgus struktūru un iepirkumu regularitāti.

Valdība otrdien lems par 20 ugunsdzēsēju nosūtīšanu uz Portugāli palīdzēt kolēģiem dzēst savvaļas ugunsgrēkus. Sakarā ar pieaugošo ugunsgrēku riska prognozi lielākajā Portugāles daļā, īpaši jūlijā un augustā, Portugāles Valsts ārkārtējo situāciju un civilās aizsardzības iestāde aprīlī aktivizēja Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ievietojot palīdzības pieprasījumu par ugunsdzēsības vienību bez transportlīdzekļiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izteica piedāvājumu par 20 personu lielu vienību palīdzības sniegšanai no 16. jūlijam līdz 31. jūlijam.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas iedzīvotāju nav domājuši par mājas zāļu krājuma veidošanu vasaras sezonai vai nezina, kādi medikamenti un medicīnas preces tajā būtu jāiekļauj, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja. Tajā pašā laikā 64% aptaujāto uzskata, ka zina, kādiem medikamentiem un medicīnas precēm vasarā būtu jābūt mājas krājumos. Aptiekāri norāda, ka vasaras aptieciņā nepieciešami ir saules aizsarglīdzekļi un medikaments ādas kopšanai pēc sauļošanās, brūču apstrādei, plāksteri un saites, preparāti pret alerģijām un kukaiņu kodumiem, kā arī līdzekļi šķidruma un elektrolītu līdzsvara atjaunošanai.

ASV bruņotie spēki svētdien deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā, reaģējot uz Irānas uzbrukumu civilajam kuģim Hormuza šaurumā, savukārt Teherāna atbildēja ar triecieniem Persijas līča valstīm un paziņoja par Hormuza šauruma slēgšanu. Šī ir jau trešā reize nedēļas laikā, kad abas karojošās puses apmainās triecieniem.

Globālajā alus tirgū ir vērojams ievērojams patērētāju pieprasījuma kritums. Saskaņā ar nesen publicēto Nirnbergas alus darītavas "BarthHaas" ziņojumu, nozares līderi pagājušajā gadā zaudēja aptuveni piecus miljardus litru produkcijas. Četrdesmit lielāko alus darīšanas uzņēmumu kopējā produkcija samazinājās līdz 1,59 miljardiem hektolitru. Šie giganti joprojām kontrolē vairāk nekā 85% no pasaules tirgus, taču saglabāt iepriekšējo līmeni kļūst arvien grūtāk. Vācijas Alus darītāju asociācija šo tendenci skaidro ar demogrāfiskām izmaiņām, ekonomisko spiedienu un cilvēku apzinīgāku attieksmi pret veselību. Mode mainās. "Die Welt" norāda, ka vācu zīmoli pakāpeniski zaudē savu globālo ietekmi. 

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada pašvaldība plāno noteikt novada simbolikas izmantošanas kārtību, paredz domes pieņemtais lēmums par divu pagastu ģerboņu apstiprināšanu. Pašvaldība ir saņēmusi no Aizkraukles novada iedzīvotājiem priekšlikumus par pagastu ģerboņu izveidi, līdz ar to turpinot pagastu heraldizāciju. Starp pašvaldību un SIA "Sims" 2025. gada oktobrī noslēgts līgums, ar kuru puses apņēmās izstrādāt, apstiprināt un reģistrēt vairākus pagastu ģerboņus, to vidū arī Sērenes un Pilskalnes pagasta. Ir sagatavoti un Heraldikas komisijā saskaņoti Sērenes un Pilskalnes pagastu ģerboņi. Pašvaldībā uzsver, ka to izstrādes procesā iesaistītas iedzīvotāju padomes un citi pagastu aktīvie iedzīvotāji.

Turpinās pieteikšanās Lauku atbalsta dienesta programmai neapsaimniekotu bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanai visā Latvijā. Tās kopējais finansējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro. Programma paredz finansiālu atbalstu zemes īpašniekiem un nomniekiem, lai atjaunotu zālājus un saglabātu tajos sastopamo augu un putnu daudzveidību. Atbalstam var pieteikties zemes īpašnieki vai nomnieki, kuri veic lauksaimniecisko darbību un saņem Lauku atbalsta dienesta tiešos maksājumus. Pieteiktajai bioloģiski vērtīgo zālāju platībai jābūt vismaz vienam hektāram. Lai saņemtu atbalstu, jāizstrādā zālāja atjaunošanas plāns, piesaistot zālāju ekspertu. Pēc tam līdz nākamā gada janvārim Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz projekta pieteikums. Par vienu atjaunotu zālāja hektāru iespējams saņemt tūkstoš 900 eiro.

Un vēl

Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi aptaujās jauniešus par pašvaldību sniegto atbalstu augstākās izglītības iegūšanai. Aptaujas rezultātus plānots izmantot, lai apkopotu jauniešu viedokli par studiju atbalsta pieejamību. Ziņojumu pēc tā sagatavošanas plānots publicēt Latvijas studentu apvienības  tīmekļvietnē, kurā patlaban līdz 19.jūlijam var aizpildīt aptaujas anketu. 

Onkoloģisko pacientu datu apmaiņas platforma, ko izstrādājuši Latvijas Digitālas veselības centra speciālisti, nodrošinās ātru un drošu ārstniecības datu apriti starp trim lielākajām klīniskajām universitātes slimnīcām – Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, vienlaikus uzlabojot pacientu aprūpes kvalitāti un ārstēšanas procesa koordināciju. Kā skaidro centrā, platforma ļauj piekļūt nepieciešamajai informācijai par pacientu neatkarīgi no tā, kurā klīniskajā universitātes slimnīcā viņš saņem aprūpi. 

Skolās būtu jāstiprina ģimenes veselības mācības saturs, lielāku uzmanību pievēršot attiecību veidošanai, uzvedībai un sadarbības prasmēm, uzskata jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone. Politiķe intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka ģimenes veselības mācība nav tikai par fizisko veselību, bet arī par to, kā mēs viens ar otru sarunājamies, veidojam attiecības, spējam sadarboties, lai stiprinātu bērnu sociālās prasmes un mazinātu vardarbību, nevis cīnīties tikai ar sekām. Viņa uzsvēra, ka galvenā atbildība par bērna audzināšanu ir ģimenei, tomēr arī skolai ir būtiska loma šo prasmju attīstīšanā. 

Šovasar Latvijā ir ļoti augsta ērču aktivitāte. Kukaiņu pētnieki to skaidro ar biezo sniega segu ziemā, kas ērcēm ļāva labi pārziemot. Laboratorijā neredz, ka būtu īpaši pieaugusi ērču inficētība. Taču jūnijā Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēti jau 13 encefalīta pacienti. Pieci no viņiem bija smagā stāvoklī reanimācijā. Tas ārstu ieskatā ir daudz. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā līdz šim analizētas, no pacientiem noņemtas, 300 ērces, daudzās konstatēta arī Laima slimība. 

Ukrainā mainīsies ministru kabineta sastāvs, un arī premjerministrei Jūlijai Sviridenko būs jauns amats, svētdien ierakstā platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.  Viņš tieši neprecizēja, kādas būs izmaiņas, taču no viņa rakstītā izriet, ka Sviridenko atstās premjerministres amatu un turpmāk koordinēs Ukrainas attiecības ar vienu no galvenajiem ārvalstu partneriem. Zelenskis nav atklājis, kas varētu Sviridenko nomainīt valdības vadītāja amatā. Ukrainas prezidents uzsvēris nepieciešamību mainīt politisko stratēģiju un veikt personāla izmaiņas. Kā raksta Zelenskis, par katru prioritāro ārpolitikas virzienu atbildēs konkrēta amatpersona ar ievērojamu pieredzi. Zelenskis arī vēsta, ka gaidāmas izmaiņas tiesībaizsardzības iestāžu vadībā.

Eiropā valda vēsturiski augsts skepticisms par ASV gatavību sniegt palīdzību krīzes situācijā. Jauns Eiropas Ārlietu padomes pētījums liecina, ka tikai aptuveni katrs desmitais eiropietis Ameriku joprojām redz kā drošu sabiedroto. Galvenais iemesls šai noskaņojuma maiņai ir Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā. Eiropiešus satraukuši viņa izteikumi par NATO nākotni un Grenlandes atņemšanu Dānijai, par amerikāņu karaspēka samazināšanu Eiropā. Pirmo reizi ilgā laikā Eiropa sāk domāt kā patstāvīga ģeopolitiska vara – eiropieši arvien vairāk atbalsta aizsardzības budžetu palielināšanu. Pētījums atklāj arī citu interesantu pretrunu. Eiropieši joprojām atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, taču nav gatavi bez ierunām atbalstīt Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā vai sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu pēc kara beigām.  

Turpinām ziņas

Sabiedrības iniciatīvu portālā "ManaBalss" sākta parakstu vākšana par valsts apmaksātu ēdināšanu bērniem, kuri ārstējas dienas stacionārā. Kā iniciatīvas autors norādīts Vladimirs Kustovs. Viņš aicina grozīt normatīvos aktus, nosakot, ka visiem bērniem līdz 18 gadu vecumam ārstēšanās laikā dienas stacionārā ir tiesības saņemt valsts apmaksātu pilnvērtīgu ēdināšanu. Kustovs vēlas, lai ēdināšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta kā daļa no veselības aprūpes pakalpojuma, kā arī lai ēdināšana tiek nodrošināta atbilstoši bērna vecumam un ārsta nozīmētajai diētai, ja tāda nepieciešama.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu dabas mīļotāju iepazīt sikspārņus un nakts kukaiņus kopā ar Latvijas vadošajiem ekspertiem, uzzināt par šo mazo radību nozīmi dabā un vērot tos dabiskajā vidē. Pasākumi notiks 18. jūlijā Ķemeru Nacionālajā parkā un Krustkalnu dabas rezervātā Madonas novadā, bet 24. jūlijā arī Dundagā. Visas 16 Latvijā mītošās sikspārņu sugas ir īpaši aizsargājamas, un pasākumu norises vietās mīt teju puse no tām. Šīs tautā dēvētās lidojošās peles ir cilvēkam nekaitīgas. Nakts stundās, kad sikspārņi ir visaktīvākie, tie var apēst vairāk nekā pustūkstoti odu. 

18. jūlijā Krustkalnu dabas rezervātā "Mazo lidoņu nakts salidojums" notiks no astoņiem vakarā līdz pusnaktij. Teritorijas paugurainais reljefs, ezeri un kaļķainie avoti nodrošina izcilu barošanās un dzīves vidi šiem aizsargājamajiem zīdītājiem. Vienlaikus pasākums būs arī reta iespēja iepazīt ikdienā nepieejamo rezervāta teritoriju.  Pasākumos dalībnieku skaits ierobežots, tālab uz katru no tiem obligāta iepriekšējā pieteikšanās vietnes tiekamiesdaba.lv sadaļā Notikumu kalendārs.  

Un vēl

Šonedēļ laikapstākļus noteiks anticiklons - kļūs sausāks un siltāks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi. Nedēļas sākumā atsevišķās valsts daļās vēl saglabāsies īslaicīgu nokrišņu iespējamība, tomēr turpmākās dienās nokrišņi kļūs arvien retāki un biežāk uzspīdēs saule. Vējš lielākoties būs lēns, savukārt gaisa temperatūra saglabāsies vasarīgi silta, dienu laikā daudzviet pārsniedzot +25 grādu atzīmi. 

Otrdien un trešdien saule mīsies ar mākoņiem. Lai gan otrdien vietām vēl iespējams īslaicīgs lietus, galvenokārt nakts un rīta stundās, kopumā nokrišņu būs mazāk. Trešdien jau lielākajā valsts daļā gaidāms sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu puses vējš, kas trešdien pakāpeniski iegriezīsies no rietumiem. Naktīs gaiss atdzisīs līdz +13…+19 grādiem, bet dienās iesils līdz +23…+26 grādiem. 

Nedēļas otrajā pusē laiks saglabāsies mierīgs un lielākoties sauss. Būtiski nokrišņi nav gaidāmi, mākoņu daudzums būs neliels, tādēļ daudzviet spīdēs saule. Pūtīs lēns vējš un naktīs gaisa temperatūra lielākoties pazemināsies līdz +12…+17 grādiem, savukārt dienās gaiss daudzviet iesils līdz +25...+26 grādiem.

Latvijas Slimnīcu biedrība aicina Ministru prezidentu Andri Kulbergu uz konstruktīvu sarunu ar slimnīcu pārstāvjiem par slimnīcu darbu un veselības aprūpes sistēmas problēmām. Biedrība aicina kopīgi meklēt risinājumus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Aicinājums izteikts pēc premjera 9. jūlija preses konferencē paustajiem izteikumiem par slimnīcu neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļām kā melno caurumu, kā arī pārmetumiem par sistēmisku manipulēšanu un krāpšanos. Biedrības ieskatā šādi izteikumi rada nepamatoti negatīvu priekšstatu par ārstniecības iestāžu un to darbinieku darbu.

Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšana ir tikai laika jautājums, intervijā aģentūrai LETA sacījis klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs. Savukārt intervijā Latvijas Radio ministrs uzsvēra, ka varētu veidot Tautsaimniecības ministriju, kurā būtu apvienotas vairākas pašreizējās iestādes, arī Klimata un enerģētikas un Ekonomikas ministrija, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Vitenbergs skaidroja, ka pagājušajā nedēļā valdībā uzklausīts Finanšu ministrijas ziņojums par finansiālo situāciju un iekšzemes kopprodukta prognozēm un ir skaidrs, ka līdzekļi visām vajadzībām nepietiks.  

Autopārvadājumu jomā konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinoši pa gadiem ir mainīgs, un šogad kopumā sodos piemēroti ap 110 tūkstoši eiro. Lielākoties konstatētie pārkāpumi ir transportlīdzekļa vai tā sastāva faktiskās masas pārkāpumi, transportlīdzekļa ass slodzes pārkāpumi un transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites pārkāpumi.
Policijā arī atzīst, ka tās rīcībā ir informācija par kravas auto vadītāju savstarpēju saziņu radiosakaros un ziņapmaiņas lietotnēs par policijas vai kontrolējošo iestāžu atrašanās vietām, lai brīdinātu par kontrolēm. Vienlaikus policijā norādīja, ka, organizējot uzraudzību, tas tiek ņemts vērā.

No Eiropas Savienības 21. sankciju paketes pret Krieviju izslēgts krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils un naftas uzņēmuma "Lukoil" dibinātājs Vagits Aļekperovs, atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās, ziņo tīmekļa izdevums "Ukrainska Pravda". Svētdienas vakarā "Ukrainska Pravda" informēja, ka tāds lēmums pieņemts, piekāpjoties Bulgārijas prasībām. Pret krievu pareizticīgās baznīcas galvas iekļaušanu sankciju sarakstā iebildusi arī Itālija, kuras nostāju ietekmējis Vatikāns.

Lietuva pagarina atbalsta misiju, lai palīdzētu Latvijai nodrošināt robežas ar Baltkrieviju drošību, un nosūta uz Latvijas un Baltkrievijas robežu jaunu robežsargu grupu. Lietuvas robežsardzes dienests informē, uz Latviju dosies deviņi Lietuvas robežsargi no Pagēģu un krasta robežsardzes vienībām, viņu vidū ir divi kinologi ar dienesta suņiem. Grupa aizstās kolēģus, kuri kopš 1. jūlija patrulē Baltkrievijas pierobežā.

Turpinām ziņas

Svētdien saistībā ar vēja radītiem postījumiem saņemti 60 izsaukumi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā norāda, ka visi minētie izsaukumi bija saistīti ar nepieciešamību sazāģēt nolūzušus vai aizlūzušus kokus, kas radīja apdraudējumu. Visvairāk izsaukumu saņemti Latgales reģionā, no tiem 28 uz Rēzeknes pilsētu un novadu. Uz Augšdaugavas novadu saņemti deviņi izsaukumi, četri izsaukumi saņemti uz Krāslavas novadu, trīs - uz Ludzas novadu, bet pa diviem - uz Daugavpili un Līvānu novadu.
Viens izsaukums saņemts Preiļu novadā. Vēl deviņi izsaukumi saņemti Zemgales reģionā, bet divi izsaukumi saņemti Rīgas reģionā. Jēkabpils novadā glābēju palīdzība bija nepieciešama piecas reizes.

No 12. jūlija pēcpusdienas līdz pirmdienas rītam AS "Sadales tīkls" novērsis 80 pērkona negaisa radītus elektrotīkla bojājumus. Pirmdienas rītā elektroapgāde vēl bija traucēta ap 480 klientu, un darbs pie bojājumu novēršanas turpinās. Svētdienas pēcpusdienā vienlaikus atslēgto klientu skaits Latvijas austrumu daļā sasniedza aptuveni 9 tūkstoši 300. Bojājumus elektrotīklā radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī zibens un stiprā vēja ietekmē bojāti balsti un citi elektrotīkla elementi. Lielākie postījumi fiksēti Rēzeknes novadā. Pie bojājumu novēršanas visās postošā pērkona negaisa skartajās teritorijās strādājušas vairāk nekā 60 brigādes.

Un vēl

Jēkabpils novadā divus reģionālos autobusu reisus maršrutā Jēkabpils-Dunava no septembra pielāgos Ābeļu pamatskolas skolēnu vajadzībām. Divos reisos autobuss piebrauks pie Ābeļu pamatskolas, lai aptuveni 20 novada skolēni ērtāk varētu doties uz skolu un pēc mācībām mājās. Izmaiņas saistītas ar plānoto izglītības iestāžu tīkla optimizāciju. Pie pamatskolu piestās autobusi, kas pulksten  7.31 izbrauc no Dunavas un pulksten  14.30 no Jēkabpils autoostas. Darbadienās skolēnu brīvlaikos autobuss kursēs pa ierasto maršrutu.

AS "Latvijas valsts meži" par 26,3 miljoniem eiro iegādājusies zemi 5 tūkstoši 800 hektāru platībā, no kuriem 4 tūkstoši 800 hektāri ir mežs Ludzas novada Pasienes pagastā. Ministrijā norāda, ka pagājušās nedēļas nogalē Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas, ar kurām Latvijas valsts meži kļuvis par īpašnieci diviem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vienīgais aktīvs ir zeme un kas iepriekš bija Zviedrijas pilsoņu īpašumā. Iegādātajā meža īpašumā valdošās koku sugas ir egle, bērzs un priede, kā arī nelielās platībās aug citas koku sugas. Aptuveni 80 hektāri no meža platības ir aizsargājamās teritorijas, savukārt vēl 600 hektāri ir lauksaimniecības zeme.

Šā gada pirmajā pusē ārvalstīs izmantotas tūkstoš 309 Latvijā izrakstītas e-receptes, kas ir par 7% vairāk nekā 2025. gada pirmajā pusgadā. Iespēja Latvijā izrakstītas e-receptes izmantot citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir pieejama kopš 2024. gada marta. Tā ļauj iedzīvotājiem iegādāties recepšu zāles, piemēram, komandējuma vai tūrisma brauciena laikā. Latvijā izrakstītas e-receptes iepriekš varēja izmantot Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un daļā Spānijas. Šogad pārrobežu e-recepšu datu apmaiņa sākta arī ar Somiju, Horvātiju un Kipru, bet tuvākajā laikā to plānots nodrošināt arī ar Grieķiju un Portugāli.

Ekonomikas ministrija rosina vairāk nekā 50% apgrozījuma krituma gadījumā izveidot atbalsta programmu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumiem, izriet no ministrujas informatīvā ziņojuma par Latvijas austrumu pierobežas tūrisma attīstības situāciju un priekšlikumiem. Ziņojumā norādīts, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā tūrisma politikas pārskatā Latvijai uzsvērts, ka tūrisms valstī veido būtisku ekonomikas daļu - apmēram 3,2% no iekšzemes kopprodukta un 8,6% no nodarbinātības, vienlaikus uzsverot nepieciešamību attīstīt konkurētspējīgus tūrisma produktus un mazināt sezonalitāti.

Atbilstoši Latgales Tūrisma asociācijas apkopotajiem datiem, 2026. gada pirmajā pusgadā ģeopolitiskie riski un maijā piedzīvotie drošības incidenti Latvijas austrumu pierobežas reģionā ir izraisījuši vismaz 5 tūkstoši 907 rezervāciju atcelšanu naktsmītnēs un apskates objektos, bet 58,5% Latvijas austrumu pierobežas reģiona uzņēmēju mārketingā sāk apzināti noklusēt savu atrašanās vietu. Centrālās statistikas pārvaldes dati par gada pirmo ceturksni Latvijas austrumu pierobežas reģionā liecina par ārvalstu viesu skaita samazinājumu par 7,2% un pat pilnīgu plūsmas apstāšanos atsevišķos novados 2026. gada pavasarī, kas samazinājis arī nodarbinātību, tiešo tūrisma pakalpojumu sektorā strādājošo skaitam aprīlī sarūkot līdz 120 darbiniekiem.

Kā priekšlikumu turpmākai rīcībai Ekonomikas ministrija norāda, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēs Valsts ieņēmumu dienesta 2026. gada jūnija datus par tūrisma un viesmīlības nozares apgrozījumu un citus finanšu rādītājus, un, ja būs konstatēts apgrozījuma kritums vairāk nekā 50% apmērā, izveidos atbalsta programmu apgrozāmo līdzekļu segšanai darba algām un kredītsaistību maksājumiem, nosakot, ka atbalsts ir ne vairāk nekā 50% no kopējā apgrozījuma krituma mēnesī vienam komersantam, nodrošinot atbalstu no šī gada jūnija līdz septembrim.

Vācija finansēs 50 tūkstoši uzbrukuma dronu piegādi Ukrainai – atsaucoties uz savu avotu, par to svētdien ziņoja aģentūra "Reuters", piebilstot, ka pasūtījums ir viens no lielākajiem dronu iegādes darījumiem, ko Ukrainai veic kāda rietumvalsts. Daļa dronu esot jau nogādāti Ukrainā, pārējo sūtījuma daļu plānots nogādāt šī gada laikā.

Venecuēlā jūnijā notikušajās divās zemestrīcēs bojāgājušo skaits tuvojas 4 tūkstoši 500. Seku novēršanas un bezvēsts pazudušo meklēšana turpinās. Valdība neatklāj, cik cilvēku joprojām ir bezvēsts pazuduši, taču tiek uzskatīts, ka arī to skaits mērāms tūkstošos. Postošajās zemestrīcēs bez mājām palikušās ģimenes veido nometnes stadionos, laukumos un uz ietvēm. Pēc valdības datiem, tādās nometnēs pašlaik dzīvo vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku.

Turpinām ziņas

Īstenojot ES fonda projektu “Jēkabpils novada civilās aizsardzības objektu pielāgošana trešās kategorijas patvertnēm”, pašvaldības ēkās ir uzsākta atjaunošana, lai nodrošinātu telpu atbilstību patvertņu funkcionālajām prasībām. Starp pašvaldību un SIA “LC būve” noslēgti līgumi par desmit civilās aizsardzības objektu pielāgošanu trešās kategorijas patvertņu funkcionālajām prasībām. Šobrīd atjaunošanu veic Jēkabpilī, Dūmu ielā 1, savukārt tuvākajā laikā darbus sāks arī objektos Meža ielā 12 un Rīgas ielā 212. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir miljons 126 tūkstoši 671 eiro. 

Līvānu Stikla un amatniecības centrs aicina piektdien, 17. jūlijā piedzīvot īpašus kultūras notikumus, kas veltīti Līvānu stikla mantojumam, mākslai un radošumam. Astoņos vakarā notiks skulptūras "Līvānu stikla gars" atklāšana. Šī skulptūra ir veltījums Līvānu stikla vēsturei, amata meistariem un radošajam garam, kas gadu desmitiem veidojis pilsētas identitāti. Tā simbolizē stikla trauslumu un vienlaikus spēku, atspoguļojot gaismas, kustības un mākslas mijiedarbību. Atklāšanas pasākumu papildinās īpaši šim notikumam veidota dejas performance, kurā caur kustību izstāstīs stāstu par stikla tapšanu, pārvērtībām un dzīvību. 

Savukārt piektdien pulksten 20.30 Līvānu mākslas un amatniecības centrā atklās Daiņa Gudovska un Maijas Kulakovas darbu izstādi "Sapumpurots zars/Gaismas testaments", kas ir veltījums Jurim Kulakovam.

Un vēl

Latvijā trešdien, 15. jūlijā, sāksies vilku un zeltaino šakāļu medību sezona. Šajā medību sezonā meža dienests noteicis kopējo pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 400 dzīvnieku, sadalot to divās vilku apsaimniekošanas vienībās. Pēc šī apjoma izpildes vēl 10 vilkus pēc ikreizējas saskaņošanas var atļaut nomedīt postījumu novēršanai. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" ir veicis vilku populācijas apsaimniekošanas un izplatības datu analīzi, kuras rezultāti liecina, ka vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils un medības to nepasliktina. Latvijā patlaban mitinās ap tūkstoš 400 vilku.

Dienestā atzīmē, ka vilku medību apjomu nepieciešams noteikt, domājot arī par lauku apvidu iedzīvotājiem un respektējot lauksaimnieku intereses. Ik gadu vilki uzbrūk mājlopiem, nodarot lopkopjiem finansiālus zaudējumus. Līdz šā gada 13. jūlijam meža dienests pārbaudījis informāciju par 24 vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 67 mājdzīvnieki. Meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku uzbrukumiem, jo tikai dienesta amatpersonu pārbaudīts uzbrukums tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai.