Jēkabpils Radio1 ziņas 2016.gada 14.jūlijā
- Radio1.lv --
- 14 julijs 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Studijām Valsts policijas koledžā šogad pieteicies rekordliels interesentu skaits – vairāk nekā 500, Nedēļas nogalē Aizkraukle svinēs pilsētas svētkus; un "Latvenergo": Ūdens pietece Daugavā turpina samazināties.
Valsts policijas koledža šogad atzīmē divas jubilejas – 35 gadus kopš Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centra izveides un 20 gadus kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas kā policijas pakļautībā esošas izglītības iestādes. Šogad studijām pietiekušies vairāk nekā 500 interesenti – līdz šim lielākais kandidātu skaits. Topošos policistus piesaista un notur arī sociālas garantijas, tajā skaitā atalgojums studiju laikā un nodrošināta profesija un darbavieta nākotnē.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amata pienākumus līdz gada beigām pildīs Jānis Vonda. Jaunajam aģentūras direktoram m ir plaša pieredze iekšlietu resorā. No 1980. gada līdz 2009. gadam Vonda atradās dienestā Valsts policijā, ieņemot dažādus vadošus amatus, tai skaitā Valsts policijas priekšnieka vietnieka amatu un Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu. Jau ziņots, ka pērn Nodrošinājuma valsts aģentūras direktores amatu pēc pašas vēlēšanās atstāja Ramona Innusa. Vēlāk tika izsludināts konkurss uz šo amatu, taču novembrī kļuva zināms, ka konkurss noslēdzies bez rezultāta.
.
Latvijā gandrīz puse jeb 45% iedzīvotāju atbalsta vēja enerģijas attīstību, liecina pētījumu centra "Norstat Latvija" veiktā aptauja. Savukārt 26% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta vēja enerģijas attīstību, bet 29% respondentu nezina, vai atbalstītu vēja enerģijas attīstību. Aptaujas dati liecina, ka vēja enerģijas attīstību Latvijā atbalsta 52% vīriešu un 36% sieviešu. Lielāku atbalstu vēja enerģijas izmantošanai pauž gados jaunāki cilvēki un ekonomiski aktīvāki iedzīvotāji. Uz jautājumu, vai Latvijai atkrastes vēja parki būtu jāattīsta tikpat aktīvi, ja to mērķtiecīgi dara citas Baltijas jūras valstis, 40% respondentu atbildēja, ka Latvijai savi projekti būtu jāattīsta tikpat aktīvi, bet 17% respondentu atbalsta piesardzīgu attīstību. Savukārt 23% respondentu uzskata, ka Latvijai šādus projektus nevajadzētu attīstīt.
Vairākās Dānijas pilsētās tiek ziņots par masveida ozolu procesionālo kožu kāpuru invāziju. Saskare ar šiem kukaiņiem rada nopietnu risku cilvēku veselībai, ziņo Dānijas izdevums "Politiken". Dānijas mediji šos kaitēkļus jau ir nodēvējuši par "elles kāpuriem". To ligzdas ir atklātas uz desmitiem koku Kopenhāgenas piepilsētas parkā, kā arī Nīborgā, Nordfinsā, Herningā un vairākās citās pašvaldībās. Viena šāda kāpura ķermenis ir klāts ar aptuveni 60 tūkstošiem mikroskopiskiem matiņiem, kas satur toksīnu. Tieša saskare ar tiem vai ieelpošana var izraisīt: niezi un alerģiskus izsitumus; akūtu konjunktivītu, ja tie nonāk saskarē ar acīm; elpceļu pietūkumu un anafilaktisko šoku. Bīstamību pastiprina fakts, ka indīgie matiņi viegli lūst un tos vējš pārnēsā lielos attālumos. Tie saglabājas toksiski līdz pat pieciem gadiem. Skarto Dānijas pilsētu varas iestādes jau ir lūgušas palīdzību attiecīgajām ministrijām un aģentūrām.
Saskaņā ar laikraksta “The Independent” sniegto informāciju, “Qatar Airways” pasažieri, kas izlido no Hamadas starptautiskās lidostas Dohā, tagad var veikt visas galvenās pirmsiekāpšanas reģistrācijas bez papīra vai elektroniskas iekāpšanas kartes. Aviokompānija ir ieviesusi jaunu "Fast Pass" sistēmu, kas izmanto sejas atpazīšanas tehnoloģiju. "Fast Pass" ļauj pasažieriem izmantot savu seju kā sava veida "iekāpšanas karti". Līdzīgi kā "Face ID" viedtālruņos, biometriskās identifikācijas sistēma automātiski pārbauda ceļotāju identitāti. Tas ļauj pasažieriem ātrāk iziet cauri automatizētajiem vārtiem, iekāpjot lidmašīnā, izejot drošības kontroli un nododot bagāžu pašapkalpošanās kioskos.
Turpinām ziņas
Šīs nedēļas nogalē, 17. un 18. jūlijā svinēs Aizkraukles novada svētkus. Arī šogad viena no svētku programmas neatņemamām sastāvdaļām būs svētku gājiens, kas norisināsies 18. jūlijā pulksten 10.30 no Aizkraukles Sporta centra. Kā ierasts, pašvaldība aicinājusi gājiena dalībniekus padomāt par radošu noformējumu – izmantot karogus, bannerus, darba apģērbu, kolektīvu tērpus vai citus vizuālos elementus. Gājienu iespējams papildināt arī ar dziesmām, dejām un muzikālu noformējumu. Sestdien visas dienas garumā Aizkrauklē norisināsies dažādas pilsētas svētku aktivitātes.
Sestdien, 25. jūlijā, Ērgļos notiks Atvērto pļavu diena, kurā Latvijas Dabas fonds un Ērgļu uzņēmēji, zīmola "Neganti gardi" īpašnieki Gunārs un Artūrs Vīganti iepazīstinās ar dabisko pļavu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanu. Atvērto pļavu diena notiks Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā "Braki" un tā apkaimes pļavās, kuras brāļi Vīganti apsaimnieko jau 15 gadus. Pasākums būs noderīgs gan cilvēkiem, kuri vēlas savā īpašumā atjaunot pļavas, gan tiem, kuri grib iepazīt pļavu daudzveidību un augus. Pasākums sāksies muzejā ar rīta kafiju, pēc tam sekos izglītojošs pārgājiens uz pļavām.
Un vēl
Ūdens pietece Daugavā turpina samazināties, "Latvenergo" elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma tirdzniecības analītiķe Paula Kate Čākure. Viņa informē, ka jūnija pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā pieauga no 380 kubikmetriem sekundē līdz 445 kubikmetriem sekundē, sasniedzot mēneša augstāko līmeni 471 kubikmetrs sekundē 18. jūnijā. Savukārt mēneša otrajā pusē tā pakāpeniski samazinājās līdz 250 kubikmetriem sekundē. Tādējādi vidējā ūdens pietece Daugavā jūnijā bija 365 kubikmetri sekundē, kas ir par 30% mazāk nekā maijā un 8% zem ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja, kas bija 395 kubikmetri sekundē. Čākure informē, ka elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" stacijās šogad jūnijā samazinājās līdz 160 gigavatstundām.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kulberga valdības rīcības plāna sākotnējais variants izrādās finansiāli "nepavelkams"; Jēkabpiliete saņem gada arhitektes balvu; un Iūkstē norisināsies pasākums „Sēlija rotā”.
Ministru kabinets šonedēļ vēl nelems par Andra Kulberga valdības rīcības plāna apstiprināšanu, jo daļu tajā paredzēto pasākumu esošajā budžetā finansiāli nav iespējams īstenot. Kā pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Māris Kučinskis, plāns nedēļas laikā tiks precizēts, ņemot vērā, ka tam ir ļoti augsta fiskālā ietekme, kas neesot reāla šajā budžetā.
Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem: tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidroja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Tikmēr organizācijas pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem. Tiesībsardze atzīmē, ka jāievēro līdzsvars starp sabiedrības drošības interesēm un cilvēka pamattiesību ievērošanu.
Tikmēr arī kultūras ministrs Nauris Puntulis uzdevis apturēt vienu no "Sieviešu sadarbības tīkla" projektiem - "Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem" īstenošanu. Projekta kopējā summa ir 249 tūkstoši eiro, un no tiem jau apgūti 74 tūkstoši eiro, par finansējuma izlietojumu patlaban notiek pārbaudes. Revīzijā norādīts, ka Iekšlietu ministrijai kā vadošajai iestādei un kultūras ministrijai kā deleģētajai iestādei ir jānodrošina uzlabojumi projekta īstenošanā, izvērtējot biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" darbību, un šajā laikā ir jāaptur projekta finansēšana no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Piecās dienās, kopš sākusies vienotā elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām astoņās Latvijas augstskolās, saņemti 6 tūkstoši 65 pieteikumi. No iesniegtajiem apstiprināti 3 tūkstoši 354 jeb 55,3% pieteikumu. Pieteikties studijām var Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā, Ekonomikas un kultūras augstskolā, Daugavpils universitātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Ventspils augstskolā un Vidzemes augstskolā. Visvairāk studētgribētāju pieteikušies studijām Latvijas universitātē, kur apstiprināti 10 tūkstoši 217 pieteikumi studiju programmām. Otra populārākā augstskola ir Rīgas tehniskā universitāte, savukārt trešajā vietā - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē .
Anglijas Visbīčas pilsētas bijušais mērs, Latvijā dzimušais Aigars Balsevics, kurš notiesāts par izvarošanu, pēc soda izciešanas tiks deportēts uz Latviju, nolēmusi tiesa Londonā.
2023. gadā Balsevics tika atzīts par vainīgu sievietes izvarošanā divos gadījumos viņas mājās 2021. gadā. Viņš noliedza vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās. Tiesa Balsevicam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu, paredzot iekļaut viņu uz mūžu seksa noziedznieku reģistrā. Tiesa arī nolēma, ka viņam jāpaliek aiz restēm vismaz līdz 2027. gadam. Pēc tam Balseviču deportēs uz Latviju.
Frankfurtē Vācijā uz A3 autoceļa notika neparasts ceļu satiksmes negadījums, kura dēļ ugunsdzēsējiem nācās glābt dzīvas zivis. Pēc tam, kad vieglā automašīna ietriecās kravas auto, kas pārvadāja aptuveni 20 lielas dzīvas zivis, tās izlija pa brauktuvi. Kā ziņo "Deutsche Welle", ugunsdzēsēji, lai savāktu zivis, no brezenta uz vietas uzbūvēja pagaidu baseinu. Avārijas dēļ uz autoceļa izveidojās sastrēgums, bet zivis izdevās glābt. Šis kuriozais gadījums liecina par vācu glābēju operativitāti un radošumu neparedzētās situācijās.
Turpinām ziņas
Pagājušās nedēļas nogalē Vecauces pilī aizvadīta foruma “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2025” apbalvošanas ceremonija, kurā godinātas 43 Latvijas arhitektūras, būvniecības un dizaina nozares profesionāles. Lielo balvu nominācijā “Sieviete – arhitekte” saņēma jēkabpiliete Laura Lāce. Viņa bija arhitekte Jēkabpils aizsargdambja pārbūves projektā, veidojot tā labiekārtojuma arhitektoniskos risinājumus. Projektā radīta promenāde, atpūtas zonas un vides objekti, tajā skaitā lielizmēra sams un Daugavas vēsturisko ūdens līmeņu atzīmes. Tāpat dambja teritorijā iecerēts amfiteātris kultūras pasākumiem un skatuve pretī Jēkabpils Mūzikas skolai.
Savukārt Rīgā norisinājās Latvijas Tirgotāju asociācijas organizētā konkursa "Latvijas Labākais tirgotājs 2025" noslēguma apbalvošanas ceremonija, kurā godināti izcilākie tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu nozares uzņēmumi no visas Latvijas. Konkursa augstāko novērtējumu saņēma arī divi Jēkabpils novada uzņēmumi. Par uzvarētāju kategorijā "Lauku tūrisma objekts" tika atzīta SIA " Fišera alus darītava", savukārt kategorijā "Veikals" uzvarētāja titulu ieguva tirdzniecības centrs "Sprīdītis" Celtnieku ielā 1, Jēkabpilī. Jau ziņots, ka konkurss "Latvijas Labākais tirgotājs" tiek rīkots jau vairāk nekā 30 gadus, lai izceltu uzņēmumus, kuri nodrošina augstu klientu apkalpošanas kultūru, kvalitatīvus pakalpojumus un sekmē nozares attīstību.
Un vēl
Sestdien, 18.jūlijā, Augšdaugavas novada Ilūkstē notiks 10. Tautas mākslas svētki "Sēlija rotā". Šogad, atzīmējot savu desmito jubileju, svētki simboliski atgriežas mājās - tieši Ilūkstē 2013. gadā tika aizsākta "Sēlija rotā" tradīcija. Dienas pirmajā pusē Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā norisināsies forums "Sēlijas attīstībai", nevalstisko organizāciju tīklošanās pasākums "Sēlijas sirds sarunas", kā arī Sēlijas amatierteātru izrādes. Būs arī Sēlijas kulinārā mantojuma degustācijas. Visas dienas garumā pilsētas parkos un skvēros skanēs amatiermākslas kolektīvu koncerti, būs apskatāmas lietišķās mākslas izstādes "Sēlijas dvēseles raksti", kā arī darbosies radošās aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā gada laikā nav būtiski mainījušies; Aizkraukles novadā atklāts informatīvais stends “Stukmaņu Vīnakalns”; un Jūlija sākums Latvijā bijis vēsāks un stipri lietaināks nekā ierasts.
Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā, salīdzinot ar 2024./2025. mācību gadu, nav būtiski mainījušies, liecina sākotnējie rezultāti. Pamatskolas absolventi šogad kārtoja centralizētos eksāmenus matemātikā un latviešu valodā, kā arī monitoringa darbu kādā no svešvalodām. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, skolēniem bija jāsasniedz vismaz 15% vērtējums. Latviešu valodas eksāmenā skolēnu sniegums novērtēts vidēji 56,2%. Tas ir par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt matemātikas eksāmenā vidējais vērtējums ir 54,8%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš. Matemātikas eksāmenā minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza 750 skolēni, bet latviešu valodas eksāmenā - 150 skolēni. Vismaz vienu eksāmenu nav nokārtojuši 818 skolēni.
Savukārt vidusskolas absolventiem bija jākārto pieci obligātie pārbaudījumi - latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā, dabaszinātnēs un vienā padziļinātajā kursā. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, skolēniem jāsasniedz vērtējuma slieksnis vismaz 20%. Latviešu valodas eksāmenā skolēnu sniegums novērtēts ar vidēji 58,9%, bet angļu valodā - 67,3%. Zemāku rezultātu vidusskolēni uzrādīja matemātikas eksāmenā - 42,4%. Salīdzinot ar latviešu un angļu valodas eksāmenu, matemātikas eksāmenā izkritušo skaits ir krietni lielāks. Kopumā 2 tūkstoši 591 skolēns nesasniedza minimālo vērtējumu.
Valsts robežsardzei tikušas modernizētas sensoru sistēmas un plānots iegādāties individuālās video kameras un datu uzglabāšanas aprīkojumu. Lai stiprinātu spēju savlaicīgi identificēt apdraudējumus un operatīvi reaģēt uz notikumiem uz valsts robežas, Valsts robežsardze turpina īstenot projektu "Nacionālā situācijas attēla izveidošana". Projektā pilnveidotas un paplašinātas videonovērošanas sistēmas, paplašinot novērošanas teritoriju un uzlabojot kontroli pār sauszemes robežu un pierobežas teritorijām. Tāpat modernizētas sensoru sistēmas, ieviešot jaunākās paaudzes uztveršanas tehnoloģijas, kas nodrošina precīzāku un ātrāku potenciālo apdraudējumu identificēšanu.
Biedrība "Latvijas Lauku forums" izsludina pieteikšanos atpazīstamības zīmei "Viedais ciems 2026", aicinot aktīvas Latvijas lauku kopienas pieteikties līdz 8. Septembrim. "Latvijas Lauku foruma" pārstāvji norāda, ka "Viedais ciems 2026" ir atzinība kopienām, kuras spēj vienoties, sadarboties un radīt pārmaiņas savā vietā. Atpazīstamības zīme palīdz atrast sadarbības partnerus, iedvesmot citas kopienas un kļūt par daļu no aktīvu lauku kopienu tīkla. Ieinteresētajām kopienām 5. augustā notiks informatīvais seminārs. Pieteikšanās atpazīstamības zīmei "Viedais ciems 2026" norisināsies līdz 8. Septembrim.
Francijā pirmdien dzēsti divi savvaļas ugunsgrēki, kas nopostījuši vairāk nekā tūkstoš 300 hektārus vēsturiskajā Fontenblo mežā pie Parīzes. Policija aizturēja divus cilvēkus aizdomās par tīšu dedzināšanu. Lielākais ugunsgrēks izcēlās nedēļas nogalē un līdz vakardienas pēcpusdienai nopostīja gandrīz tūkstoš 200 hektāru lielu teritoriju. Otrs ugunsgrēks izcēlās vakar pēcpusdienā un izplatījās apmēram 100 hektāru lielā teritorijā. Iestājoties naktij, simtiem ugunsdzēsēju turpināja strādāt, uz maiņām dzēšot liesmas. Aptuveni 1000 cilvēku Fontenblo un apkārtnē ir evakuēti. Bijusī karaļu medību vieta Fontenblo mežs atrodas apmēram 60 kilometrus no Parīzes un ir UNESCO biosfēras rezervāts. Tā teritorijā ir vairāki nelieli ciemi.
Sanpaulu zoodārzā Brazīlijā apmeklētājiem pirmoreiz izrāda pirms pāris mēnešiem dzimušu ocelota mazuli. Mazules māte Jaci pirms diviem gadiem tika izglābta savvaļas ugunsgrēkos, bet tēvs Ruda savulaik atrasts kā bārenis Brazīlijas mežos. Oceloti ir neliela izmēra kaķveidīgie, kas pēc izskata atgādina mazu jaguāru. Ar ocelotiem saistās arī kāds interesants vēsturisks fakts. Sirreālisma gleznotājam Salvadoram Dalī piederēja ocelots vārdā Babū, kuru viņš 20. gadsimta 60. gados ņēma līdzi arī uz glauniem Ņujorkas restorāniem. Kad apmeklētāji par neparasto pavadoni satraucās, mākslinieks esot skaidrojis, ka tas ir parasts mājas kaķis, kuru viņš vienkārši pārkrāsojis.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novadā atklāts informatīvais stends “Stukmaņu Vīnakalns”. Pieminot 425. gadadienu kopš Stukmaņu vārda pirmās fiksēšanas vēstures avotos, Klintaines pagasta Vīnakalnā atklāts informatīvais stends. Tas vēsta par Stukmaņu vēsturi, ievērojamākajām muižnieku dzimtām un cilvēkiem, kuriem bijusi nozīmīga loma Stukmaņu vēsturē. Tajā īpaša vieta atvēlēta grāfienei Sofijai fon Medemai, kuras gādībā 1853. gadā tika atvērta pirmā skola Stukmaņu muižas kalpu bērniem. Stenda izstrādi un uzstādīšanu īstenoja biedrība “Kopsolis” sadarbībā ar Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāju Alitu Klušu, kultūras darba organizatori Kristīni Ginaiti un biedrības “Klintaines Dzirnas” pārstāvi Silgu Stučku. Projekts realizēts ar Aizkraukles novada pašvaldības nevalstisko organizāciju projektu konkursā piešķirto finansējumu.
25.–26. jūlijā Madonas Smeceres sila mototrasē norisināsies Starptautiskās moto federācijas Pasaules čempionāta posms blakusvāģu motokrosā un Pasaules čempionāta posms kvadricikliem, vienas no nozīmīgākajām motosporta sacensībām Latvijā šovasar. Madonas novada pašvaldībā uzsver, ka Madonas novadam šis pasākums ir īpaši nozīmīgs – tas ļauj tā vārdam izskanēt pasaules motosporta apritē, dod iespēju Latvijas sportistiem cīnīties par augstākajām vietām savās mājās un sniedz būtisku pienesumu vietējai ekonomikai, piesaistot lielu skaitu apmeklētāju.
Un vēl
Jūlija pirmā dekāde Latvijā bija grādu vēsāka par normu, savukārt nokrišņu daudzums sasniedza 289% no 1991.-2020. gada jūlija pirmo desmit dienu vidējā rādītāja, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Vidējā gaisa temperatūra mēneša sākumā bija +16,1 grāds jeb viens grāds zem normas. Viszemāk - līdz +7,9 grādiem - termometra stabiņš noslīdēja 7. jūlijā Jelgavas novērojumu stacijā, turpretī maksimālā temperatūra bija +28 grādi 1. jūlijā Daugavpilī.
Nokrišņu daudzums valstī vidēji mēneša pirmajā dekādē bija 65,9 milimetri jeb 289% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums - 112,8 milimetri - tika reģistrēts Ventspilī, kur norma pārsniegta seškārtīgi. Vismazāk lija Rēzeknē, kur nokrišņu summa sasniedza 15,7 milimetrus, un Rēzekne bija vienīgā novērojumu stacija valstī ar nokrišņu daudzumu zem normas. Sausuma un mitruma rādītājs gan viena, gan trīs mēnešu periodā valsts lielākajā daļā bija normas robežās. Stiprākās vēja brāzmas - 23,2 metri sekundē - reģistrētas 6. jūlijā Liepājā.