Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 20.jūlijā

Armijas dienesta pārbaudē par 7. maija dronu incidentiem Rēzeknē ir identificēti atsevišķi trūkumi, taču disciplinārsodi nav piemēroti. Pašreizējais aizsardzības ministrs Raivis Melnis ir iepazinies ar sagatavoto ziņojumu un uzdevis NBS, kā arī Aizsardzības ministrijas atbildīgajām struktūrvienībām nodrošināt ziņojumā ietverto priekšlikumu ieviešanu. Dienesta pārbaudes laikā primāri vērtēta sakaru sistēmu, saziņas kanālu un rīcības algoritmu atbilstība apdraudējuma intensitātei, kā arī iestāžu reaģēšanas un savstarpējās komunikācijas norise. Identificēto trūkumu novēršanai un nepieciešamo uzlabojumu ieviešanai ir izstrādāti ieteikumi. 

Valsts iestāžu un pašvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iepirkumu apjoms pērn pieauga par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2024. gadu. Pašvaldību lietu ministrijas dati liecina, ka valsts iestāžu un pašvaldību IKT iepirkumu kopsumma 2024. gadā bijusi 175,19 miljoni eiro, bet 2025. gadā tā bija 277,65 miljoni eiro. Ministrija norāda uz vairākām IKT jomas pārvaldības problēmām, piemēram, uz zemu konkurenci iepirkumos, uz valsts kapacitātes trūkumu, sadrumstalotību un atkarību no ārpakalpojumiem, kā arī projektu lietderības pamatojuma un publiskā caurspīdīguma trūkumu, kā arī sniedz ieteikumus to novēršanai. 

Pēc gandrīz 12 stundu darba sestdienas rītā likvidēts ugunsgrēks, kas piektdien izcēlās metāllūžņu noliktavā Rīgas ostā, Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 3. Izsaukumu uz Meldru ielu, kur 300 kvadrātmetru platībā dega metāllūžņu kaudze, ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma piektdien septiņos vakarā. Notikuma vietā strādāja vairāk nekā 30 ugunsdzēsēji, bija iesaistītas sešas autocisternas un divas autokāpnes. Bija izveidots operatīvais štābs. Pēc gandrīz četru stundu ilgiem dzēšanas piektdien ap vienpadsmitiem naktī ugunsgrēku ierobežoja, bet sestdienas rītā pilnībā likvidēja. Par notikušo uzsākts kriminālprocess. Pagaidām precīza informācija par notikušā cēloņiem nav, to noskaidros izmeklēšanas laikā.

Eiropas Komisija mudina Latviju uzlabot lobēšanas tiesiskā regulējuma ieviešanu. Eiropas komisija ieteikumus Latvijai izteikusi divās jomās. Eiropas komisija vērtē, ka ir panākts tikai ierobežots progress lobēšanas tiesiskā regulējuma efektīvā īstenošanā, jo ir izveidots pagaidu brīvprātīgs interešu pārstāvju saraksts. Tā kā īpašā Interešu pārstāvības reģistra izveide ir aizkavējusies un publiski pieejamās informācijas apjoms joprojām ir ierobežots, Latvijai tiek ieteikts nodrošināt lobēšanas tiesiskā regulējuma efektīvu īstenošanu, arī attiecībā uz īpašo pagaidu lobistu reģistru.

Milzu ugunsgrēkā Norvēģijas dienvidos nopostītas vairāk nekā 100 mājas, un vairākus simtus cilvēku nācies evakuēt. Ugunsgrēks Krokstadelvā Drammenes komūnā, kas atrodas aptuveni 50 kilometrus uz rietumiem no Oslo, joprojām nav apslāpēts. Ar liesmām cīnās apmēram 80 ugunsdzēsēji un seši helikopteri. Uguns izplatās uz dienvidiem mežu virzienā, un tas var pāraugt lielā savvaļas ugunsnelaimē. Pagaidām nav skaidrs, kur ugunsgrēks izcēlies un kādi bijuši tā cēloņi.

Turpinām ziņas

Ikšķilē pēc Daugavpils šosejaspārbūves uzstādīs prettrokšņu sienu un izbūvēs gājēju un velosipēdistu ceļu. Ogres novada Ikšķilē sākti autoceļa infrastruktūras būvdarbi, kuru laikā pārbūvēs Daugavpils šosejas posmu divu kilometru garumā un abās pusēs uzstādīs prettrokšņu sienu. Tāpat darbu laikā atjaunos trīs tuneļus zem šosejas un ceļa pārvadu pār Skolas ielu, kā arī izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu infrastruktūru no Ikšķiles līdz Ogrei. Darbus plānots pabeigt 2027. gada vasaras beigās.

Patlaban būvdarbu posmā ieviests braukšanas ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā, bet no šodienas būs arī izmaiņas transportlīdzekļu un gājēju satiksmes organizācijā. Tostarp Ogres virzienā slēgs labās puses brauktuvi un divvirzienu satiksmi pārslēgs uz Rīgas virziena brauktuvi. Līdz ar slēgto labo brauktuvi nebūs pieejama rampa no un uz Skolas ielu. Tādējādi manevru veikšanai ierīkos divas apgriešanās vietas - Ogres pusē krustojumā ar Kadiķu ielu un Rīgas pusē pie stāvlaukumiem aiz Ikšķiles. Saistībā ar būvdarbiem noteiktas arī citas pārmaiņas satiksmē, autovadītājus un gājējus aicina ievērot uz remonta laiku izvietotās ceļazīmes.

Jēkabpils novada pašvaldība ar Zivju fonda atbalstu šogad īstenos trīs projektus, kuru mērķis ir papildināt zandartu resursus Jēkabpils novada ūdenstilpēs. Projektos nodrošinās zandartu mazuļu piegādi un ielaišanu Radžu ūdenskrātuvē, kā arī Viesītes, Zuju, Vecmuižas, Laukezera, Baļotes un Marinzejas ezeros. Visi projekti ir vērsti uz ilgtspējīgu un daudzveidīgu ūdenstilpju apsaimniekošanu, veicinot zivju resursu saglabāšanu un pavairošanu Jēkabpils novadā. Visu triju projektu kopējās izmaksas ir 17 tūkstoši 242 eiro.

Un vēl

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā 13. augustā notiks otrā "Perseīdu nakts", kurā Perseīdu meteoru plūsmas jeb zvaigžņu lietus vērošana apvienosies ar pianista Reiņa Zariņa nakts koncertu zem klajas debess. Kā ziņots, pagājušajā gadā aizsāktā tradīcija jau pirmajā reizē pulcēja vairāk nekā 700 apmeklētāju, kuri īpašā atmosfērā baudīja nakts debesis, astronomu stāstījumus un kopā piedzīvoja vienu no gada iespaidīgākajiem vasaras notikumiem. Botāniskais dārzs ir viena no retajām vietām Rīgā, kur nav ielu apgaismojuma, tādēļ tā plašā pļava ir īpaši piemērota nakts debesu un Perseīdu meteoru plūsmas vērošanai, neizbraucot ārpus pilsētas.

Latvija uzlabo energoobjektu aizsardzību bažās par iespējamām Krievijas provokācijām, intervijā aģentūrai "Reuters" atklāja Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs. Latvijas, Lietuvas un Polijas līderi pēdējā laikā ir norādījuši uz Rietumvalstu izlūkdienestu brīdinājumiem, ka Krievija plāno provokācijas un uzbrukumus infrastruktūras objektiem reģionā. Kremlis gan tādus apgalvojumus dēvē par "šausmu stāstiem". Uz "Reuters" jautājumu, vai saistībā ar tādiem risikiem Latvijā ir palielināta drošība, Kulbergs atbildēja apstiprinoši. Viņš arī paziņoja, ka sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti ir lūdzis aliansei uzlabot pretgaisa aizsardzību un palielināt karavīru skaitu Latvijā.

Bērnam ceļojot uz ārvalstīm, abiem vecākiem jābūt informētiem par bērna atrašanās vietu un ceļošanas nosacījumiem, ja vien nav noteikts citādi ar tiesas nolēmumu vai vecāku vienošanos. Tieslietu ministrija vidēji gadā saņem 30 līdz 40 jaunus pieprasījumus par bērnu atgriešanu pastāvīgās dzīvesvietas valstī, pamatojoties uz konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Tas ietver gan gadījumus, kad pieprasa atgriezt bērnus no ārvalsts uz Latviju, gan gadījumus, kad pieprasa bērnu atgriešanu no Latvijas uz citu valsti. Ja bērna pastāvīgās dzīvesvietas maiņai nav saņemta otra vecāka piekrišana vai tiesas nolēmums, pēc ciemošanās vai ceļošanas bērns ir jāatgriež viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, pretējā gadījumā šādu rīcību juridiski dēvē par bērna civiltiesisko nolaupīšanu.

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4 tūkstoši 589 jaundzimušie, kas ir par 4,5% jeb 216 jaundzimušajiem mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 11 tūkstoši 448 mirušie, kas ir par 1,9% jeb 215 vairāk nekā 2025. gada pirmajos piecos mēnešos. Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 6 tūkstoši 859 pārsniedza dzimušo skaitu. 2026. gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrētas 2 tūkstoši 396 laulības, kas salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu ir par 19,8% jeb 591 laulību mazāk. Šogad 1. jūnijā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,83 miljoni.

Polijas konservatīvais prezidents Karols Navrockis uzlicis veto premjerministra Donalda Tuska valdības ierosinātajam likumprojektam, kas paredzēja legalizēt civilās partnerattiecības. Likumprojekts, kas pirmo reizi  iesniegts parlamentā pagājušā gada decembrī, paredzēja ieviest tuvākās personas statusu, paplašinot tiesības neprecētiem partneriem, arī viendzimuma pāriem. Lai mazinātu konservatīvo pretestību, valdošās koalīcijas līderi uzsvēra, ka šīm savienībām nav obligāti jābūt starp romantiskiem partneriem, bet tās var būt arī starp kaimiņiem vai ģimenes locekļiem. Polija, līdzās Bulgārijai, Rumānijai un Slovākijai, ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kas nav legalizējusi nedz viendzimuma laulības, nedz civilās savienības.

Ungārijas jaunā valdība ierosinājusi izmeklēšanu pret bijušo ārlietu ministru Pēteru Sijārto saistībā ar viņa sakariem ar Krieviju. Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja sākt šādu izmeklēšanu, ja nonāks pie varas. Viņš apsūdzēja Sijārto valsts nodevībā. Izmeklēšana pret Sijārto sākta saistībā ar aizdomām par viņa ciešajām attiecībām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. 

Turpinām ziņas

Pēc Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļas slēgšanas aptuveni 240 no esošajiem 400 abu Daugavpils ieslodzījuma vietu darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu cietuma otrā - Daugavpils - nodaļā, bet ap 40% pilsētas ieslodzījuma vietās nodarbināto būs jāmeklē jaunas vietas. Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes paustā, ap 150 darbiniekiem, kuriem pēc pārmaiņām vairs nebūs darba Daugavpils ieslodzījuma vietās, piedāvās darbu citos Latvijas cietumos, tajā skaitā arī Jēkabpilī. Zināms, ka patlaban jau 17 Daugavgrīvas cietuma amatpersonas ir pārceltas turpmākam dienestam uz Jēkabpils cietumu.

No 29. jūlija līdz 2. augustam Ziemeļlatgalē norisināsies piektais starptautiskais folkloras festivāls "Ļipa kust", kurā šogad līdzās vietējām kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem piedalīsies viesi no Rīgas, Polijas un Indijas. Svētku norises plānotas Balvos, Viļakā, Upītē, kā arī viesosies Madonas novada Barkavā. Īpašs notikums šogad būs veltīts Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas simtgadei. Šogad festivālā piedalīsies un savu kultūru rādīs Polijas folkloras kopa "Perła Warmii" un viesi no Indijas - kopa "Lok Nach". Latvijas tradicionālo kultūru pārstāvēs vietējie Ziemeļlatgales kolektīvi, kā arī ciemiņi no Rīgas - tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" un Liporu ģimene. Festivāla laikā notiks ne tikai koncerti, bet arī meistardarbnīcas un danču vakari, savukārt 1. augustā festivāls dosies izbraukumā uz Madonas novada Barkavu, lai kuplinātu 25. Tautas muzikantu svētkus.

Un vēl

Jaunajā darba nedēļā laika apstākļus ietekmēs aktīva ciklonu darbība – debesis biežāk aizklās mākoņi un gaidāmas stipras lietavas, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai pietuvosies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat būs vērojami atsevišķi pērkona negaisa mākoņi. Vējš kļūs brāzmains – Kurzemes piekrastē tas brāzmās sasniegs līdz pat 20-21 m/s, arī zem kāda gubu-lietus mākoņa var izveidoties krasas vēja brāzmas. Nedēļas turpinājumā dienas būs lietainas, taču brāzmainais vējš pierims. Salīdzinot ar pagājušo nedēļu, būs vēsāks – dienās termometra stabiņš lielākoties sasniegs +16…+21° atzīmi. 

Otrdien un trešdien debesis saglabāsies mākoņainas, vien vietām tās skaidrosies. Naktī uz otrdienu līs Latvijas ziemeļos, dienā lietus gaidāms teritorijas lielākajā daļā, vietām arī stipras lietusgāzes un pērkona negaiss, kas naktī uz trešdienu aizvien turpināsies vietām austrumos. Arī trešdiena daudzviet būs lietaina. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +11…+16°, dienās gaiss pārsvarā iesils līdz +15…+20°. Nedēļas otrajā pusē ciklona ietekme saglabāsies – dienas aizvien būs mākoņainas un daudzviet valstī gaidāms lietus, taču nokrišņi pārsvarā būs nelieli. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīgās robežās kā nedēļas sākumā.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu līdz oktobrim plāno izstrādāt patvertņu tipveida tehnisko specifikāciju, ietverot tajā optimālās prasības patvertņu rūpnieciskai ražošanai, piegādei un novietošanai. Iekšlietu ministrija uzskata, ka nav lietderīgi izstrādāt detalizētu tehnisko projektu patvertnes būvniecībai, jo, pirmkārt, tas būs izmantojams tikai tradicionālās būvniecības procesā un nebūs izmantojams rūpnieciskās ražošanas procesā, otrkārt, nav iespējams izstrādāt visām vajadzībām atbilstošu tehnisko projektu, jo var būtiski atšķirties plānotais lietotāju skaits un līdz ar to arī platība, kā arī novietojuma iespējas. Tādēļ Iekšlietu un Ekonomikas ministrijas piedāvā vienoties par tipveida projekta izstrādes sākšanu, ietverot tajā optimālās prasības patvertņu rūpnieciskai ražošanai, piegādei un novietošanai.

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā, paredzot iekļaut tajā jaunu pasākumu "Valsts un pašvaldību iestāžu tipveida patvertņu izbūve" ar mērķi nodrošināt valsts un pašvaldību iestādes ar tipveida patvertnēm, kas atbilst vienotām tehniskajām prasībām. Pasākumam paredzētais kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro. Eiropas Savienības fondu finansējums būtu 8,5 miljoni eiro, bet valsts budžeta finansējums - ne mazāk kā 1,5 miljoni eiro, lai nodrošinātu desmit tipveida patvertņu izbūvi vismaz piecās administratīvi teritoriālajās vienībās.

Pasažieru vilcienos Latvijā gada laikā ir sodīti vairāk nekā 5 tūkstoši 200 bezbiļetnieku. Šajā laikā kontroles veiktas teju desmit tūkstošos reisu, kas nozīmē, ka bezbiļetnieki pieķerti biežāk nekā katrā otrajā vilcienā. Sodīti ir tie pasažieri, kas vilcienos braukuši bez biļetes vai ar nederīgu biļeti. Kopējais soda apmērs ir ap 140 tūkstošiem eiro. Taču līdz šim apmaksāta ir tikai nedaudz vairāk nekā puse. 

Biškopības biedrība šogad prognozē labu medus ražu. Pērn medus ienesums bija sliktāks mitruma dēļ, taču šogad laikapstākļi ir labvēlīgāki. Brīvdienās biškopji pulcējas arī ikgadējā vasaras saietā, kur pārrunāja nozares aktualitātes, kā arī dalījās pieredzē un devās ekskursijās uz biškopju saimniecībām. Biškopības biedrībā norāda, ka biškopības nozari Latvijā ietekmē arī medus raža citās Eiropas valstīs, jo vietējie biškopji lielu daļu produkcijas eksportē, lielākoties uz Poliju un Vāciju. Biškopības saimniecībās medus ražošana turpināsies vēl visu jūliju, kā arī augustā, kad ziedēs virši.

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, kas stājas spēkā svētdien, lielajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā vairs nebūs atļauts iznīcināt nepārdoto apģērbu un apavus. ES regula paredz, ka attiecīgajiem uzņēmumiem preces ir jāpārdod tālāk vai jāziedo, nevis jāiznīcina. Iznīcināšana dažkārt tiek uzskatīta par lētāku risinājumu nekā preču uzglabāšana, atjaunošana vai atkārtota piedāvāšana pārdošanai. Izņēmumi attieksies uz gadījumiem, kad preces ir bīstamas, bojātas vai piesārņotas, vai arī tās nevar atkārtoti izmantot vai atjaunot. No 2030. gada šie noteikumi tiks piemēroti arī vidējiem uzņēmumiem.

Floridas Atlantijas universitātes paziņojumā teikts, ka zinātnieki Kongo Demokrātiskās Republikas lietusmežos ir identificējuši jaunu pērtiķu sugu, ko raksturo gaišas krāsas ādas plankumi ap muti, par atklājumu raksta "Reuters". Saskaņā ar pagājušajā nedēļā publicēto paziņojumu, šis atklājums ir piektā jaunā pērtiķu suga, kas Āfrikā identificēta pēdējo 75 gadu laikā. Maza izmēra melnajam pērtiķim ir raksturīgs maskai līdzīgs izskats ar spilgtu oranžkrēmkrāsas plankumu ap muti un degunu.  Pētnieki brīdina, ka pērtiķis, iespējams, jau ir apdraudēts tā nelielā izplatības areāla un populācijas lieluma dēļ, un ierosina Starptautiskajai dabas aizsardzības savienībai to klasificēt kā apdraudētu.

Turpinām ziņas

Sabiedrisko mediju portālā "Lsm.lv" no šodienas notiks desmit dienu publiskais balsojums par 2027. gada Latvijas Jauniešu galvaspilsētu. Pieteikumi saņemti no Rīgas, Jelgavas un Ventspils, kā arī Augšdaugavas, Gulbenes, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Publiskajam balsojumam izvirzīta Rīga, Gulbenes novads un Jelgavas novads. Jēkabpils sākotnējā izvērtēšanā un atlasē palikusi pēdējā - septītajā vietā un cīņā par Jauniešu galvaspilsētas statusu nepiedalās. Pretendents, kas iegūs visvairāk balsu publiskā balsošanā, būs konkursa uzvarētājs, kuru paziņos 12. augustā jauniešu iespēju festivālā "Kopums" šī gada Latvijas Jauniešu galvaspilsētā Rēzeknē.

Pirmajā Augšdaugavas industriālā parka attīstības kārtā pašvaldība prognozē ap 320 jaunu darba vietu, liecina topošie saistošie noteikumi par industriālā parka teritorijas un publiskās infrastruktūras izmantošanu un pārvaldīšanu. Pirmajā kārtā veidos publisko infrastruktūru - pašvaldības ceļu un publiskos inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus. Projekta plānotās kopējās izmaksas ir 6,34 miljoni eiro, tai skaitā 5 miljoni eiro no Eiropas līdzekļiem. 

Un vēl

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina iedzīvotājus līdz 15. septembrim iesūtīt informāciju un stāstus par interesantiem kokiem konkursam "Eiropas Gada koks Latvijā 2026". Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, daloties ar interesantiem un nozīmīgiem, varbūt aizmirstiem un pat iepriekš nedzirdētiem stāstiem par kokiem. Latvijas Mežu sertifikācijas padome atzīmē, ka Latvijā pēc Latvijas Nacionālā meža monitoringa datiem ir 6,67 miljardi koku. 

Valsts policijai par aptuveni 400 tūkstoši eiro plānots iegādāties četrus speciāli aprīkotus spēkratus nelegālās migrācijas apkarošanai. Iekšlietu ministrija norāda, ka policija kopš 2021. gada sniedz nepārtrauktu atbalstu Valsts robežsardzei nelegālās imigrācijas kontroles jomā Baltkrievijas pierobežā 24/7 režīmā. Policisti regulāri ir iesaistīti valsts robežas kontrolē, pārbaudot transportlīdzekļus un personas, kā arī aizturot nelegālos imigrantus un nelegālos pārvadātājus. Ņemot vērā šos apstākļus, policijai nepieciešami līdzekļi operatīvo spēkratu iegādei. Naudu ņems no ministrijas budžeta.

Tiek rosināta vienkāršota kārtība teritorijas atbilstības kūrorta statusa noteikšanai un kūrorta statusa atcelšanai, ieviešot uz pašvaldības iniciatīvu balstītu procedūru un noklusējuma saskaņošanas principu. Turpmāk, ja pašvaldība ir konstatējusi, ka tās administratīvā teritorija vai tās daļa atbilst Tūrisma likumā noteiktajiem nosacījumiem, tā iesniedz Ekonomikas ministrijai pieteikumu par teritorijas atbilstības kūrorta statusam izvērtēšanu. Savukārt Ekonomikas ministrija saņemtos dokumentus pārsūta kompetentajām institūcijām atzinuma sniegšanai par teritorijas atbilstību kūrorta statusa piešķiršanas nosacījumiem. Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Šā gada maija beigās Latvijā bija vairāk kā 42 tūkstoši cilvēku, kuriem spēkā bija trūcīgās personas statuss. Vienlaikus šā gada maija beigās valstī bija arī vairāk kā 18 tūkstoši personas, kurām piešķirts maznodrošinātas personas statuss. Arī šo personu skaits kopš aprīļa beigās nebija mainījies. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni nosaka 50% apmērā no ienākumu mediānas. 2026. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 425 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā - 298 eiro. Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā 2026. gadā ir 680 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā - 476 eiro.

Eiropas Savienībā pieaug iekšējā pretestība jaunu ekonomisko sankciju ieviešanai pret Krieviju. Arvien vairāk dalībvalstu pieprasa atbrīvojumus no sankcijām, jo lieli Eiropas uzņēmumi cenšas saglabāt savu peļņu no sadarbības ar agresoru. Par to, atsaucoties uz pieciem sarunās iesaistītajiem ES diplomātiem, ziņo “Financial Times”. Diplomāti apgalvo, ka arvien mazāk valdību ir gatavas piekrist lēmumiem, kas varētu kaitēt uzņēmumiem viņu valstīs.  

Visstrīdīgākie jautājumi ir radušies saistībā ar vairākiem noteiktai nozarei paredzētiem ierobežojumiem. Konkrēti, Grieķija atsakās atbalstīt visu sankciju paketi, ja vien tajā nav iekļauts izņēmums Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes transportēšanai uz trešajām valstīm. Savukārt Vācija un Portugāle uzstāj uz Krievijas zivju iepirkumu aizlieguma svītrošanu no sankciju priekšlikuma. Savukārt Francija un Itālija cenšas mīkstināt priekšlikumu par ES vīzu aizliegumu Krievijas karavīriem, kuri piedalījās karā pret Ukrainu. Tikmēr Austrija atkal cenšas atbrīvot aptuveni 2 miljardus eiro Krievijas aktīvu, lai kompensētu Raiffeisen Bank ciestos zaudējumus. Diplomāti apgalvo, ka pieprasījumu pēc atbrīvojumiem apmērs ir kļuvis nepieredzēts un atzīst to par nopietnu krīzi.

Turpinām ziņas

Pašvaldības aicina iesaistīties konkursā "Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2026". Līdz 31. jūlijam daudzdzīvokļu māju kopības, biedrības, kooperatīvi, māju vecākie un aktīvie iedzīvotāji konkursam var pieteikt savus sakoptos pagalmus. Asociācija skaidro, ka konkurss ir iespēja izcelt pašvaldību teritorijās esošus labas prakses piemērus, novērtēt aktīvu un saliedētu iedzīvotāju ieguldījumu, popularizēt sakoptu, drošu un ilgtspējīgu dzīvesvidi, iedvesmot arī citas daudzdzīvokļu māju kopības uzlabot savu apkārtni, kā arī stiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu savai mājai, apkaimei un pašvaldībai. Konkursa balvu fonds ir 7 tūkstoši eiro. Trīs finālisti katrā no piecām nominācijām cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu 1000 eiro apmērā katras nominācijas uzvarētājam, un viens no finālistiem iegūs galveno balvu - 2000 eiro prēmiju.

Gārsenes pils muzeja krājums papildināts ar unikālām dzimtas relikvijām – fotogrāfijām, sudraba galda piederumiem un seniem stāstiem, kas vairāk nekā gadsimtu glabājušies ārpus Latvijas. Tos senču mājās atvedusi Budbergu dzimtas pēctece Anna Roza Šona – Latvijas goda konsule Haiti, kura viesojās Gārsenē. Sēlijas pērle – Gārsenes pils – vairāk nekā 300 gadus bija baronu fon Budbergu dzimtas īpašums, kurā saimniekojušas 11 paaudzes. Pēc Latvijas agrārās reformas Budbergu dzimta zaudēja pili un pameta Latviju. Visu savu mūžu Vanda glabājusi vēsturiskās fotogrāfijas, sudraba galda piederumus un zelta uzpirksteni, kurus uzdāvinājusi mazmeitai. Nu tās atgriezušās mājās. Šī ir trešā viņas viesošanās Gārsenes pilī. 

Un vēl

Latvijas Bībeles biedrībā sākts darbs pie jauna Jaunās Derības tulkojuma latgaliski. Tas būs pirmais Jaunās Derības tulkojums tieši mūsdienu latgaliešu rakstu valodā, tādējādi saglabājot un attīstot valodu. Iecerēts, ka tulkošana tiks pabeigta līdz 2031. gadam, taču daļu tulkojuma, piemēram, kādu no evaņģēlijiem, iecerēts publicēt līdz nākamā gada Ziemassvētkiem. Ideja par šādu tulkojumu radās bijušajam Latvijas Bībeles biedrības vadītājam – teologam un reliģijpētniekam Valdim Tēraudkalnam, kurš pērn aizgāja aizsaulē. Tagad šīs idejas īstenošanu turpina jaunais biedrības ģenerālsekretārs Pēteris Eisāns. Jaunās Derības tulkojums latgaliski ir kā turpinājums Bībeles jaunākajai redakcijai latviešu literārajā valodā.