Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 3.septembrī

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakar nolēma atsevišķā likumprojektā steidzamības kārtībā virzīt grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz paplašināt no kokiem un krūmiem brīvo elektrolīniju trasi ap pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" 110 kilovoltu elektrolīnijām no pašreizējiem 13 līdz 18 metriem. Rosinājums paplašināt gaisvadu līniju aizsargjoslas bija iekļauts Ekonomikas ministrijas virzītajos grozījumos Aizsargjoslu likumā, kas 20. augustā nodoti skatīšanai Tautsaimniecības komisijā. Saistībā arī 22. un 23. augusta vētru, kura laikā tika būtiski skarta elektroapgāde lielā daļā Latvijas, rosināts punktu par 110 kilovatu elektrolīniju aizsargjoslām izdalīt atsevišķi un virzīt steidzamības kārtībā.

Latvija piedāvājusi savu palīdzību Nepālai saistībā ar tur pirms nedēļas notikušo traģēdiju, tomēr konkrēts pieprasījums patlaban nav saņemts, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš neprecizēja, kāda veida palīdzība piedāvāta. Kulbergs sacīja, ka Nepālas traģēdijā pazudušo Latvijas ceļotāju atrašanai patlaban esot neliels cerību stars, tomēr meklējumus ļoti apgrūtina tas, ka tur ir lietus sezona. Savukārt Rinkēvičs atzina, ka situācija Nepālā ir ļoti smaga, un glābšanas darbi tur nenotiek tik vienkārši, kā varbūt Eiropā vai Latvijā. Tomēr Latvijas atbildīgās iestādes strādā, lai Latvijā palikušajiem tuviniekiem sniegtu maksimālu morālo un informatīvo atbalstu.

Latvijas Pilsoniskā alianse, Valsts kanceleja un Centrālā vēlēšanu komisija aicina sabiedriskās organizācijas un kopienas izmantot kampaņas "Man ir viena vēlēšanās" materiālus, lai iedrošinātu līdzcilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās. No trešdienas kampaņas digitālie komunikācijas materiāli ir pieejami vietnē nvo.lv. Tos savā komunikācijā aicinātas izmantot sabiedriskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, kopienas un iedzīvotāji gan Latvijā, gan diasporā, lai iedrošinātu līdzcilvēkus piedalīties vēlēšanās un izmantot savas demokrātiskās tiesības.

Igaunijas parlaments trešdien par nākamo valsts prezidenti ievēlēja tiesību kancleri Illi Madizi. Aizklātajā balsojumā par Madizi, kas bija vienīgā kandidāte, balsoja 71 deputāts. Urnās bija iemesti arī septiņi neaizpildīti biļeteni. Pavisam biļetenus bija saņēmuši 78 deputāti, lai gan sēdei bija reģistrējušies 89 deputāti. Ievēlēšanai par prezidentu kandidātam jāsaņem vismaz divu trešdaļu jeb 68 deputātu balsis. Pavisam parlamentā ir 101 deputāts. Madize oktobrī valsts galvas amatā nomainīs Alaru Karisu, kas nekandidēja uz otru piecu gadu amata termiņu. 51 gadu vecā Madize būs otrā sieviete Igaunijas prezidenta amatā. No 2016. līdz 2021. gadam valsts galva bija Kersti Kaljulaida.

Itālijas pilsētā Venēcijā vakar sākas 83. starptautiskais kinofestivāls. Par galveno balvu "Zelta lauvu" tajā sacenšas 21 kinolente. Festivāla žūriju šogad vadīs amerikāņu aktrise un režisore Megija Džilenhola, bet "Zelta lauvu" par mūža ieguldījumu saņems amerikāņu aktrise Ellena Bērstina un viņas tautietis aktieris un kinorežisors Džordžs Klūnijs. Latvijai visinteresantākā varētu būt Dānijas un Zviedrijas studiju radītā filma "Nezināmā sieviete", kas uzņemta Latvijā un kuras veidošanā bija iesaistīti mūsu valsts kino profesionāļi.

Turpinām ziņas

Pēc augusta izskaņas vētras Latvijā novērsti 3 tūkstoši 765 elektrolīniju bojājumi. Vētras laikā maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits 24. augusta pulksten 8.45 sasniedza vairāk kā ceturtdaļmiljona jeb 285 tūkstošus sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" pieslēgumu - mājsaimniecību un juridisku personu. Salīdzinājumam 2024. gada vētrā maksimālais atslēgumu skaits bija 55 tūkstoši. Līdz 31. augusta pieciem pēcpusdienā elektroapgāde bija atjaunota visiem klientiem. Vētras seku novēršanas laikā kopumā apsekoti 26 tūkstoši 800 kilometri elektrolīniju, savukārt "Sadales tīkls" saņēma 35 tūkstoši 750 klientu zvanus. Starp smagāk skartajām teritorijām, kur elektroapgādes pārtraukums ilgāk par 72 stundām skāra vairāk nekā 5% lietotāju, bija Rēzeknes, Ogres, Aizkraukles, Olaines, Preiļu, Jēkabpils, Krāslavas un Bauskas novadi.

Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu īsteno projektu "Sēlijas mežabrāļi", godinot un atceroties nacionālos partizānus un viņu atbalstītājus. Sestdien, 5. septembrī notiks aktivitātes "Godinot un atceroties tos, kuri neatteica atbalstu brīvībai" mežabrāļu pēcteču grupai. Savukārt 28. septembrī tematiski izglītojošā pārgājienā pa Supes purvu dosies Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes jaunsargu vienības. Oktobrī pārgājienam gatavosies Viesītes vidusskola, savukārt noslēgumā meža takās dosies apvienotā grupa no vairākiem Latvijas novadiem.

Un vēl

Latvijas tūrisma mārketinga akcija “Mājas kafejnīcu dienas” Sēlijas salās norisināsies 12. un 13. septembrī.  No Jaunjelgavas līdz Kaplavai durvis vērs 33 improvizētas mājas kafejnīcas, piedāvājot baudīt gan gardus ēdienus, gan īpašu kultūras programmu. Divas no šī gada kafejnīcām akcijā piedalās jau sesto gadu. Mājas kafejnīca “Pietura Sunākste-Bērzi” aicina atzīmēt dalības akcijā piekto gadadienu. Tāpat akcijai ik gadu pievienojas arī jauni dalībnieki. Pirmo reizi šogad durvis vērs deviņas mājas kafejnīcas – Eglainē, Elkšņos, Ērberģē, Jaunjelgavā, Kalna pagastā, Neretas pagasta Kalnamuižā, Sērenē, Viesītē un Zalves pagastā. Visa informācija par vietām, dalībniekiem un ēdienkartēm katrā Sēlijas salu mājas kafejnīcā ērti atrodama mājas lapā selija.com.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija tūkstoš 886 eiro, kas ir par 4,3% jeb 78 eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 2,1%, sasniedzot tūkstoš 926 eiro, kamēr privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieaugusi straujāk - par 5,4% - un veidoja tūkstoš 876 eiro. Savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija tūkstoš 837 eiro, kas ir pieaugums par 1% salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni. Tikmēr vidējā neto darba samaksa jeb alga uz rokas šogad otrajā ceturksnī bija tūkstoš 401 eiro jeb 74,3% no bruto algas. 

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava izdevis rīkojumu, ar kuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka amatā no trešdienas iecelta Uzturēšanās atļauju nodaļas vadītāja Inese Jansone-Šulmeistere. Viņa līdz šim pildīja arī pārvaldes priekšnieka vietnieka amata pienākumus. Ministrijā norāda, ka jaunā vadītāja ir ilggadēja un pieredzējusi pārvaldes darbiniece, kura iestādē strādā kopš 2009. gada 10. novembra, un viņai ir plaša pieredze migrācijas jautājumos, kā arī visaptveroša izpratne par visām pārvaldes darbības sfērām. Jau ziņots, ka līdzšinējai pārvaldes priekšniecei Maira Rozei 1. septembris bija pēdējā darba diena. Viņa devusies pensijā.

Lai gan vairākums Latvijas iedzīvotāju savas zināšanas par veselību vērtē kā pietiekamas vai ļoti labas, 42% aptaujāto atzīst, ka veselības saglabāšanai ilgtermiņā nedara pietiekami, liecina veselības uzņēmumu aptaujas rezultāti. Mazāk nekā puse iedzīvotāju norādījuši, ka pēdējā gada laikā profilaktiski apmeklējuši ģimenes ārstu vai veikuši citas veselības pārbaudes, piemēram, noteikuši cukura vai holesterīna līmeni asinīs. Jauniešu vidū profilaktisko ģimenes ārsta apmeklējumu īpatsvars ir vēl zemāks. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem ģimenes ārstu profilaktiski pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējuši 37% aptaujāto. Kā būtiskākos šķēršļus profilaksei respondenti minējuši grūtības nokļūt pie speciālistiem un finansiālus apsvērumus.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" datiem, Latvijā joprojām ir augstākais novēršamās mirstības rādītājs Eiropas savienībā - 2023. gadā tas sasniedza 498,5 standartizētus nāves gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā līdz 75 gadiem. Tie ir nāves gadījumi, no kuriem daļu bija iespējams novērst ar efektīvu profilaksi, sabiedrības veselības pasākumiem un savlaicīgu ārstēšanu.

Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G20 samitā, kas norisinājies ASV, pārrunāts atbalsts Ukrainai un turpmākās sankcijas pret Krieviju. Taču samitā bija ieradusies arī Krievijas delegācija un Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, izraisot sašutumu citu konferences dalībnieku vidū. Krievijas delegācijai bija arī divpusēja tikšanās ar ASV finanšu ministru Skotu Besentu.  Krievijas un ASV ministri esot apsprieduši ASV prezidenta Donalda Trampa plānu kara Ukrainā apturēšanai, kā arī ASV un Krievijas sadarbību ekonomikā. Taču ASV puse esot norādījusi, ka nekāda attiecību normalizēšana nenotiks, kamēr Krievija nebeigs karot. ASV puse pēc sarunas uzsvērusi, ka galvenais vēstījums Krievijai ir, ka karam Ukrainā ir jābeidzas. 
             
Karstākas vasaras un slapjākas ziemas liek britu zinātniekiem meklēt kultūraugus, kas spētu izturēt arvien krasākas laikapstākļu svārstības. Dažādās sējas izmēģinājumu stacijās pārbauda eksperimentālas kultūras, bet nākotnes šķirnēm nepieciešamās īpašības meklē arī Lielbritānijas Lauksaimniecības gēnu bankā. Džona Inesa centra izmēģinājumu saimniecībā Norfolkā ražas novākšana šogad sākās jau 21. jūlijā – agrāk nekā jebkad iepriekš novērojumu vēsturē. Viens no centra pētnieku uzmanības lokā esošajiem kultūraugiem ir pākšaugs, kas spēj izturēt gan ilgstošu sausumu, gan ļoti mitru augsni. Pētnieki norāda, ka Lielbritānijai jāgatavojas ne tikai karstākām un sausākām vasarām, bet arī slapjākām ziemām. Pārmitrā augsnē daļa kultūraugu sēklu var sapūt vēl pirms uzdīgšanas.  Nākamais solis būs eksperimentālās kultūras pārbaudīt lielākos laukos. Zinātnieku mērķis ir noskaidrot, kuras no tām nākotnē varētu plašāk ieviest lauksaimniecībā.

Turpinām ziņas

Četrās Sēlijas kopienās – Dignājā, Elkšņos, Medumos un Secē – notikušas diskusijas par kultūras kvalitāti laukos un iesaistošu kultūras piedāvājumu ierobežotu resursu apstākļos. Iedzīvotāju un kultūras jomas speciālistu viedokļi apkopoti vienotā viedokļu dokumentā. Sēlijas iedzīvotāju viedokļi skaidri iezīmē jaunu laikmetu lauku reģionu kultūras dzīvē – saturs vairs netiek uztverts kā patēriņa pakalpojums, bet vietējā sabiedrība pamazām kļūst par aktīvu kultūras dzīves veidotāju un sadarbības partneri. Iedzīvotāji uzskata, ka kultūras darbiniekam jābūt līderim, kurš mērķtiecīgi komunicē ar iedzīvotājiem un aktivitāšu plānošanā iesaista vietējo kopienu. Elektroniski sagatavotais viedokļu apkopojums publicēts Sēlijas kopienu portālā selija.com. Drīzumā tiks izdots arī ceļvedis kopienas pasākumu organizēšanā. 

1. septembrī Galēnu pamatskolas jaunākie audzēkņi un viņu vecāki pēc svinīgā Zinību dienas pasākuma skolas zālē pulcējās Galēnu pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādes pagalmā, lai atklātu labiekārtoto rotaļu laukumiņu. Šovasar projektā “Galēnu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupiņas rotaļu laukuma labiekārtošana” izgatavotas un uzstādītas jaunas koka šūpoles ar slidkalniņu. Projektā izgatavoti arī divi āra galdu komplekti, kuru augstums ir pielāgots pirmsskolas vecuma bērniem. Tāpat arī organizēta sakopšanas talka, kuras laikā vairāki brīvprātīgie nogrieza krūmu rindu pagalma vidū un pārkrāsoja vecos rotaļu laukuma elementus. Projektu īstenoja Galēnu Kultūrvēstures biedrība sadarbībā ar Galēnu pamatskolu mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi - 2026”. Projektu konkursu organizē biedrība “Preiļu – Līvānu novadu partnerība “KŪPĀ”” un finansē Preiļu novada pašvaldība.

Un vēl

Šodien, 3. septembrī, Madonā un sporta un atpūtas bāzē “Smeceres sils” sāksies pasaules čempionāts rollerslēpošanā. Četru dienu garumā līdz 6. septembrim pasaules čempionu tituli tiks sadalīti individuālajā distancē klasiskajā stilā, komandu sprintā, 200 metru supersprintā un masu startā. Sacensībām pieteikti 172 sportisti no 24 valstīm, tostarp 21 Latvijas sportists. Pirmās medaļas sadalīs jau šodien, individuālajā distancē klasiskajā stilā “Smeceres sils” trasē. Plašākās delegācijas šogad uz Madonu ieradušās no Latvijas, Itālijas, Norvēģijas, Polijas, Igaunijas, Ukrainas, Zviedrijas un Kazahstānas. Latviju pasaules čempionātā pārstāvēs 21 sportists.

Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis veikt pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās. Viņš sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi piektdien, 4. septembrī, kurā atbildīgajām ministrijām un iestādēm būs jāziņo par kravu apjomiem un izcelsmi. Nesenajā vizītē Kijivā, Ukrainā, saņemta un apstiprināta informācija par neraksturīgi straujo pieprasījuma pieaugumu graudu tranzītam un pārkraušanai no Krievijas. Latvijas Ministru prezidenta rīcībā ir Ukrainas puses sniegta informācija par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās zagto graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.

Latvija plāno veikt 100 tūkstoši eiro iemaksu īpaši izveidotā fondā, lai palīdzētu Nepālas iedzīvotājiem plūdu izraisīto seku mazināšanai, liecina Ārlietu ministrijas sagatavotie dokumenti izskatīšanai valdībā. Naudu plānots iemaksāt īpaši izveidotā Nepālas premjerministra katastrofu seku novēršanas fondā, naudu novirzot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kā norāda ministrijā, atsaucoties uz Nepālas starptautisko palīdzības lūgumu, vairākas valstis un starptautiskās organizācijas jau ir paziņojušas par finansiālā un humānā atbalsta sniegšanu, starp kurām ir Eiropas Savienība, Apvienotā Karaliste, ASV, Čehija, Korejas Republika, Ķīna, Indija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra brīdina par krāpnieciskiem e-pastiem, kuros aģentūras vārdā iedzīvotājiem tiek nosūtīti viltus lēmumi par it kā piešķirtu vienreizēju energoatbalstu inflācijas kompensācijai 2026. gadā. Viltus paziņojumā apgalvots, ka aģentūra pieņēmusi lēmumu par valsts vienreizējā energoresursu cenu pieauguma kompensācijas atbalsta izmaksu. Lai saņemtu it kā tūlītēju pārskaitījumu, saņēmējs triju darbdienu laikā aicināts apstiprināt savu bankas kontu vai maksājumu karti, nospiežot pogu "Apstiprināt izmaksu". Paziņojumā apgalvots, ka pēc pogas nospiešanas saņēmējs tiks novirzīts uz portāla "Latvija.gov.lv" autorizācijas lapu. Sociālajā aģentūrā uzsver, ka šāds atbalsts nepastāv un aģentūra minētos lēmumus nav izsūtījusi. Krāpnieki paziņojumos izmanto aģentūras identitāti, lai radītu uzticību un pamudinātu cilvēkus atklāt bankas datus.

Vācijas iestādes ir identificējušas divus aizdomās turamos saistībā ar mēģinājumu veikt dronu uzbrukumu Leipcigas lidostai – Latvijas pilsoni un Krievijas pilsoni no Baltkrievijas, trešdien ziņo laikraksts "Suddeutsche Zeitung". Laikraksts vēsta, ka izmeklēšana par abiem vīriešiem – krievu izcelsmes Latvijas pilsoni un Krievijas pilsoni no Baltkrievijas – apstiprina Vācijas valdības apgalvojumus, ka aiz šī incidenta stāv Krievija. Jau ziņots, ka 4. augustā Leipcigas lidostā, kam ir nozīmīga loma militārajos pārvadājumos, tika atrasts bezpilota lidaparāts ar sprāgstvielām. Policija izmantoja robotu, lai neitralizētu sprāgstvielas dronā, kas tika atrasts netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas, un uzskata, ka otrs drons, iespējams, sadūrās ar netālu esošu loģistikas kompānijas DHL lidmašīnu. Kopš tā laika ir atrasts trešais drons, kas arī bija aprīkots ar sprāgstvielām.

No 1. septembra arī Francijas vidusskolās aizliegta viedtālruņu lietošana. Tomēr mācību iestādēm dotas pilnvaras organizēt šī ierobežojuma īstenošanu. Viedtālruņu lietošana Francijas pamatskolās bija ierobežota jau kopš 2018. gada, bet jūlijā parlamenta pieņemtais likums paredz, ka no 1. septembra aizliegums attiecas arī uz 15 līdz 18 gadus veciem vecāko klašu skolēniem. Tas noteic, ka iekārtas jāuzglabā īpašos skapīšos vai somās, taču paredzēti izņēmumi, ja tās nepieciešamas ar izglītību vai skolas darbu saistītiem mērķiem. 

Turpinām ziņas

Sēļu amatniecības centram “Rūme” vasara pagājusi gatavojoties lielam starptautiskam mākslas notikumam. “Sēlijas dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde “Kanons”” ir projekts, ko atbalsta “Sēlijas kultūras programmas 2026” un Jēkabpils novada Kultūras pārvalde. Izstādē piedalīsies 12 autori, pārstāvot dažādus mākslas žanrus un tehnikas. Vienojošais izstādes motīvs – iekšējais “kultūras kanons”, kas atklāj katras radošās personības saikni ar Sēlijas kultūrvēsturisko, dabas vai cilvēcisko vērtību kopumu, ko viņā veidojusi esība un piederība šim novadam. Pirmā izstāde tiks atklāta 19.septembrī 0 Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta”. Savukārt 6.novembrī izstādi “Kanons” atklās Rokišķu novada muzejā, kurš atrodas Sēlijā – Lietuvas pusē.

Noskaidroti 2026. gada putna radošo darbu konkursa “Veci meži – apodziņa mājas” uzvarētāji. Konkursu ik gadu rīko Latvijas Ornitoloģijas biedrība, un šogad iesūtīti 427 darbi, no tiem 414 zīmējumi, 7 telpiski objekti un 6 tekstuāli radošie darbi. Konkursā piedalījās arī Jēkabpils novada Bērnu un jauniešu centra audzēkņi. Pirmskolas bērnu kategorijā jeb vecumā līdz 6 gadiem, starp 55 iesniegtajiem darbiem 3.vietu ieguva Bērnu mākslas studijas IDEJA audzēkne Lote Plāne. Arī sākumskolas kategorijā jeb vecumā no 7 līdz 12 gadiem iegūta 3.vieta. Starp 284 darbiem laureātu vidū ierindojās Bērnu mākslas studijas IDEJA audzēkne Kate Daudziņa. 

Panākumi jēkabpiliešiem ir arī kategorijā 3D: 1.vieta – Eimijai Ozoliņai no bērnu mākslas studijas IDEJA, 2.vieta – Līvai Grīnfeldei no šūšanas un modelēšanas studija ADATIŅAS un 3.vieta - Madarai Kapačai no Bērnu mākslas studija MĀKSLOTPRIEKS. Visi konkursa uzvarētāji kā galveno balvu saņēma iespēju piedalīties putnu vērošanas ekskursijā Ķemeros.

Un vēl

Nokrišņu daudzums pagājušajā mēnesī valstī vidēji sasniedza 91,5 milimetrus jeb 119% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Visvairāk lija Kolkā, kur bija 144,2 milimetri nokrišņu, otrajā vietā ierindojās Saldus ar 124,9 milimetriem lietus. Vismazāk nokrišņu bija Jēkabpilī - 51,2 milimetri. 22. augusts kļuva par nokrišņiem bagātāko diennakti Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē - valstī vidēji nolija 36 milimetri, bet Kolkā pat 103 milimetri nokrišņu jeb 125% no stacijas mēneša normas.

Augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17 grādi jeb viena grāda desmitdaļa virs normas. Zemākā temperatūra bija +5,5 grādi 26. augustā Zosēnos, bet siltākā diena bija 5. augusts, kad Jelgavas novērojumu stacijā termometra stabiņš pakāpās līdz +31 grādam. Augustā netika pārspēts neviens temperatūras rekords, vasarā kopumā laboti tikai 12 siltuma rekordi. Vasara bija nedaudz siltāka nekā pērn, tomēr šā gada vasara kļuva par trešo vēsāko pēdējos desmit gados. Kopējais nokrišņu daudzums šovasar bija lielākais kopš 2016. gada. 

Stiprākās vēja brāzmas - 31 metrs sekundē - tika novērotas 22. augusta vakarā Daugavgrīvā, kad Latvijā plosījās spēcīgākā vasaras vētra kopš vēja mērījumu sākšanas.








Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības ministrs turpmāk noteiks mācību gada, brīvdienu un eksāmenu norises laikus; Signālvēlēšanas šogad notiks 212 izglītības iestādēs; un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisināsies "Mūsdienu amatniecības tirgus 2026".

Saeima šodien pieņēma likumu grozījumus, kas paredz izglītības un zinātnes ministram uzticēt noteikt mācību gada sākuma un beigu laiku, skolēnu brīvdienu laiku, kā arī valsts pārbaudes darbu norises laiku. Līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja, ka šāds lēmums katru gadu ir jāpieņem Ministru kabinetam. Tagad šo pienākumu deleģēs izglītības un zinātnes ministram, neiesaistot visu valdību. 

Latvija šogad un tuvākajos divos gados mīnu iegādei paredzējusi atvēlēt 28,3 miljonus eiro. Aizsardzības ministrija sagatavojusi valdības rīkojumu, kas paredz 8,4 miljoni eiro pārdali no programmas "Valsts aizsardzības un drošības fonds" uz apakšprogrammu "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana", lai nodrošinātu mīnu iegādi, nepārsniedzot kopējo munīcijas krājumiem plānoto finansējumu 2026. gadā. Mīnu iegādei finansējums paredzēts arī turpmākajos gados - 2027. un 2028. gadā 9,912 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Latvijā pēc augusta izskaņā piedzīvotās vētras vēja gāzto un lauzto koku apmērs sasniedzis gandrīz 500 tūkstoši kubikmetru. Lielākajā daļā teritoriju gāzti vai lauzti atsevišķi koki vai nelielas to grupas. Pārsvarā bojāti lapu koki - bērzs un apse -, savukārt mazākā apjomā cietuši skujkoki - egle un priede. Vairāk cietusi Latgale, kur konstatēti 45% no kopējā bojātās koksnes apmēra. Seko Zemgale ar 30% un Vidzeme ar 20%. Šoreiz vismazāk cietusi Kurzeme, kur ir 5% no kopējā bojātās koksnes apmēra. Valsts meža dienests norāda, ka bojātās koksnes apmērs novērtēts vizuāli, apsekojot mežaudzes vietās, kur to bijis iespējams operatīvi veikt. 

Šorīt Krievijas Melnās jūras piekrastē noticis uzbrukums Soču ostai, vēsta monitoringa kanāli. Uzbrukums ostai veikts ar jūras droniem, vēsta Ukrainas kara monitoringa kanāls "Exilenova+". Iespējamo mērķu vidū tiek minēts raķešu un lielgabalu komplekss "Pancir" un Krievijas patruļkuteri, kā arī daudzfunkcionālais atbalsta kuģis, kas tiek izmantots naftas un gāzes ieguves operācijās. Krievija spiesta izmantot Sočus kā Melnās jūras flotes un robežsardzes kuģu bāzi, jo Ukraina regulāri uzbrūk Sevastopolei un Novorosijskai, kas atrodas tuvāk karadarbības zonai. Soču osta tiek izmantota arī kā loģistikas punkts, lai piegādātu materiāli tehniskos līdzekļus un militāro tehniku.

Eiropas Savienībā pieņemta regula, kas nosaka vienotas prasības suņu un kaķu labturībai un izsekojamībai visās ES dalībvalstīs. Prasības attieksies uz suņu un kaķu audzētājiem, tirgotājiem un patversmēm. Īpaša uzmanība pievērsta dzīvnieku izsekojamībai - visiem suņiem un kaķiem ES būs jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu un reģistrētiem savstarpēji savietojamās dalībvalstu datubāzēs. Pārdevējiem, audzētājiem un patversmēm šo prasību ieviešanai paredzēts četru gadu pārejas periods. Savukārt īpašniekiem, kuri savus mājas dzīvniekus nepārdod vai citādi neatsavina, prasība par apzīmēšanu un reģistrāciju stāsies spēkā pēc desmit gadiem attiecībā uz suņiem un pēc 15 gadiem attiecībā uz kaķiem.


Turpinām ziņas


No 14. līdz 28. septembrim 212 Latvijas izglītības iestādēs notiks jauniešu izmēģinājuma Saeimas vēlēšanas jeb signālvēlēšanas. Šogad tās Latvijā notiks otro reizi. Tajās 10. -12. klašu skolēni, profesionālo vidusskolu un tehnikumu audzēkņi aicināti "balsot" par partijām un deputātu kandidātiem, kas startēs Saeimas vēlēšanās. Šādam balsojumam būs tikai informatīva nozīme. Rezultātus paziņos pēc 15. Saeimas vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 3. oktobrī. Signālvēlēšanas šogad notiks klātienē, maksimāli pietuvinot tās īstu vēlēšanu norisei - ar vēlēšanu urnām, biļeteniem un vēlēšanu komisijām. Iepriekšējā reizē balsošana norisinājās tiešsaistē, taču secināts, ka jaunieši dod priekšroku autentiskai vēlēšanu pieredzei.

No Jēkabpils novada signālvēlēšanās piedalīsies – Jēkabpils 3., Jēkabpils 2., Aknīstes, Viesītes, Salas un Zasas vidusskolas, kā arī Jēkabpils tehnoloģiju tehnikums un Jēkabpils Valsts ģimnāzija. No Līvānu novada – Līvānu 1. un Rudzātu vidusskolas, bet no Preiļu novada – Aglonas katoļu ģimnāzija, Aglonas vidusskola un Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija. Aizkraukles novadā dalību signālvēlēšanās  pieteikusi Aizkraukles novada vidusskola un Aizkraukles profesionālā vidusskola, kā arī Jaunjelgavas, Ilmāra Gaisa Kokneses, Jāņa Jaunsudrabiņa Neretas un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas.

Un vēl

Sestdien un svētdien Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisināsies "Mūsdienu amatniecības tirgus 2026". Tajā piedalīsies vairāk nekā 270 amatnieku, bet kopējais dalībnieku skaits kopā ar pārtikas mājražotājiem un sabiedriskajiem ēdinātājiem pārsniegs 350. Tirgus apmeklētājus priecēs ap 100 folkloras kopu dalībnieki, bet tirgus ainiņas izspēlēs aktieri Anna Šteina un Kārlis Anitens. Tirgus apmeklētāji varēs iepazīt jaunākās Latvijas amatniecības tendences, iegādāties sadzīves priekšmetus, rotas un apģērbu, ādas, koka un keramikas izstrādājumus, kā arī mājražotāju pārtikas produktus. Abas dienas tirgus laukumā notiks amata prasmju demonstrējumi. Muzejs apmeklētājiem piedāvās arī kultūras programmu, izrādes un radošās darbnīcas bērniem.