Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 9.septembrī

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju palielinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2025. gada augustu - pieauga par 3,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,3%. Precem cenas šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gasda augustu pieauga par 2%, bet pakalpojumiem - par 5,9%.

Valdība atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku dalību daudznacionālajās militārajās operācijās Hormuza šauruma atbrīvošanai. Galīgais lēmums par Latvijas dalību būs jāpieņem Saeimai. Lēmuma projekts paredz Latvijas dalību ASV vadītajā koalīcijas operācijā un Lielbritānijas un Francijas vadītajā daudznacionālajā operācijā līdz 2028. gada 1. septembrim. Jau ziņots, ka Latvija uz daudznacionālajām militārajām operācijām Hormuza šauruma atbrīvošanai varētu nosūtīt ne vairāk nekā 20 karavīrus.

No nākamā gada maija bērniem varēs atvērt Pilngadības ieguldījumu kontu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas trešajam lasījumam atbalstītie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Pilngadības ieguldījumu konts būs uz nepilngadīgās personas vārda atvērts naudas konts un ar to saistītais finanšu instrumentu konts, kura mērķis ir naudas līdzekļu ilgtermiņa ieguldīšana līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Līdz konta īpašnieka pilngadības sasniegšanai rīkojumus par darījumiem pilngadības ieguldījumu kontā dos viens nepilngadīgās personas vecāks vai cits tās likumiskais pārstāvis. 

Ungārija likusi valsti pamest desmit Krievijas diplomātiskās misijas locekļiem darbību dēļ, kas ir nepieņemamas diplomātiem un pārkāpj Vīnes konvenciju, otrdien paziņoja Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna.  Viņa uzsver, ka ar šo lēmumu tiek aizsargāta Ungārijas drošība un suverenitāte.

Tartu pašvaldība atteikusies no plāniem atrast pārvadātāju, kurš, izmantojot pilsētas dotāciju, veiktu autobusa reisus uz Rīgu ar atiešanas laiku agri no rīta. Šādu reisu subsidēšanai pilsēta plānoja piešķirt aptuveni 30 tūkstoši eiro gadā. Pašlaik pirmais autobuss no Tartu uz Rīgu atiet tikai pulksten  11.10. Pagājušā gada beigās pilsēta plānoja rīkot konkursu pārvadātājiem un uz laiku atbalstīt agro reisu, izmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus. Tomēr tagad no šiem plāniem ir nolemts atteikties.

Turpinām ziņas

Madonas novadā sākta reģionālā autoceļa Jaunkalsnava-Lubāna asfalta seguma atjaunošana no krustojuma ar autoceļu Madona-Varakļāni līdz Meirāniem. Darbus plānots pabeigt oktobra beigās. Būvdarbu zonās ātruma ierobežojums noteikts no 50 līdz 70 kilometriem stundā. Palielinoties darbu apmēram, vietām ieviesīs reverso transporta kustību ar luksoforiem. Visā posmā ir nofrēzēts vecais asfalts un ir plānots izbūvēt divas asfalta kārtas. Lai uzlabotu ūdens novadi no ceļa, noņems nomaļu apaugumu, tīrīs grāvjus un atjaunos caurtekas. Tāpat ceļa nodalījuma joslā paredzēts likvidēt krūmus un kokus. 72 koku ciršanai ir saņemta Madonas novada pašvaldības atļauja. Savukārt ceļa līkumos un pie augstiem uzbērumiem uzstādīs drošības barjeras, atjaunos autobusu pieturvietas, ceļazīmes un aprīkojumu, kā arī horizontālos apzīmējumus. Darbus veic SIA "Vianova" par 1,51 miljonu eiro ar PVN.

Vecbebru un Iršu apkaimes iedzīvotāji 15. septembrī aicināti uz tikšanos ar Valsts policijas pārstāvjiem. Pasākumā aicina piedalīties ikvienu, kuru uztrauc savas apkaimes drošība, kurš vēlas vērst uzmanību uz kādu drošības risku apkaimē vai sniegt ieteikumu drošības uzlabošanai. Valsts policija regulāri rīko šādas tikšanās ar iedzīvotājiem ciematos un pagastos.

Un vēl

Ziemeļvalstu noturības samitā, kas Rīgā notiks rīt Nacionālajā bibliotēkā, prezentēs pētījumu par Baltijas un Ziemeļvalstu iedzīvotāju gatavību krīzēm. Aptauja veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Polijā. Pētījumā vērtēta iedzīvotāju iesaiste civilās aizsardzības mācībās, pieeja ārkārtas gadījumu somai, informētība par darba vietas krīzes plāniem, kā arī mājsaimniecību gatavība ilgstošiem elektrības, ūdens un sakaru pārrāvumiem. Ziemeļvalstu noturības samitā eksperti, uzņēmēji un publiskā un aizsardzības sektora pārstāvji diskutēs par sabiedrības un uzņēmumu gatavību krīzēm, kā arī militārā un civilā sektora sadarbību.

Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijai pievienojušies Spānijas iznīcinātāji. Otrdien Igaunijas Emari aviobāzē notika svinīgā ceremonija par godu Spānijas kontingenta dienesta sākumam. Spānija uz Igauniju nosūtījusi četrus iznīcinātājus F-18, vēsta portāls "Go Aragon". Tie Emari būs dislocēti līdz ar pieciem Turcijas iznīcinātājiem F-16, kas ieradās jūlija beigās. Paredzēts, ka Spānijas iznīcinātāji Emari bāzē būs izvietoti apmēram mēnesi. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu NATO dalībvalstis rotācijas kārtībā veic no 2004. gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē.

Valdība atbalstījusi pretrunīgi vērtētos grozījumus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos, kas paredz būtiski mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, tajā skaitā centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumus. Savukārt jautājums par atteikšanos no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos tiek atstāts nākamajai valdībai. Jau no šī mācību gada 4.-9. klašu skolēni varēs labot ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi. Savukārt 1.-3. klašu skolēniem paredzēta iespēja mācību gada laikā uzlabot mācību priekšmetā iegūtos summatīvos vērtējumus, katru no tiem vienu reizi. Skolām būs jānodrošina vienlīdzīgas tiesības uzlabot summatīvos vērtējumus visiem skolēniem neatkarīgi no viņu mācību sasniegumiem vai iepriekš iegūtā vērtējuma. 

Latvija ledāja nogruvuma radīto plūdu skartajai Nepālai nosūtīs 6 tūkstoši segas un 50 ķiveres. Jau ziņots, ka Latvija plāno veikt 100 tūkstoši eiro iemaksu īpaši izveidotā fondā, lai palīdzētu Nepālas iedzīvotājiem plūdu izraisīto seku mazināšanai, liecina Ārlietu ministrijas sagatavotie dokumenti izskatīšanai valdībā. Naudu plānots iemaksāt īpaši izveidotā Nepālas premjerministra katastrofu seku novēršanas fondā, naudu novirzot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat Latvija plāno nosūtīt uz Nepālu mobilās saldētavas dabas katastrofā bojāgājušo mirstīgo atlieku uzglabāšanai.

Vakar Ukrainas galvaspilsēta piedzīvoja jaunus spēcīgus Krievijas uzbrukumus. Triecienos trāpīts ēkai, kurā atrodas Ukrainas telekanāla "Mēs - Ukraina" ziņu redakcija. Uzbrukumā spēcīgi izpostītas redakcijas telpas.  Krievijas raķešu un kaujas dronu uzbrukumos Ukrainas galvaspilsētai dzīvību zaudēja trīs cilvēki, bet 19 tika ievainoti. Krievija pēc neilgas pauzes, kuras laikā Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja ASV pārstāvji, ir atgriezusies pie vecā uzbrukumu režīma – triecieni kļuvuši teju nemitīgi. Uzbrukumi turpinājās cauru diennakti, faktiski paralizējot dzīvi Kijivā. Tikmēr pašvaldības gatavojas palīdzības sniegšanai cilvēkiem, ja Krievijas uzbrukumi pastiprināsies. Galvaspilsēta ir izveidojusi un uztur pirmās nepieciešamības pārtikas produktu rezerves, kas var tikt izmantotas vajadzības gadījumos.

Somija oficiāli pabeigusi žoga būvniecību uz robežas ar Krieviju. 4,5 metrus augstais žogs bloķē nelegālai šķērsošanai visvairāk piemērotos posmus 200 kilometru garumā. Žoga un tehnisko novērošanas sistēmu izveidošanu Somijas parlaments atbalstīja 2022. gadā, un kopš tā laika projektā ieguldīti  356 miljoni eiro. Vēl pusotru miljonu eiro gadā izmaksās tā uzturēšana, bet amatpersonas ir vienisprātis, ka šīs investīcijas ir lietderīgas. 

Turpinām ziņas

Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" ieguldījusi 31,3 miljonus eiro 22 pretplūdu infrastruktūras objektu atjaunošanā un pārbūvē. Atjaunotā infrastruktūra un jaunais aprīkojums uzlabo gatavību plūdu riskiem, stiprina valsts meliorācijas sistēmas noturību un palīdz aizsargāt iedzīvotājus, īpašumus un teritorijas no applūšanas. Kopumā atjaunoti un pārbūvēti 22 valsts meliorācijas sistēmu objekti, tajā skaitā deviņas sūkņu stacijas, 12 aizsargdambji 66,3 kilometru garumā, viens kanāls 11,3 kilometru garumā un valsts nozīmes ūdensnoteka 4,5 kilometru garumā, kā arī iegādāti deviņi pārvietojami sūkņi un astoņi ģeneratori. Sūkņu staciju pārbūve, aizsargdambju, valsts nozīmes ūdensnotekas un kanāla atjaunošana veikta arī Jēkabpils novada Salas pagastā, Līvānu novada Rožupes pagastā, kā arī Madonas novada Ošupes un Barkavas pagastos. Visi mobilie sūkņi un ģeneratori ir uzstādīti uz piekabēm, lai nodrošinātu operatīvu tehnikas pārvietošanu un izvietošanu nepieciešamajās vietās. Šīs tehnikas uzglabāšanas vietas atrodas arī Preiļu un Madonas novados.

Latvijas skolās šoruden darbu sākuši 20 jaunie skolotāji, kuri piedalās organizācijas "Iespējamā misija" īstenotajā programmā "Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM" jeb  zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā balstītu mācīšanos. Programmas dalībnieki mācīs dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku 18 skolās desmit pašvaldībās, tajā skaitā arī Aizkraukles un Līvānu novados. Pirms darba sākšanas jaunie skolotāji četras nedēļas apguva mācīšanas pamatus un līderības prasmes, kā arī praktiski izmēģināja skolotāja darbu, vadot nodarbības bērnu dienas nometnē. Turpmākos divus gadus viņi darbu skolās apvienos ar profesionālās izaugsmes programmu un saņems mentoru atbalstu.

Un vēl

Valsts asinsdonoru centrs aicina iedzīvotājus ziedot asinis, īpaši gaidot nultā rēzus negatīvās, B rēzus negatīvās un A rēzus pozitīvās asinsgrupas donorus. Kopumā nepieciešamas visu asinsgrupu donoru asinis. Asinsdonoru centrs atgādina, ka asinis pacientu ārstēšanai nepieciešamas katru dienu, tādēļ nozīmīgs ir katrs ziedojums. Asinis iespējams ziedot gan centra izbraukumos uzņēmumos, iestādēs, tirdzniecības un kultūras centros un citās sabiedrībai pieejamās vietās visā Latvijā, gan ari pastāvīgajā ziedošanas vietās.

Nākamā donoru diena Jēkabpilī būs 21.septembrī, kad tā norisināsies pilsētas stadiona telpās jeb tribīņu ēkā Brīvības ielā 289, no pulksten 9. — 13. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Ķīnas institūcijas oficiāli apstiprinājušas, ka visi 33 bezvēsts pazudušie Latvijas valstspiederīgie ir bijuši Ķīnā, un tām nav informācijas, ka ceļotāji būtu šķērsojuši robežu atpakaļ uz Nepālu. Ķīnas institūcijas arī lūgušas Latviju nosūtīt DNS paraugus salīdzināšanai. Iepriekš izskanējusi informācija, ka Ķīnas pusē pie robežpunkta atrastas ceļotāju mantas. Patlaban Ārlietu ministrija skaidro, vai tās tiks nofotografētas un attēli būs pieejami identificēšanai. Savukārt Nepālā šonedēļ gaidāma Sarkanā Krusta DNS ekspertu ierašanās, lai paātrinātu un atvieglotu paraugu salīdzināšanu. Ārlietu ministrija patlaban arī skaidro iespējas nogādāt Latvijā ceļotāju mantas, kas palikušas viesnīcās. 

Kā ziņots, ledāja sabrukums 26. augustā izraisīja ledus atlūzu plūsmu, kā rezultātā no glaciālā ezera sākās ūdens un dubļu plūdi, Nepālā un Ķīnā izraisot plašus postījumus. Līdz 3. septembrim apstiprinātais bojāgājušo skaits sasniedzis tūkstoš 252, bet vēl 4 tūkstoši 216 cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem.

Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole ne vienmēr efektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbaspēku, kā arī nav izveidoti mehānismi šādas politikas īstenošanai, secinājusi valsts kontrole. Turklāt darba atļauju saņemšanas process ir ilgs, grūti prognozējams un administratīvi nesamērīgs, bet kontroles mehānismi ne vienmēr nodrošina, ka piešķirtās darba atļaujas izmanto paredzētajam mērķim. Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai sniegusi sešus ieteikumus, kurus ieviešot līdz 2030. gadam ārvalstu darbaspēku piesaistīs atbilstoši darba tirgus vajadzībām, savukārt darba atļauju iegūšanas process kļūs savlaicīgāks un administratīvi samērīgāks, bet piešķirto atļauju uzraudzība - efektīvāka.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieki izstrādājuši pārklājumu, kas palīdz kavēt baktēriju un pelējuma veidošanos uz dažādām virsmām, turklāt tagad tiek strādāts pie produkta uzlabošanas. No idejas laboratorijā līdz  reālam produktam tirdzniecībā. Tas viss jaunajiem pētniekiem sākās studiju laikā, radot pārklājumu, kas pasargā dažādas virsmas no mikrobioloģiskā piesārņojuma un pelējuma. Šāds materiāls arī tika radīts. Šobrīd, cīnoties ar pelējumu, tas visu laiku ir jāmazgā un jāmazgā. Taču jaunais līdzeklis ļauj pasargāt virsmu no pelējuma atgriešanās. Izveidots arī jaunuzņēmums, kurš jauno līdzekli ražo. To plašāk tirgo Lietuvā. Latvijas tirgū tas tikai patlaban ienāk

Šodien  Norvēģijā notiek karaļa Haralda piektā bēres, kurš nomira 28. septembrī 89 gadu vecumā. Eiropas vecākais monarhs slimnīcā atradās kopš 17. augusta hemolītiskās anēmijas dēļ. Šo slimību rada neparasti ātra sarkano asinsķermenīšu sabrukšana, kas izraisa nogurumu un elpas trūkumu. Haralds, kas Norvēģijas tronī kāpa 1991. gadā, pēdējos gados saskārās ar dažādām veselības problēmām, kuru dēļ viņam nācās ierobežot savu oficiālo dienaskārtību. Haralda un karalienes Sonjas gandrīz 58 gadus ilgajā laulībā dzimis dēls Hokons un meita princese Marta Luīse. Karaļpārim ir seši mazbērni. Jaunais Norvēģijas karalis Hokons astotais 1. septembrī deva zvērestu parlamentā, solot pakļauties Norvēģijas konstitūcijai. Bēru ceremonijai karaļa Haralda piektā zārks pārvests no Karaliskās pils uz Oslo Domu. Bērēs piedalās arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Karali apbedīs Ākešhusas cietokšņa pils kapelā.

Eiropas Savienības kandidātvalstī Serbijā 25. oktobrī notiks parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Tās vakar vakarā izsludināja Valsts prezidents Aleksandrs Vučičs. Tuvākajām parlamenta vēlēšanām Serbijā bija jānotiek ne agrāk kā 2027. gada decembrī, taču Vučičs nolēma rīkot vēlēšanas agrāk, lai tādējādi samazinātu sabiedrības spiedienu uz sevi. Valstī jau gandrīz divus gadus notiek studentu rīkoti protesti pret valdību. Tie sākās pēc tam, kad 2024. gada novembrī Novi Sadas pilsētas dzelzceļa stacijā sabruka betona nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Protestētāji ir apsūdzējuši valdību korupcijā un nolaidībā, kā arī mediju brīvības ierobežošanā un politisko oponentu apklusināšanā. Viņu galvenā prasība bija jaunu vēlēšanu sarīkošana. 

Turpinām ziņas

Par pagājušajā gadā pastrādātām zādzībām no kapsētas Aizkraukles novadā ir aizturēti divi vīrieši. Laika posmā no 2025. gada 9. līdz 11. oktobrim policijā saņemta informācija no vairākiem iedzīvotājiem par zādzībām no tuvinieku kapu vietām Aizkraukles novada Kokneses pagasta Atradzes kapos. Vienā no gadījumiem iedzīvotājs konstatējis, ka ir nozagtas apmales vairākām kapu kopām, savukārt kādā citā gadījumā nozagta kapu vietas granīta sēta, kā arī granīta slieksnis, kopumā nodarot materiālos zaudējumus 700 eiro. Abām personām piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Valsts policija turpina izmeklēšanu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Otrdien Preiļu novada Rušona ezerā ieplūdusi kāda ķīmiska viela. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vakar ap pulksten trijiem saņēma izsaukumu uz Preiļu novadu, kur Rušona ezera krastā bija noplūdusi ķīmiska viela. Glābēji notikuma vietā uzstādīja absorbējošās bonas, lai ierobežotu ķīmiskās vielas izplatīšanos pa ūdens virsmu un savāktu to. Ap pieciem pēcpusdienā glābēji darbu notikuma vietā pabeidza, bet darbus turpināja Valsts vides dienesta darbinieki.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaidāms mēreni silts laiks un daudzviet īslaicīgi līs, prognozē sinoptiķi. Ceturtdiena būs ievērojami vēsāka nekā trešdiena - gan naktī, gan dienā gaidāmi +12..+18 grādi. Palaikam līs, vietām iespējamas pērkona lietusgāzes. Valsts rietumu un centrālajā daļā dienvidrietumu vējš dienā brāzmās pastiprināsies līdz 11-16 metriem sekundē, Dienvidkurzemes piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 20 metriem sekundē. Piektdien un sestdien palaikam spīdēs saule un vietām īslaicīgi līs, svētdiena varētu būt lietaināka. Vējam mēreni pūšot no rietumu puses, maksimālā temperatūra būs +15..+20 grādi, naktīs termometra stabiņš vietām noslīdēs līdz +6..+8 grādiem. Atbilstoši pašreizējām prognozēm nākamnedēļ nav gaidāmas krasas temperatūras svārstības un palaikam iespējams lietus.