Ziemassvētkus un Jauno gadu visas tautas svin līksmi un bagāti

Ziemassvētki un gadumija visām tautām ir īpašs laiks, ko sagaida un pavada ar noteiktiem rituāliem un izdarībām, kas no sendienām vairāk vai mazāk ir saglabājušās līdz mūsdienām. Ziemassvētku laiks un Jaunais gads vienmēr šķitis mazliet noslēpumains, kad laika vārti ir vaļā un gads nomaina gadu, kad kāds dzīves posms noslēdzas un sākas jauns, kad var nolikt malā to, kas nav izdevies un iet pretī jaunām cerībām. Šis brīdis cilvēkiem šķitis vispiemērotākais, lai pateiktos par saņemto pagājušajā gadā, lūgtu labklājību un pārticību, auglīgus laukus un bagātīgu ganāmpulku, labu sievu vai vīru nākamā gadā, kā arī iet ciemos citam pie cita un dāvināt dāvanas. Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži ir pagrieziena punkts, saules atgriešanās, gaismas uzvara pār tumsu. Brīdī, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā, brīdī, kad nakts ir dziļākā un tumšākā, sākas gaismas atgriešanās. Kad pagājusi garākā nakts un īsākā diena, ar katru nākamo dienas atkal kļūst garākas. Tāpēc tie ir prieka pilni svētki, ko visas tautas sagaida līksmi. Šo svētku svinēšanas kristīgās tradīcijas ir cieši savijušās ar tautiskajām tradīcijām.

Šoreiz saruna par Ziemassvētku un Jaunā gada tradīcijām Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā un Polijā. Projekta „Sabiedrības informēšanas pasākumi etniskās integrācijas veicināšanai Vidusdaugavas reģionā" realizētāji uz sarunu aicināja Jēkabpils ukraiņu biedrības „Javir", baltkrievu biedrības „Spatkanne", krievu biedrības „Rodņik" un poļu biedrības „Rodacy" pārstāvjus. Tikāmies ukraiņu biedrības „Javir" telpās, kas iekārtotas tautiskā stilā un ļauj justies kā sendienās, kad saime sēdēja pie viena galda, ēda, darināja rokdarbus vai dziedāja dziesmas.