Ziemassvētku būtība slēpjas ticībā
Pareizticīgo un vecticībnieku baznīca un kristieši Ziemassvētkus svin 6.un 7.janvārī, bet Jauno gadu sagaida 14.janvārī. Kādas ir šo svētku kristīgās tradīcijas un būtība, laikraksta „Ceturtdiena" pielikums „Latvija – mūsu mājas", skaidroja sarunā ar Jēkabpils Svētā Gara klostera priesteri tēvu Alekseju.
„Ziemassvētki kristīgā izpratnē ir svētki, ko svin baznīcā. Dievkalpojumi notiek svētku priekšvakarā un Ziemassvētku dienā. Galvenais jeb centrālais svētku dievkalpojums sākas divpadsmitos naktī, jo, kā zināms, pēc pusnakts iestājas jauna diena. Saskaņā ar svētajiem rakstiem šī jaunā diena nes prieku. Savukārt jauna diena sākas ar rītausmu. Saules lēkts ziņo ne tikai par jaunu dienu, bet arī to, ka pasaulē nācis Dieva dēls, kas dod ikvienam iespēju rast dzīves mērķi. Šajā gadījumā tas ir ārpus laicīgās pasaules, garīgs mērķis," stāsta tēvs Aleksejs.