Starp divām pasaulēm
Šodien ikviena prātu nodarbina domas par situāciju valstī un tik bieži pieminēto krīzi. Daži joko par visu notiekošo, sakot, ka zebras staigā melnajā, baltās strīpas pazudušas, daži negrib runāt par krīzi, aizbildinoties, ka neskatās un nelasa ziņas, bet tomēr mēs katrs ar to vairāk vai mazāk saskaramies. Un arvien biežāk, satiekot draugus vai radus, mēs uzzinām, ka kāds no mums zināmajiem ļaudīm devies laimes meklējumos citās zemēs.
Tomēr ne viss ir tik pelēks, dzīves krāsu palete ir arī citās krāsās. Un, lūk, stāsts, kas parāda, ka netrūkst Latvijā ne zaļas, ne sarkanas, ne pārējo krāsu. Stāsts ir par Ilzi Kreismani. Viņa ir dzimusi Vācijā, dzīvojusi Amerikas Savienotajās Valstīs, bet šobrīd dzīvo Lielvārdē un Latviju sauc par SAVU zemi.
Viņas liktenis aizsācies vēl pirms viņas dzimšanas. Otrā pasaules kara laikā daudzi cilvēki devās prom no Latvijas uz Vāciju, Zviedriju, Kanādu. Šajās zemēs veidojās kara laika bēgļu nometnes, ko dēvēja par DPS nometnēm (angliski: displaced persons camp). „Šajā nometnē iepazinās mani vecāki. Vēlāk apprecējās. Kad karš jau bija beidzies, piedzimu es, vecākā meita. Pēc tam es iemantoju sev vēl divas māsas. Un 1956. gadā mēs, visa ģimene, izceļojām uz Ameriku. Tas nebija vienkārši. Kādam Amerikā vajadzēja galvot par ikvienu iebraucēju, mūsu gadījumā tā bija mana krustmāte, kura mūs tur sagaidīja un galvoja par mums," stāsta Ilze.