Mums raksta: Vai pašvaldībai ir plans, kā likvidēt “mūžīgās” peļķes pēc lietavām Jēkabpilī?
- Sandra Mikanovska --
- 04 septembris 2024 --
- 0Komentāri
Šīs vietas ir piebraucamais ceļš un laukums pie t/c “Aura”, Kļavu iela un laukums pie t/c “Rimi”, stāvvieta un piebraucamais ceļš pie Jēkabpils Reģionālās slimnīcas, Viestura un Nameja ielas krustojums, piebraucamais ceļš pie Nameja 24, Brīvības un Akmeņu ielas krustojums, Pļaviņu iela no tila līdz Viestura ielai, kā arī Dārzu ielā un Rīgas un Kuģu ielas krustojums un, iespējams, vēl arī daudzas citas par kurām pacietīgie iedzīvotāji neziņo.
Jāpiebilst, ka pie reģionālās slimnīcas, pašvaldība regulāri nodrošina ūdens atsūknēšanu, bet citās vietās iedzīvotājiem izbrist peļķes bez gumijas zābakiem ir neiespējami.
Tiekoties ar domes vadību preses konferencē vietējo mediju pārstāvji lūdza atbildēt uz iedzīvotāju bieži uzdoto jautājumu, vai pašvaldībai ir plāns šai problēmai meklēt kaut vai īslaicīgu risinājumu un vai nauda tam tiks atvēlēta nākamā gada budžetā, domes vadība atbildēja retoriski – zināt, zinām, bet neko nevaram solīt.
“Jā, mēs visi redzam, ka, tiklīdz laika apstākļi ir tādi, ir problēmas, bet katrs gadījums ir jāskatās atsevišķi. Es jau neskaitāmas reizes esmu devis rīkojumu, lai pie slimnīcas atsūknē ūdeni, lai cilvēki var pārvietoties. Ir meklēti risinājumi varbūt izveidot infiltrācijas aku, un, ja nemaldos, tad tur kaut kādas filtrācijas akas ir bijušas, arī pie “Auras” un citur. Bet šīm akām ir tendence, ka tās pēc izbūves kalpo labi, bet pēc zināma laika vairs nedarbojas. Filtrācija kļūst arvien sliktāka, un tad vispār tās vairs nav,” skaidroja pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers.
Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis(LZP) atzīmēja, ka atbildīgās struktūras katru gadu budžetā pieprasa finansējumu šo problēmu novēršanai. Bet tas esot saistīts ne tikai ar konkrētās vietas sakārtošanu, kur krājas ūdens, jo ūdens novadīšana esot diezgan nopietns process.
“Ja mēs runājam par vietu pie “Rimi”, tad tur ūdens būtu jānovada uz Daugavu, bet lietusūdens kanalizācijas tur nav. Tāpēc ir mēģināts risināt to ar šīm infiltrācijas akām, kur ūdens aiziet dolomītā. Bet tās ātri aizsērē un vairs nestrādā kā vajadzētu. To mēs arī redzam, un ļoti bieži mūsu kapitālsabiedrības brauc un tīra akas, lai tās darbotos. Remontējot jebkuru ielu, tagad tiek izbūvēta lietusūdens kanalizācija. Nākamais jautājums ir, kā novadīt no mikrorajoniem ūdeni līdz šai kanalizācijai. Ja runā par peļķēm pie “Auras”, tad tur viss mikrorajons ir ūdenī, un tas viss arī būtu jānovada.
Es esmu tur braucis pēc lietus, kad mašīnai diski ir ūdenī, un ir tāda peļķe, ka var gandrīz ar laivu braukt. Visa pilsēta savā laikā ir bijusi projektēta bez lietusūdens kanalizācijas, jo zaļās zonas ir bijušas pietiekami plašas, lai to lietusūdeni varētu savākt. Bet šobrīd situācija ir mainījusies, ir mainījusies zaļās zonas attiecība pret apbūvēto laukumu. Ja paskatās uz to pašu “Auru” - tur ir liels stāvlaukums, bruģis, ietves, liela ēka, kur no jumta nāk ūdens. Tas viss agrāk bija zaļā zona, bet tagad ūdenim nav kur palikt. Te ir jautājums, kāpēc tas netika atrisināts, jau būvējot “Auras” stāvlaukumu? Tāpēc ielas tagad būvē ar lietusūdens novadi, arī Daugavas dambī būvē ūdens pārsūknēšanas stacijas, lai visa pilsēta ir ar noteci uz Daugavas pusi,” situāciju apraksta Raivis Ragainis.
Žurnālisti norādīja, ka visa šī informācija jau sen zināma, tāpat kā vietas, kas applūst, un tas, ka ielas reiz būvētas bez lietusūdens kanalizācijas. Pašvaldība gadiem ar to ir atrunājusies, un ir skaidrs, ka kardināliem risinājumiem, kā mikrorajonu pārbūvei, ar lietus kanalizācijas izbūvi naudas nebūs. Bet vai nav plānots tuvākajā laikā kādā no šīm vietām, vismaz pie slimnīcas, atrast kaut vai īslaicīgu risinājumu, kaut vai izveidot jaunu infiltrācijas aku? Vai pašvaldībai ir kādas idejas, kā to darīt, vai vismaz nākamā gada budžetā tam būs nauda?
Atbildot uz žurnālistu jautājumu Raivis Ragainis uzsvēra, ka neko nevar solīt, jo vajadzību esot daudz.
Uldis Skreivers piebilda, ka tikko ar SIA «Jēkabpils ūdens» esot parakstīts līgums par infiltrācijas akas izbūvi, šķiet, pie Draudzības alejas 26. nama. Tur uz stūra esot vieta, kur iet celiņi uz 2. vidusskolu, ko sakārtos, lai tur nestāvētu ūdens. Uldis Skreivers arī norādīja, ka ir gadījumi, kad ir ekstremāls lietus, un tad, lai kā arī gribētu visu pareizi izprojektēt un izdarīt, pie noteikta ūdens daudzuma tas sakrāsies un būs peļķes. Savukārt ar slimnīcas stāvlaukumā, lai novadītu ūdeni, lietusūdens kanalizācija jāizbūvē milzīgā attālumā.
“Situācija pie slimnīcas ir jārisina, bet es gribu pateikt, ka visas šīs vietas ir zināmas un finansējums tiek pieprasīts uz katriem budžeta grozījumiem, bet līdz šim nav izdevies naudu tam atrast, un arī šobrīd konkrēti neko nevar solīt. Draudzības alejā lietusūdens kanalizācija tagad ir izbūvēta, bet arī tur krustojumā bija ūdens, un ir jāskatās, vai tur jau notekas ir aizsistas ciet vai ir cita problēma,” piebilda Raivis Ragainis.
Attēlā: "Mūžīgā" peļķe pēc lietavām Jēkabpils slimnīcas stāvlaukumā.