2024.gada 19. septembris

Muntis, Verners

Mums raksta: Kāpēc Jēkabpilī ielu malās ilgstoši nenozāģē nokaltušus kokus?

Ar Radio1.lv sazinājās iedzīvotāji, kas dažādās vietās Jēkabpilī novērojuši ielu malu apstādījumos nokaltušus kokus, kurus ilgstoši nenozāģē un satraucas vai tas nerada bīstamas situācijas?
 

Iedzīvotāji ziņo par nokaltušiem kokiem – Viestura un Draudzības alejas krustojumā virzienā uz pilsētas centru, Rīgas ielā pretī veikalam Maxima un Rīgas ielā pie 209 numura.  


Iedzīvotāji jautā: Kāpēc nokaltušus kokus, kur daudziem izpuvuši vidi, ilgstoši nenozāģē? Kā notiek koku apzināšana, nokaltušo atzīmēšana, nozāģēšana, vai pievērš uzmanību tikai tiem, ko norāda iedzīvotāji, vai arī pašvaldības speciālisti veic monitoringu un, cik garš ir šis process no brīža, kad tiek secināts, ka koks nokaltis līdz tā nozāģēšanai un vai tad, ja kaut kur pilsētvidē tiek nozāģēts nokaltis koks tā vietā turpat stāda jaunu? 

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Infrastruktūras apsaimniekosanas nodaļas vadītāju Aināru Skromānu un lūdzām sniegt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.

Viņš informē, ka
 

Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas speciālisti regulāri veic koku apsekošanu pilsētā, it īpaši koku lapotajā periodā. Bīstamo koku saraksts tiek papildināts pēc apsekošanām un papildus informācija tiek iegūta no  iedzīvotāju iesniegumiem.


„Ir noslēgts līgums ar SIA"Jēkabpils pakalpojumi" par bīstamo koku izzāģēšanu Jekabpils pilsētā. Atbilstoši līgumam un ar saņemto Koku izvērtēšanas komisijas zāģēšanas atļauju, pakalpojumu sniedzējam ir nosūtīti darba uzdevumi ar zāģējamo koku sarakstu. Darbu izpildes termiņš ir 2024.gada 30.decembris. Iedzīvotāju atsūtītajos attēlos redzamie koki ir iekļauti darbu sarakstā,” saka Ainārs Skromāns.

Viņš skaidro,ka procesa ilgums sastāv no līguma slēgšanas procedūras ilguma, koku apsekošanas saraksta sagatavošanas, koku zāģēšanas atļauju saņemšanas, darbu uzdevumu saskaņošanas finanšu ietvaros, darbu izpildes,darbu pieņemšanas.
 

„Katra nozāģētā koka vietā nav stādāms cits dižstāds. Koku stādīšana pilsētvidē jāveic projektu ietvaros, kuru laikā izvērtē komunikāciju novietojumu, apbūves prioritātes atbilstoši Apbūves noteikumiem,” skaidro Ainārs Skromāns. 


Viņš piebilst, ka no dendroloģijas prasībām: nozāģēta koka celma un sakņu zonā notiek sakņu sairšanas procesi, augsnē strādā konkrētas baktērijas, kas palīdz sairt sakņu sistēmai. Ja turpat blakus iestāda jaunu dižstādu, kura sakņu sistēmai  vajag pilnīgi citas augsnes baktērijas,  tad dižstāds nīkuļo un neveic pilnvērtīgu iesakņošanos.

Savukārt projektos paredz celmu izņemšanu, stādbedru ierīkošanu, koku attīstībai atvēlētu ārtelpu.

Aculiecinieku foto

Komentāri (0-1/1)

  • Eh!
    12.09.2024 15:36
    Kā tad koki nekaltīs, ja otro gadu pēc kārtas ir totāls sausums, vieta atstāta, lai koki piedzertos, maza. Un kur jau bez šitā Skromāna bla bla bla...

Atstājiet komentāru