2024.gada 3. decembris

Evija, Jogita, Raita

Ziņojumā secināts: Sēlijas pierobežā sarūk iedzīvotāju uzticība varai

Sēlijas pierobežā šobrīd valda negatīvs informatīvais fons un lauku pagastos iedzīvotāji jūtas atsvešināti no novada pārvaldes institūcijām. Tā secināts kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” projekta “Mūsu balsis” izvērtējuma ziņojumā, informē kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.

Pilsoniskās līdzdalības eksperts Āris Adlers izvērtējuma ziņojumā secina, ka šobrīd iedzīvotājiem laukos ir tendence visu uztvert daudz negatīvāk, nekā tas objektīvi varētu būt: “Neatkarīgi no dalībnieku dzīves līmeņa, visi bažījas par negatīvajām lauku attīstības tendencēm, un tā rezultātā rodas neadekvāti zems dzīves līmeņa novērtējums.”

Ar Eiropas Savienības minoritāšu pārstāvniecības grantu programmas atbalstu pavasarī notikuši astoņi pasākumi četrās Sēlijas pierobežas kopienās – Rites pagasta Cīruļos, Demenē, Neretā un Subatē. Pēc viesošanās kopienās, eksperts vērtē, ka tendences visur ir līdzīgas: “Varas centralizācijas dēļ rodas atsvešinātības sajūta un šī negatīvā informatīvā fona rezultātā cilvēki pāragri pieņem lēmumus, kas saistīti ar pagastu depopulāciju, domājot, ka citur dzīve būs labāka.”

Līdz šim projektā piedalījušies vairāk nekā 80 Sēlijas iedzīvotāju, bet nākošās klātienes tikšanās notiks augusta beigās un septembrī. Projekta ietvaros tiks izstrādāts dokuments par līdzdalības un sabiedrību informēšanas iespējām. Tas saturēs gan risku analīzi projektā iesaistītajām kopienām, gan ieteikumus kopienu saliedētības un vienotas identitātes veidošanai.

Ziņojumā Āris Adlers min arī vairākus ieteikumus pašvaldībām: “Jārod mehānismi, kā efektīvāk komunicēt pašvaldībai ar saviem iedzīvotājiem lauku pagastos, un aktīvi jāievieš praksē iedzīvotāju padomju darbs.” Tāpat eksperts iesaka veidot jaunu, datos balstītu situācijas analīzi par pakalpojumu pieejamību laukos. “Jānoskaidro, vai iedzīvotāju pamestības sajūta ir objektīva, vai patiesi pašvaldībā pagastu iedzīvotāju vajadzības tiek noliktas otrajā plānā,” iesaka Adlers. Pilns ziņojuma teksts lasāms portālā selija.com.

Informācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par informācijas saturu atbild biedrība "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas"". Informācija nepauž Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

Ziņojums publicēts Sēlijas tūrisma un kopienu portālā selija.com.

Komentāri (0-6/6)

  • Ja kas
    29.06.2023 23:12
    Visā Latvijā, kur nu vēl pierobežā sarūk iedzīvotāju skaits un vnk nav kam nākt kopā papļāpāt...
  • Jupis ravis
    29.06.2023 18:36
    Aizbrauciet uz tiem ciemiem ar biznesa plānu, redzēs cik ļoti grib, lai teritorijas būtu iekļautas ekonomikas veidošanā.... būs 100 un 1 atruna ka neko nevajag....tā troksnis, tā putekļi....
  • Haha
    29.06.2023 18:34
    Nu ja, nu ja, vēl padomi uz padomes, kur atmazgāt naudu.....ta nu gan pētījums , tad jau tusiņš laukos pie veikala ir vesela sapulce vai valsts līmeņa debates
  • Jecis
    29.06.2023 18:25
    Ko nozīmē termins - Sēlijas pierobeža??? Un no kuras puses skatās! Jo Sēlijas novada daļa atrodas Lietuvas teritorijā un tikai normāli tādā gadījumā, ja lietuviešiem nekādas daļas gar mūsu politiķiem
  • janis
    29.06.2023 17:53
    Žuks ir žuks.
  • Vai ne?
    29.06.2023 17:36
    Žuks taču izkārto lielas naudas sumnas sēlijaa kultūras dzīvei. Pastalas, lindraki ir, var diet no saules līdz saulei, attīstība pagaidīs.

Atstājiet komentāru