Pašvaldības policija 5 gadu griezumā

2014. gada izskaņā Pļaviņu novada pašvaldības policija atzīmēja piekto pastāvēšanas gadadienu. Pļaviņu novada pašvaldības policija kā Pļaviņu novada domes struktūrvienība tika izveidota 2009. gada nogalē. Salīdzinot ar 2010. gadu, 2014. gadā izsaukumu skaits ir pieaudzis par 55% (2013. gadā – pat par 93%). Tas ir vērā ņemams fakts, kas liecina par sabiedrības uzticību policijai, kā arī par to, ka cilvēki izprot pašvaldības policijas un Valsts policijas kompetenci, māk to nodalīt. Diemžēl šis rādītājs liecina arī par pieaugošo likumpārkāpumu skaitu. 2014. gadā patruļu skaits bija par 20% lielāks nekā 2010. gadā. Pašvaldības policija veic regulārus diennakts reidus arī sadarbībā ar Valsts policiju. 2014. gadā pašvaldības policija īpaši pievērsās nesakoptajiem nekustamajiem īpašumiem. 2014. gadā tika brīdināti 192 nesakopto īpašumu īpašnieki (par 51% vairāk nekā 2010. gadā). Par nesakoptajiem īpašumiem sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu skaits 2014. gadā sastāda 20% no kopējā sastādīto protokolu skaita. Par nesakoptajiem īpašumiem visbiežāk piemērotais soda veids bija naudas sods. Pērn Administratīvo lietu komisija par nesakoptajiem īpašumiem piemēroja naudas sodus par kopējo summu EUR 945. Sabiedrībā nereti valda neizpratne kāpēc daudzi īpašumi joprojām nav sakopti. Jānorāda, ka pašvaldības policijai šajā jomā jārēķinās ar daudzām niansēm. Piemēram, īpašnieks ir miris un nav mantinieku, vai arī īpašnieks deklarētajā adresē nav sasniedzams, uz brīdinājumiem nereaģē. Pēdējā gadījumā protokols tiek sastādīts jebkurā gadījumā, bet diemžēl īpašums netiek sakopts. Pārsvarā nesakopto īpašumu īpašnieki nav Pļaviņu novada iedzīvotāji, tāpēc pašvaldības policija izsaka pateicību tiem iedzīvotājiem, kuri sakopj un uztur savu īpašumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī veicina harmoniskas vides veidošanu. Pērn pašvaldības policija pastiprinātu uzmanību pievērsa arī profilaktiski izglītojošajam darbam izglītības un pirms izglītības iestādēs. Pašvaldības policija organizēja 15 lekcijas par likumpārkāpumiem, atbildību, pienākumiem un tiesībām sabiedrībā, kā arī par policijas darbu. Pašvaldības policija ikdienā sadarbojas ar dažādiem dienestiem un iestādēm, piemēram, Valsts policiju, VUGD, sociālo dienestu, tiesu izpildītājiem, SIA „Pļaviņu KP” u.c. Pērn sadarbības gadījumu ar Valsts policiju skaits pieaudzis par 66% salīdzinot ar 2010. gadu. Attiecībā uz soda veidiem – ja 2010. gadā visbiežāk piemērotais soda veids bija brīdinājums, tad 2011.-2014. gadā tas ir naudas sods. To var skaidrot ar personu, kuras likumpārkāpumus veic atkārtoti, paradumiem. Proti, pašvaldības policija likumpārkāpēju brīdina, izskaidro personai tiesības un pienākumus. Tomēr samērā īsā laika periodā šī pati persona izdara jaunu likumpārkāpumu. Tad attiecīgi tiek sastādīts protokols un piemērots sods. Jāuzsver, ka pašvaldības policijas mērķis nav administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana, bet tikai instruments mērķa sasniegšanai. Likumpārkāpumus visbiežāk izdara vīrieši. 2014. gadā pie administratīvās atbildības saukto personu iedalījums pa dzimumiem ir sekojošs – 22% sievietes, 78% vīrieši. 2010. gadā šis rādītājs bija samērā vienlīdzīgs – 56% vīrieši, 44% sievietes. Kā norādīts iepriekš, vislielāko pozīciju sastādīto administratīvo pārkāpumu ziņā sastāda īpašumu nesakopšana – 20%, tad seko alkoholisko dzērienu lietošana vai atrašanās sabiedriskā vietā alkohola reibuma stāvoklī – 13%, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana – 10%, smēķēšana, ja to izdarījusi nepilngadīga persona – 8%, dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošana – 6% un vides piesārņošana vai piegružošana – 6%. Pārējie protokoli tika sastādīti par kūlas dedzināšanu, atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu, trokšņošanu, ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām, koku patvaļīgu ciršanu un bojāšanu, sadzīves atkritumu dedzināšanu, dabisko vajadzību kārtošanu sabiedriskā vietā u.c. Priecē tas, ka šo piecu gadu laikā tiesa nav atcēlusi nevienu apstrīdēto pašvaldības policijas pieņemto lēmumu. Tas liecina par policijas darbinieku zināšanām un darba kvalitāti. Kopumā vērojama pozitīva tendence iedzīvotāju tiesiskajā apziņā. Pašvaldības policijas skaidrojoši-izglītojošais darbs ar iedzīvotājiem ir veicinājis iedzīvotāju zināšanas par administratīvo atbildību, par tiesībām un pienākumiem sabiedrībā. Piemēram, attiecībā uz dzīvnieku labturības prasību ievērošanu pašvaldības policijas pirmsākumos valdīja haoss. Cilvēki ar izbrīnu uztvēra to, ka suni nedrīkst laist pastaigā bez pavadas, vai ka mājas dzīvnieki ir jāvakcinē pret trakumsērgu. Tagad situācija ir uzlabojusies – ja 2010. gadā par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu sastādīto protokolu skaits sastādīja 14% no kopējā protokolu skaita, tad pērn – tikai 6%. Diemžēl joprojām ir vērojama arī nihilistiska attieksme. Tomēr pašvaldības policija to neuztver (un nevar uztvert) personiski, jo apmierinātība ar policijas darbu un personas subjektīvā attieksme pret veikto likumpārkāpumu ir proporcionāla personas dzīves kvalitātei un attieksmei pret valsti.

Pašvaldības policija pateicas par sadarbību augstāk norādītajiem dienestiem un iestādēm, kā arī iedzīvotājiem, kuri ar sapratni attiecas pret policijas darba specifiku.