Pļaviņu novadā ūdens līmenis krītas, taču situācija joprojām saspringta

Lai gan Daugavā ūdens līmenis Pļaviņu novadā ir nokrities zem kritiskās atzīmes, situācija novadā joprojām ir saspringta, stāsta Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde. Ūdens ir atkāpies no iepriekš aplūdušajām ēkām, tomēr plūdi joprojām ieskauj atsevišķus parkus un laukumus.
Pirmdien, 13. martā, darbu sāks domes izveidotā komisija zaudējumu apzināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) sola zaudējumus segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat ministrs norāda, ka jāveic darbi, lai novērstu plūdu riskus nākotnē.

Ūdens līmenis Daugavā Pļaviņu novadā noslīdējis zem 11 metru atzīmes un vairs nepārsniedz kritisko robežu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.

Pļaviņu novadā nedēļas nogalē plūdi skāra vairākas ēkas, taču tagad ūdens no tām ir atkāpies, stāsta novada priekšsēdētāja Žilde (Jēkabpils reģionālā partija). Viņa gan uzsver, ka draudi nebūt vēl nav galā, jo ledus sastrēgums Daugavā joprojām stiepjas vairāku kilometru garumā.

"Gaidām, ko darīs upe. Vai ledi izkustēsies, vai ne. Bet nav nekāda liela grūdiena, kas viņus varētu tam sastrēgumam cauri izsist. Līdz ar to joprojām sarežģīta situācija saglabājas, un mēs, visi operatīvie dienesti, esam uz vietas un skatāmies pēc nepieciešamības, kā jāreaģē," stāsta Žilde.

Pļaviņās joprojām ir applūduši parki un zaļās zonas. Dome izveidojusi zaudējumu apzināšanas komisiju.

"Ceļi, asfaltētie laukumi cietuši. Būs jau gana lieli zaudējumi. Bet, protams, ne jau tādi, kā 2013. gadā," saka Žilde.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gerhards stāsta, ka tradicionāli pašvaldībām plūdu radītos zaudējums sedz valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un, visdrīzāk, tāpat notiks arī šoreiz.

Gerhards uzsver, ka tālāk jāizsver iespējas, kā novērst plūdu draudus turpmākajos gados. Tam varētu izmantot Eiropas fondu līdzekļus, kā arī dabas resursu nodokli lielajām hidroelektrostacijām (HES), kas gadā valsts budžetā ienes aptuveni pusotru miljonu eiro.

"Valdība pagājušajā gadā, nosakot dabas resursu nodokli lielajiem HES, šos līdzekļus novirzīja arī ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai. Pašreiz mums acīmredzot ir jāizvērtē, kuras vietas ir apdraudētākās, tajā skaitā arī Pļaviņas, un jāizvērtē, cik lielā mērā šie resursi, kas ir tagad valdības apstiprināti, būtu novirzāmi gan Pļaviņu, gan citu novadu krastu stiprināšanai," sacīja ministrs.

Ledus sastrēgums Pļaviņu novadā radījis tūristu pieplūdumu. Novada priekšsēdētāja Žilde aicina apmeklētājus nekāpt uz ledus, jo tas ir bīstami dzīvībai. Dome arī izdevusi rīkojumu, kas aizliedz novada teritorijā atrasties uz ledus. Par to draud sods līdz 200 eiro.

Žilde stāsta, ka operatīvie dienesti saņēmuši vairākus izsaukumus par cilvēku atrašanos uz ledus, taču pagaidām neviens 200 eiro naudas sodu nav saņēmis, jo cilvēki no ledus paspēj nokāpt brīdī, kad pamana tuvojoties atbildīgo dienestu darbiniekus.

Avots:lsm.lv