Filmu par represiju skaudrumu rāda kinoteātrī un izdot audioformātā

Vājredzīgo auditorijai pielāgota un audio formātā izdota Krustpils novada pašvaldības finansētā dokumentālā filma „Bij’ tādi laiki”, kas vēsta par izsūtīto Ilmāru Knaģi un ir skaudrs stāsts par Sibīrijas taigā izdzīvoto jaunību.

Filmas prezentācija notika 24. martā Latvijas Neredzīgo biedrības telpās, Rīgā, kur uz svinīgo sarīkojumu bija ieradies plašs un atsaucīgs interesentu loks. Pēc filmas bija ilgas diskusijas un sarunas par Latvijas vēsturi. Uzrunātie cilvēki atzina, ka ļoti novērtē to, ka ir izdots šāda veida disks. Liels prieks klātesošajiem bija par to, ka varēja satikt un izjautāt filmas varoni Ilmāru Knaģi.

Krustpils novada pašvaldība Latvijas Neredzīgo biedrībai dāvināja 15 kompaktdiskus, kas tiks sadalīti pa visām Latvijas Neredzīgo biedrības filiālēm.

Savukārt marta vidū nedēļu filma tika izrādīta uz lielā ekrāna kinoteātrī “K-suns”. Pēc pirmizrādesar asarām acīs ļaudis nāca ārā no kinozāles, tie bija skatītāji, kuru ģimenēm arī nebija gājis secen skaudrais liktenis un kuru tuvinieki līdzīgi kā Ilmārs Knaģis bija izdzīvojuši visu represiju skaudrumu, Sibīrijas taigā atstājot daudzus mīļos un tuvos. Daloties savos iespaidos, viņi atklāja, ka filma uzjundījusi veselu gūzmu emociju un atsaukusi atmiņā tuvinieku stāstīto. Viņuprāt, filma „Bij’ tādi laiki” būtu jārāda arī skolās, lai jaunajai paaudzei atgādinātu vēl nemaz ne tik senu mūsu tautas vēsturi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad sabiedrībā vērojama tendence pārraut tautas atmiņu pārmantojamības pavedienu un nodot notikušo pēc iespējas drīzākai aizmirstībai. Šī ir lappuse, ko nedrīkstam izraut no savas vēstures.

Uz filmas seansu bija ieradies arī Ilmārs Knaģis, un klātesošajiem bija iespēja klātienē uzdot sev interesējošos jautājumus.

Ilmārs Knaģis ir viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda “Sibīrijas bērni” dibinātājiem. Viņš ir pārdzīvojis divas izsūtīšanas, gandrīz vai ik uz soļa pārliecinoties, ka robeža starp dzīvību un nāvi ir ļoti trausla. Turklāt pārciešot ļaunuma impērijas ciešos žņaugus, I. Knaģim ir pieticis spēka un veselības vēlreiz pēc paša vēlēšanās atgriezties un izstaigāt daudzu jo daudzu izsūtīto moku vietas, proti, kopš 1987. gada I. Knaģis ir organizējis un vadījis latviešu izsūtījuma vietu apzināšanas ekspedīcijas, kā arī piemiņas zīmju atjaunošanu un uzstādīšanu dažādās nometinājumu vietās. Par nopelniem izsūtīto piemiņas saglabāšanā 1996. gadā viņš ir apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.

Pēc Ingas Nesteres sniegtās informācijas

Sagatavoja Liāna Pudule – Indāne,

Krustpils novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste