Metenis jeb Aizgavēnis Atašienē nosvinēts līksmi (FOTO)(VIDEO)

Svētdien, 26.februārī, Atašienē svinēja Meteni jeb kā to dēvē Latgales pusē – Aizgavēni. Diena sākās ar Aizgavēņa dievkalpojumu Atašienes baznīcā, ko vadīja priesteris Viktors Naglis. Pēc trim dienām - 1.martā ir Pelnu trešdiena, kad sāksies Lielais gavēnis, kas ilgs līdz Lieldienām. Meteņi ir ziemas aizvadīšanas un pavasara sagaidīšanas svētki, kuros vēl ir bagātīgi klāti galdi, valda līksmība un dažādas jautras izdarības pirms Lielā gavēņa.

Svinēt jeb dzīt Meteni gan tā organizētāji, gan viesi ieradās ķekatu maskās. Centrālais tēls – Metenis jeb Saimnieks, masku vidū bija dažādi dzīvnieki – Lācis, Lapsa, vistas, Cālēni,Gailis, Zirgs, Kaza, Kazlēni un citi, kā arī Nāve, Saimniece, Līgava un Čigānietes. Viesu lomā iejutās Krustpils novada Vīpes pagasta folkloras kopa “Lākači” un Vīpes pagasta kluba pasākumu organizatore Kristīna Zvirbule.

Meteņa svinības Atašienē notiek jau vairākus gadu desmitus. Šo svētku aizsācēja un tradīcijas dibinātāja ir nu jau mūžībā aizgājusī folkloriste Valentīna Mičule. Viņas iesākto tradīciju turpina Atašienē folkloras kopa “Vīraksne” kopā ar kultūras nama vadītāju Vēsmu Turkopoli.

Viņa stāsta, ka Valentīnas Mičules mudināti, pirms daudziem gadiem, folkloras kopas “Vīraksne” dalībnieki nāca kopā, lai svinētu atbilstoši latviskās sadzīves tradīcijām svētkus – Meteņus, Līgo, Ziemassvētkus. Sākumā svinētāji bijuši galvenokārt folkloras kopas dalībnieki, laika gaitā interese radusies arī citos pagasta iedzīvotājos un svinētāju pulks audzis. Nu jau daudzus gadus Meteņi ir vieni no jautrākajiem un populārākajiem sadzīves tradīciju svētkiem Atašienē.

Kā katru gadu visi maskās tērptie un bez maskām atnākušie Meteņu svinētāji pulcējās pie ugunskura, kas bija iedegts laukumā pie Atašienes kultūras nama. Ap ugunskuru tika iets rotaļās, dziedātas dziesmas un sadedzinātās pagājušā gada jāņuzāles, kā arī vairākas saujas graudu un veca nauda, lai šis gads būtu ražens un auglīgs un visu makos būtu nauda. Ar Meteņiem beidzas ķekatu laiks, tāpēc svinot svētkus masku izdarības bija varen naskas: pasākuma dalībnieki tika izdancināti un izvārtīti sniegā. Visi kas vēlējās tika bāzti maisā, šūpoti un mesti kupenā. Jaunieši sacentās stafetē un gaiļu cīņās.

Pēc āra jautrībām ķekatnieki kopā ar viesiem devās iekšā klubā, kur rotaļas, dejas un jautrība turpinājās. Čaklākiem rotaļu dalībnieki balvā saņēma saldumus un dažādas dāvanas.

Saimniece visus svinētājus sauca nobaudīt Meteņdienas cienastus: grūbu biezputru ar gaļas circenīšu mērci, štovētus kāpostus, zirņus, mājās sietus sierus un kultu sviestu, pankūkas ar krējumu, pupiņas, desu, dažādas gaļas ruletes, speķi, maizi, pīrāgus, plātsmaizi, cepumus un citus gardumus, kā arī tēju un kafiju. Galdu rotāja balts linu galdauts, māla trauki un svečturi.

Jāpiekrīt tiem, kas teic: “Ja vienreiz Atašienē Meteņos ir būts, tad gribas aizbraukt vēl un vēl, jo šeit valda patiesa viesmīlība, sirsnība, jautrība un pozitīva enerģija”.

Ticējumi par Meteni

Par laika apstākļiem:

Kāds laiks Meteņos - tāds būs arī Lieldienās.
Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
Ja Meteņos sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienās.

Par nākamo ražu:

Meteņa dienā no kalniņa ar ragutiņām jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.
Meteņa dienā vīriešiem ar matiem jāplūcas, lai tiem gari lini aug.
Meteņa dienā vīriešiem vajagot stipri daudz dzert, tad augot labi lini.
Meteņa vakarā jāveļ sniega bumbas, lai kāpostiem tikpat lielas galviņas augtu.
Ja Meteņos vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties - būs laba raža.
Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu - Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
Ja Meteņos sauss laiks - būs ražīgs gads.
Ja Meteņos snieg vai līst, tad būs labs sēņu un ogu gads.
Maize ir jāsagriež kancīšos jau vakarā priekš Meteņa dienas, jo citādi viņa nenāk par svētību ēdājam, kā arī rudzi vasarā ir pavājāki.
Meteņa dienā skrējuši no kalniņa, lai augot gari lini un lai vasarā neēdot odi.
Meteņa dienā vajag pirmos mēslus uz tīrumu vest, tad var visos vējos ar mēsliem strādāt, citādi ziemeļu vējā vesti un ārdīti mēsli ir tikpat kā purvā iegāzti.
Metenī vajagot vārīt cūkas astes, tad augot gari mieži.
Ja Meteņos kurmju rakumus izbada ar pīlādžu iesmu, uz kura cepta gaļa, tad kurmji nerok.
Meteņa dienā mēsli jāved, lai kurmji nerok dārzus un laukus.
Kad Meteņa dienā strādā, tad kurmji izveļ laukus.

Par pārticību:

Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju - vasarā govis nebizo.
Ja Meteņa dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads, ja vecāks - tad slikts.
Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties - būs labs un auglīgs gads.
Metenī nedrīkst vērpt, lai traki suņi neskrien mājā.
Meteņa dienā vajag aiznest maizi un gaļu zem kāda liela ozola un gaidīt, kad kāds putns nāk ēst. Ja putns pirmo ēd gaļu, tad gaļa būs lētāka; ja maizi, tad maize.
Ja Meteņa naktī lien maisā - lietuvēns dod dāvanas.
Meteņos un Pelnu dienā sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā neklauvē, jo citādi vējš plosīs ēkas un jumtus.
Meteņa dienā nedrīkst nekā mājās ievest, bet gan tikai izvest.
Meteņa dienā nedrīkst vērpt, citādi mazi sivēni trīc, raustās un griežas apkārt.
Meteņa dienā nedrīkst velēties, jo citādi drēbes nekad vairs nevarēja baltas dabūt.
Meteņos jāvāra cūkas kājas, tad aug labas cūkas.
Budeļos ejot jācep arī maize, lai tā to gadu nepelētu.
Ja budēļu vakarā zirņus vāra, tad ir sprogaini jēri.
Zirgi pirmo reiz jāiebrauc Metenī, tad tie vienmēr brangi un labi iet.
Meteņos jālaižas no kalna ar ragutiņām, tad zirgi viegli tek.
Ja Metenī gans skrien trīsreiz ap māju, tad vasarā govis nebizo.
Ja Meteņa dienā ēd cūkas ausi, tad izdodas labi sivēni.
Meteņos priekš saules jāizslauka istaba un mēsli jāliek tur, kur grib lai vistas dēj.
Kad Meteņa dienā cilā sietiņus, tad nākošā vasarā būs daudz mušu.

Par precībām:

Meteņa vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit un jāteic: "Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!" Ja cūka atrukst pretī, tad dabūs to gadu precēties.

Par nākotni:

Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru, lai būtu lieli rakstītāji, tāpat kā cūka liela rakātāja.
Meteņa dienā bērns jābāž maisā un jāsviež pār sētu - tad tie neaizgulēsies.
Metenī sunim uz cirvja kāta jādod gaļa un maize. Ja suns pirmo ņēmis maizi, tad bijis gaidāms auglīgs gads un otrādi.

Par veselību:

Meteņa dienā vajag gulēt šķērsām zem balkas, tad mugura nesāp.
Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.
Meteņa dienā nevar šūt - tad aug gari pirksti.

Foto: Sandra Mikanovska un Sandra Paegļkalne

Video: Inga Nestere un Ģirts Spēlmanis