Šodien sākas alternatīvais kamermūzikas festivāls - Sansusī

No 12. - 14.augustam Aknīstē, brīvdienu mājā “Susēja” norisināsies trešais alternatīvās mūzikas festivāls “Sansusī”. Šī festivāla nosaukuma un idejas autors ir brīvdienu mājas „Susēja” īpašnieks, Latvijas Nacionālās operas solists Armands Siliņš, kurš bērnībā dzīvojis šajā pusē.

Kā dziedātājs stāsta - "Sansusī" atvasināts no brīvdienu mājas "Susēja" vārdu spēles rezultātā, turklāt tulkojumā no franču vārda "sans souci" tas nozīmē - bez rūpēm, bez raizēm. Par alternatīvo kamermūzikas festivālu - “Sansusī” tā organizētāji norāda, ka tā ir iespēja gulēt teltī, ēst kā restorānā, staigāt kedās un klausīties izmeklētu kamermūziku izbaudot kluso dabas mieru.

Tieši tāpēc pasākuma organizētāji iesakām festivālu izbaudīt pavadot tajā visas trīs dienas, no piektdienas pusdienslaika līdz svētdienas pievakarei. Neviens no mākslinieku priekšnesumiem nepārklājas un ir iespējams noklausīties pilnīgi visus koncertus

Šogad Sansusī piedalās - Eva Bindere, Kristīne Blaumane, Inga Kalna, Guntis Kuzma, Jānis Porietis, Reinis Zariņš, kvartets Quadra, kvartets RIX. Komponistu lokā - Andris Dzenītis, Oskars Herliņš, Jēkabs Nīmanis, Oļesja Kozlovska, Anna Ķirse, Jānis Petraškevičs un Antons Safronovs. Būs arī stāstnieki Baiba Kurpniece, Orests Silabriedis un Jānis Torgāns. No citas pasaules - Ģertrūdes ielas teātris, Umka.lv un Dirty Deal Teatro, igauņu gaisa akrobāte Grete Gross, instalāciju mākslinieks Vilnis Putrāms. Naktsprogrammā - Suņa stunda, Dodo un Jēkabs Nīmanis ar grupu Mūsdienas.

​Jaundarbi, speciāli Sansusī:

Izrāde bērniem Kukainis (pēc F. Kafkas stāsta Pārvērtības motīviem). Radošās komandas sastāvā – komponisti Oļesja Kozlovska un Jēkabs Nīmanis, mūziķi Ernests Mediņš (sitamie instrumenti), Ivars Ozols (kontrabass), Dāvis Sliecāns (alts) un Jēkabs Nīmanis (klarnete); aktieri Ance Strazda, Klāvs Mellis, Reinis Boters, Armands Siliņš. Par vizuālo tēlu rūpējas Austra Hauks un Jānis Sniķers. Entomologs konsultants - Uģis Piterāns.
Oskara Herliņa Stīgu kvartets Nr. 1. To atskaņos Quadra.

Koku opera. Komponiste – Anna Ķirse; librets, režija – Andris Kalnozols; video projekcijas – Katrīna Neiburga; scenogrāfija – Andris Eglītis; sitaminstrumenti – Juris Āzers, Alekss Jalaņeckis un Elvijs Endelis; balsis – Laima Lediņa, Dināra Rudāne un Zigmārs Grasis

Publicējam fragmentu no intervijas portālā DELFI ar festivāla organizatoru Armandu Siliņu.

Kā tev īsti radās doma par "Sansusī" - redzēji ko līdzīgu ārzemēs vai varbūt vienkārši nosapņoji?

- Nē, nē. Pats festivāla formāts jau pasaka, kā radās doma par to - tiek apvienots rokfestivāla formāts un akadēmiskā mūzika. Bija laiks, kad es padzīvojos pa rokfestivāliem ar grupu “Suņa stunda”, un vispār alternatīvā vide man jau kopš skolas laikiem bijusi tuva. Tā laikam arī ir mana būtība, esmu akadēmisks cilvēks ar alternatīvu piesitienu, un "Sansusī" bija vienīgais veids, kā saredzēju iespēju salikt to visu kopā.

Cik ilgs bija laiks no idejas pirmsākumiem līdz pirmajam festivālam? Uzreiz bija skaidrs, kas jādara?

- Nē, vēl aizvien nav skaidrs! (Smejas.) Domājot pagāja kādi četri pieci gadi. Tas gāja pakāpeniski - bieži biju "Susējā", savā viesu namā Aknīstes novadā, kur tagad notiek "Sansusī" festivāls, tur ar draugiem ik pa laikam savācamies uz kādu ballīti. Patiesībā pats idejiskais domu grauds iešāvās prātā, kad reiz sēdējām mājas aizmugurē, kur ir akmens ieloks. Zvanīja telefons, es aizgāju parunāt kādus 30-40 metrus prom no viņiem. Beidzot sarunu, sapratu, ka dzirdu visu, par ko draugi runā, tātad tur ir laba akustika. Domāju arī par to, kā lai attīstu "Susēju", jo plika zāle ar 70 vietām vajadzīga piecreiz gadā, kur vietējiem nosvinēt dzimšanas dienas un kāzas. Tas nav rentabli, bet pats svarīgākais - tas man nav interesanti. Radās ideja, un tā es ballītēs četros no rīta ar glāzīti rokās sāku visus vadāt pa teritoriju un rādīt, kur man kas būs. Pagāja daži gadi, un tad jau visi prasīja, kad tad tas festivāls būs.

Kad stāstīji par savām idejām, neviens neizteica neticīgus komentārus un nelika noprast, ka nekas neizdosies?

- Tie bija draugi, un draugi nesaka, ka esmu kukū! Viss jau rodas uz fantāziju bāzes, kas nav materiāli un fiziski izkalkulēta, apdomāta. Bija ideja, kas par katru cenu ir jāpiepilda, un tad meklējām līdzekļus tās īstenošanai. Pirmais, ko tur uztaisījām, bija ziemas koncerts. Atnāca aptuveni 40 vietējie iedzīvotāji, atbrauca kādi 30 draugi, zāle bija pilna. Tas bija mans koncerts, jo visvieglāk pierunāt uzstāties, protams, bija pašam sevi. Pēc kāda laika uztaisījām vienu koncertu ārā, jo vajadzēja pārbaudīt, vai tas tiešām strādā. Tas bija pārbaudījumiem ļoti bagāts koncerts - tieši tajā datumā reģionā plosījās vētra. Mēs bijām sagatavojušies pat ne paviegli, bet vienkārši pavirši - vietai, kur bija flīģelis un pārējie mūziķi ar instrumentiem, tikai pārvilkām pāri plēvi un ar striķiem nostiprinājām. Koncerts sākās, vējš plēvi purināja, purināja, līdz vienā brīdī sāka gāzt lietus, kam sekoja atrakcija ar flīģeļa pārnešanu iekštelpās. Izdomājām, ka iekšā turpināsim koncertu, bet zālē nevarējām dabūt flīģeli, jo tad tam būtu jāskrūvē nost kājas un tas aizņemtu pārāk daudz laika. Zālē bija pianīns, bet es visā koncerta organizēšanas stresā nebiju iedomājies palūgt skaņotājam, kurš skaņoja flīģeli, noskaņot arī to. Tā nu mēs pabeidzām koncertu uz nenoskaņota pianīna, kas skanēja ļoti amizanti.

Kā tu izvēlies māksliniekus, kas piedalās festivālā?

- Pamatkritērijs laikam ir tā mana īpatnējā gaume. Man patīk apmeklēt dažāda veida pasākumus, un to laikā man rodas idejas. Es savācu tādu kā mozaīku no tā, kas man mākslinieciskajā vidē ir apkārt. Liela loma ir arī maniem kontaktiem un cilvēkiem, ar ko iepazīstos. No mākslinieku puses atsaucība ir ļoti liela, man nekad neviens nav bijis jāpierunā piedalīties. Protams, ir cilvēki, kurus es vienkārši neaicinu, jo mani viņu mākslinieciskā darbība neuzrunā. Man nepatīk falšs spožums, virspusējība. Tas gan ir atkarīgs no katra klausītāja muzikālās gaumes attīstības līmeņa un pieredzes, jo par vienu mākslinieku var būt diametrāli pretēji viedokļi. Tomēr es uz festivālu aicinu tos, kas atbilst principiem, pēc kā vados.  Programmai ir izkristalizējies tāds kā skelets, kura galvenie skriemeļi ir 21. gadsimta mūzika, bērnu koncerts, viens koncerts džezīgākās noskaņās, kā arī obligāti jābūt kādam pirmatskaņojumam. Pēc intensīvas klausīšanās visas dienas garumā katru vakaru paredzēta arī ballīte. Viens no festivāla pamatprincipiem ir arī tas, lai klausītājs, ja vēlas, var apmeklēt visus pasākumus. Mūsu brīvā gaisotne izvērš nedaudz citādu laika izjūtu, līdz ar to nav nekāda katastrofa, ja kāds koncerts sākas 15 minūtes vai pusstundu vēlāk, jo cilvēki mazliet ilgāk pavāļājas.