Ginta Kraukle: Godprātīgi veidoti pašvaldību izdevumi nav konkurenti reģionālajai presei
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar izskatīja 11 reģionālo laikrakstu galveno redaktoru parakstītu vēstuli, kurā redaktori aicina deputātus izbeigt pašvaldību piekopto praksi, kas kropļo mediju tirgu un apdraud reģionālās preses dzīvotspēju. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vienojās, ka situācija jāmēģina labot, pieņemot likuma grozījumus. Tomēr deputātiem nav īstas vienprātības par to, vai pašvaldībām jāaizliedz nodarboties ar izdevējdarbību.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne norāda, ka pašvaldību finansētie izdevumi ir paredzēti, lai informētu, bet reāli šajā izdevumā ir viss - pašlaik nav noteiktu robežu tam, ko var aprakstīt pašvaldības izdevums. Rožukalne uzskata, lai risinātu radušos situāciju, kur pašvaldību izdevumi nomāc reģionālos medijus, ir jānosaka, ka pašvaldībām nedrīkst piederēt mediji un ka tās nevar arī dibināt kapitālsabiedrības, kuras rada medijus. Viņasprāt, ir arī jāprecizē, ko nozīmē "informēt vēlētājus", kā arī jānodrošina atbalsts reģionālo mediju sektoram. Kā stāstīja eksperte, pašvaldības varētu publicēt savu informāciju reģionālajos medijos par maksu, norādot, ka tā ir pašvaldības informācija.
Portāls Radio1.lv vietējo pašvaldību Sabiedrisko attiecību speciālistiem jautāja, ko viņi domā par reģionālo un pašvaldību mediju attiecībām. Pirmā viedokli iesūtīja Līvānu novada domes Sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru nodaļas vadītāja Ginta Kraukle.
"Pašvaldību finansētie izdevumi Latvijā ir ļoti dažādi, tāpēc situāciju nedrīkst vispārināt. Aizliedzot pašvaldībām izdot vietējās avīzes bez informācijas paliktu liela daļa reģionu iedzīvotāju, kuru finansiālā situācija neļauj abonēt preses izdevumus. Vienlaikus maz ticams, ka, aizliedzot pašvaldību izdevumus, pieaugtu reģionālo izdevumu abonentu skaits. Tajā pašā laikā diskusija par kritērijiem, pēc kādiem tiek veidoti pašvaldību izdevumi, ir nepieciešama.
Šajā situācijā būtu svarīgi uzklausīt tieši reģionu iedzīvotāju viedokli, ne tikai izdevēju domas, kas cīnās par savu peļņas daļu tirgū, vai pašvaldību politiķu viedokli. Demokrātiskā valstī ir dažādas iespējas noskaidrot iedzīvotāju viedokli, kaut vai rīkojot referendumu šajā sabiedrībai tik būtiskajā jautājumā. Pretējā gadījumā šobrīd ir sajūta, ka tiek pretstatītas un izceltas privāto preses izdevēju peļņas intereses, taču tiek ignorētas iedzīvotāju tiesības saņemt informāciju par savā pašvaldībā notiekošo.
Uzskats, ka pašvaldību izdevumiem tiek tērēta milzīga nodokļu maksātāju nauda vismaz lielākajā daļā gadījumus nevar piekrist. Līvānu novada pašvaldība informatīvo izdevumu “Līvānu novada vēstis” izdod kopš 2003.gada. Tas tiek izdots vienu reizi mēnesī. Maksas komercreklāma izdevumā netiek izvietota. Laikraksta izdošana tipogrāfijā “Latgales druka” gadā izmaksā 9682,96 euro, savukārt izplatīšana ar AS “Latvijas Pasts”- 3219,24 euro gadā. Kopumā uz vienu novada iedzīvotāju tas sastāda aptuveni 1 euro gadā.
Vienlaikus Līvānu novada pašvaldība vairākkārt ir veikusi vietējo iedzīvotāju viedokļu pētījumu, lai noskaidrotu, kādos medijos iedzīvotāji iegūst informāciju. Aptauja parāda, ka pašvaldības izdotajā izdevumā “Līvānu novada vēstis”, kas iznāk jau 12 gadus, informāciju iegūst 80,20 % aptaujāto, savukārt citos laikrakstos – vien 26,7% aptaujāto. Tas apliecina, ka vietējo laikrakstu loma sabiedrības informēšanā ir ļoti liela, ko nedrīkst ignorēt. Ja aizliedzam pašvaldībām izdot laikrakstus, ko liksim vietā? Nav noslēpums, ka reģionālo avīžu tirāžas daudzos gadījumos ir ļoti nelielas. Un arī cilvēku pirktspēja, īpaši laukos, ir katastrofāli zema. Rezultātā mēs riskējam panākt, ka liela daļa Latvijas sabiedrības paliek vispār bez informācijas, ja par tādu netiek uzskatīta austrumu kaimiņu propagandas telekanālos tiražētā. Šo viedokli Latvijas preses izdevēju asociācijas un reģionālo mediju pārstāvjiem Latvijas pašvaldību izdevumu redaktori pauda arī Latvijas Pašvaldību savienībā notikušajā viedokļu apmaiņā šā gada 12.februārī.
Pašvaldību izdevumi, kas parasti iznāk salīdzinoši reti – lielākoties tikai vienu reizi mēnesī, un kuros netiek izvietotas maksas reklāmas, nevar būt konkurenti reģionālajiem medijiem, kuri iznāk vairākas reizes nedēļā, piedāvājot reklāmas un komercsludinājumus.
Tomēr vienlaikus ir jārunā par abu pušu izdevumu kvalitāti - gan par pašvaldības izdevumu veidošanas kritērijiem, gan arī par privāto preses izdevumu profesionālo kvalitāti.
Nevienam nav noslēpums, ka reģionālie mediji savos izdevumus pārpublicē teju visu pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavoto informāciju, “copy-paste” pārceļot to no pašvaldību mājaslapām vai avīzēm. Pati par sevi tā ir normāla sadarbības forma starp divu līdzvērtīgu profesiju (žurnālisti un sabiedrisko attiecību speciālisti) pārstāvjiem. Tāpēc neizprotama šķiet reģionālo izdevumu redaktoru asā pozīcija, vēstulē, kas šā gada 17.martā izskatīta LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, uzsverot, ka pašvaldību izdevumos un mājaslapās “maldinot sabiedrību, kā žurnālistika tiek piedāvāti sabiedrisko attiecību un reklāmas produkti”. Jāteic, ka reālajā dzīvē šie “produkti” tieši un nepastarpināti no pašvaldību mājaslapām un avīzēm taisnā ceļā pārceļo uz reģionālo mediju slejām.
Runājot par žurnālistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem, abām šīm profesijām ir savu uzdevumi un vienlīdzīgas tiesības pastāvēt un attīstīties, taču to abu virsuzdevums ir strādāt sabiedrības interesēs. Godprātīgi darīt šo darbu – tas ir abu pušu pienākums. Vai tas tiek īstenots abās ”frontes pusēs”, tas atkarīgs no katra cilvēka profesionālajiem un ētiskajiem standartiem. Jo gan vienā, gan otrā pusē ir gan profesionāļi, gan diletanti.
Protams, ka pašvaldības funkcija nav un nedrīkstētu būt komerciālu reklāmu publicēšana savos izdevumos. Pašvaldībai nav jānodarbojas arī ar valdošo politiķu slavināšanu katrā laikraksta lappusē. Taču šo jomu ir iespējams regulēt ar normatīvajiem aktiem, nevis ar pašvaldības laikrakstu aizliegšanu.
Galvenais šai situācijā būtu atcerēties par iedzīvotājiem un viņu interesēm, īpaši šābrīža sarežģītajā ģeopolitiskjā situācijā, kas vairāk kā jebkad pieprasa vienotu un informētu Latvijas sabiedrību. Reģionālajiem medijiem un pašvaldību izdevumiem būtu jākļūst par sadarbības partneriem nevis pretiniekiem.
Ginta Kraukle,
Līvānu novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas vadītāja"
Foto: no arhīva
Attēlā: Ginta Kraukle pirmā no labās puses.
Saistīts raksts: Margita Liepiņa: Uzskatu, ka pašvaldības veidotiem izdevumiem ir jābūt
Komentāri (0-6/6)
Guest
02.07.2018 18:22Guest
02.07.2018 18:22Guest
02.07.2018 18:22Pasākumu plans ir ļoti plāns. Nu kam interesē pasākumi skolās? Tā ir skolas iekšējā lieta un tur nevar aiziet vienkaršs apmeklētajs. Vai tad bērnu dārzā "Ābelite" tiek iznomātas telpas komercfirmām lekcijām?
Guest
02.07.2018 18:22Rota
02.07.2018 18:22jaaaaaaaaa
02.07.2018 18:22