Saukas bibliotēkā būs skatāma foto izstāde «Saucieši «Baltijas ceļā»»
- Vineta Žilinska --
- 01 augusts 2019 --
- 0Komentāri
Šogad aprit trīsdesmit gadi, kopš Baltijas valstu iedzīvotāji 1989. gada 23. augustā vienojās akcijā «Baltijas ceļš» ˗ divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās 600 km garā «Baltijas ceļā». Tā bija vērienīgākā miermīlīgā protesta akcija Baltijas valstu vēsturē, kurā trīs Baltijas valstis apliecināja vienotību cīņā par neatkarības atgūšanu.
Saucieši «Baltijas ceļa» posmu veidoja uz toreizējās Pleskavas šosejas pie Ieriķiem. Akcijā piedalījās dalībnieku grupa 25 cilvēku sastāvā ˗ bijušās Jēkabpils rajona Saukas 59. profesionāli tehniskās skolas, Saukas astoņgadīgās skolas darbinieki, audzēkņi, sauciešu ģimenes: Juris Brivņa, Jānis Butkus, Inese Daukste-Sproģe, Nikodems Elksnis, Zenta Geistarte, Donats Kalnietis, Jānis Kolosovs, Māris Joņins, Ineta Lāce, Velta Lāce, Vineta Lāce, Sarmīte Lazdiņa, Ilze Līce, Aivars Lūsis, Guntars Lūsis, Sanita Lūse, Aivars Martinovs, Jānis Pusts, Aigars Ražinskis, Lilija Ražinska, Andris Savičs, Irma Šmite, Mairis Šmits un Inese Vilcāne. Grupu organizēja un vadīja Latvijas Tautas frontes Saukas atbalsta grupas vadītājs Jānis Lācis.
Plakātu «1939. gada 23. augusts ˗ Baltijas paverdzināšanas sākums» zīmēja meistars Nikodems Elksnis, plakātu ˗ «Būsim vienoti savai Latvijai savai Tēvijai» sagatavoja Irma Šmite. Transportu nodrošināja Saukas 59. profesionāli tehniskā skola, autobusa šoferis Aivars Martinovs.
Jānis Lācis, daloties atmiņās, stāsta: «Es vienmēr ticēju, ka reiz šī vara kritīs. Tā bija dzimtas vēsture, kas deva spēku un šo apziņu. «Baltijas ceļā» piedalījos plānošanā kā Latvijas Tautas frontes Jēkabpils rajona izvirzītais deputāts un organizēju Jēkabpils rajona cilvēku izvietošanu Ieriķu posmā. Plānojām, kur cilvēki stāvēs, cik cilvēku būs vajadzīgs, lai varētu nosegt konkrēto ceļa posmu. Uz vietas, koordinējot cilvēkus, tika padota ziņa, piemēram, lai pavirzītos pa kreisi, un cilvēki to padeva tālāk no mutes mutē līdz pat Tallinai un komanda tika izpildīta. Lai nerastos pārrāvumi, lietā tika liktas arī tautiskās jostas un karogi.
Vislielāko paldies gribu teikt tiem cilvēkiem, kuri uzdrošinājās piedalīties, izplatīja paziņojumus, organizēja autobusus un atbalstīja, kā varēdami. Paldies toreizējiem Saukas kolēģiem, audzēkņiem un ģimenei! Vislielākais uztraukums bija par to, lai visi sveiki un veseli atgrieztos mājās. Apzinājāmies, ka ir jābūt gataviem uz visu, arī manā ģimenē mazākā meita teica: «Mēs brauksim visi vai neviens!». Vēl lielāka atbildība bija par skolas audzēkņiem. Bet bija svarīgi, lai pasaule mūs sadzird, saredz, saklausa. Kad visi sadevāmies rokās, bijām lepni un laimīgi, to nespēja ietekmēt arī Pleskavas virzienā braucošās mašīnas, no kurām tika izkliegti necenzēti lamuvārdi krievu valodā.
Esmu priecīgs un gandarīts, ka neesmu dzīvojis veltīgi un esmu pielicis savu artavu, lai Latvija atgūtu brīvību. Ar samērā nelielu asins izliešanu esam sasnieguši savu plānot mērķi – atjaunojuši neatkarību savā valstī!»
“Mūs vienoja kopējas sajūtas ˗ vienotība un ticība brīvai Latvijai. Pirmo reizi es pa īstam apzinājos, ka kopā varam un esam milzīgs un nesalaužams spēks,” atceras «Baltijas ceļa» dalībniece Vineta Lāce.
1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. 2009. gadā akcija Baltijas ceļš iekļauta UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā.
Papildu informācija par izstādi:
Velta Lāce, Saukas bibliotēkas vadītāja, tālr. 65229322.
Foto: Jānis Lācis