Preiļu novadā plāno atteikties gandrīz no visām vidusskolām
- 02 marts 2023 --
- 0Komentāri
Preiļu novadā šo mācību gadu vidusskolas klasēs uzsāka 234 skolēni. Gandrīz puse mācās pilsētas ģimnāzijā, to un Aglonas vidusskolu pašvaldība paredzējusi atstāt par teju vienīgajām vidējās izglītības iestādēm novadā.
Preiļu 2. vidusskola un Riebiņu vidusskola pakāpeniski pārtaps par pamatskolām - tā kārtējā domes sēdē 23.februārī lēma Preiļu novada deputāti.
Izglītības pakāpes maiņa notiks šogad un turpmākajos divos gados, respektīvi, šogad 1.septembrī skolās netiks atvērta 10.klase, un no 2025.gada 1.septembra skolas tiks reorganizētas par pamatskolām.
Preiļu novadā vispārējo vidējo izglītību pašlaik var iegūt Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, Preiļu 2.vidusskolā, Riebiņu vidusskolā un Aglonas vidusskolā.
Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka - vidusskolā minimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības klašu grupās administratīvajos centros, izņemot valstspilsētas, ir 90 izglītojamie, bet reģionos ārpus administratīvajiem centriem - 40 izglītojamie.
Valsts finansējuma saņemšanai skolai jāizpilda kvalitātes prasības, citādi divu gadu laikā izglītības iestāde zaudē finansējumu pedagogu darba samaksai. Kvalitātes kritēriji ietver sevī gan akreditācijas rezultātus, gan centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu, ko aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēc noteiktas metodikas. Šim indeksam šobrīd jābūt lielākam par 40%, bet no 2025.gada jāsasniedz vismaz 50%. Neizpildot kvalitātes prasības, skolēnu skaits skolā zaudē nozīmi.
Noslēdzot 2021./2022.mācību gadu, Preiļu 2.vidusskolai šis rādītājs bija 31,45%, un IZM ir brīdinājusi iestādi par kvalitātes kritērija neievērošanu, Aglonas vidusskolā tas bija 61,83%, bet Riebiņu vidusskolā - 54,78%.
Atbilstoši MK noteikumiem, minimālais izglītojamo skaits Valsts ģimnāzijā ir 94. Lai izpildītu šo rādītāju, šogad 1.septembrī ģimnāzijā 10.klasē jāuzņem vairāk par 36 skolēniem un jānodrošina centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ne mazāks par 55%, bet no 2025.gada - virs 60%. Noslēdzot iepriekšējo mācību gadu, ģimnāzijā šis rādītājs bija 64,04%.
Jaunajā vidusskolu mācību modelī vairs nav dažādu programmu - humanitāro, dabas zinību, profesionālo - piedāvājuma, kā tas bija iepriekš. Vidusskolai jānodrošina un jāpiedāvā vismaz divi kursu komplekti jeb izvēles grozi ar padziļinātajiem kursiem. Šādus komplektus reāli var veidot un finansēt, ja klasē ir vismaz 20 izglītojamie.
Jāņem vērā, ka aug arī prasības vidējās izglītības iegūšanai. Ja 2021./2022. mācību gadā absolventi atestātu par vidējās izglītības programmas apgūšanu varēja iegūt, katrā centralizētajā eksāmenā saņemot vērtējumu vismaz 5%, tad šogad rādītājam jābūt lielākam par 10%, 2024.gadā - 15%, savukārt 2025.gadā - 20%. Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēniem ir jākārto trīs centralizētie eksāmeni vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā - angļu, vācu vai franču, kā arī vismaz divi centralizētie eksāmeni augstākajā mācību satura apguves līmenī.
Prasības vidējās vispārējās izglītības iegūšanai kļūst arvien augstākas, kas viennozīmīgi samazinās to izglītojamo skaitu, kuri izvēlēsies apgūt vispārējo vidējo izglītību, pauž pašvaldībā. Tas nozīmē, ka novadā jāsaglabā ne vairāk kā divas izglītības iestādes, kuras piedāvā iegūt vispārējo vidējo izglītību, ievērojot nosacījumus, ka tās atrodas attālināti viena no otras un izglītojamo piesaistei šīm skolām ir dienesta viesnīcas. Šiem kritērijiem atbilst Aglonas vidusskola un Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija.
Pašvaldībām, kas pieņēmušas lēmumus par visaptveroša vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ir iespēja piesaistīt investīcijas ar mērķi attīstīt vispārējās izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā.
Ir sākta projektu iesniedzēju priekšatlase starp novadu pašvaldībām, kas līdz 28.februārim ir pieņēmušas lēmumus par vispārējo vidējās izglītības iestāžu, kuras atrodas ārpus pašvaldības administratīvā centra, reorganizāciju. MK noteikumi nosaka, ka IZM divu mēnešu laikā, pēc 2023.gada 28.februāra, iesniedz Ministru kabinetā informāciju lēmuma pieņemšanai par priekšatlasē izvēlētajām pašvaldībām, katrai pašvaldībai plānoto maksimālo Atveseļošanas fonda finansējumu un ne vairāk kā 20 investīcijai izvirzītajām izglītības iestādēm. Atveseļošanas fonda atbalstam novadu pašvaldības nozīmē par pamatskolām reorganizētas izglītības iestādes ar stabili pozitīvu izglītojamo skaita dinamiku 1.-6. klašu grupā.
Noteikumi paredz arī pārejas periodu, kādā reorganizētā izglītības iestāde uzsāk darbību jaunajā/reorganizētajā statusā - 2025.gada 1.septembris. Šīm prasībām atbilstoša ir Riebiņu vidusskola. Veicot ieguldījumus šajā skolā, tiks veidota droša un mūsdienīga mācību vide, nodrošinot arī motivējošu darba vietu skolotājiem.
Pieņemot šo lēmumu, Aglonas vidusskolai uzdots veikt aktīvas darbības vidējās izglītības programmu popularizēšanai un audzēkņu piesaistei, kā arī licencēt vidējās izglītības neklātienes programmu un nodrošināt vidējās izglītības ieguves iespēju neklātienē, uz 2025.gada 1.septembri Aglonas vidusskolā 10.-12. klasēs nodrošinot izglītojamo skaitu ne mazāku par 60.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA