2024.gada 2. maijs

Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2018.gada 2.martā

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2018.gada 2.martā

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Marts Preiļu slimnīcā tiks aizvadīts kā "Laba servisa mēnesis". Paredzēts, ka šajā laikā visi slimnīcas darbinieki pastiprinātu uzmanību pievērsīs komunikācijas kultūrai un labām attiecībām savā starpā, ar pacientiem un ikvienu apmeklētāju. Martā slimnīcā tiks ieviests arī "Ētikas kodekss" un "Klientu apkalpošanas standarts". Abi šie saistošie dokumenti reglamentēs darbinieku komunikāciju ar pacientiem. Visās slimnīcas nodaļās tiks rīkotas aptaujas, kuru mērķis būs noskaidrot cilvēku viedokli par slimnīcu, uzzināt kādi papildus pakalpojumi Preiļu iedzīvotājus interesē. Anketās būs iekļauti arī jautājumi par klientu servisu un saskarsmes kultūru. Šajā mēnesī Preiļu slimnīcā centīsies uzlabot ne tikai komunikāciju ar pacientiem un sadarbības partneriem, bet arī iekšējo komunikāciju, jo tikai apmierināti un novērtēti darbinieki ir gatavi sniegt vispilnvērtīgāko klientu apkalpošanas servisu.

Saskaņā ar Riebiņu novada domes lēmumu "Par Riebiņu novada attīstības programmas 2019. – 2025. gadam izstrādes uzsākšanu" uzsākta jauna Riebiņus novada attīstības programmas izstrāde. Par programmas izstrādes vadītāju apstiprināta Riebiņu novada domes Attīstības un plānošanas daļas vadītāja Inese Jakovele. Tāpat tika apstiprināta Programmas izstrādes vadības grupa. Rakstiski priekšlikumi un ieteikumi attīstības programmas izstrādei adresējami Riebiņu novada domei, fiziskām personām norādot savu vārdu, uzvārdu, adresi, bet juridiskām personām – nosaukumu, reģistrācijas datus, adresi. Riebiņus novada pagastu iedzīvotāji savus priekšlikumus un ieteikumus var iesniegt pagastu teritoriālajās pārvaldēs, kā arī iesniegt elektroniski: inese.jakovele@riebini.lv. Riebiņu novada attīstības programmu paredzēts izstrādāt līdz 2019. gada 20. februārim.

Turpinām ziņas

Madonas vakara un neklātienes vidusskolu pievienos Madonas pilsētas vidusskolai.Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne skaidro, ka lēmums pieņemts nelielā skolēnu skaita dēļ un tādēļ, lai pedagogiem varētu nodrošināt lielākas algas, jo šobrīd skolai nepietiek līdzekļu gan atlīdzības celšanai, gan administrācijas uzturēšanai. Tāpat Seržāne informēja, ka vakarskolas direktore šī mācību gada nogalē izlēmusi beigt savas profesionālās gaitas, kas arī kalpo kā iegansts abu izglītības iestāžu juridiskai apvienošanai. Patlaban Madonas vakara un neklātienes vidusskolu apmeklē ap 50 bērnu, taču skolas audzēkņi pārmaiņas asi neizjutīs, jo izglītības iestāde jau tagad atrodas Madonas pilsētas vidusskolas telpās un jauniešus apmāca tās pedagogi. Mācības notiek divas reizes nedēļā. Jau ziņots, ka pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" autori Madonas novadapašvaldībai ieteikuši attīstīt pilsētā esošo vidusskolu un ģimnāziju, bet par pamatskolu rekomendējuši pārveidot Ļaudonas vidusskolu nelielā audzēkņu skaita un zemā obligāto centralizēto eksāmenu indeksa dēļ.

Madonas novadā slēgs arī Mārcienas sākumskolu. Tajā paliks pirmsskolas grupiņa, kas juridiski būs pie Bērzaunes bērnudārza "Vārpiņa". Lēmums pieņemts, jo skolā ir neliels bērnu skaits un pašvaldībai nākas līdzfinansēt skolotāju atalgojumu. Šobrīd skoliņu apmeklē 20 bērni no 1. līdz 6.klasei, kuras visas bijušas savā starpā apvienotas. Nākamajā mācību gadā skolēnu skaits saruktu līdz 15, bet demogrāfiskā situācija pagastā nevieš cerības, ka bērnu skaits varētu pieaugt. Turpmāk bērni varētu apmeklēt Ļaudonas vidusskolu 10 kilometru attālumā, taču kā alternatīva pastāv arī Bērzaunes pamatskola un izglītības iestādes Madonas pilsētā.

Un vēl

Jēkabpils novada veco ļaužu namā aprūpētājas diennakti aprūpē sirmgalvjus, tomēr darba devējs – pašvaldība – nemaksā par darbu nakts stundās, vēstīja raidījums "Bez Tabu". Aprūpētāja Laila parakstījusi darba līgumu, bet tikai tad sapratusi, ka darba devējs-pašvaldība, kā pati uzskata, bez maksas izmanto darbiniekus. Lai gan aprūpētāji strādā augu diennakti, par nakts stundām no pulksten 22 vakarā līdz 6 no rīta netiekot samaksāts. Par darbu nakts stundās pašvaldība aprūpētājiem atmetot grašus - mēneša beigās izmaksā 60 eiro piemaksu. Šo summu izdalot ar reālo nakts nostrādāto stundu skaitu, sanāk aptuveni 0,75 eiro stundā, bet skaidrs, ka jāsaņem krietni vairāk. Samaksa par darbu aprūpētājiem ir 466 eiro pirms nodokļu nomaksas, piemaksā arī iepriekš minēto 60 eiro prēmiju par nakts stundām. Jāatzīmē, ka šo niecīgo piemaksu darbinieki ”izkarojuši” vien līdz ar 2018. gadu. Iestādes vadītājs Kaspars Vaišlis stāsta, ka sapulcē runāts par nakts maiņām. Kopā ar darbiniekiem panākta vienošanās, ka pa naktīm nestrādā, vienkārši veic apgaitu, bet tāpat ir jāatrodas darba vietā. Vaišlis raidījumam Bez Tabu atzinis, ka naktis darbinieki strādā uz brīvprātības principa. Bet likums noteic, ja darbinieks strādā nakts stundas, jāmaksā pat dubultā. Savukārt Jēkabpils novada domes izpilddirektors Jānis Subatiņš skaidro, ka iestādei nav pansionāta statusa, tāpēc arī neesot jānodrošina sirmgalvju uzraudzība 24 stundas diennaktī un nakts stundu periods esot atpūtas laiks, kad darbinieki varot doties mājās.

Atstājiet komentāru