Jēkabpilieši dod vārdus Rīgas Zooloģiskā dārza lūšu mazuļiem – Jākobs un Jakobīne

Ceturtdienas pēcpusdiena Rīgas zooloģiskajā dārzā bija īpaša, tika doti vārdi divem lūšu mazuļiem, kas pasaulē nāca šī gada martā. Tā kā lūši ir Jēkapils aizbilstamie, tad vārdus mazajiem meža kaķiem izvēlējās jēkabpilieši un publiski tos paziņoja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis.

“Pašvaldība no iedzīvotājiem saņēma vairāk nekā 40 ieteikumus vārda izvēlei un no visiem esam izvēlējušies divus – Jākobs un Jakobīne,” uzrunājot svinīgā pasākuma dalībniekus sacīja Raivis Ragainis.

Viņš svinīgā pasākuma dalībniekiem pastāstīja par lūšu simbolisko nozīmi Jēkabpils dzīvē, gan leģendu par lūša nokļūšanu pilsētas ģērbonī, gan par sporta komandām, kas nes šī veiklā dzīvnieka vārdu.

Jēkabpilieši lūšiem bija sarūpējuši dāvanas – lielopu gaļas un paipalu olu kūku, ko Jēkabpils mērs kopā ar lūšu barotāju pagatavoja visu dalībnieku acu priekšā un ienesa dzīvnieku krātiņā. Tāpat arī dāvanā bija atvestas divas volejbola bumbas, ar ko meža kaķiem rotaļāties.

Tā kā šajās dienās Latvijā valda karstuma vilnis, lūši bija neaktīvi un laiski zvilnot uz krātiņā esošā paaugstinājuma vai kokiem, it kā no malas vēroja mazo lūsēnu vārda došanas pasākumu. Pēc cienasta un dāvanu ienešanas krātiņā, lūšu mama laiskā solī aizgāja pārbaudīt, kas atnests, pasmaržoja un palaizīja gaļu, ar ķepu paripināja bumbu, tā cienastu un d«avanas atzīstot par labu esam un aizgāja atpakaļ uz savu guļvietu. Lai torti un bumbas atdotu lūšiem, tie vispirms tika ielaisti citā nodalītā aplokā. Atgriežoties atpakaļ ierastajā mājvietā, mazuļu vecāki Kamēlija un Rubīns apošņāja sagādātās dāvanas, taču torti apmeklētāju klātbūtnē vēl nesāka ēst.

"Dienas vidū, karstākajā laikā, lūsēni kā kaķiem pieklājas labprātāk laiski gulšņā aploka ēnainākajās vietās. Rotaļu laikā, rīta un vakara stundās, gan viss miers pazūd un aplokā valda visai draiska noskaņa: te augšpēdus, te jau kamoliņā veļas divi minči, te jākāpelē pa zaru zariem, bet pēc tam seko "boksa mačs"," jauno mazuļu ikdienu raksturo zoodārza direktors Ingamārs Līdaka.

Savukārt vakarā, noejot gar lūšu mājvietu zoodārza darbinieki novērojuši, ka daļa tortes ir noēsta, kā arī abas dāvinātās volejbola bumbas jau ir "izspēlētas".

Rīgas zooloģiskā dārza direktors Ingamars Līdaka svinīgi iecēla Jēkabpils pašvaldību un Jēkabpili mazā Jākoba un Jakobīnes krustvecāku godā un nolasīja arī pienākumus, kas tiem veicami un pasniedza krusttvecāku apliecību.

Lūšu mazuļu vecāki Kamēlija un Rubīns zoodārzā mīt no 2011.gada un sekmīgi izaudzinājuši septiņus mazuļus. Šī gada 28. martā dzimušie dvīnīši jau saņēmuši vakcināciju potes divu un trīs mēnešu vecumā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs Eiropas lūšu vairošanas programmā piedalās jau vairāk nekā 20 gadus. Lielkalns norādīja, ka Latvijā augušie lūši ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi, tādēļ pēdējo desmit gadu laikā jaunie lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un Japānā.

Šīs sugas pārstāvji savulaik bijuši plaši izplatīti visa Eiropā, bet 20.gadsimta vidū lielā tās daļā gandrīz pilnībā izzuduši. Lūšu skaitu samazināja medības un ķeršana slazdos kažokādu ieguvei. Pēc mežu platību izciršana 70.gados daudzās Eiropas valstīs tika uzsākti lūša reintrodukcijas projekti, mežos izlaižot lūšus no citām populācijām. Pašlaik vairāk nekā 90% jeb aptuveni 30 000 līdz 35 000 Eirāzijas lūšu dzīvo Sibīrijā. Tie izplatīti arī Mongolijā un Ķīnā. Eiropas mežos, neskaitot Krievijas teritoriju Eiropas daļā, mīt aptuveni 8000 lūšu. Centrālajā un Dienvideiropā šie dzīvnieki ir reti, bet lielākās populācijas ir Skandināvijā, Somijā un Baltijas valstīs.

Savukārt Latvijā lūšu populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā labākais pēdējo 100 gadu laikā. Pēc pētnieku domām, Latvijā pašlaik uzturas aptuveni 600 līdz 800 šīs sugas pārstāvju.

Foto: Sandra Mikanovska un jekabpils.lv