Kakao cena nākotnē trīskāršosies un dārgāka kļūs šokolāde. Viss par šokolādi

"Kopš pagājušā gada kakao pupiņu cenas jau ir pieaugušas par 40%. Cenu straujais pieaugums pēdējo gadu laikā galvenokārt tiek saistīts ar klimatiskajām izmaiņām pasaulē, kā rezultātā nav bijusi bagātīga raža. Tomēr nozīmīga loma cenu kāpumā ir arī Āfrikas valstu valdības iniciatīvām veikt tirgus pārdali un sakārtot šo nozari, aktīvi līdzdarbojoties visos procesos," sacīja Gulbis.

 

 

Viņš norādīja - nozares aplēses liecinot, ka tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies. Līdz ar to šokolādes ražotāji, kas produkciju ražo no kakao pupiņām, būs spiesti nākotnē celt šokolādes produktu cenas.

 

 

""Laima" ir "īstās" šokolādes ražotāji, tas nozīmē, ka kakao saturs ir lielāks, līdz ar to kakao pupiņu cenu pieaugums ir sāpīga lieta. Neizslēdzam iespēju drīzumā pārskatīt šokolādes produktu cenas, ja kakao pupiņu cena turpinās pieaugt," atzina uzņēmuma vadītājs, atturoties precizēt pieauguma apmērus.

 

 

Viņš arī sacīja, ka tie ražotāji, kuru šokolādes produkti ražoti uz piena vai sojas bāzes, kakao pupiņu cenu kāpuma ietekmi tik būtiski neizjūtot.

 

 

"Kopumā paredzu nākotnē ļoti lielu tirgus segmentāciju - būs masu produktu ražotāji, kuri ražos "kaut ko brūnu un saldu", kas tiks saukts par šokolādi vai tās izstrādājumu, taču kakao tur būs arvien mazāk un mazāk. Un būs otra grupa - tie, kas būs investējuši produktos un ražos kvalitatīvu šokolādi no kakao pupiņām. Jautājums par iespēju saglabāt Latvijas iedzīvotāju privilēģiju baudīt īstu šokolādi no kakao pupiņām par samērīgu cenu," atzina "Laimas" vadītājs.

 

 

Kā ziņots, "Laima" ir lielākais šokolādes un saldumu ražotājs Baltijā, kurā šokolādi ražo no Ganā iepirktām kakao pupām, neizmantojot pusfabrikātus. "Laima" produkciju eksportē uz 27 valstīm, tostarp Baltijas valstīm, Krieviju, ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Īriju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu un Mongoliju.

 

 

Jau vēstīts, ka "Laimas" īpašnieks kopš šā gada 26.augusta ir Norvēģijas kompānija "Orkla", kas iegādājās 100% kapitāldaļu arī pārējos kompānijas "NP Foods" uzņēmumos - AS "Gutta", SIA "NP Foods", AS "Staburadze", "UAB Margiris" un SIA "Detente" no uzņēmuma "Nordic Partners Foods Ltd", kura īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija "Nordic Partners" un Islandes fonds "BIL ehf".

 

 

Šokolāde mums visiem asociējas ar kaut ko saldu, spēcinošu, aromātisku un kārdinošu. Šokolādi var sastapt dažādos veidos - konditorejas izstrādājumos, pudiņos un desertos, savukārt piena vai tumšā šokolāde ir daudzu iecienīts kārums. Šokolādi iegūst, īpaši apstrādājot kakao koka sēklas, kuras sauc par kakao pupiņām. Tās tiek nolobītas, grauzdētas un tad samaltas pulverī, kas ir visu, gan saldinātu, gan nesaldinātu šokolādes izstrādājumu pamatā. Šokolāde, kurai nav pievienots cukurs, ir maltu kakao pupiņu masa kopā ar citām sastāvdaļām, kas ir daudzu izstrādājumu sastāvā. Nesaldinātā šokolāde, kura ir pazīstama arī ar nosaukumu Beikera šokolāde, reti tiek lietota uzturā tīrā veidā, jo tā ir ļoti rūgta.

 

 

Lai piešķirtu šokolādei saldumu, tai pievieno cukuru. Ir sastopami dažādi saldās šokolādes veidi: rūgtā, rūgteni saldā un saldā, kas parasti ir piena šokolāde, kurai pievienota vaniļa, kakao sviests, piena pulveris un /vai šokolādes sīrups. Visbiežāk saldumu ražošanā izmanto rūgto, rūgteni saldo un saldo šokolādi, kura ir sakausēto gabalu formā, no kuriem ražo šokolādes konfekšu virskārtu.

 

 

Piezīme: vārds "kakao" ir attiecināms uz kakao koku, no kura ievāc kakao pupiņas. Kakao ir arī produkts, ko iegūst, apstrādājot kakao pupiņas. Kakao sviests ir taukvielas, kas ietilpst kakao pupiņu sastāvā.

 

 

 

 

 

 

Nesaldā šokolāde ir vistīrākais šokolādes veids. To gatavo no kakao pupiņām, kuras tiek raudzētas, žāvētas, grauzdētas un samaltas. ASV šis šokolādes veids ir vairāk pazīstams ar nosaukumu šokolādes sīrups (liķieris), bet Lielbritānijā to parasti sauc par kakao masu. Šis šokolādes veids vidēji satur 50% kakao sviesta, un to visbiežāk izmanto ēdiena gatavošanā un kulinārijā, bet nelieto uzturā tīrā veidā.

 

 

 

 

Rūgteni-saldo šokolādi iegūst, sajaucot vismaz 35% nesaldinātās šokolādes masas un līdz 50% kakao sviesta, pievienojot cukuru un vanilīnu. Tai ir tumša krāsa, un visbiežāk to izmanto kulinārijā, jo tā piešķir ēdienam bagātīgu šokolādes garšu un lielisku aromātu.

 

 

 

 

Šis šokolādes veids, tāpat kā rūgteni-saldā šokolāde, satur 35% nesaldinātās šokolādes masas un līdz 50% kakao sviesta, bet tiek pievienots lielāks cukura daudzums. Tas piešķir šim šokolādes veidam daudz saldāku garšu, un tāpēc šādu šokolādi ir labi izmantot konditorejas izstrādājumos.

 

 

 

Piena šokolāde ir saldais šokolādes veids, ko ražo no nesaldinātās šokolādes masas, kakao sviesta, vaniļas un cukura, kā arī tiek pievienota piena masa, kas piešķir šokolādei gaišāku krāsu un padara to gludāku. Daudzi izvēlas tieši piena šokolādi tās maigās garšas dēļ. Parasti bērniem mazāk garšo tumšā šokolāde tās rūgtuma dēļ.

 

 

 

 

Balto šokolādi faktiski nevar dēvēt par šokolādi, jo tā nesatur kakao. Tās sastāvā ir kakao sviests, cukurs, vanilīns un piens. Tai ir tāda pati konsistence kā citiem šokolādes veidiem, un to arī daudz izmanto konditorejas izstrādājumos.

 

 

 

 

Kakao pulveri iegūst, sapresējot nesaldināto šokolādes masu un atdalot kakao sviestu. Tad iegūto masu izžāvē un pārstrādā pulverī, kas arī ir visiem zināmais kakao pulveris. Pastāv divu veidu kakao pulveris: nesaldais, ko sauc arī par dabisko, un „Dutch-processed"(holandiešu), kuram pievieno sārmainu (bāzisku) reaģentu, kurš neitralizē skābes. Tas piešķir pulverim sarkanīgu nokrāsu, un tas viegli šķīst ūdenī. Nesaldinātajam kakao pulverim ir ļoti rūgta garša, ko izraisa kakao sastāvā esošās skābes, un tas piešķir ēdieniem bagātīgu, piesātinātu garšu.

 

 

 

 

Šokolādes glazūra ir augstas kvalitātes šokolāde, kas satur vismaz 32% kakao sviesta. Parasti to var atrast īpašos šokolādes veikalos un to izmanto šokolādes konfekšu glazētās virskārtas pagatavošanai, kā arī citos koditorejas izstrādājumos.

 

 

 

 

Šokolādes gabaliņus ražo no dažādiem šokolādes veidiem, tos īpaši apstrādājot. Ir sastopami visdažādākie šokolādes gabaliņi gan formas, gan garšas ziņā. Kvalitatīvi gabaliņi saglabā formu, pievienojot tos cepumiem, iecepjot tos tortēs un citos saldumos. Attēlā ir mini gabaliņi, kubiņi, vidēji saldās un baltās šokolādes gabaliņi.

 

 

 

 

Šokolāde ir jāuzglabā ļoti rūpīgi, jo to var negatīvi ietekmēt apkārtējās vides faktori kā, piemēram, dažādi aromāti, mitrums. Vislabāk būtu šokolādi uzglabāt vēsā, sausā un tumšā vietā. Nav iesakāms turēt šokolādi ledusskapī, jo tad rodas kondensāts un mitrums var izraisīt pelēkbaltu aplikums uz šokolādes virsmas. Tas rodas, kad mitrums sāk šķīdināt šokolādi. Kad tas izgaro, veidojas kristāli, un tas savukārt piešķir šokolādei pelēcīgu nokrāsu. Līdzīgi notiek, ja šokolāde tiek pakļauta pēkšņām temperatūras izmaiņām. Kakao sviests atdalās no pārējās masas, kas padara šokolādes virsējo slāni pelēcīgu. Tomēr arī tāda šokolāde joprojām ir ēdama par spīti nepievilcīgajam izskatam.

 

Avots: LETA un irlaiks.lv