Aptauja: Ziemassvētku populārākie ēdieni ir rasols, speķa pīrādziņi un pelēkie zirņi
- 22 decembris 2018 --
- 0Komentāri
Latvijas iedzīvotāji par populārākajiem Ziemassvētku ēdieniem ir atzinuši rasolu, speķa pīrādziņus un pelēkos zirņus, liecina gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" sadarbībā ar pētījuma kompāniju "Norstat Latvija" veiktajā aptaujā par Ziemassvētku tradīcijām.
Plānojot svētku maltīti, iedzīvotāji vadās pēc ticējuma, lai uz galda ir deviņi ēdieni, kas nozīmē, ka nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Savukārt kā otru iecienītāko ticējumu svētku laikam respondenti min paražu, ka Ziemassvētku naktī ir jāēd pelēkie zirņi, jo tad būs daudz naudas, savukārt kā trešo iecienītāko ticējumu aptaujas dalībnieki atzina tradīciju Ziemassvētku vakarā turēt maizi, sāli un uguni uz galda, lai nākamais gads būtu svētīgs.
Uz aptaujas jautājumu, kādas ir Latvijas iedzīvotāju maltītes pagatavošanas tradīcijas, 60% respondentu kā svarīgāko minēja, lai maltīte ir garšīga. 41% gadījumos aptaujātie atzina, ka ēdienam pievērš mazāk uzmanības, jo svarīgāka ir kopā būšana. Tikmēr 31% gadījumu respondenti atklāja, ka Ziemassvētku maltīti nevar iedomāties bez gaļas ēdieniem. Tikai 2% gadījumu respondenti atzinuši, ka Ziemassvētkos ietur maltīti ārpus mājas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ģimenēs Ziemassvētku ēdienu pagatavošanas tradīcijas atšķiras. Gandrīz puse jeb 48% respondentu norāda, ka, gatavojoties svētkiem, lielāko atbildību par maltīti uzņemas sievietes. Savukārt svētku maltīte kā ģimenes rituāls ir 47% aptaujas dalībnieku, jo viņi ēdienu pagatavošanu veic kopīgiem spēkiem. Vien 5% respondentu atzīt, ka viņu ģimenē svētku ēdienus uzņemas pagatavot vīrietis.
"Vērtējot svētku svinēšanas paradumus, priecē, ka iecienīti ir gaļas ēdieni un novērtēts laiks, ko svētkos varam pavadīt kopā ar saviem tuvākajiem. Neskatoties uz ikdienas steidzīgo ritmu, svētkos joprojām atrodam laiku mājās gatavotiem ēdieniem un no paaudzēm mantotām tradīcijām," sacīja "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.
Aptauja veikta 2018.gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat Latvija", un tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.