Finanšu kļūdas, ko pieļaujam dažādos dzīves posmos. Vai atpazīsti savējās?
Foto: Canva/apstrādāts ar MI rīkiem
Labā ziņa? Lielāko daļu kļūdu iespējams novērst, ja tās laikus atpazīstam. Apskatīsim biežākos finanšu klupšanas akmeņus dažādos vecuma posmos un noskaidrosim, kā pieņemt pārdomātākus lēmumus!
20–30 gadi: dzīvošana tikai šodienai
Pirmā patstāvīgā alga, jauns darbs, ceļojumi un vēlme baudīt dzīvi – divdesmitgadnieku ikdienā netrūkst kārdinājumu. Šajā vecumā viena no izplatītākajām finanšu kļūdām ir pārliecība, ka par uzkrājumiem varēs domāt vēlāk.It kā nelieli, bet regulāri tēriņi par līdzņemšanas kafiju, ēdiena piegādi, abonementiem un spontāniem pirkumiem mēneša beigās var veidot pārsteidzoši lielu summu, ko, iespējams, nepamani, ja apzināti tam neseko līdzi. Turklāt, pierodot iztērēt visu nopelnīto, vēlāk mainīt savus paradumus kļūst arvien grūtāk.
Kā no tā izvairīties? Sāc ar vienkāršu principu – vispirms samaksā sev. Pat neliela summa, kas katru mēnesi automātiski nonāk uzkrājumu kontā, palīdz veidot finansiālo drošības spilvenu. Vienlaikus ir vērts apgūt budžeta plānošanas pamatus un iemācīties atšķirt vajadzības no vēlmēm.
30–40 gadi: pārāk daudz lielu lēmumu vienlaikus
Trīsdesmitgadnieku dzīvē bieži sākas finansiāli intensīvākais periods. Mājokļa iegāde, ģimenes pieaugums, automašīna, remonts un karjeras attīstība – viss šķiet svarīgs, turklāt nereti nepieciešams vienlaikus.Šajā dzīves posmā raksturīga kļūda ir savu finansiālo iespēju pārvērtēšana. Pat ja ienākumi ir stabili, vairāku lielu izdevumu uzņemšanās vienlaikus var radīt pārmērīgu slodzi ģimenes budžetam.
Piemēram, iegādājoties mājokli, nereti tiek aizmirsts par papildu izdevumiem, kas tam sekos – mēbelēm, sadzīves tehniku un neparedzētiem remontdarbiem. Rezultātā sākotnēji rūpīgi izplānotais budžets var izrādīties nepietiekams.
Ko darīt citādi? Lielākus pirkumus plāno pakāpeniski, nosakot prioritātes un izvērtējot pieejamos finanšu resursus. Noderīgs padoms – jau sākotnēji paredzēt nedaudz lielāku budžetu, nekā šķiet nepieciešams, lai negaidīti papildus izdevumi neizjauktu pārējos finanšu plānus.
Vienlaikus gudra finanšu plānošana nenozīmē, ka visiem lielākajiem pirkumiem obligāti jākrāj gadiem ilgi. Dažkārt pārdomāti izvēlēts finansējums var palīdzēt īstenot ieceres sev piemērotā laikā, sadalot izmaksas prognozējamos ikmēneša maksājumos. Piemēram, Mogo aizdevums līdz 20 000 eiro ir viena no iespējām, ko apsvērt mājokļa labiekārtošanai, sadzīves tehnikas iegādei vai citu nozīmīgu ieceru īstenošanai.
Galvenais ir izvēlēties savām iespējām atbilstošu finansējumu. Ja aizdevumam ir konkrēts mērķis, ikmēneša maksājumi iekļaujas ģimenes budžetā un ir rūpīgi izvērtētas kopējās aizņemšanās izmaksas, tas var kļūt par noderīgu palīgu lielāku dzīves plānu īstenošanā, neapdraudot ikdienas finansiālo stabilitāti.
40–50 gadi: pārliecība, ka viss jau ir sakārtots
Četrdesmit gadu vecumā daudzi ir sasnieguši profesionālu stabilitāti. Ienākumi var būt lielāki nekā jaunībā, bērni aug, un ikdienas finanšu paradumi šķiet nostiprinājušies.Tomēr tieši šajā posmā mēdz parādīties cita kļūda – nepietiekama uzmanība ilgtermiņa finanšu mērķiem.
Ja lielākā daļa ienākumu tiek novirzīta ikdienas vajadzībām un ģimenes izdevumiem, pensijas uzkrājumi vai personīgās investīcijas var palikt otrajā plānā. Tāpat cilvēki mēdz atlikt mājokļa uzturēšanas darbus, līdz neliela problēma pārvēršas dārgā remontā.
Kā rīkoties gudrāk? Regulāri pārskati savu finansiālo situāciju. Izvērtē esošās saistības, uzkrājumus un nākotnes vajadzības. Ja iespējams, daļu ienākumu novirzi ilgtermiņa mērķiem, vienlaikus saglabājot rezervi neparedzētiem gadījumiem.
Svarīgi arī atcerēties, ka lielāki ienākumi automātiski nenozīmē lielāku finansiālo drošību. To nosaka tas, cik pārdomāti nauda tiek pārvaldīta.
50–60 gadi: pārāk vēla gatavošanās pensijai
Tuvojoties pensijas vecumam, finanšu prioritātes atkal mainās. Bērni, iespējams, jau kļuvuši patstāvīgi un viņiem vairs nav nepieciešams finansiālais atbalsts, taču priekšplānā izvirzās jautājumi par saviem nākotnes ienākumiem un dzīves kvalitāti.Viena no būtiskākajām kļūdām šajā posmā ir paļaušanās tikai uz valsts pensiju, neizvērtējot, vai ar to pietiks ierastā dzīvesveida uzturēšanai.
Tikpat riskanti var būt uzņemties jaunas ilgtermiņa kredītsaistības, neņemot vērā iespējamo ienākumu samazināšanos nākotnē.
Ko ņemt vērā? Noskaidro savu prognozējamo pensijas apmēru, pārskati uzkrājumus un izvērtē iespējas samazināt esošās saistības. Jo skaidrāks būs priekšstats par nākotnes izdevumiem, jo vieglāk pieņemt atbilstošus finanšu lēmumus.
Arī šajā vecumā aizņemšanās ne vienmēr ir izslēdzama, tomēr īpaši rūpīgi jāizvērtē atmaksas termiņš, paredzamie ienākumi un iespējamie riski.
Finanšu kļūdas nav atkarīgas tikai no vecuma
Lai gan katram dzīves posmam ir savi izaicinājumi, dažas kļūdas atkārtojas neatkarīgi no vecuma. Viena no tām ir lēmumu pieņemšana emociju iespaidā – īpaši tad, ja runa ir par lielākiem pirkumiem vai aizņemšanos.Ne mazāk svarīgi ir neuzskatīt kredītu par papildu ienākumiem. Patēriņa kredīts var palīdzēt sadalīt konkrēta nepieciešama pirkuma izmaksas ilgākā periodā, taču tas vienmēr rada atmaksas saistības un papildu izmaksas. Tāpēc pirms aizņemšanās jāizvērtē arī alternatīvas, piemēram, uzkrājumu veidošana vai pirkuma atlikšana.
Galu galā finansiālā stabilitāte nenozīmē nekad nepieļaut kļūdas. Tā nozīmē spēju no tām mācīties, pielāgot savus paradumus un pieņemt lēmumus, kas atbilst pašreizējām iespējām un nākotnes mērķiem.
Neatkarīgi no tā, vai tev ir 25, 45 vai 60 gadi, labākais brīdis pārskatīt savas finanses ir tagad. Jo apzinātāk rīkosies ar naudu šodien, jo lielāka būs tava finansiālā rīcības brīvība nākotnē.
Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu!