Otrā pasaules kara gadadienā iesvēta Brāļu kapus un iztiek bez politiskām runām
8.maija vakarā, ko pieminam kā Otrā pasaules kara beigu dienu, Jēkabpilī pie Krustpils Romas katoļu baznīcas ar svinīgu dievkalpojumu un piemiņas brīdi Krustpils katoļu draudzes prieseris Viktors Naglis iesvētīja atjaunoto Otrā pasaules kara laikā pie Jēkabpils bojā gājušo karavīru kapsētu.
Karam nav ne tautības, ne valstiskas piederības, no tā vienādi cieš visi tajā ierautie cilvēki, atzina kāds pasākuma apmeklētājs. viņš pastāstīja, ka Otrajā pasaules karā dažādās frontes pusēs bija iesaistīti arī viņa tuvākie radinieki - tēvs, kurš bija iesaukts padomju armijā, tēva brālis, kurš paguva cīnīties leģionāru rindās, bet pēc tam - sarkanarmijā un tik un tā niezbēga no sešu gadu izsūtījuma par savām gaitām leģionā. Vēl kāds viņa radinieks karu bija izcietis koncentrācijas nometnē un pēc tam atbrīvots.
Karošana dažādās pusēs šobrīd vecos vīrus nekavējot svinēt pasaules kara beigu gadadienu, un viņi vienmēr pateicas Dievam, ka palikuši dzīvi un viņu vārdu nav garajā sarakstā, kas lasāms uz kapu pieminekļiem Brāļu kapos pie Krustpils katoļu dievnama.
Priesteris Viktors Naglis atgādināja, ka, iespējams, postošā kara cļonis bijis mīlestības trūkums un cilvēku novēršanās no Dieva.
Aizlūgšanas pie pieminekļa tika noturētas gan latviešu, gan poļu valodā un arī latgaliski.
Pateicos prāvesam Naglim, ka viņš noturēj svētrunu un nešķiroja cilvēkus," sacīja k;ada šā pasākuma dalībniece.
"Karš nešķiroja ne pēc autībām, ne reliģiskās piederības, ne vecuma, tāpēc ir svarīgi apzināties, ka mēs visi vairak vai mazāk esam kara upuri," tā atzina kāda cita šā pasākuma dalībniece.
Tikmēr Rīgā daudzi pošas 9.maija svinibām, kuri gan svinamo dienu sarakstā nav minēti.
Pasākumā klāt bija Māa Grīnberga