Pie Radžu ūdenskrātuves atkal plīvo Zilais karogs
Jūrmala, piesakot sešas peldvietas, ieguvusi Zilā karoga statusu jau četrām pludmalēm. Diemžēl starp Zilā karoga saņēmējiem nav atrodams nevienas Liepājas peldvietas vārds, jo Liepājas kandidatūru starptautiskā žūrija noraidījusi ūdens kvalitātes kritēriju neatbilstības dēļ.
Zilā karoga un Nacionālo peldvietu sertifikātu pasniegšana notiek maijā, bet Zilo karogu atklāšanas pasākumi Latvijas peldvietās notiks līdz jūnija sākumam.
Zilais karogs šovasar tiks pacelts Ventspils pilsētas peldvietā, Lielā Stropu ezera peldvietā Daugavpilī, Vakarbuļļu peldvietā Rīgā, Abragciema peldvietā Engurē, Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā, kā arī Jaunķemeru, Majoru, Bulduru un Dzintaru peldvietās Jūrmalā.
No jahtu ostām Zilais karogs piešķirts Liepājas jahtu centram, Pāvilostas "Marina" un Kapteiņu ostai Kuivižos.
Savukārt Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts, kas ir otra augstākā kvalitātes zīme peldvietām Latvijā, pašreiz jau ir piešķirts Saulkrastu pilsētas peldvietai, Vecāķu peldvietai Rīgā, Kauguru peldvietai Jūrmalā, Mellužu peldvietai Jūrmalā un Peldvieta pie stadiona Liepājā.
Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā karoga kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus. Iesaistoties programmā, pašvaldības īsteno arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas.
Lai saņemtu Zilo karogu, peldvietai jāatbilst 29 starptautiskiem kritērijiem.
Māra Grīnberga