Kristīgā baznīca šodien svin Pirmo adventi

Jau vakardienas vakara dievkalpojumi katoliskajā Baznīcā ievadīja adventes laiku un jauno Baznīcas liturģisko gadu.

 

 

Advente ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem - 30.novembrim - tuvākajā svētdienā un ilgst līdz 24.decembra vakaram. Šajā laikā visa kristīgā pasaule gaida Kristus dzimšanu. Viņš nāca pasaulē pirms pāris tūkstošiem gadu, "jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība". "Jebkuram mūsdienu cilvēkam vajadzīga mīlestība un stabilitāte, ko ietver šī vēsts, tāpēc arī 21.gadsimtā tā joprojām ir aktuāla. Tāpat advente simbolizē cilvēces ilgas pēc Kristus otrreizējās atnākšanas," teikts Informācijas centra preses paziņojumā.

 

 

Katrai adventes svētdienai baznīcas liturģijā ir sava nozīme. Pirmās svētdienas tēma ir kunga gaidīšana - kad viņš nāks, viss tiks atjaunots - pasaule un katrs cilvēks. Otrā svētdiena mudina cilvēku "gatavot kungam ceļu", atvērties jaunajam un dievišķajam. Trešajā svētdienā baznīca priecājas par tuvojošos Kristus nākšanu un pestīšanu. Ceturtajā svētdienā uzmanība ir vērsta uz Mariju, kas nes zem sirds Dieva dēlu un drīz dāvās Jēzu pasaulei. Liturģisko tērpu krāsa adventē ir violeta, kas aicina uz atgriešanos pie Dieva. Trešajā svētdienā liturģiskā krāsa var būt rozā, kas ir prieka simbols.

 

 

Dziļi simboliska nozīme ir arī adventes rotai - vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Tā gredzena forma simbolizē uzticību Dievam un viņa apsolījumiem. Adventes vainags norāda arī uz Kristu kā karali un uzvarētāju pār tumsu ar savu gaismu.

 

 

Jēkabpilī pirmo Adventi šodien svin katoļu, luterāņu un baptistu dievnamos. Savukārt Adventes vainagus var iegādaties gan veikalos, gan arī pilsētas tirgū, ka arī pagatavot saviem spēkiem. Attēlos redzami vakar Jēkabpils tirgū piedāvātie Adventes vainagi.