Senajā strīdā par mobilo tālruņu signāla slāpēšanu cietumos par apelācijas sūdzību jāiemaksā 18 915 eiro

Rīgas apgabaltiesa atstājusi bez virzības Beļģijas uzņēmējsabiedrības "Innovative System Developers Group N.V." (ISDG) apelācijas sūdzību, jo atbildētājai jānomaksā valsts nodeva 18 915 eiro apmērā senajā strīdā par līguma laušanu saistībā ar mobilo telefonu signāla bloķēšanas sistēmas iegādi un uzstādīšanu Latvijas ieslodzījuma vietās, tajā skaitā arī Jēkabpils cietumā.

Kā norādīja tiesā, tagad ir noteikts termiņš līdz 20.jūlijam lēmumā minētā trūkuma novēršanai - valsts nodevas 18 915,77 eiro apmērā samaksai un maksājumu apliecinoša dokumenta iesniegšanai Rīgas apgabaltiesā. Trūkumu nenovēršanas gadījumā apelācijas sūdzība tiks uzskatīta par neiesniegtu un atdota iesniedzējam. Lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa maija sākumā daļēji apmierināja Tieslietu ministrijas (TM) Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) prasību pret ISDG, lemjot piedzīt no tās kopumā 887 985 eiro senajā strīdā par līguma laušanu. Rīgas apgabaltiesa nolēma ar 2008.gada 29.februāri atcelt 2005.gada 6.oktobrī starp prasītāju kā pasūtītāju un atbildētāju kā piegādātāju noslēgto līgumu ar visiem tā grozījumiem un papildinājumiem.

Tāpat tiesa nolēma piedzīt no atbildētāja IeVP labā samaksāto avansa maksājumu 836 064 eiro, līgumsodu par saistību izpildes nokavējumu par laika periodu no 2006.gada 23.decembra līdz 2008.gada 29.februārim 36 285 eiro un tiesāšanās izdevumus 15 636 eiro, ko veido valsts nodeva par prasības celšanu 4470 eiro un ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 11 165 eiro.

Tiesa atzina prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas 836 064 eiro apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā, un par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). Tāpat par labu valstij no atbildētāja būs piedzenami ar ekspertīzes veikšanu saistītie izdevumi 1250 eiro apmērā.

IeVP prasībā lūdza atcelt 2005.gada 6.oktobrī noslēgto līgumu par 1 100 084 eiro vērtas tehnikas iegādi un uzstādīšanu, kā arī piedzīt šo gadu laikā jau samaksātos 76% no līguma summas, kā arī līgumsodu - kopumā 610 552 latus (868 737 eiro). IeVP bija norādījusi, ka līgumā par mobilo telefonu bloķēšanas sistēmu iegādi, uzstādīšanu un darbības sākšanu bijis paredzēts bloķēt visus telefona sakaru operatorus, nepieļaujot iespējas personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, sazināties pa mobilajiem tālruņiem.

Ierīces sākotnēji bijis paredzēts iedarbināt līdz 2006.gada 1.jūlijam, taču ierīču nodošanas termiņš vairākkārt ticis pagarināts, un arī 2006.gada 22.decembrī, līdz kuram bijis pēdējais termiņa pagarinājums, nav bijis nodots neviens no aprīkotajiem objektiem.

Prasībā norādīts, ka 2006.gada novembra sākumā veikta pirmās telefona signāla slāpēšanas ierīces testēšana Daugavpils cietumā un atklāts, ka daļā cietuma telpu iespējams sazināties pa "Triatel" jeb "Telecom Baltija", kā arī "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) un "Tele2" tīkliem. Dažas dienas vēlāk veiktas pārbaudes arī citās ieslodzījuma vietās, bet arī tajās konstatēts, ka sistēma neaptver visas plānotās teritorijas.

Beļģijas firma tā paša gada novembrī vienpusēji paziņojusi par ierīču darbības sākšanu arī Brasas, Jelgavas, Pārlielupes un Jēkabpils cietumā, lai gan reāli ierīces izdevies iedarbināt tikai Brasas cietumā, turklāt arī tur ticis konstatēts, ka šajā ieslodzījuma vietā iespējams sazināties LMT un "Tele2" tīklos. Pēdējā vienošanās starp IeVP un Beļģijas firmu paredzējusi, ka ierīces tiks nodotas līdz 2006.gada 22.decembrim.

Beļģijas kompānijas direktors Koens Bekss aģentūrai LETA toreiz atzina, ka darbu izpildes termiņš atsevišķos gadījumos tika pagarināts, bet tas notika neparedzētu praktiskas dabas problēmu dēļ. Katrs pagarinājums bija nepieciešams, un ikreiz to pieņēma un apstiprināja abas puses.

Bekss kā vienu no galvenajiem iemesliem darbu pagarinājumam minēja to, ka atsevišķos cietumos ierīces uzstādīšanai bija slikti pielāgots elektrības tīkls. IeVP gan līgumā bija uzņēmusies atbildību par elektrības tīklu kvalitāti, taču darbu izpildes laikā atklājās, ka atsevišķos cietumos nebija ne attiecīgā zemējuma, ne nepieciešamās elektrības piegādes.

Darbu izpildes laikā ISDG saskārusies arī ar citām problēmām, un dažas no tām izraisījušas veikto darbu aizkavēšanos. Visas būtiskākās darba izpildes problēmas, pēc Beksa teiktā, bija saistītas ar situāciju Latvijā. Perfektai mobilo tālruņu signāla slāpēšanai nepieciešami pamatīgi starojuma mērījumi, ko izplata pašreizējie sakaru operatori. Mērījumi Latvijas cietumos tika veikti 2004. un 2005.gadā. Kopš tā laika Latvijas tīkls ir audzis un paplašinājies. Šīs izmaiņas abas puses nebija paredzējušas.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA