2024.gada 25. novembris

Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Mūžībā devies ilggadējais Jēkabpils 3.vidusskolas direktors Valdis Ozoliņš

Mūžībā devies ilggadējais Jēkabpils 3.vidusskolas direktors Valdis Ozoliņš

In Memoriam

VALDIS OZOLIŅŠ
(09.07.1963. – 24.10.2019.)


Rimto rudens krāsainību skumju iekrāsojusi sēru vēsts – pēc grūtas cīņas ar šoreiz nenovēršamo baltajā Mūžības ceļā devies ilggadējais Jēkabpils 3.vidusskolas direktors Valdis Ozoliņš. Mūsu Valdis. Stiprais, vārdos un darbos noteiktais, gaišais pedagogs, kolēģis, savas skolas patriots.

Valda Ozoliņa mūžs ir iesakņojies 3. vidusskolā, kuru par savu dēvē visi viņa dzimtas pārstāvji: gan tēvs, gan meitas. Te mācījās pats, pēc tam strādāja par sporta skolotāju, bija klases audzinātājs un 21 gadu bija skolas vadītājs. Piederība vietai un atbildība veidoja Valda attieksmi pret Jēkabpils 3.vidusskolas tagadni un nākotni. Cieņpilni pārņēmis, viņš turpināja iepriekšējo skolas vadītāju tradīcijas mācībās un audzināšanā, 2005.gadā realizēja skolas sapni par plašu, audzēkņu augstajiem rezultātiem atbilstošu sporta halli. Daudz privātā laika, spēka un enerģijas, arī atjautības un izveicības prasīja 2013.gada vērienīgā skolas ēku renovācija, jo tā tika īstenota vienā vasarā. Valdi raksturo apbrīnojama prasme redzēt lietas kopsakarībās, mērķtiecīgi realizēt plānus, nesīkumoties un pat vissarežģītākajās situācijās skatīties no gaišās puses. Pēc diviem gadiem direktora pārraudzībā tika veikti otrās kārtas darbi, atjaunojot sākumskolas, internāta un ēdnīcas telpas, kā arī sporta stadionu. Baltā skola kalna galā atmirdzēja un iedeva jaunu elpu visam kolektīvam.

Valdis Ozoliņš ieguvis gan kolēģu, gan skolēnu un vecāku cieņu un atzinību. Viņa laikā skolas vārds daudzināts ar uzvarām un sasniegumiem tepat, Latvijā, un tālu aiz valsts robežām. Audzināmās klases skolēni atceras kopīgos braucienus ar riteņiem, sava audzinātāja radošumu, organizējot vērienīgu Ziemassvētku pasākumu vienlaikus visai skolai no 1.līdz 12.klasei, piemin jokus un nopietnību. Pieredze priekšmeta skolotāja, vēlāk - audzinātāja darbā lieti noderēja, strādājot par direktoru.

Direktors bija mūsdienīgs izglītības iestādes vadītājs, vienlīdz labi pārvaldīja skolas saimniecisko un pedagoģisko darbu. Izglītots un zinošs dažādās jomās, nebaidījās saprātīgi riskēt, uzņemoties atbildību par iespējamajām sekām. Vispirms prasīgumu vērsa pret sevi, tikai pēc tam pieprasīja no pārējiem, galvenais vērtēšanas kritērijs Valdim bija padarītais darbs un attieksme pret to. Par ilggadīgu un pašaizliedzīgu darbu izglītībā Valdis Ozoliņš 2019.gadā apbalvots ar Izglītības un Zinātnes ministrijas Atzinības rakstu.

Vienmēr un visās situācijās Valdim Ozoliņam svarīgākais bija Cilvēks gan ar savu stiprumu, gan reizēm arī vājumu, tikai pēc tam – amats. Un tomēr – ģimene, savi bērni Valdim bija visaugstākajā vērtē, viņš bija aktīvs bērnu centienu un ideju atbalstītājs.

Visu laiku esot sabiedrībā, Valdis savas rūpes paturēja sevī, tāpēc viņam ļoti svarīgi bija vienpatības brīži pie Rogāļu akmens, agrās rīta peldes un izbraucieni ar laivu pa Daugavu, slidošana un slēpošana, zāles pļaušana un putnu dziesmas…

Pēdējā skolotāju tikšanās reizē septembrī, saņemot no mums dāvanā ķiršu koku, Valdi, teici, ka gaidīsi pavasarī uz ķiršiem... Nu Tavi stādītie koki, sapņi, labie darbi un vārdi turpinās augt mūsu sirdīs. 

Jēkabpils 3.vidusskolas kolektīvs

Atstājiet komentāru