Iveta Upmace: Jēkabpils novadā vēlētāji ilgāk kā citās vēlēšanās uzturējās kabīnēs, visticamāk, pēdējā brīdī izlemjot par ko balsot
- Radio1.lv --
- 01 oktobris 2022 --
- 4Komentāri
Viņa arī sacīja, ka Jēkabpilī, Viesītē un Aknīstē vēlētājiem nācies stāvēt rindās, lai nobalsotu. Lauku iecirkņos rindas neveidojušās. Visos iecirkņos novērots, ka šajās vēlēšanās vairums vēlētāju ilgi uzkavējas kabīnes, kas liecina, ka nākot uz vēlēšanām līdz galam nav pieņemts lēmums par ko balsot un tas tiek izdarīts jau vēlēšanu iecirknī. Līdz ar to tas prasa ilgāku laiku, ko vēlētājs pavada vēlēšanu iecirknī. Arī šī iemesla dēļ daudzviet veidojušās rindas.
Vislielākais vēlētāju skaits šodien novērots vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Jēkabpils Tiesu nama telpās, šeit šodien nobalsojušo skaitam klāt nāk arī iepriekšbalsošanā nodotās glabāšanā vēlētāju balsis kopā – 2432 vēlētāji, otrajā vietā - Jēkabpils 2.vidusskolas telpās izvietotais vēlēšanu iecirknis, kurā nobalsojuši – 1618 vēlētāji, bet trešajā vietā apmeklētības ziņā ir vēlēšanu iecirknis, kas izvietots – Jēkabpils sporta hallē – 1321 vēlētājs. Vēlēšanu iecirknī Viesītes kultūras centrā “Sēlija” nobalsojuši – 924 vēlētāji, bet Aknīstē iecirknī, kas izvietots pilsētas un pagasta pārvaldes ēkā – 683. Savukārt vismazāk šodien vēlētāju bijis iecirknī, kas izvietots Asares pagasta pārvaldē – 136, Elkšņu pagasta pārvaldē – 160 un Leimaņu pagasta pārvaldē – 163.
Kopumā Jēkabpils novadā, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajiem datiem līdz pulksten 21.20, no balsstiesīgajiem 31 112 vēlētājiem nobalsojuši 18 653 jeb 59,95%.
14.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši kopumā vismaz 899 271 vēlētājs jeb 57,97% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati līdz plkst. 21.20.
Atbilstoši līdz šim apkopotajai informācijai 14. Saeimas vēlēšanās nobalsojuši ap 59% balsstiesīgo, šovakar preses konferencē pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Tas ir par gandrīz 5% vairāk nekā iepriekšējās, 2018.gada 13.Saeimas vēlēšanās, norādīja Bērziņa.
Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 bija nobalsojuši 652 100 vēlētāju jeb 42,28% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemē, tur nobalsojuši 65,76% balstiesīgo iedzīvotāju, viszemākā - Rīgā. Pie vēlēšanu urnām bija devušies vien 49,27% balstiesīgo iedzīvotāju.
13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 844 925 vēlētāju jeb 54,56% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielāko vēlētāju atbalstu 14.Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas "Jaunā vienotība" (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").
Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Progresīvie", "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Attīstībai/Par!" (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija - 11,5%, bet par ZZS - 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par "Progresīvajiem" - 8,3%, par "Stabilitātei!" - 5,4%, par LPV - 5,3%, bet par AP - 5,2% pilsoņu.
Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Saskaņa" un "Konservatīvajiem" uzrāda 3,5% atbalstu katrai.
Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija "Katram un katrai" ar 2,8% un "Suverēnā vara" ar 2,3%.
Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu - "Republika" ar 1,6%, "Tautas varas spēks" ar 1,1%, "Tautas kalpi Latvijai" ar 0,9%, "Vienoti Latvijai" ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un "Apvienība Latvijai!" ar 0,3%.
Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.
Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs "Saskaņas" atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.
Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA
Komentāri (0-4/4)
Kas!
02.10.2022 21:18mamma Zuze
02.10.2022 10:51Skolnieciņš
02.10.2022 09:50Skolnieciņš
02.10.2022 09:40Ar sentēvu viedumu, Skolnieciņš