CSP: Latvijā samazinās bērnu skaits. Jēkabpils novadā bērnu īpatsvars – 18,3 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita
- Radio1.lv --
- 05 augusts 2024 --
- 1Komentāri
Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā - 30,5%, bet mazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas novadā - 13,5%. Savukārt Jēkabpils novadā – 18,3%, Aizkraukles – 17,4, Madonas – 17,2%, Līvānu – 17,1, Preiļu – 16,0% un Augšdaugavas – 14,0%.
Pērn no Latvijas emigrēja 2200 bērnu, kas bija 13,5% no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022.gadā - 22,6%). Savukārt imigrēja 2100 bērnu, veidojot 11,4% no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita. 2022.gadā tie bija 13,2%, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstpiederīgie.
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 7100 jeb gandrīz 2% nepilngadīgu Ukrainas valstspiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2200 bija bērni pirmsskolas vecumā (0-6 gadi) un 4900 bērnu - skolas vecumā (7-17 gadi).
2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 000 bērnu, veidojot 19% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina CSP apkopotie dati. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, kad Latvijā bija 361 000 jeb 19,2% bērnu vecumā līdz 17 gadiem, bērnu skaits ir samazinājies par 5000.
Kopš 2016.gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 4000 jeb 1,1%, bet īpatsvars - par 1,1 procentpunktu (2016.gadā 352 tūkstoši jeb 17,9% bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā, tomēr vecuma grupā 0-9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016.gada sākumu, tas samazinājies par 14 000 jeb 6,8%.
Šī gada sākumā no visiem bērniem 96,3% bija Latvijas pilsoņi, 0,5% - Latvijas nepilsoņi un 3,2% - citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70% bērnu bija latvieši, 12,7% - krievi, 2,1% - ukraiņi, 0,6% - poļi, 0,5% - baltkrievi un 14,1% bērnu bija cita etniskā piederība. Bērnu skaitā 94,7% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3% - Apvienotajā Karalistē, 0,3% - Īrijā un Krievijā.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA
Foto: No arhīva
Komentāri (0-1/1)
Ietaupīja
06.08.2024 07:24