2024.gada 24. novembris

Velda, Velta

Jēkabpils ārsti ceļ trauksmi – pilsētā un novadā pieaug saslimstība ar garo klepu

Jēkabpils ārsti ceļ trauksmi – pilsētā un novadā pieaug saslimstība ar garo klepu

Eiropā un arī Latvijā šogad pieaugusi saslimstība ar garo klepu. Jēkabpils nav izņemums. Tāpēc, lai brīdinātu sabiedrību, Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ārste Ilze Bikova un Jēkabpils reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja, pediatre pulmonoloģe Aija Briška aicināja uz preses konferenci vietējo mediju pārstāvjus.

Šoruden Jēkabpils slimnīcā ir ārstējušies trīs bērni, to vidū arī piecus mēnešus vecs zīdainītis, ar garo klepu, un tikai viens no viņiem bija vakcinēts, savukārt ambulatori slimo vairāki desmiti mazo jēkabpiliešu un novada iedzīvotāju. 


“Garais klepus – tā ir bakteriāla infekcijas saslimšana, ko izraisa baktērija “Bordetella pertussis”. Tā pieķeras elpceļu skropstiņu epitēlijiem un bojā elpceļu gļotādu, un tas izraisa klepu, kas dinamikā kļūst arvien stiprāks un lēkmjveidīgs,” skaidro Aija Briška. “Sākumā var likties, ka tā ir vienkārši saaukstēšanās slimība, bet otrajā nedēļā klepus kļūst arvien stiprāks, ir grūti ievilkt elpu, zīdaiņiem pat varētu būt elpas aiztures epizodes, kuru laikā viņi var arī nosmakt. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca arī ceļ trauksmi, ka viņiem ir garā klepus bērni, un saslimšana norit ļoti smagi. Man šķiet, pirms diviem gadiem bija gadījums, kad zīdainītis nomira no garā klepus.”

Klepus lēkmju ilgums var būt pat 30 minūtes, slimības simptomi saglabājas pat vairākus mēnešus – šīs ir garā klepus pazīmes, kuras nevajadzētu izjust uz savas ādas nevienam, ja vien cilvēki būtu pret šo kaiti vakcinējušies, kas ir visefektīvākā aizsardzība. 
 

Vakcīna pret garo klepu ietilpst kombinētajā vakcīnā, kas būtu jāsaņem divu, četru un sešu mēnešu vecumā, pēc tam 15 mēnešu, septiņu gadu un 14 gadu vecumā. Saslimstības pieaugumam, viens no iemesliem ir vakcinācijas noliegums,  daudzi vecāki izvēlas savus bērnus nevakcinēt.


“Plašsaziņas līdzekļos ļoti daudz raksta par it kā komplikācijām, par nevēlamiem gadījumiem, bet ne vienmēr to ir rakstījis mediķis. Vecāki vienkārši tā uztver, ka visas problēmas ir saistītas ar vakcināciju. To atspoguļo presē, un līdz ar to baidās vakcinēt,” saka Aija Briška.

Izvēle bērnu vakcinēt vai nē ir vecāku ziņā, ja vecāki atsakās no vakcinācijas, pakļaujot bērnu saslimstības un pat nāves riskam, ārstam nav citu instrumentu, kā mainīt šo situāciju, kā vien diskusija ar vecākiem, cenšoties pārliecināt par vakcinācijas lietderīgumu. Ārsti aicina ar atbildību attiekties pret vakcinēšanu, jo tikai tā var pasargāt savu bērnu no smagas saslimšanas. Jāņem vērā, ka vakcīna pret garo klepu būtu ieteicama arī grūtniecēm, jo tā var pasargāt zīdaini līdz vakcinācijas vecuma sasniegšanai.
 

“Garā klepus komplikācijas ir pneimonija un atelektāzes, var būt arī krampji un encefalīti sakarā ar skābekļa nepietiekamību visam organismam un tajā skaitā arī smadzenēm,” skaidro Aija Briška.


Viņa piebilst, ka garais klepus var noritēt arī vieglākā formā, bieži vien bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras, tādēļ ir svarīgi bērnus vest pie ārsta pat tad, ja nav aizdomu par kaut ko nopietnu. Tāpat arī bērnus ar klepu nevajadzētu vest uz dārziņu, laist skolā, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas tad arī noteiks diagnozi. Garo klepu diagnosticē ar analīžu palīdzību. 

Ārsti norāda – ja bērniem slimība nenorit smagi, garo klepu ir iespējams ārstēt mājās. Bērnus līdz sešu mēnešu vecumam un pacientus ar nopietnām sirds, plaušu, nervu sistēmas slimībām ieteicams ārstēt slimnīcā.

Attēlā: (no kreisās) Ilze Bikova un Aija Briška.

Atstājiet komentāru