Aprit trīs gadi kopš 2023.gada janvāra plūdiem Jēkabpilī
- Sandra Mikanovska --
- 13 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
FOTO: DIVI KADRI
13.janvārī aprit trīs gadi kopš plūdu kulminācijas Jēkabpilī 2023.gadā, ko radīja lielā vižņu masa Daugavā, izveidojot sastrēgumu. Tika izsludināts sarkanais brīdinājums, un riska vietu iedzīvotāji evakuējās. Tā Jēkabpilī bija vairākus gadu desmitus nepieredzēta situācija.
2023.gada janvāra plūdos Jēkabpilī tika izskaloti arī ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas. Tāpat nācās vairākas dienas nemitīgi stiprināt nedrošo aizsargdambi, kurā bija radušās sūces, un šīs izmaksas bija 2,6 miljoni eiro, ko valsts pēcāk pašvaldībai kompensēja.
2023. gada janvāra plūdos vižņu masas un ūdens spiediena dēļ uzbērums sāka brukt. Dienām un naktīm simtiem cilvēku strādāja, lai glābtu dambi un pilsētu. Tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei.
Naktī uz 14.janvāri Daugava ienāca pilsētā lejpus Jēkabpils appludinot bijušo Lauktehnikas teritoriju, tur esošos uzņēmumus, Pļaviņu, Zvejnieku, Mežrūpnieku, Bebru ielas un to apkārtnes. Ūdenī bija ne tikai ielas, pagalmi un pagrabi, bet arī māju pirmie stāvi. 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta jeb 83,60 metri saskaņā ar Latvijas normālo augstumu sistēmu (LAS-2000.5).
Lai nosargātu pilsētu no applūšanas, ar smilts maisiem bloķēja tuneli Pļaviņu ielā, nosprostojot ūdens ceļu. Taču tas radīja situāciju, ka pamatīgi applūda Pļaviņu iela, mājas un tai piegulošās ielas no tilta pār Daugavu līdz “Daugavkrastiem”, vairākas dienas atrodoties kā plūdu ūdens "vannā".
14.janvārī applūda Rīgas iela, plūdu dēļ nācās uz laiku slēgt lielveikalus Jēkabpilī gan Daugavas kreisajā, gan labajā krastā. Plūdu laikā bija atceltas mācības pilsētas skolās. Notika Jēkabpils slimnīcas evakuācija, pacientu drošības nolūkos. Plūdu ūdeņi kritiski apdraudēja sakaru torni un pilsētai draudēja risks palikt bez sakariem. Plūdu mazināšanā un aizsargdambja stiprināšanā iesaistījās pašvaldības dienesti, pašvaldības policija, zemessardze, vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji.
16. janvārī ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī tika atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā.
2023.gada janvāra plūdos kopumā applūda aptuveni 450 privātmāju. Jēkabpils iedzīvotāji pēc plūdiem varēja pieteikties mājokļa pabalstam līdz 3500 eiro apmērā, un šajās kompensācijās kopumā 89 mājsaimniecībām izmaksāti 137 000 eiro. Daļa neatbilda atbalsta kritērijiem vai vienkārši nepieteicās. Tāpat teju 86 tūkstošu eiro apmērā izmaksāti krīzes atbalsti, ja plūdos cieta sadzīves tehnika, pārtikas produkti, malka vai granulas, tad iedzīvotāji varēja pieteikties šai palīdzībai Sociālajā dienestā, ko izmantoja 121 mājsaimniecība.
Savukārt 2024.gada rudenī, Lāčplēša dienā, Jēkabpilī pabeigts dārgākais būvniecības projekts pilsētas vēsturē – Daugavas aizsargdambja pārbūve. Ieguldot teju 17 miljonus eiro, veikta dambja stiprināšana, pretplūdu sistēmas izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana. Aizsargdambja pārbūvi finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, valsts un pašvaldība. Būvdarbu līgums – teju 17 miljoni eiro, ieskaitot PVN.
Projektā pārbūve veikta 6,4 kilometru garumā — tostarp 5,2 km Daugavas kreisajā krastā un 1,2 km labajā krastā, kā arī izbūvēta pretplūdu “zaļā” un “zilā” infrastruktūra 7,88 hektāru platībā. Būvdarbus veica ģenerāluzņēmējs SIA “Jēkabpils PMK” (lielākie apakšuzņēmēji – SIA “Ošukalns” un SIA “Vidzemes būvnieks”), būvuzraudzību nodrošināja SIA “Firma L4”, būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību – VSIA “Meliorprojekts”.