Kā jāuzvedas negaisa laikā un, ko darīt, ja cilvēkam iesper zibens?
Kā ziņots, sestdien pēcpusdienā daudzviet Latvijā tika piedzīvots spēcīgs negaiss un pat krusa, radot dažādus postījumus, galvenokārt Rīgas apkārntē.
Ko darīt negaisa laikā? Kā rīkoties, ja pēkšņi ir sācies negaiss? Kā pasargāt sevi un sev mīļos cilvēkus? Šie un citi jautājumi ir aktuāli ikvienam, jo vasaras periodā pērkona ducināšana Latvijā ir bieža parādība. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā publicētā informācija vēsta, ka visbiežāk pērkons ducina laikā no maija līdz augustam, bet var būt arī katrā gada mēnesī. Vidēji vasaras periodā pērkona negaiss ir 17 reizes, bet maksimālais skaits bijis virs 40.
Negaiss ir dabas parādība, kas spēj nodarīt lielus postījumus ne tikai apkārtējai videi, bet arī cilvēka veselībai un dzīvībai.
Latvijā pērkona negaisu tuvošanos prognozē LVĢMC speciālisti. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi ir tie, kas visbiežāk saskaras ar negaisa izraisītajām sekām.
Kā rīkoties, ja negaisa laikā atrodaties telpās?
Ja negaiss pēkšņi jūs pārsteidz, kad atrodaties ēkā, tad, pirmkārt, bez īpašas nepieciešamības neejiet ārpus telpām. Otrkārt, svarīgi ir atslēgt visas elektroierīces, aizvērt logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus. Tas palīdzēs izvairīties no caurvēja, ar kuru telpā var iekļūt lodveida zibens (lodveida zibens atšķiras no šautrveida zibens un tiek uzskatīts par bīstamāku). Kā arī ir jāizvairās uzturēties logu, durvju, ūdens krānu, radiatoru, metāla priekšmetu un ēkas ārējās sienas tuvumā. Metāla priekšmeti labi vada elektrību, tāpēc labāk ir neatrasties kontaktā ar tiem. VUGD paustā informācija norāda, ka ir jāatturas no krāsns vai plīts kurināšanas, jo dūmi vada elektrību, līdz ar to pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens. Treškārt, nevajadzētu izmantot mobilo telefonu un sadzīves elektrotehnikas iekārtas. NMP dienesta informācijā ir uzsvērts, ka ir ieteicams patverties ēkās ar labu un pareizi izveidotu zibens novadīšanas sistēmu. Zibensnovedējs neatvaira zibeni, bet novada to zemē, līdz ar to spēj pasargāt ēku no ugunsnelaimes.
Kā rīkoties, ja esat atklātā vietā?
Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, sevišķi atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai, tādēļ VUGD un LVĢMC iesaka iedzīvotājiem būt modriem un negaisa laikā ievērot piesardzību. Pastāv vairāki ieteikumi, kas palīdzēs aizvadīt negaisa laiku drošāk.
Pirmais. Ja tuvumā ir kāda ēka, mašīna vai autobuss, ieteicams pārlaist pērkona negaisu tur, nevis teltī, zem saulessarga, lietussarga (metāliskās stieples var kļūt par sava veida antenu, kas piesaista zibeni) vai koka. Negaisa laikā vajadzētu noņemt visas dārglietas, jo tās var piesaistīt zibens aktivitāti.
Otrais. Ja negaiss jūs pārsteidz klajā laukā, ieteicams ir saslapināt apģērbu, jo nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā. Kā patvēruma vietu nedrīkst izvēlēties augstus, atsevišķi augošus kokus (it sevišķi, ja to stumbru jau ir bojājis zibens). Pastāv uzskats, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli.
Jāizvairās no tuvumā esošām augstienēm, metāla vai metāla stiepļu žoga un zibensnovedēja. Nereti zibens sper pašos augstākajos objektos, tad arī cilvēks var kļūt par šādu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par pašu.
VUGD speciālisti iesaka: ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulieties zemē pēc iespējas sausākā vietā ar smilšainu grunti, kas atrodas pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm. Zibens lādiņš izkliedējas pat līdz 100 m rādiusā no izlādes vietas.
Trešais. Ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc ieteicams atrasties pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm. Negaisa laikā nevajadzētu makšķerēt vai peldēties, bet, ja tas tiek darīts un negaiss uznāk pēkšņi, pēc iespējas ātrāk ir jāiznāk no ūdens un jāatstāj ūdenstilpe. Pat ja zibens ir iespēris kaut kur tālāk ūdenstilpē, tas nekavējoties var sasniegt peldēt gribētāju.
Ceturtais. Negaisa laikā pārvietoties kājām ieteicams tikai nepieciešamības gadījumā – tas jādara uzmanīgi, lēni un neizslejoties visā augumā. Kā arī negaisa laikā nevajadzētu braukt ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri (speciālisti norāda, ka nav vēlams pat kontakts ar braucamrīku).
Ko darīt, ja cilvēkam iesper zibens?
Pēc zibens spēriena cilvēkam var likties, ka veselības traucējumu nav. Tomēr NMP mediķi atgādina, ka ātrā palīdzība šādā gadījumā ir jāizsauc vienmēr: cilvēks sākotnēji var arī nejust zibens nodarītos bojājumus viņa veselībai.
Zibens ir dabas radīta elektrība, kas tiek izvadīta cauri ķermenim, tāpēc atšķirībā no citu elektrotraumu gadījumiem, cilvēks, kuram iespēris zibens, nevar elektrību novadīt citam, līdz ar to nav jābaidās sniegt pirmo palīdzību (palīdzības sniedzējs netiks apdraudēts).
Pēc zibens spēriena cilvēkam var parādīties vieglāki vai smagāki sirds ritma traucējumi vai pat sirds apstāties. Tāpat zibens var radīt nervu bojājumus, kas var izpausties kā muskuļu raustīšanās. Var rasties ārēji redzami apdegumi, kā arī iekšējo orgānu apdegumi. Mediķi iesaka apdegumu vietu vispār neaiztikt (nelikt uz tās neko atvēsinošu).
Cilvēkam, kam ir iespēris zibens, palīdzība jāsniedz pēc iespējas ātrāk – pretējā gadījumā var iestāties bioloģiskā nāve. NMP dienesta informācija vēsta, ka sākotnēji ir jānovērtē situācija. Ja cilvēks atrodas bezsamaņā un nav pulsa, jāsāk sirds masāža pēc kardiopulmonālās reanimācijas algoritma – 30 reizes jāmasē sirds, tad jāveic divas ieelpas un atkal jāturpina masēt sirds 30 reizes. Minētās darbības pamīšus jāturpina līdz brīdim, kad ierodas mediķi.
Nelaimes gadījumos, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir jāzvana pa tālruni 113. Ja nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzība, ir jāzvana pa tālruni 112.
NMP dienesta, VUGD un LVĢMC mājaslapās ir pieejama plašāka informācija par to, ko drīkst un nedrīkst darīt negaisa laikā.
Publicēšanai sagatavoja Sandra Mikanovska